Otrdien, 23. septembrī, valdība izskata Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi". Izmaiņas sagatavotas, ņemot vērā Valsts kases un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas priekšlikumus.

Ministru kabineta noteikumos tiek ieviesti jauninājumi, kuri palīdzēs vienveidīgi piemērot strukturētos e-rēķinus, līdz ar to mazinās neskaidrības praksē.

Kopumā plānotās izmaiņas veicinās grāmatvedības procesu modernizāciju, uzlabos to efektivitāti un saprotamību, mazinās administratīvo slogu uzņēmumiem un to grāmatvežiem, kā arī sekmēs digitalizācijas attīstību, radot ērtākas un praktiski piemērojamas prasības ikdienas darbā.

Iedzīvotāji, kuri vēlas saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, neiesniedzot brīvprātīgo gada ienākumu deklarāciju, vēl līdz 30. septembrim var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegumu. Šī ir piemērota iespēja tiem iedzīvotājiem, kas gada ienākumu deklarāciju iesniedz brīvprātīgi un kam nav attaisnoto izdevumu dokumentu, kas jāpievieno gada ienākumu deklarācijai. Nodokļa pārmaksa par pagājušo gadu, ja tāda izveidojusies, uz iesniegumā norādīto bankas kontu tiks pārskaitīta no 2025. gada  1. oktobra līdz 31. decembrim.

Šis pakalpojums neattiecas uz iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz obligāti.

Automātiska iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa tiek veikta, pamatojoties tikai uz tiem datiem, kuri ir VID rīcībā:

• ja cilvēka algai vai pensijai gada laikā nav piemēroti visi nodokļa atvieglojumi (piemēram, par apgādājamiem, atvieglojumi mazākiem ienākumiem vai atvieglojumi invaliditātes gadījumā, politiski represētajiem vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem);
• ja cilvēkam iepriekšējā gadā ir bijuši ieguldījumi privātajos pensiju fondos vai uzkrājošā dzīvības apdrošināšana un pensiju fonds vai apdrošināšanas sabiedrība reģistrēta Latvijā.

Ja cilvēks vēlas saņemt nodokļa atmaksu arī par citiem attaisnotajiem izdevumiem (medicīnu, zobārstniecību, izglītību, bērnu pulciņiem un ziedojumiem), tad ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kurai jāpievieno minētos maksājumus apliecinoši dokumenti.

Kā iesniegt iesniegumu automātiskai nodokļa atmaksai?

Iesniegumu automātiskai nodokļa atmaksai aicinām iesniegt elektroniski, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Iesniegums ir pieejams EDS sadaļā “Izveidot jaunu dokumentu” – “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” – “Iesniegums automātiskai nodokļa atmaksas saņemšanai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju”.

Ja tomēr tādas iespējas nav, to var izdarīt arī klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā vai valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā, vai arī atsūtīt VID pa pastu.

Kā rīkoties, ja šāds iesniegums jau ir iesniegts?  

Iesniegums jāiesniedz tikai vienu reizi. Cilvēkiem, kas jau vienreiz ir iesnieguši iesniegumu par automātisko nodokļa atmaksu, tas atkārtoti vairs nav jādara. Tādā gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, ja tāda būs radusies, cilvēks uz iesniegumā norādīto bankas kontu saņems katru gadu no 1. oktobra līdz 31. decembrim automātiski.

Jauns iesniegums ir jāraksta tikai gadījumā, ja ir mainījies bankas konts, uz kuru cilvēks vēlas saņemt pārmaksāto nodokli.

Automātiskai pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai var pieteikties kopš 2023. gada.

Plašāka informācija par šo iespēju pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “Gada ienākumu deklarācija/Nodokļa atmaksa bez deklarācijas iesniegšanas”. Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni +371 67120000  vai uzdot savu jautājumu rakstveidā EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Zvanot uz VID konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt personificētu konsultāciju, ja zvanot pieslēdzas EDS un nosauc tur redzamo kodu.

VID informācija

Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piemēram, Smart-ID (kvalificētā versija), elektroniskā identifikācijas karte (eID), drošs elektroniskais paraksts (eParaksts vai eParaksts mobile) vai noteiktu internetbanku autentifikācija.

Savukārt VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī turpmāk būs tiesības izmantot tikai ārvalstniekiem, kam neveidojas tiesiska saite ar Latviju un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, un Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotājiem muitas deklarāciju iesniegšanai.

Tādēļ visus pārējos EDS lietotājus, kas līdz šim izmantoja VID izsniegto lietotājvārdu un paroli, aicinām laikus sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, lai no nākamā gada varētu izmantot kādu no minētajiem identifikācijas līdzekļiem: Smart-ID, elektroniskā identifikācijas karte (eID) vai drošs elektroniskais paraksts (eParaksts un eParaksts mobile).

Kā rīkoties privātpersonām (t. sk. saimnieciskās darbības veicējiem)

Privātpersonas (t. sk. saimnieciskās darbības veicējus), kas šobrīd izmanto VID izsniegto lietotājvārdu un paroli, aicinām laikus nodrošināt sev kādu no minētajiem drošajiem autentifikācijas līdzekļiem. Gadījumā, ja tas nav iespējams, aicinām savlaicīgi pilnvarot kādu citu uzticības personu (EDS lietotāju) savā vārdā iesniegt un saņemt dokumentus un informāciju, izmantojot savu EDS lietotāja kontu. Pilnvaru var iesniegt gan elektroniski (EDS), gan klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā vai valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā visā Latvijā. Pilnvarai nav jābūt notariāli apliecinātai. Pilnvaras paraugs pieejams VID tīmekļvietnē sadaļā “EDS” – “Iesniegumi un pilnvaras” – “Pilnvara elektroniski iesniegt deklarācijas un informatīvās deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā”.

Ārpakalpojuma grāmatvežus un citus finanšu pakalpojumu sniedzējus aicinām pārliecināties par iespēju pieslēgties EDS ar kādu no kvalificētajiem elektroniskās identifikācijas rīkiem un par to, vai klienti ir reģistrējuši viņus kā savu EDS profilu lietotājus un pilnvarojuši sagatavot vai iesniegt dokumentus, ja tas nepieciešams.

Atgādinām, ka ikviens uzņēmējs var pilnvarot ārpakalpojuma grāmatvedi gan elektroniski (EDS), gan klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā vai valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā visā Latvijā. Pilnvarai nav jābūt notariāli apliecinātai.

Kādēļ paredzētas šādas izmaiņas

Minētās izmaiņas saistītas ar to, ka valsts informācijas sistēmu drošības politika paredz visās paaugstinātas drošības valsts informācijas sistēmās ieviest lietotāju autentifikāciju tikai ar kvalificētiem autentifikācijas rīkiem. Arī VID kā elektronisko pakalpojumu sniedzējam, kurš šo pakalpojumu sniegšanai izmanto EDS, ir jānodrošina nepieciešamie aizsardzības pasākumi, lai novērstu iespējamas prettiesiskas darbības pret autentifikācijas apliecinājumu, un jānodrošina drošas lietotāju autentificēšanās prasībām atbilstoši personas elektroniskās identifikācijas līdzekļi.

VID elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS)

VID elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) ir drošs un ērts veids, kā ikvienam – privātpersonām un uzņēmumiem – iesniegt visas nodokļu un informatīvās deklarācijas, VID adresētus iesniegumus, saņemt atbildes uz dažādiem jautājumiem nodokļu un muitas jomā. Papildus dokumentu iesniegšanai EDS pieejami arī dažādi tiešsaistes pakalpojumi – elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa, izziņas publiskajiem iepirkumiem un dažādu veidu pārskati ar VID rīcībā esošajiem datiem, piemēram, informāciju par nodokļu nomaksas stāvokli. EDS ir bezmaksas sistēma, kas pieejama 24/7 režīmā no jebkuras viedierīces un nodrošina datu drošību un precizitāti.

Šobrīd 99,1 % no VID pakalpojumiem ir pieejami elektroniski, izmantojot EDS vai ar to saistīto Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS) muitas saistību izpildei un pakalpojumu saņemšanai.

Plašāka informācija par EDS un tās sniegtajām iespējām pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “Aktualitātes” – “Iedzīvotājiem” – “Elektroniskās deklarēšanas sistēma”.

VID informācija

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, izpildoties likumā noteiktiem kritērijiem, ir iespēja PVN uzskaitei izmantot īpašu PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību jeb kases principu[1].

Atšķirībā no vispārīgā PVN uzskaites pamatprincipa, kad aprēķināto PVN uzrāda preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī, bet priekšnodokli atskaita preču vai pakalpojumu saņemšanas brīdī, kases princips nozīmē, ka aprēķināto PVN uzrāda samaksas saņemšanas brīdī un attiecīgi arī priekšnodokli atskaita samaksas brīdī.

Izmantojot kases principu, valsts budžetā ir jāieskaita PVN par neapmaksātu pakalpojumu vai neapmaksātu preču piegādi tikai tad, kad ir saņemta samaksa par veikto darījumu, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc nodokļa rēķina izrakstīšanas. Tādējādi iespējams izvairīties no situācijas, kad PVN par sniegto pakalpojumu vai veikto preču piegādi ir jāsamaksā pašam pakalpojuma sniedzējam vai preču piegādātājam, jo saņēmējs nav apmaksājis rēķinu.

Kas var izmantot kases principu

PVN uzskaitei izmantot kases principu var tāds reģistrēts PVN maksātājs, kurš atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1. iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība nav pārsniegusi 100 000 eiro vai, reģistrējoties VID PVN maksātāju reģistrā, taksācijas gadā neplāno par 100 000 eiro lielāku darījumu apjomu;
2. iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība ir sasniegusi 100 000 eiro, bet nav pārsniegusi 500 000 eiro un:

• uzņēmums darbojas zivsaimniecības nozarē (attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm) vai
• uzņēmums, kas ražo lauksaimniecības produkciju vai ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (attiecībā uz šādu produktu piegādi: dzīvi dzīvnieki, piens un piena pārstrādes produkti, putnu olas, dabiskais medus, dārzeņi, sakņaugi, bumbuļaugi, graudaugu produkti,  eļļas augu sēklas un augļi, dažādi graudi, sēklas un augļi;

3. uzņēmums, kas sniedz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus un tā iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība ir sasniegusi 100 000 eiro, bet nav pārsniegusi 2 000 000 eiro.

Kas jādara, lai sāktu izmantot kases principu

Lai uzsāktu piemērot kases principu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID” ir jāiesniedz brīvā formā rakstīts iesniegums, tādējādi informējot VID par savu izvēli. Attiecīgi kases principu sāks piemēro no nākamā taksācijas gada 1.janvāra.

[1] Īpašā PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība jeb kases princips ir noteikts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 137. pantā.

Noderīga informācija

Ja persona izvēlas īpašo PVN reģistrācijas kārtību, kas noteikta Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.² pantā, tad tā vairs nevar izmantot kases principu, kas paredzēts šī paša likuma 137. pantā — pat tad, ja par to laikus ir informējusi VID.

Papildu informācija pieejama VID tīmekļvietnes www.vid.gov.lv sadaļā “Nodokļi” – “Pievienotās vērtības nodoklis” – “Informatīvie un metodiskie materiāli” – “Metodiskie materiāli”  – VID metodiskajā materiālā “Par īpašo pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību”

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni +37167120000 vai uzdot jautājumu rakstiski savā EDS kontā, sadaļā “Sarakste ar VID”.

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada otrajā ceturksnī, no aprīļa līdz jūnijam, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2025. gada 15. jūlijam (ieskaitot) ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 23. jūlijam.

Kapitāla aktīvi ir:

• akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
• ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
• parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
• nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
• uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
• intelektuālā īpašuma objekti;
• ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā;
• virtuālā valūta.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

No 2025. gada 1. janvāra ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 25,5% apmērā.

Savukārt, 20% nodokļa likme vēl trīs gadus (2025., 2026. un 2027. gadā) tiks piemērota šādos gadījumos:

• ja darījumi ar kapitāla aktīviem ir uzsākti agrāk un nav pabeigti līdz 2024. gada 31. decembrim

un

• par šiem darījumiem ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma ar informāciju par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti viena gada ietvaros.

Kā deklarēt ienākumu no kapitāla pieauguma?

Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma aicinām iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nodokļu maksātāju ērtībai EDS ir izveidots palīgrīks – vednis “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Soli pa solim, atbildot uz jautājumiem un ievadot datus, tas palīdz izprast kāda informācija nepieciešama aizpildot deklarāciju. Tā kā vednis ir palīgrīks, tikai tur ievadītā un saglabātā informācija nav uzskatāma par iesniegtu VID un tai nav juridiski saistoša rakstura.

Pati deklarācijas veidlapa ir pieejama arī papīra formātā VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi” un to var aizpildīt un atsūtīt arī pa pastu uz adresi “Valsts ieņēmumu dienests, Talejas iela 1, Rīga, LV-1978”.

Pirms nekustamā īpašuma pārdošanas aicinām konsultēties VID!

Nekustamā īpašuma atsavināšana, t. sk. pārdošana, ir viens no gadījumiem, kad cilvēkam var būt jāmaksā kapitāla pieauguma jeb iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25,5% apmērā no saņemtā ienākuma. Tādēļ pirms darījumiem ar nekustamo īpašumu aicinām konsultēties ar VID speciālistiem un uzzināt, vai konkrētajā situācijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.

Kad par ienākumu no kapitāla pieauguma NAV jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis?

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas atbilst vismaz vienai no šīm pazīmēm:

• īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus (pēc kārtas) pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir deklarētā dzīvesvieta;
• īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir vienīgais īpašums;
• ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura pārdošanas gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma pārdošanas.

Trešās pazīmes gadījumā būtiska ir summa, par kādu 12 mēnešu laikā  jāiegādājas jauns nekustamais īpašums pēc iepriekšējā pārdošanas. Lai nebūtu jāmaksā nodoklis no kapitāla pieauguma, šī summa nevar būt mazāka kā starpība starp pārdotā nekustamā īpašuma pārdošanas cenu un tā sākotnējo iegādes vērtību. Pretējā gadījumā, ja jaunais īpašums tiek iegādāts par mazāku summu, tad radusies starpība ir uzskatāma par ienākumu no kapitāla pieauguma un no tās ir jāmaksā nodoklis.

Svarīgs priekšnoteikums attiecībā uz nekustamā īpašuma tiesību pastāvēšanas ilgumu, ir savlaicīga nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā.

Kad ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas ir tikai jādeklarē?

Ja ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas atbilst kādai no minētajām pazīmēm un no tiem nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, arī deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma nav jāiesniedz. Taču, ja ienākumi pārsniedz 10 000 eiro, tie ir jānorāda gada ienākumu deklarācijā kā neapliekami ienākumi.

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni +371 67120000 vai uzdot tos rakstiski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

VID informācija

Atgādinām, ka vidējai sabiedrībai, lielai sabiedrībai un koncerna mātes sabiedrībai, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, gada pārskats par 2024. gadu ir jāsniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., līdz 2025.gada 31.jūlijam, ja 2024. pārskata periods ir kalendārais gads.

Vidēja sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura nav maza sabiedrība un kura uz bilances datumu nepārsniedz vismaz divas no trim šādām pazīmēm:

• bilances kopsumma —  25 000 000 eiro;
• neto apgrozījums —  50 000 000 eiro;
• vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.

Liela sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura uz bilances datumu pārsniedz vismaz divas no trim šādām pazīmēm:

• bilances kopsumma — 25 000 000 eiro;
• neto apgrozījums —  50 000 000 eiro;
• vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.

Koncerna mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas ekonomisko interešu grupa, Eiropas kooperatīvā sabiedrība vai Eiropas komercsabiedrība, kura kontrolē vienu vai vairākas tās meitas sabiedrības Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajā kārtībā.

Gada pārskats, tajā skaitā – konsolidētais gada pārskats, ir jāiesniedz elektroniski, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā  “Dokumenti - No veidlapas – Dokumentu grupa “Gada pārskati”.

Šogad gada pārskata savlaicīgai iesniegšana ir īpaši svarīga, jo tas ir viens no būtiskiem kritērijiem, lai uzņēmums saņemtu visaugstāko - “A” reitinga novērtējumu. “A” reitinga uzņēmumiem ir pieejama virkne priekšrocību nodokļu un muitas jomā. Ar plašāku informāciju par nodokļu maksātāju reitinga sistēmu, aicinām iepazīties VID tīmekļvietnes sadaļā “Uzņēmējiem / Nodokļu maksātāju reitinga sistēma”.

Noderīga informācija

VID tīmekļvietnē ir pieejams 30.04.2025. VID tiešsaistes semināra “Kas jāņem vērā, sagatavojot un iesniedzot gada pārskatu par 2024. gadu?" ieraksts, prezentācija un atbildes uz semināra laikā uzdotajiem jautājumiem.

Gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums .

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni + 371 67120000 vai arī uzdot tos rakstiski EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.

Iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2024. gadu ir jāiesniedz obligāti un kuru kopējie ienākumi pagājušajā gadā pārsniedz 78 100 eiro, deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam (ieskaitot). Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) https://eds.vid.gov.lv .

Vairumam iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ik gadu ir 1. jūnijs. Tomēr daļai šis termiņš ir par mēnesi garāks, proti, 1. jūlijs. Tas atkarīgs no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā – tiem iedzīvotājiem, kam kopējie pagājušā gada ienākumi, kuriem piemēro progresīvo iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi, pārsniedza 78 100 eiro, un kuri atbilst arī citiem kritērijiem, gada ienākumu deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam (ieskaitot).

Obligāti gada ienākumu deklarācija par 2024. gadu līdz 1. jūlijam jāsniedz iedzīvotājiem, kuriem kopējie ienākumi 2024. gadā pārsniedza 78 100 eiro un kuri:

• ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.),
• saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā,
• ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir gadījumi, kad no cilvēka algotā darba ienākumiem kādā citā ES dalībvalstī jau tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisks nodoklis,
• ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas),
• ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja VID ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības veikšanu, vai guvuši ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā),
• ir guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, t.sk. no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Visa aktuālā informācija par obligātās gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija / Obligāti iesniedzamā gada ienākumu deklarācija”. Saimnieciskās darbības veicējus aicinām izmantot VID tiešsaistes semināra ierakstu "Saimnieciskās darbības veicēja gada ienākumu deklarācijas sagatavošana un izdevumu atskaitīšana" un turpat pieejamos semināra izdales materiālus.

Ja cilvēkam nepieciešama palīdzība deklarācijas aizpildīšanā, tad pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni +371 67120005, atbalstu klātienē var saņemt astoņos VID klientu apkalpošanas centros Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Ierodoties klātienē, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam (pase vai ID karte) un, ja cilvēks izmanto internetbanku, tās lietotājvārdam un parolei, lai varētu pieslēgties VID EDS.

Telefonisku konsultāciju var saņemt, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni +371 67120000. Lai konsultants varētu sniegt pēc iespējas personalizētu konsultāciju, sarunas laikā zvanītajam vēlams pieslēgties elektroniskās deklarēšanas sistēmai, lai varētu konsultantam apliecināt savu identitāti, nosaucot savā EDS profilā redzamo kodu telefoniskai identificēšanai.

Brīvprātīgi iesniedzamā gada ienākumu deklarācija

Savukārt, brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem var ikviens cilvēks, no kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem. Tāpat attaisnotie izdevumi ir arī ziedojumi un dāvinājumi sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām, kā arī iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iesniedzot deklarāciju, iespējams saņemt arī gada laikā nesaņemtos nodokļa atvieglojumus. Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt un labot vēl trīs gadus.

Šogad brīvprātīgi deklarāciju var iesniegt ne tikai par 2024. gadu, bet arī par 2023. un 2022. gadu.

Nodokļa pārmaksu VID atmaksā iedzīvotājiem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas.

VID informācija