LM skaidro plānotās izmaiņas Darba likumā attiecībā uz darba laiku

21. aug. 2025, Nav komentāru

Valdība 19. augustā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kurā tostarp ietvertas izmaiņas attiecībā uz darba laiku. Par šīm izmaiņām likumā vēl jālemj un tas jāpieņem Saeimai.

Latvijā neieviesīs četru dienu darba nedēļu, tomēr ar izmaiņām Darba likumā rosināts atļaut darba ņēmējam un devējam par tādu vienoties.

2022.gadā platformā manabalss.lv tika savākti nepieciešamie paraksti sabiedrības iniciatīvai “Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu. Sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju, izvērtējot šī brīža situāciju, tika secināts, ka viens no labākajiem risinājumiem ir tāds, kas sniedz iespēju darbiniekam ar darba devēju vienoties par elastīgāku darba laika organizēšanu, saglabājot 40 stundu darba nedēļu un nesamazinot darbinieka darba samaksu.

Tādējādi ar grozījumiem Darba likumā rosināts paredzēt iespēju darbiniekam un darba devējam vienoties par darba dienas darba laika pagarināšanu par divām stundām, šādi dodot iespēju nedēļas 40 darba stundas nostrādāt četras dienās. Šobrīd darba dienas darba laiku var pagarināt tikai par vienu stundu.

Vienlaikus detalizētāk rosināts regulēt arī to, ka darba devējs un darbinieks var darba līgumā vienoties par četru dienu darba nedēļu, turklāt šāda vienošanās var tikt noslēgta gan uz noteiktu laiku, gan - pastāvīgi. Tomēr pusēm tiek saglabāta iespēja atkāpties no šāda darba laika organizēšanas metodes, iepriekš par to brīdinot ne mazāk kā divas nedēļas iepriekš, un atgriezties pie piecu dienu darba nedēļas.

LR LM informācija

Valdība atbalsta grozījumus Darba likumā

20. aug. 2025, Nav komentāru

Neskatoties uz sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas, atšķirīgajiem viedokļiem vairākos jautājumos, kā arī to iespējamiem risinājumiem, šodien, 19. augustā, valdības sēdē tika pieņemti grozījumi Darba likumā. Par šiem grozījumiem vēl jālemj un jānobalso Saeimai.

Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, kas nodrošina darba tirgus izmaiņām pielāgotu un taisnīgu risinājumu, ņemot vērā Valdības rīcības plānā minēto uzdevumu, sociālo partneru organizāciju priekšlikumus, kā arī Eiropas Savienības tiesas jaunāko spriedumu.

Likumprojekts paredz, ka darba devējs un darbinieku pārstāvji varēs atkāpties no Darba likumā noteiktā vispārīgā virsstundu apmaksas noteikuma, vienojoties par zemāku virsstundu apmaksas apmēru, bet ne mazāk kā 50% apmērā, ar jebkura līmeņa koplīgumu. . Šajā koplīgumā ir jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana - vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes.

Tāpat tiek risināts jautājums attiecībā uz koplīgumiem, kuru darbības termiņš ir beidzies, tomēr tas joprojām tiek piemērots, ņemot vērā Darba likumā ietverto regulējumu. Likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja divu gadu laikā pēc koplīguma izbeigšanās nav noslēgts jauns koplīgums, koplīguma pusei ir tiesības vienpusēji atkāpties no visa darba koplīguma vai kādas tā daļas piemērošanas, tomēr par to jāpaziņo otrai pusei rakstveidā sešus mēnešus iepriekš.

Likumprojektā ir piedāvāts detalizētāks dīkstāves regulējums, nosakot, ka gadījumos, kad dīkstāve ilgst vairāk par piecām darba dienām pēc kārtas, darba devējam būs tiesības samazināt dīkstāves apmaksu līdz 70% no darbiniekam noteiktās darba samaksas vai dīkstāves, tomēr saglabājot vismaz minimālo algu. Darbiniekam tiek paredzētas tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot viena mēneša uzteikuma termiņu, ja dīkstāve ilgst vairāk par četrām nedēļām pēc kārtas, vienlaikus saņemot atlaišanas pabalstu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no likumā noteiktā apmēra. Turklāt sociālajiem partneriem tiek dota iespēja koplīgumā atkāpties no šī likumā ietvertā regulējuma, tomēr jebkurā gadījumā darbinieka atlaišanas pabalsts šajā gadījumā nevar būt mazāks par 50 procentiem no Darba likumā noteiktā apmēra.

Savukārt, lai pilnveidotu spēkā esošo regulējumu, kā arī sniegtu darbiniekiem aizsardzību, kad darba devējs ļaunprātīgi neizmaksā darba algu, likumprojekts paredz grozījumus, nepārprotami norādot uz darbinieka tiesībām uzteikt darba līgumu nekavējoties gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ir ilgāks kā divas nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika.

Likumprojekts paredz samazināt uzteikuma termiņu no divām nedēļām uz trīs dienām gadījumos, kad darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, kuram ir norādīts nevis konkrēts termiņš, bet gan tiek minēti apstākļi, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu.

LR LM informācija

Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2025. gada jūlijā

6. aug. 2025, Nav komentāru

Normatīvā akta nosaukums	Komentārs/skaidrojums	Pieņemšanas datums	Spēkā stāšanās datums
Ministru kabineta 2025. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 400 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība”	Noteikumi nosaka kārtību, kādā budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz gada pārskatu. Spēku zaudē Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumi Nr. 652 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība”	01.07.2025.	15.07.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 8. jūlija noteikumi Nr. 412 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi””	Ar grozījumiem tiek atceltas papildus piemaksas pie dienas naudas augsta līmeņa amatpersonām, kā arī noteikta kārtība, kādā Ministru kabineta locekļiem un viņus pavadošo delegāciju locekļiem tiek atlīdzināti ceļa izdevumi, tai skaitā izdevumi par biznesa klases pakalpojumiem un speciālu gaisa transporta līdzekļu izmantošanu.	08.07.2025.	12.07.2025.
Ārlietu ministrijas 2025. gada 18. jūlijā informācija “Par starptautisko līgumu stāšanos spēkā, darbības apturēšanu un spēka zaudēšanu”	2025. gada 16. jūnijā stājās spēkā Latvijas Republikas un Andoras Firstistes konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (parakstīta 2024. gada 21. septembrī Ņujorkā, ratificēta Saeimā 2024. gada 28. novembrī, publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 242 2024. gada 12. decembrī)	21.09.2024.	16.07.2025.

Stiprinās finanšu izlūkošanas sistēmas efektivitāti un sadarbību noziedzīgo nodarījumu novēršanai

29. jūl. 2025, Nav komentāru

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un nodevusi saskaņošanai ar iesaistītajām institūcijām grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Grozījumu projekta mērķis ir stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, uzlabot finanšu izlūkošanas un uzraudzības efektivitāti, kā arī mazināt kriptoaktīvu un valūtas tirdzniecības sabiedrību darījumu sektoros pastāvošos riskus.

Lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus valūtu tirdzniecības darījumos, plānots paredzēt, ka valūtu tirdzniecības sabiedrībām būs iespēja noteikt zemāku klienta izpētes darījuma slieksni par pašreiz spēkā esošo 1500 eiro robežu. Šis slieksnis tiks noteikts, balstoties uz valūtas tirdzniecības sabiedrības darbības risku novērtējumu. Attiecīgā pieeja ļaus elastīgāk reaģēt uz riskiem, īstenojot uz risku balstītu pieeju klientu izpētē.

Grozījumi paredz arī stingrākas prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem būs jāieceļ atbildīgie darbinieki gan augstākajā vadības līmenī, gan iekšējās kontroles struktūrvienībās. Tādējādi tiks mazināti un pārvaldīti kriptoaktīvu pakalpojumu sektoram piemītošie paaugstinātie riski. Vienlaikus tiks precizēts veids, kādā valsts un pašvaldību iestādes sniegs Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju. Turpmāk šo informāciju būs iespējams sniegt ne tikai rakstiski, bet arī tiešsaistē un automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā, tādējādi veicinot savlaicīgu un efektīvu datu apriti.

Ar grozījumiem tiek paplašināts arī sadarbības institūciju loks FID koordinētajā grupā, pievienojot tai iestādes, kurām ir nozīmīga loma sankciju piemērošanā un predikatīvu noziedzīgu nodarījumu novēršanā. Starp institūcijām ir, piemēram, Ārlietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Konkurences padome. Tāpat precizēta patieso labuma guvēju datu pieejamība, nosakot, ka jebkurai personai būs tiesības tūlītēji un brīvi saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta, kas nodrošinās starptautisko un nacionālo sankciju izpildei nepieciešamo datu pieejamību.

Plānots, ka daļa no grozījumiem stāsies spēkā 2027. gada 10. jūlijā, turpinot stiprināt Latvijas finanšu sistēmas caurspīdību un atbilstību Eiropas Savienības prasībām.

Likumprojekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā un līdz 2025. gada 31. jūlijam iesaistītās institūcijas aicinātas sniegt viedokļus un priekšlikumus: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/8b288639-b04d-4d0f-b5d6-57dbd4e4fb34

LR FM informācija

Vidējām un lielām sabiedrībām gada pārskats par 2024.gadu jāiesniedz līdz 31. jūlijam

29. jūl. 2025, Nav komentāru

Atgādinām, ka vidējai sabiedrībai, lielai sabiedrībai un koncerna mātes sabiedrībai, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, gada pārskats par 2024. gadu ir jāsniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., līdz 2025.gada 31.jūlijam, ja 2024. pārskata periods ir kalendārais gads.

Vidēja sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura nav maza sabiedrība un kura uz bilances datumu nepārsniedz vismaz divas no trim šādām pazīmēm:

bilances kopsumma — 25 000 000 eiro;

neto apgrozījums — 50 000 000 eiro;

vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.

Liela sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura uz bilances datumu pārsniedz vismaz divas no trim šādām pazīmēm:

bilances kopsumma — 25 000 000 eiro;

neto apgrozījums — 50 000 000 eiro;

vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.

Koncerna mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas ekonomisko interešu grupa, Eiropas kooperatīvā sabiedrība vai Eiropas komercsabiedrība, kura kontrolē vienu vai vairākas tās meitas sabiedrības Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajā kārtībā.

Gada pārskats, tajā skaitā – konsolidētais gada pārskats, ir jāiesniedz elektroniski, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Dokumenti - No veidlapas – Dokumentu grupa “Gada pārskati”.

Šogad gada pārskata savlaicīgai iesniegšana ir īpaši svarīga, jo tas ir viens no būtiskiem kritērijiem, lai uzņēmums saņemtu visaugstāko - “A” reitinga novērtējumu. “A” reitinga uzņēmumiem ir pieejama virkne priekšrocību nodokļu un muitas jomā. Ar plašāku informāciju par nodokļu maksātāju reitinga sistēmu, aicinām iepazīties VID tīmekļvietnes sadaļā “Uzņēmējiem / Nodokļu maksātāju reitinga sistēma”.

VID tīmekļvietnē ir pieejams 30.04.2025. VID tiešsaistes semināra “Kas jāņem vērā, sagatavojot un iesniedzot gada pārskatu par 2024. gadu?" ieraksts, prezentācija un atbildes uz semināra laikā uzdotajiem jautājumiem..

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni + 371 67120000 vai arī uzdot tos rakstiski EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.

VID informācija

Moody’s Ratings paziņo par Latvijas kredītreitinga atbilstību esošajam A3 līmenim ar stabilu nākotnes novērtējumu

28. jūl. 2025, Nav komentāru

Piektdien, 2025. gada 25. jūlijā, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s Ratings (Moody’s) ir paziņojusi, ka saskaņā ar aģentūras metodoloģiju Latvijas kredītreitings atbilst esošajam A3 līmenim ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Pēc Moody`s domām, Latvijas pašreizējo kredītreitingu pamato elastīgā valsts ekonomika, valdības efektīvā politikas veidošana, kā arī mērenais valsts parāds, kas tuvākajos gados palielināsies saistībā ar izdevumu pieaugumu aizsardzībai līdz 5% no IKP. Vienlaicīgi kredītreitingu aģentūra ņēmusi vērā valdības identificētos izdevumu samazināšanas virzienus, lai paaugstinātu publiskā sektora efektivitāti un samazinātu administratīvo slogu.

Moody`s prognozē, ka 2025. gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) reālais pieaugums būs 1,0%, savukārt 2026. gadā – 2,6%. Ja ātrāk īstenotos publiskie investīciju projekti un pasākumi darba tirgus strukturālo izaicinājumu risināšanai, aģentūra uzskata, ka Latvijas ekonomiskie un fiskālie rādītāji varētu uzlaboties straujāk.

Moody`s norāda, ka stabilais Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums liecina par līdzsvarotiem riskiem kredītreitinga turpmākai attīstībai, tomēr atzīmē, ka reitinga līmeni var ietekmēt ārējie ekonomiskie satricinājumi un ģeopolitiskie riski.

Pilns ziņojums pieejams Moody`s Investors Service vietnē https://www.moodys.com (nepieciešama reģistrācija).

Autors:

Valsts kase

LR FM informācija

Plānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus

28. jūl. 2025, Nav komentāru

Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā jaunas skaidras naudas darījumu uzraudzības iespējas Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kaut arī samazinās, tomēr ir pietiekami augstā līmenī – 21,4% no iekšzemes kopprodukta [1]. Aptuveni puse no ēnu ekonomikas Latvijā ir “aplokšņu” algas, kas cieši saistīts ar skaidras naudas neredzamo apriti. Nodrošinot skaidras naudas caurskatāmību līdztekus iespējai to salīdzināt ar personu legālajiem ieņēmumiem, iegūs visa sabiedrība – samazinoties ēnu ekonomikai, tiks veicināta godīga konkurence uzņēmēju starpā un darba ņēmējiem palielināsies sociālās aizsargātības līmenis. Savukārt, palielinoties nodokļu ieņēmumiem, valsts vairāk spēs nodrošināt sabiedrības vajadzības.

Attiecīgi šobrīd tiek veidoti grozījumi normatīvajā regulējumā, precizējot veidu, kā informācija tiek nodota VID. Tie paredz kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm pienākumu sniegt informāciju par klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kuru apjoms vienā darījumā pārsniedz noteiktu summu. Finanšu iestādēm būs jāiesniedz informācija par skaidras naudas iemaksām 750 eiro vai vairāk (vienā darījumā) un par skaidras naudas izmaksām 1500 eiro vai vairāk, ko VID izmantos kā vienu no rādītājiem analīzes vajadzībām.

Iemaksas robeža 750 eiro noteikta, ņemot vērā faktu, ka riski skaidras naudas ievietošanai finanšu sistēmā ir nozīmīgāki. Tādējādi arī skaidras naudas iemaksas darījuma robeža ir noteikts zemāka ar mērķi efektīvāk identificēt nezināmas izcelsmes naudas līdzekļus, tas ir, ja persona iemaksā savā kontā naudas līdzekļus, kas pārsniedz darba devēja vai pašnodarbinātā deklarētos ienākumus VID.

Savukārt skaidras naudas izmaksu darījumu apjoms 1500 eiro apmērā ir noteikts augstāks, ņemot vērā, ka finanšu sistēmai jau ir zināma naudas līdzekļu izcelsme, un tādējādi šeit ir varbūtēji zemāki riski naudas izcelsmei. Attiecīgi par skaidras naudas izmaksām lielākā uzmanība tiks pievērsta mazo uzņēmumu un to valdes locekļu kontiem, lai kopsakarā ar risku analīzi un uzņēmuma atrašanos ārpus A reitinga tiktu novērtēta iespējamo līdzekļu ieguve “aplokšņu” algu maksāšanas riskiem.

Kredītiestādes datus iesniegs Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), kas tos elektroniski pārsūtīs VID, kas šos saņemtos datus izmantos nodokļu nomaksas uzraudzības vajadzībām un risku izvērtēšanai, analīzē, sasaistot tos ar citiem iespējamiem riska indikatoriem. Šādas plānotās izmaiņas izriet no valdības pieņemtā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna un kopējiem centieniem padarīt skaidras naudas apriti caurspīdīgāku, lai mazinātu tā dēvēto “aplokšņu” algu izmaksas un ieņēmumu slēpšanu. Plānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus.

Saskaņā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas aplēsēm, nosakot skaidras naudas iemaksas darījumu robežu no 750 eiro, viena mēneša laikā FID un VID iegūtu informāciju par aptuveni 28 000 fiziskām personām, kas iemaksājušas ap 43 miljoniem eiro, un aptuveni 18 000 juridiskajām personām, kas kontos iemaksājušas ap 83 miljoniem eiro. Tāpat, pēc kredītiestāžu aplēsēm, viena mēneša laikā skaidras naudas izmaksas virs 1500 eiro veic aptuveni 3 800 privātpersonu, kopumā izņemot ap 23 miljoniem eiro, un ap 540 uzņēmumu, kas izņem ap 60 miljoniem eiro.

Svarīgi uzsvērt, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem šis regulējums neradīs nekādus jaunus papildu pienākumus vai ierobežojumus, jo arī turpmāk personai būs tiesības brīvi rīkoties ar saviem skaidras naudas līdzekļiem. Tāpat regulējums neradīs nekādas sekas iedzīvotājiem, kuri saņem un deklarē legālus ienākumus.

Informāciju VID saņems no kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm, nevis no to klientiem. Klientam nebūs automātiski jāsniedz paskaidrojums VID par katru tā veikto iemaksas vai izmaksas darījumu. Tāpat nav plānota personu plaša individuāla kontrole, jo datu apmaiņa kalpos par vienu no elementiem mērķtiecīgai risku izvērtēšanai, lai konstatētu ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Praksē tas nozīmē, ka tie, kuri savu saimniecisko darbību organizē caurspīdīgi un godprātīgi vai gūst ienākumus, par kuriem VID jau ir informēts, nesaskarsies ar papildu administratīvu slogu vai pienākumu iesniegt skaidrojumus.

Minētais izriet no apsvēruma, ka VID saņemto informāciju izvērtēs kopsakarībā ar citu tā rīcībā esošo informāciju par konkrēto nodokļu maksātāju. Tādējādi padziļināti tiks izvērtētas tikai tās situācijas, kad, salīdzinot ar VID rīcībā esošo informāciju, piemēram, deklarētajiem ienākumiem vai uzņēmuma apgrozījumu, radīsies aizdomas par būtiskiem nodokļu nenomaksas riskiem. Šādos gadījumos var tikt lūgts skaidrot konkrētas nesakritības vai labprātīgi deklarēt līdz šim nedeklarētus ienākumus. Ja nodokļu maksātājs pamatojumu nesniegs, VID būs tiesības uzsākt nodokļu administrācijas pārbaudi.

Latvija ar šīm izmaiņām pievienojas starptautiskajai tendencei arvien vairāk apmainīties ar finanšu informāciju, kurai ir izšķiroša nozīme cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Līdzīgs regulējums ar zemu skaidras naudas deklarēšanu ir spēkā vairākās citās Eiropas Savienības valstīs, kur uzraudzības iestādes pastiprināti pievērš uzmanību darījumiem, kas potenciāli var norādīt uz nedeklarētiem ienākumiem vai nelegālu līdzekļu izcelsmi. Vienlaikus šobrīd Latvijā netiek plānoti skaidras naudas izmantošanas ierobežojumi privātpersonām vai aizliegumi turpināt uzkrāt skaidru naudu, norēķināties ar to un iemaksāt to kontā.

[1] Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”

LR FM informācija

VID aicina mazos uzņēmējus un saimnieciskās darbības veicējus uz klātienes tikšanos par jauno, vienkāršoto PVN reģistrācijas un nomaksas kārtību

28. jūl. 2025, Nav komentāru

Valsts ieņēmumu dienests (VID) organizē klātienes semināru par īpašo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas kārtību, kas piemērota mazajiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem.

No šī gada 1. jūlijā mazie uzņēmēji un pašnodarbinātās personas var izmantot īpašo PVN reģistrācijas kārtību un nomaksāt PVN iesniedzot tikai paziņojumu par konkrēto darījumu.

Tā ir jauna, vienkāršota PVN nomaksas kārtība, kas radīta tieši maziem uzņēmējiem – tiem kuru iepriekšējā un kalendāra gada apgrozījums nepārsniedz 50 000 eiro un darījuma partneri reģistrēti Eiropas Savienībā. Piemēram, uzņēmējiem, kuri izmanto interneta platformas, kas sniedz starpniekpakalpojumus vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai ir nepieciešama preču iegāde no Eiropas Savienības teritorijas.

Interesenti tiek aicināti uz klātienes tikšanos, kuras laikā VID lektori izstāstīs par jauno regulējumu, un kopā ar klātesošajiem, apskatīs iespējas to piemērot dažādās saimnieciskās darbības jomās un situācijās.

Klātienes tikšanās notiks 31.jūlijā plkst.14.00, Rīgā Talejas ielā 1., 1. stāvā konferenču zālē.

Vietu skaits zālē ir ierobežots, tāpēc interesenti tiek lūgti iepriekš pieteikties, aizpildot anketu!

Pieteikšanās noslēdzas 30 .jūlijā plkst.15.00.

VID informācija

Par sabiedrībā izskanējušo informāciju saistībā ar VID izmantotajām digitālās analīzes tehnoloģijām

28. jūl. 2025, Nav komentāru

Pēdējās dienās sociālajos tīklos ir izskanējusi virkne neprecīzu un maldinošu apgalvojumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošajām digitālajām tehnoloģijām un to iespējamo ietekmi uz sabiedrības privātumu.

Vēlamies skaidri norādīt – VID darbības nodrošināšanā neizmanto tā sauktās spiegu programmatūras, kas uzlauž un izseko iedzīvotāju viedierīces. Šāda informācija ir maldinoša un veicina nepamatotu satraukumu sabiedrībā.

Tehnoloģijas – lai panāktu nodokļu disciplīnu digitālajā vidē

Mūsdienu ekonomikā arvien lielāka daļa finanšu darījumu norisinās digitālajā vidē – izmantojot viedtālruņus, internetbanku, e-komercijas platformas, kriptovalūtas un mākoņpakalpojumus. Arī informācijas aprite kļūst aizvien decentralizētāka un šifrētāka.

Lai nodrošinātu VID spēju atklāt izvairīšanos no nodokļu nomaksas un cīnītos ar ēnu ekonomiku, ir būtiski izmantot atbilstošus un efektīvus digitālos risinājumus.

Šim nolūkam VID ir iegādājies specializētu programmatūru, kas ļauj:

analizēt finanšu informāciju un elektroniskos ierakstus;
atbilstošos kontroles procesos veikt datu apkopošanu un sakarību izpēti.

Dati tiek apstrādāti tikai kontroles pasākumu ietvaros

Svarīgi uzsvērt: šī programmatūra netiek izmantota vispārējai sabiedrības uzraudzībai. Tā nav ieviesta kā masveida izsekošanas instruments, un tā netiek izmantota automātiski vai patvaļīgi.

Programmatūra darbojas kā profesionāls instruments konkrētos, normatīvajos aktos noteiktos kontroles procesos.

Cieņa pret privātumu un skaidrs mērķis

VID nemaina savu darbības būtību – mūsu galvenais uzdevums ir veicināt godprātīgu nodokļu nomaksu, nevis sekot cilvēku privātajai dzīvei.

Sabiedrībai nav pamata bažām par masveida viedierīču uzlaušanu vai neierobežotu piekļuvi datiem. Mēs cieņpilni attiecamies pret fizisko personu datu aizsardzību un digitālās tehnoloģijas ir mūsu atbilde uz digitālās ekonomikas izaicinājumiem.

VID informācija

Vairākos gadījumos pievienotās vērtības nodokļa maksātāji var izmantot kases principu

18. jūl. 2025, Nav komentāru

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, izpildoties likumā noteiktiem kritērijiem, ir iespēja PVN uzskaitei izmantot īpašu PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību jeb kases principu[1].

Atšķirībā no vispārīgā PVN uzskaites pamatprincipa, kad aprēķināto PVN uzrāda preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī, bet priekšnodokli atskaita preču vai pakalpojumu saņemšanas brīdī, kases princips nozīmē, ka aprēķināto PVN uzrāda samaksas saņemšanas brīdī un attiecīgi arī priekšnodokli atskaita samaksas brīdī.

Izmantojot kases principu, valsts budžetā ir jāieskaita PVN par neapmaksātu pakalpojumu vai neapmaksātu preču piegādi tikai tad, kad ir saņemta samaksa par veikto darījumu, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc nodokļa rēķina izrakstīšanas. Tādējādi iespējams izvairīties no situācijas, kad PVN par sniegto pakalpojumu vai veikto preču piegādi ir jāsamaksā pašam pakalpojuma sniedzējam vai preču piegādātājam, jo saņēmējs nav apmaksājis rēķinu.

Kas var izmantot kases principu

PVN uzskaitei izmantot kases principu var tāds reģistrēts PVN maksātājs, kurš atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība nav pārsniegusi 100 000 eiro vai, reģistrējoties VID PVN maksātāju reģistrā, taksācijas gadā neplāno par 100 000 eiro lielāku darījumu apjomu;
iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība ir sasniegusi 100 000 eiro, bet nav pārsniegusi 500 000 eiro un:

uzņēmums darbojas zivsaimniecības nozarē (attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm) vai
uzņēmums, kas ražo lauksaimniecības produkciju vai ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (attiecībā uz šādu produktu piegādi: dzīvi dzīvnieki, piens un piena pārstrādes produkti, putnu olas, dabiskais medus, dārzeņi, sakņaugi, bumbuļaugi, graudaugu produkti, eļļas augu sēklas un augļi, dažādi graudi, sēklas un augļi;

uzņēmums, kas sniedz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus un tā iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība ir sasniegusi 100 000 eiro, bet nav pārsniegusi 2 000 000 eiro.

Kas jādara, lai sāktu izmantot kases principu

Lai uzsāktu piemērot kases principu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID” ir jāiesniedz brīvā formā rakstīts iesniegums, tādējādi informējot VID par savu izvēli. Attiecīgi kases principu sāks piemēro no nākamā taksācijas gada 1.janvāra.

[1] Īpašā PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība jeb kases princips ir noteikts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 137. pantā.

Noderīga informācija

Ja persona izvēlas īpašo PVN reģistrācijas kārtību, kas noteikta Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.²pantā, tad tā vairs nevar izmantot kases principu, kas paredzēts šī paša likuma 137. pantā — pat tad, ja par to laikus ir informējusi VID.

Papildu informācija pieejama VID tīmekļvietnes www.vid.gov.lv sadaļā “Nodokļi” – “Pievienotās vērtības nodoklis” – “Informatīvie un metodiskie materiāli” – “Metodiskie materiāli” – VID metodiskajā materiālā “Par īpašo pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību”

Par īpašo pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni +37167120000 vai uzdot jautājumu rakstiski savā EDS kontā, sadaļā “Sarakste ar VID”.

VID informācija

Līdz 15. jūlijam jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma 2. ceturksnī

13. jūl. 2025, Nav komentāru

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada otrajā ceturksnī, no aprīļa līdz jūnijam, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2025. gada 15. jūlijam (ieskaitot) ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 23. jūlijam.

Kapitāla aktīvi ir:

akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
intelektuālā īpašuma objekti;
ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā;
virtuālā valūta.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

No 2025. gada 1. janvāra ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 25,5% apmērā.

Savukārt, 20% nodokļa likme vēl trīs gadus (2025., 2026. un 2027. gadā) tiks piemērota šādos gadījumos:

ja darījumi ar kapitāla aktīviem ir uzsākti agrāk un nav pabeigti līdz 2024. gada 31. decembrim

par šiem darījumiem ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma ar informāciju par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti viena gada ietvaros.

Kā deklarēt ienākumu no kapitāla pieauguma?

Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma aicinām iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nodokļu maksātāju ērtībai EDS ir izveidots palīgrīks – vednis “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Soli pa solim, atbildot uz jautājumiem un ievadot datus, tas palīdz izprast kāda informācija nepieciešama aizpildot deklarāciju. Tā kā vednis ir palīgrīks, tikai tur ievadītā un saglabātā informācija nav uzskatāma par iesniegtu VID un tai nav juridiski saistoša rakstura.

Pati deklarācijas veidlapa ir pieejama arī papīra formātā VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi” un to var aizpildīt un atsūtīt arī pa pastu uz adresi “Valsts ieņēmumu dienests, Talejas iela 1, Rīga, LV-1978”.

Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma

Pirms nekustamā īpašuma pārdošanas aicinām konsultēties VID!

Nekustamā īpašuma atsavināšana, t. sk. pārdošana, ir viens no gadījumiem, kad cilvēkam var būt jāmaksā kapitāla pieauguma jeb iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25,5% apmērā no saņemtā ienākuma. Tādēļ pirms darījumiem ar nekustamo īpašumu aicinām konsultēties ar VID speciālistiem un uzzināt, vai konkrētajā situācijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.

Kad par ienākumu no kapitāla pieauguma NAV jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis?

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas atbilst vismaz vienai no šīm pazīmēm:

īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus (pēc kārtas) pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir deklarētā dzīvesvieta;
īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir vienīgais īpašums;
ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura pārdošanas gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma pārdošanas.

Trešās pazīmes gadījumā būtiska ir summa, par kādu 12 mēnešu laikā jāiegādājas jauns nekustamais īpašums pēc iepriekšējā pārdošanas. Lai nebūtu jāmaksā nodoklis no kapitāla pieauguma, šī summa nevar būt mazāka kā starpība starp pārdotā nekustamā īpašuma pārdošanas cenu un tā sākotnējo iegādes vērtību. Pretējā gadījumā, ja jaunais īpašums tiek iegādāts par mazāku summu, tad radusies starpība ir uzskatāma par ienākumu no kapitāla pieauguma un no tās ir jāmaksā nodoklis.

Svarīgs priekšnoteikums attiecībā uz nekustamā īpašuma tiesību pastāvēšanas ilgumu, ir savlaicīga nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā.

Kad ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas ir tikai jādeklarē?

Ja ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas atbilst kādai no minētajām pazīmēm un no tiem nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, arī deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma nav jāiesniedz. Taču, ja ienākumi pārsniedz 10 000 eiro, tie ir jānorāda gada ienākumu deklarācijā kā neapliekami ienākumi.

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni +371 67120000 vai uzdot tos rakstiski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

VID informācija

Vidējām un lielām sabiedrībām gada pārskats par 2024.gadu jāiesniedz līdz 31. jūlijam

2. jūl. 2025, Nav komentāru

Vidēja sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura nav maza sabiedrība un kura uz bilances datumu nepārsniedz vismaz divas no trim šādām pazīmēm:

bilances kopsumma — 25 000 000 eiro;
neto apgrozījums — 50 000 000 eiro;
vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.

Liela sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura uz bilances datumu pārsniedz vismaz divas no trim šādām pazīmēm:

bilances kopsumma — 25 000 000 eiro;
neto apgrozījums — 50 000 000 eiro;
vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.

Noderīga informācija

Gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums .

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni + 371 67120000 vai arī uzdot tos rakstiski EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.

VID informācija

Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2025. gada jūnijā

1. jūl. 2025, Nav komentāru

Normatīvā akta nosaukums	Komentārs/skaidrojums	Pieņemšanas datums	Spēkā stāšanās datums
Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā	Ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs var saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, ja ir reģistrējies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu no 2025. gada 1. jūlija ieviesta īpaša kārtība reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas saņem tādus pakalpojumus no ārvalstu nodokļu maksātājiem, kas Latvijā neveic saimniecisko darbību, kuras sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu, vai veic preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā. Tas nozīmē, ka MUN maksātājs no 2025. gada 1. jūlija, reģistrējoties Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.²pantā noteiktajā īpašajā reģistrācijas kārtībā, var saņemt maksas pakalpojumu vai preces ārvalstīs un palikt MUN maksātājs, ja vienlaikus: • nesniedz citas ES dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam pakalpojumu, kura sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmajā daļā noteikto; • tā apgrozījums Latvijā nepārsniedz 50 000 eiro kalendāra gadā. Šajā gadījumā PVN ir izmaksas, kas nesamazina ienākumu, no kura aprēķina MUN. MUN maksātājam, kurš reģistrējies Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.²pantā noteiktajā īpašajā reģistrācijas kārtībā, nav tiesību par saviem pakalpojumiem Latvijā izrakstīt rēķinu ar PVN.	29.05.2025.	01.07.2025.
Grozījumi Grāmatvedības likumā	Ar grozījumiem noteikts, ka strukturētu elektronisko rēķinu (turpmāk – e-rēķins) obligātas aprites uzsākšana uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, ir pārcelta uz 2028. gada 1. janvāri. Precizēts pārejas noteikumu 10. punkts, saskaņā ar kuru uzņēmumiem (B2B darījumos) obligātais pienākums e-rēķinu datus nodot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir pārcelts uz 2028. gada 1. janvāri. Obligāts pienākums lietot e-rēķinus darījumos, kur attaisnojuma dokuments tiek izsniegts samaksāšanai citam uzņēmumam, kas ir budžeta iestāde (G2G, B2G, G2B darījumi), paliek nemainīgs, t. i., 2026. gada 1. janvāris. Minētajiem uzņēmumiem (G2G, B2G, G2B darījumos) būs pienākums e-rēķinus, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, nodod VID. Tas neaizliedz uzņēmumiem (B2B darījumos) sagatavot e-rēķinus un to datus brīvprātīgi nodot VID, jau sākot ar 2026. gada 1. janvāri.	05.06.2025.	12.06.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 10. jūnija noteikumi Nr. 336 “Nodokļu un muitas policijas nolikums”	Nodokļu un muitas policija ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Finanšu ministrs Nodokļu un muitas policijas pārraudzību īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību. Nodokļu un muitas policijas darbības mērķis ir tiesiska, taisnīga un efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu atklāšanā, novēršanā un izmeklēšanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Nodokļu un muitas policija veic Nodokļu un muitas policijas likumā un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.	10.06.2025.	01.01.2026.
Ministru kabineta 2025. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 357 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām””	Ar grozījumiem noteikumu 3.punkts atbilstoši DAC8 prasībām tiek papildināts ar jaunu apakšpunktu, ieviešot jaunu terminu “klients”, kas ir starpnieks vai attiecīgais nodokļu maksātājs, kas saņem pakalpojumus (tostarp palīdzību, padomu, konsultāciju vai norādījumus) no starpnieka, uz kuru attiecas pienākums glabāt profesionālo noslēpumu saistībā ar ziņojamu pārrobežu shēmu. Savukārt noteikumu 11.punkts tiek precizēts, nosakot, ka gadījumā, ja starpnieks ir advokāts, tas nekavējoties paziņo starpniekam, kas ir tā klients, vai, ja starpnieka nav, klientam, kas ir attiecīgais nodokļu maksātājs, par ziņošanas pienākumu atbilstoši šo noteikumu 10.punktam. Šīs izmaiņas nodrošina, ka advokātam nav jāinformē un jāsniedz informācija ar viņu nesaistītai personai, tādējādi ievērojot profesionālo noslēpumu. Ievērojot arī augstāk minētās izmaiņas, tiek grozīts 25.1. apakšpunkts, nosakot, ka ar informāciju par tādu starpnieku, kuram ir tiesības nesniegt ziņojumu, ievērojot profesionālo noslēpumu, Valsts ieņēmumu dienestam nav pienākuma apmainīties. 25.3. apakšpunkts tiek papildināts, nosakot, ka, sniedzot informāciju par ziņojamo pārrobežu shēmu, jāsniedz arī informācija, kas kompetentajai iestādei (piemēram, nodokļu administrācijai) varētu palīdzēt novērtēt iespējamo nodokļu risku. Eiropas Komisija ir informējusi, ka tiks sagatavotas vadlīnijas, kurās skaidrotu, kas būtu saprotams ar “informācija, kas kompetentajai iestādei varētu palīdzēt novērtēt nodokļu risku”. Savukārt 25.8.apakšpunktā iesniedzamā informācija tiek papildināta ar nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, ja tāds ir pieejams. Nodokļu maksātāja identifikācijas numurs ir būtiska informācija, lai nodokļu administrācijas varētu identificēt tās valsts nodokļu maksātāju un efektivizēt par viņu saņemtās informācijas izmantošanas iespējas. Līdz ar to administratīvās sadarbības ietvaros tiek paplašināti gadījumi, kad ir sniedzams nodokļu maksātāja identifikācijas numurs. Pienākums šo informāciju sniegt būs tikai tajos gadījumos, ja tāda informācija būs pieejama. Minētais regulējums stāsies spēkā no 2028.gada 1.janvāra, kā tas izriet no DAC8.	17.06.2025.	01.01.2026.
Ministru kabineta 2025. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 358 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai””	Grozījumi veikti, lai pilnveidotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā, lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtību, kā arī noteiktu PVN piemērošanu psihologa konsultācijai sociālā pakalpojuma ietvaros. Atbilstoši grozījumiem ir precizēti noteikumu 2. un 3. pielikums, pielāgojot tajos esošās reģistrācijas iesniegumu veidlapas 2024. gada 12. decembra grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Ar grozījumiem likumā noteikta arī īpaša kārtība reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā PVN maksātājiem, kas saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu, no ārvalstu personām, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā vai veic preču iegādi ES teritorijā. Tādejādi noteikumi papildināti ar 3.¹ pielikumu “Iesniegums reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.²pantā noteiktajai īpašajai reģistrācijas kārtībai” un 113.¹ ; 112.¹ un 164.¹ punktu. Atbilstoši grozījumiem noteikumu 190., 191. punktā un 193.7.2., 193.8.2. un 194.2. apakšpunktā vārdi “kases čeks” ir aizstāti ar vārdiem “attaisnojuma dokuments”. Tādā veidā ir paplašināti darījumu apliecinošu dokumentu veidi, pieļaujot arī citus attaisnojuma dokumentu veidus, ne tikai kases čekus, ko lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu tirgotājs izsniedz pircējam. Noteikumi papildināti ar 22.3. apakšpunktu, nosakot, nosakot, ka ar PVN neapliek psihologa konsultāciju, ja tā sniegta likuma 52. panta pirmās daļas 9. punktā minētā pakalpojuma - sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas, sociālās palīdzības un sociālā darba pakalpojumu ietvaros un nodrošināta sadarbībā ar sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētu sociālo pakalpojumu sniedzēju.	17.06.2025.	01.07.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 378 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums”.	Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Finanšu ministrs VID pārraudzību īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību. VID darbības mērķis ir tiesiska, taisnīga un efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanā, kā arī muitas lietās un uz sadarbību vērsta darbība, veicinot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei. Spēku zaudēs Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumi Nr. 940 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums”	25.06.2025.	01.01.2026.

1. jūlijs – daļai iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš

30. jūn. 2025, Nav komentāru

Iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2024. gadu ir jāiesniedz obligāti un kuru kopējie ienākumi pagājušajā gadā pārsniedz 78 100 eiro, deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam (ieskaitot). Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) https://eds.vid.gov.lv .

Vairumam iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ik gadu ir 1. jūnijs. Tomēr daļai šis termiņš ir par mēnesi garāks, proti, 1. jūlijs. Tas atkarīgs no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā – tiem iedzīvotājiem, kam kopējie pagājušā gada ienākumi, kuriem piemēro progresīvo iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi, pārsniedza 78 100 eiro, un kuri atbilst arī citiem kritērijiem, gada ienākumu deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam (ieskaitot).

Obligāti gada ienākumu deklarācija par 2024. gadu līdz 1. jūlijam jāsniedz iedzīvotājiem, kuriem kopējie ienākumi 2024. gadā pārsniedza 78 100 eiro un kuri:

ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.),
saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā,
ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir gadījumi, kad no cilvēka algotā darba ienākumiem kādā citā ES dalībvalstī jau tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisks nodoklis,
ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas),
ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja VID ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības veikšanu, vai guvuši ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā),
ir guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, t.sk. no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Visa aktuālā informācija par obligātās gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija / Obligāti iesniedzamā gada ienākumu deklarācija”. Saimnieciskās darbības veicējus aicinām izmantot VID tiešsaistes semināra ierakstu "Saimnieciskās darbības veicēja gada ienākumu deklarācijas sagatavošana un izdevumu atskaitīšana" un turpat pieejamos semināra izdales materiālus.

Semināra izdales materiāli

Obligāti iesniedzamā gada ienākumu deklarācija

Skatīt vairāk

Ja cilvēkam nepieciešama palīdzība deklarācijas aizpildīšanā, tad pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni +371 67120005, atbalstu klātienē var saņemt astoņos VID klientu apkalpošanas centros Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Ierodoties klātienē, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam (pase vai ID karte) un, ja cilvēks izmanto internetbanku, tās lietotājvārdam un parolei, lai varētu pieslēgties VID EDS.

Telefonisku konsultāciju var saņemt, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni +371 67120000. Lai konsultants varētu sniegt pēc iespējas personalizētu konsultāciju, sarunas laikā zvanītajam vēlams pieslēgties elektroniskās deklarēšanas sistēmai, lai varētu konsultantam apliecināt savu identitāti, nosaucot savā EDS profilā redzamo kodu telefoniskai identificēšanai.

Brīvprātīgi iesniedzamā gada ienākumu deklarācija

Savukārt, brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem var ikviens cilvēks, no kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem. Tāpat attaisnotie izdevumi ir arī ziedojumi un dāvinājumi sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām, kā arī iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iesniedzot deklarāciju, iespējams saņemt arī gada laikā nesaņemtos nodokļa atvieglojumus. Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt un labot vēl trīs gadus.

Šogad brīvprātīgi deklarāciju var iesniegt ne tikai par 2024. gadu, bet arī par 2023. un 2022. gadu.

Nodokļa pārmaksu VID atmaksā iedzīvotājiem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas.

VID informācija

Mazajiem uzņēmējiem atvieglota reģistrācija VID PVN maksātāju reģistrā un PVN administrēšana

30. jūn. 2025, Nav komentāru

No 2025. gada 1. jūlija daļa mazo uzņēmēju un saimnieciskās darbības veicēju, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, varēs pieteikties un izmantot īpašu režīmu reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā. Jaunā kārtība ļaus vienkāršotākā veidā administrēt un nomaksāt PVN. PVN būs jāmaksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem vai iepirktajām precēm, bet ne no gūtajiem ieņēmumiem. Jaunās kārtības izmantošana ir brīvprātīga.

Izmantot jauno atviegloto reģistrācijas un PVN administrēšanas kārtību no šī gada 1. jūlija varēs uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kas atbilst šādiem kritērijiem:

preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība jeb apgrozījums Latvijas Republikas teritorijā kalendārā gadā nav pārsniedzis 50 000 eiro;
nesniedz pakalpojumus citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu reģistrētiem nodokļa maksātājiem.

Tiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas izvēlēsies jauno reģistrācijas kārtību, turpmāk būs jāaprēķina un jāmaksā PVN tikai par pakalpojumiem, ko tie saņem no sadarbības partneriem ES un trešajās valstīs, un/vai precēm, ko tie iegādājas ES teritorijā. Turklāt šādā kārtībā reģistrētiem nodokļa maksātājiem nebūs jāsniedz parastās PVN deklarācijas, bet aprēķināto PVN vajadzēs iemaksāt valsts budžetā, iesniedzot paziņojumu par PVN samaksu.

Tie nodokļa maksātāji, kas izmantos jauno reģistrēšanas kārtību, pēc PVN numura saņemšanas to nevarēs izmantot citiem darījumiem, kam šī kārtība nav paredzēta, kā arī nevarēs izmantot PVN normatīvajos aktos noteiktās priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības.

Paredzams, ka jaunā kārtība būtiski atvieglos PVN administrēšanu tieši tiem mazajiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai saņem elektroniski sniegtus pakalpojumus no ārvalstu interneta platformām (piemēram, etsy.com, facebook.com, booking.com u.c.), ja vien tie paralēli neveiks darījumus, kuru dēļ tiem būs nepieciešama obligāta reģistrācija VID PVN maksātāju reģistrā parastā kārtībā.

Tiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas atbilst minētajiem kritērijiem un turpmāk vēlas izmantot īpašo režīmu, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz strukturēts iesniegums “Iesniegums reģistrācijai PVN īpašajā kārtībā (139.² pants) vai izslēgšanai no tās”.

Noderīga informācija

VID tīmekļvietnē sadaļā “Aktualitātes / Semināru materiāli” pieejams VID semināra "Īpašā PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar ES un trešo valstu uzņēmumiem" ieraksts un prezentācija.

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni +371 67120000 vai uzdot jautājumu rakstiski savā EDS kontā, sadaļā “Sarakste ar VID”.

VID informācija

Publiskai apspriešanai nodots Ministru kabineta noteikumu projekts par strukturētu elektronisko rēķinu aprites kārtību

10. jūn. 2025, Nav komentāru

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu portālā ir iesniedzis Ministru kabineta noteikumu “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam” (Ministru kabineta noteikumi) projektu. Ar šiem Ministru kabineta noteikumiem tiek noteikta kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķins) apriti un kādā e-rēķinu datus iesniedz VID. Publiskā apspriešana pieejama līdz 2025. gada 23. jūnijam (ieskaitot).

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka noteikumus piemēro Grāmatvedības likuma 3. pantā minētie subjekti (uzņēmumi) attiecībā uz kārtību, kādā tie organizē un īsteno e-rēķinu apriti ar saimnieciskā darījuma dalībniekiem. Ministru kabineta noteikumos ir noteikti savstarpēji izmantojamie e-rēķinu piegādes kanāli, kas nodrošina e-rēķina nosūtīšanu un saņemšanu.

Ministru kabineta noteikumi paredz iesniegšanas termiņu un kārtību, kādā uzņēmums atkarībā no tā izvēlētā piegādes kanāla iesniedz atbilstoši valstī noteiktajai strukturētajai datu formai e-rēķinu datus VID izveidotā un uzturētā e-rēķinu iesniegšanas risinājumā. Tāpat Ministru kabineta noteikumi paredz e-rēķinu iesniegšanas termiņu un kārtību situācijā, ja e-rēķinu VID nevar iesniegt informācijas sistēmu vai VID risinājuma darbības traucējumu, kā arī citu iemeslu dēļ.

Plānots, ka Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtība, kādā e-rēķinu datus iesniedz VID, attiecībā uz e-rēķinu apriti stāsies spēkā pakāpeniski, proti:

starp budžeta iestādēm un uzņēmumiem (G2B segmentā), starp uzņēmumiem un budžeta iestādēm (B2G segmentā), kā arī starp budžeta iestādēm (G2G segmentā) stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī;
starp uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes (B2B segmentā), stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī.

Vienlaikus ir paredzēts, ka uzņēmumi, kas nav budžeta iestādes (B2B segmentā), varēs brīvprātīgi iesniegt e-rēķinus VID ar 2026. gada 1. janvāri.

Noteikumu projekts pieejams Tiesību aktu portālā.

Ministru kabineta noteikumi izstrādāti saistībā ar Grāmatvedības likumā noteikto e-rēķinu aprites obligātumu un Grāmatvedības likuma 11. panta piecpadsmitajā daļā ietverto pilnvarojumu (likums “Grozījumi Grāmatvedības likumā” pieņemts Saeimā 2024. gada 31. oktobrī, 2024. gada 12. novembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 221 (2024/221.1)), kurš noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā organizē un īsteno strukturētu e-rēķinu apriti un kādā strukturētu e-rēķinu datus iesniedz VID.

VID informācija

10. jūnijā stāsies spēkā grozījumi tiesību aktos, kas paredz administratīvo atbildību par sankciju pārkāpšanu

9. jūn. 2025, Nav komentāru

Informācija importētājiem, eksportētājiem, muitošanas un citu ar precēm saistītu pakalpojumu sniedzējiem

2025. gada 10. jūnijā stājas spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kuri noteic administratīvo atbildību par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 eiro, kā arī noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.

Par minētajiem pārkāpumiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz 2000 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no 2000 līdz 6000 naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 16. panta otro daļu viena naudas soda vienība ir pieci eiro.

Vienlaikus ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā stājas spēkā grozījumi Krimināllikuma 84. pantā un likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.¹ pantā.

Krimināllikuma 84. panta pirmajā daļā no 2025. gada 10. jūnija paredzēta kriminālatbildība par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju vai Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot, pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā, vai par citu Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju vai Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu.

Šā panta otrajā daļā paredzēta kriminālatbildība par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju vai Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot, pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās stratēģiskas nozīmes preces, šaujamieročus, šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju vai militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm.

Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.¹ panta ceturto daļu atbildība par Krimināllikuma 84. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas, ja preču vai pakalpojumu vērtība nav mazāka par 10 000 euro vai ja pakalpojums veikts attiecībā uz precēm, kuru vērtība nav mazāka par 10 000 eiro.

No 2025. gada 10. jūnija, konstatējot personas darbībās Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktā administratīvā pārkāpuma pazīmes, Valsts ieņēmumu dienests uzsāks administratīvā pārkāpuma procesu.

VID informācija

2. jūnijs – daļai iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš

2. jūn. 2025, Nav komentāru

Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2024. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2025. gada 2. jūnijam vai 1.jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Ja kopējie gada ienākumi 2024. gadā nepārsniedza 78 100 eiro, tad deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 2. jūnijam (ieskaitot), bet, ja ienākumi bija lielāki, tad līdz 1. jūlijam (ieskaitot). Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Elektroniskās deklarēšanas sistēma

Skatīt vairāk

Obligāti deklarācija ir jāiesniedz tiem iedzīvotājiem, par kuru ienākumiem valstij citādi nav informācijas – piemēram, pašnodarbinātajiem vai iedzīvotājiem, kas ienākumus guva ārvalstīs. Deklarācija obligāti jāiesniedz arī tad, ja gada laikā ir saņemti mazākajiem ienākumiem paredzētie atvieglojumi, bet gada kopējie ienākumi tomēr bijuši lielāki, tāpēc cilvēkam pēc deklarācijas aizpildīšanas jāatmaksā šī atvieglojuma jeb atlaides daļa.

Obligāti iesniedzamā gada ienākumu deklarācija

Skatīt vairāk

Ja cilvēkam nepieciešama palīdzība deklarācijas aizpildīšanā, tad pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni +37167120005, atbalstu klātienē var saņemt astoņos VID klientu apkalpošanas centros Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Ierodoties klātienē, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam (pase vai ID karte) un, ja cilvēks izmanto internetbanku, tās lietotājvārdam un parolei, lai varētu pieslēgties VID EDS.

Telefonisku konsultāciju var saņemt, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni +37167120000. Lai konsultants varētu sniegt pēc iespējas personalizētu konsultāciju, sarunas laikā zvanītajam vēlams pieslēgties elektroniskās deklarēšanas sistēmai, lai varētu konsultantam apliecināt savu identitāti, nosaucot savā EDS profilā redzamo kodu telefoniskai identificēšanai.

VID klientu apkalpošana ārpus Rīgas

Skatīt vairāk

Brīvprātīgi iesniedzamā gada ienākumu deklarācija

Savukārt, brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem var ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem. Tāpat attaisnotie izdevumi ir arī ziedojumi un dāvinājumi sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām, kā arī iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iesniedzot deklarāciju, iespējams saņemt arī gada laikā nesaņemtos nodokļa atvieglojumus. Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt un labot vēl trīs gadus.

Brīvprātīgi iesniedzamā gada ienākumu deklarācija

Skatīt vairāk

Iedzīvotāji, kam nepieciešama palīdzība brīvprātīgās deklarācijas aizpildīšanā, ir aicināti doties uz jebkuru no vairāk nekā 228 Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem visā Latvijā (https://www.pakalpojumucentri.lv/vpvkac), pēc iepriekšēja pieraksta vērsties tuvākajā VID klientu apkalpošanas centrā vai zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni.

Noderīga informācija

Šogad deklarāciju var iesniegt ne tikai par 2024. gadu, bet arī par 2023. un 2022. gadu, bet līdz 2025. gada 23. jūnijam – vēl arī par 2021. gadu.

Nodokļa pārmaksu VID atmaksā iedzīvotājiem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas.

Iedzīvotāji, kas pērn pieteicās pārmaksas automātiskai saņemšanai bez deklarācijas aizpildīšanas, šo pārmaksu saņems laikā no 1.oktobra līdz 31.decembrim. Tomēr arī tad, ja cilvēks ir pieteicies automātiskajai atmaksai, viņš noteikti drīkst arī iesniegt deklarāciju – lai iesniegtu attaisnoto izdevumu čekus vai lai pārmaksu saņemtu ātrāk nekā sākot no 1.oktobra.

Visa aktuālā informācija par gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “Gada ienākumu deklarācija”. Jautājumu gadījumā var zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni +37167120000. Jautājumus var uzdot arī EDS sadaļā “Sarakste ar VID”, bet visu diennakti – arī virtuālajam asistentam Tomam VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv.

Gada ienākumu deklarācija

Skatīt vairāk

Jāuzmanās no krāpniekiem!

Deklarāciju iesniegšanas laikā īpaši jāuzmanās no krāpniekiem, kas uzdodas par VID. Lai atgūtu pārmaksāto nodokli, iedzīvotājiem ir tikai jāaizpilda gada ienākumu deklarācija, nekādas citas darbības nav jāveic. Deklarāciju jāaizpilda tikai EDS https://eds.vid.gov.lv. VID iedzīvotājiem nesūta īsziņas un e-pastus, neaicina ievadīt savus datus, sekot nepazīstamām saitēm, instalēt jebkādas programmas. Īsziņas, e-pasti un arī zvani, kas aicina veikt šādas darbības nodokļu pārmaksas atgūšanai, ir krāpnieciski. Plašāka informācija par to, kam pievērst uzmanību, lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, pieejama VID tīmekļvietnē un VID kontos sociālajās platformās.

VID informācija

Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem 2025. gada maijā

1. jūn. 2025, Nav komentāru

Normatīvā akta nosaukums	Komentārs/skaidrojums	Pieņemšanas datums	Spēkā stāšanās datums
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”	Likuma 9. pants papildināts ar 1.¹ daļu, nosakot, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti maksātāja — izglītojamā — saimnieciskās darbības ieņēmumi līdz 3000 euro gadā no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotas pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ietvaros. Maksātājs — izglītojamais, kurš gūst ieņēmumus līdz 3000 euro gadā no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotas pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ietvaros, — var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs. Lai noteiktu dienu, kad šajā daļā minētie taksācijas gada ieņēmumi sasniedz 3000 euro, maksātājs rakstveidā veic savu ieņēmumu uzskaiti brīvi izraudzītā vai izglītības iestādes noteiktā formā, tos summējot. Ja ieņēmumi sasniedz 3000 euro slieksni gadā un skolēns plāno darbību turpināt, skolēnam ir pienākums piecu darba dienu laikā reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt nodokļus. Minētos grozījumus piemēro no 2025. gada 1. janvāra.	30.04.2025.	16.05.2025.
Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā	Grozījumi veikti, lai noteiktu Nodokļu un muitas policijas kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem pārvaldes jomā.	08.05.2025.	01.01.2026.
Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”	Grozījumi veikti lai noteiktu regulējumu Latvijas uzņēmumu darbībām ar akcīzes precēm, kuras fiziski neatrodas Latvijā, kā arī precizētu atsevišķas tiesību normas likumā, tajā skaitā, lai tās būtu saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu regulējumiem. Būtiskākās izmaiņas likumā: - ieviests jēdziens “patstāvīgais vidējais pārējo alkoholisko dzērienu ražotājs” un regulējums samazinātas akcīzes nodokļa likmes piemērošanai; - noteikti gadījumi, kad speciāla atļauja (licence) nav nepieciešama darbībām ar akcīzes precēm; - precizētas normas attiecībā uz akcīzes preču pilnīgu iznīcināšanu vai neatgriezenisku zudumu (pilnīgu vai daļēju); - noteikts regulējums akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanai tabakas izstrādājumiem, kurus apstiprināts noliktavas turētājs izmanto tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšanai vai citu tabakas izstrādājumu, kas nav akcīzes preces Latvijā, ražošanai; - izmaiņas attiecībā uz akcīzes nodokļa markām - veikti arī citi grozījumi.	15.05.2025.	02.06.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 20. maija noteikumi Nr. 300 “Noteikumi par solidaritātes iemaksas deklarācijā iekļaujamo informāciju”	Noteikumi nosaka solidaritātes iemaksas deklarācijā un avansa maksājuma deklarācijā iekļaujamo informāciju. Deklarācijā summas norāda tikai veselos euro (summu līdz 49 centiem atmet un summu, sākot no 50 centiem, noapaļo līdz veselam euro). Solidaritātes iemaksas deklarāciju aizpilda par maksāšanas periodu. Solidaritātes iemaksas avansa maksājuma deklarāciju aizpilda par maksāšanas perioda (kalendāra gada) ceturksni.	20.05.2025.	27.05.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 20. maija noteikumi Nr. 301 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 194 “Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem””	Jaunā redakcijā izteikts 1. pielikums, palielinot augļkopības platībām marķētās dīzeļdegvielas daudzumu no 130 līdz 180 litriem uz hektāru, dārzeņkopības platībām no 130 līdz 290 litriem uz hektāru, par zālāju platību, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,5 no 130 līdz 180 litriem uz hektāru un par zālāju platību, kas ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību – vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru, no 130 līdz 145 litriem uz hektāru. Palielināts minimālo ieņēmumu kritērijs konvenciālajām saimniecībām no 350 līdz 450 euro/hektāru un bioloģiskajām saimniecībām no 210 līdz 270 euro/hektāru. Noteikumi papildināti ar pārejas normu, kurā 2025.gadā iesniegumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 2025.gada 10.jūnijam. Noteikumos veikti arī citi redakcionāli grozījumi.	20.05.2025.	02.06.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 27. maija noteikumi Nr. 304 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1507 ”Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam”	Grozījumi veikti, lai uzlabotu PVN atmaksas procesa efektivitāti, vienkāršojot iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, samazinot trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību ES teritorijā, iesniedzamo dokumentu un Valsts ieņēmumu dienesta nosūtamo dokumentu apjomu. Tādejādi precizēts noteikumu 11.1. apakšpunkts, nosakot prasību iesniegumam pievienot apmaksāto PVN rēķinu vai dokumentu, kas apliecina preču importu, kopijas par atmaksas periodā Latvijas teritorijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, par kuriem tiek pieprasīta PVN atmaksa. Minētais punkts papildināts ar jauniem apakšpunktiem, paredzot robežvērtības, kuras sasniedzot vai pārsniedzot ir jāiesniedz attaisnojuma dokumentu kopijas. Noteikumi papildināti ar jaunu 15.¹ punktu, nosakot VID tiesības pamatotu šaubu gadījumā pieprasīt iesniegt attiecīgā PVN rēķina vai dokumenta, kas apliecina preču importu, oriģinālu vai kopiju zem noteiktās robežvērtības. Jaunā redakcijā izteikts noteikumu pielikums, precizējot atsauci uz aktuālo saimnieciskās darbības klasifikāciju atbilstoši NACE 2.1.redakcijai.	27.05.2025.	03.06.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 27. maija noteikumi Nr. 305 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1514 “Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam””	Grozījumi veikti, lai precizētu PVN atmaksas pieteikumā norādāmo saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas kodu NACE redakciju. Tādejādi noteikumu 16.5. un 32.6.apakšpunktā ir precizētas atsauces uz aktuālu saimniecisko darbību klasifikācijas kodu lietošanu, aizstājot atsauci uz NACE 2.redakciju ar atsauci uz NACE 2.1 redakciju.	27.05.2025.	03.06.2025.

Mazajiem uzņēmumiem līdz 2. jūnijam jāiesniedz gada pārskats par 2024. gadu

21. maijs 2025, Nav komentāru

Atgādinām, ka mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām gada pārskats par 2024. gadu ir jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., ja pārskata periods sakrīt ar kalendāro gadu, līdz 2025. gada 2. jūnijam (ieskaitot).

Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm:

bilances kopsumma — 450 000 eiro;
neto apgrozījums — 900 000 eiro;
vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10.

Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm:

bilances kopsumma — 5 000 000 eiro;
neto apgrozījums — 10 000 000 eiro;
vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.

Gada pārskats ir jāiesniedz elektroniski, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Dokumenti - No veidlapas – Dokumentu grupa “Gada pārskati”.

Savukārt vidējai sabiedrībai, lielai sabiedrībai un koncerna mātes sabiedrībai, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, gada pārskats par 2024. gadu ir jāsniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., līdz 2025.gada 31.jūlijam, ja 2024. pārskata periods ir kalendārais gads.

Nodokļu maksātāju reitinga sistēma

Skatīt vairāk

Noderīga informācija

Gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums .

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni +37167120000, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.

VID informācija

Ielādēt vēl