Kas jāzina par izmaiņām likumos un noteikumos 2025. gadā

Nodokļu izmaiņas

• No 2025. gada 1. janvāra darba ņēmējiem noteikta viena neapliekamā minimuma likme – 510 eiro. Tāpat vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, turpmāk piemērojot divas nodokļa likmes. Algām līdz 8775 eiro mēnesī nodokļa likme no 1. janvāra ir 25,5%, savukārt algām virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme ir 33%. Aprēķināt savas gaidāmās neto algas apmēru par 2025. gada janvāri var, izmantojot algas kalkulatora rīku.
• Ienākumu daļai virs 200 000 eiro gadā, tajā skaitā atalgojumam, dividendēm, kapitāla pieaugumam un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, būs papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 3% apmērā.
• No 2025. gada tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto kā kurināmo. Tāpat no jaunā gada tiks piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu, sākot no 8 gramiem cukura uz 100 mililitriem. Straujāks akcīzes nodokļa likmes pieaugums gaidāms alkoholiskajiem dzērieniem, to starpproduktiem, kā arī tabakas izstrādājumiem un citiem smēķēšanai paredzētiem produktiem, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumam.
• Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, PVN samazinātā likme 12% apmērā Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir noteikta kā pastāvīga norma.

Ieguvumi pensionāriem

• Pensionāriem no 2025. gada 1. janvāra neapliekamais minimums noteikts 1000 eiro. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek maksāts no tās pensijas daļas, kas pārsniedz 1000 eiro. Strādājošie pensionāri, kuri iesnieguši darba nodokļu grāmatiņu darba devējam, neapliekamo minimumu var piemērot dalīti – 500 eiro piemērot pensijai un 500 eiro piemērot algai.

• Ir paredzēts, ka 2025. gada 1. oktobrī indeksēs to pensijas daļu, kas būs iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pilnā apjomā. Tiek prognozēts, ka tie varētu būt aptuveni 1518 eiro. Šobrīd indeksē tikai pusi no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Vecuma pensijas pašlaik pilnā apmērā indeksē aptuveni 76% vecuma pensionāru, bet 2025. gadā tie jau būs aptuveni 98%.

Lielāks atbalsts iedzīvotājiem

• No 2025. gada pieaug zemākais minimālo ienākumu slieksnis, garantētā minimālā ienākuma slieksnis un līdz ar to arī vairāku pabalstu apmērs. No 1. janvāra zemākais minimālo ienākumu slieksnis būs 22% no ienākumu mediānas jeb 166 eiro. Attiecīgi arī garantētā minimālā ienākuma slieksnis būs 22% apmērā no ienākumu mediānas, un augs no tā izrietošo pabalstu apmēri - GMI pabalsts, mājokļa pabalsts, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts pensijas vecumu sasniegušām personām, personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā, kā arī pabalsts ikmēneša izdevumiem pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes.
• Visas aizsargāto lietotāju grupas no 2025. gada 1. janvāra turpinās saņemt atbalstu elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai. Atlaide elektroenerģijas rēķinam tiek piemērota automātiski.
• Vecāku pabalsta saņēmējam, kurš ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai arī bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, 2025. gadā vecāku pabalstu izmaksās 75 % apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra. Šobrīd izmaksā 50%.
• Jaunajā gadā tiks palielināts valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs. Paredzēts, ka no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs par bērnu līdz septiņu gadu vecumam būs 125 eiro mēnesī, bet par bērnu no septiņu gadu vecuma 150 eiro mēnesī. Patlaban šīs summas ir attiecīgi 107,50 eiro un 129 eiro.

Iedzīvotāju veselība

• No 1. janvāra mazumtirdzniecības vietās tabakas izstrādājumus, elektroniskās cigaretes, kā arī citus nikotīnu saturošus vai nesaturošus smēķējamus izstrādājumus varēs iegādāties tikai personas no 20 gadu vecuma.
• Mazumtirdzniecības vietās no jaunā gada varēs iegādāties elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus, t.sk. vienreizlietojamās elektroniskās cigaretes, tikai ar tabakas garšu vai smaržu. Citi aromatizētāji būs aizliegti. Tāpat varēs iegādāties tikai tabakas aizstājējproduktus jeb nikotīna spilventiņus, kuros nikotīna koncentrācija nepārsniedz 4 mg uz g, kā arī nikotīna spilventiņus tikai ar tabakas garšu vai smaržu.
• No 2025. gada spēkā stāsies jauns recepšu zāļu cenu noteikšanas modelis. Jauni principi cenu veidošanai recepšu zālēm tiek ieviesti, lai samazinātu zāļu cenas, tajā skaitā uzcenojumus, un zāles padarītu pieejamākas pacientiem. Jaunais uzcenojuma modelis paredz atteikties no esošās sistēmas, kurā pieļaujamais procentuālais lieltirgotavu un aptieku uzcenojums ir atkarīgs no zāļu ražotāja noteiktās cenas. Tā vietā visām recepšu zālēm par iepakojumu noteiks vienu fiksētu uzcenojumu un maksu par farmaceita pakalpojumu. Paredzams, ka dārgāko recepšu zāļu cenas samazināsies par 15-20%, bet lētākās (līdz 3 eiro par iepakojumu) varētu kļūt nedaudz dārgākas.
• No 1. janvāra tiek paplašināts no valsts budžeta apmaksājamo pakalpojumu klāsts, tajā skaitā cukura diabēta pacientiem apmaksās intravitreālās injekcijas, Stradiņa slimnīcā darbu sāks multidisciplināra komanda iekaisīgu zarnu slimības pacientu aprūpei, savukārt ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs sāks ieviest vienota apjoma un kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat, sākot ar 1. janvāri, no alkoholisma, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes varēs ārstēties, nemaksājot pacienta iemaksu narkologam un līdzmaksājumu par uzturēšanos stacionārā.

Izmaiņas mācībās

• Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Skolēna vecākiem līdz 2025. gada 31. maijam atteikšanās jānoformē rakstiski. Skolēniem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam būs uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz 9. klases beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām.
• No 2025./2026. mācību gada pirmsskolas vecuma un 1.-6. klases izglītojamajiem izglītības iestādē būs aizliegts lietot mobilos tālruņus, izņemot gadījumus, kad pedagogs atļāvis tos izmantot izglītības procesā.

Būtiski transportlīdzekļu vadītājiem un īpašniekiem

• No 2025. gada 1. janvāra automašīnām vairs neizsniegs tehniskās apskates uzlīmes. To, ka transportlīdzeklim ir veikta valsts tehniskā apskate un ir dota atļauja dalībai ceļu satiksmē, apliecinās tikai ieraksts Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī personai izsniegtais transportlīdzekļa tehniskās apskates novērtējuma protokols. Pārliecināties par tehniskās apskates termiņu iespējams Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) e-pakalpojumu portālā e.csdd.lv, kur iespējams pieteikties arī atgādinājuma saņemšanai par apskates termiņa beigām.
• Ja transportlīdzeklis piedalīsies ceļu satiksmē bez noteiktajā termiņā veiktas valsts tehniskā apskates vai OCTA polises, to no 1. janvāra fiksēs ar tehnisku iekārtu, neapturot transportlīdzekli. Par fiksēto pārkāpumu nekavējoties tiks nosūtīta informācija atbildīgajām institūcijām un transportlīdzekļa īpašniekam. CSDD informāciju par pārkāpumu nosūtīs uz transportlīdzekļa īpašnieka e-pastu, tāpēc svarīgi pārliecināties, ka saziņai ar CSDD reģistrēta aktuāla e-pasta adrese.
• No 1. janvāra stājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas autovadītājiem, kuri atteiksies no alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpā, noteiks kriminālatbildību. Papildus ar izmaiņām Administratīvās atbildības likumā velosipēda, elektroskrejriteņa un mopēda vadītājiem, ja viņi atsakās no alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpā, tiks noteikta administratīvā atbildība.
• No jaunā gada ilgstoši uz ceļa atstātus velosipēdus pārvietos uz speciālo stāvvietu. Velosipēdu atzīs par ilgstoši atstātu uz ceļa un lems par tā pārvietošanu uz speciālo stāvvietu tikai tad, ja tas atrodas vietā, kur traucē pārvietoties citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ilgāk par astoņām stundām kopš brīža, kad velosipēdam, kam nav iespējams noskaidrot piederību, ir piestiprināta brīdinājuma uzlīme. Tas tiks atzīts par ilgstoši atstātu uz ceļa arī tad, ja atrodas vietā, kur tas netraucē ceļu satiksmei, bet netiek izmantots vismaz 45 diennaktis kopš tam pielīmēta brīdinājuma uzlīme. Tāpēc velosipēdu īpašnieki aicināti velosipēdus reģistrēt, izmantojot portālu e.csdd.lv, lai pārvietotos transportlīdzekļus varētu atgūt ātrāk.
• No 1. janvāra Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes tiks paaugstinātas vidēji par 10% visiem transportlīdzekļiem, kā arī piekabēm un puspiekabēm. Noteikts arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņš – kalendārajam gadam sekojošā gada 31. janvāris. Tas nozīmē, ka nodokli par 2025. gadu jāsamaksā līdz 2026. gada 31. janvārim. CSDD no 2026. gada par nodokļa nomaksu nosūtīs atgādinājumu tiem transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri to jau nebūs samaksājuši līdz 10. janvārim.
• 2025. gadā mainās arī autoceļu lietošanas nodevas kravas transportlīdzekļiem virs 3 tonnām. Palielinātā nodeva dos iespēju finansēt ceļu infrastruktūru, vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus, veicinot autoparka nomaiņu, motivējot izvēlēties augstākas efektivitātes un zemu emisiju transportlīdzekļus. Savukārt elektroautomobiļiem tiks ieviestas būtiski zemākas likmes nekā iekšdedzes dzinēju auto. Kontroli, vai transportlīdzeklim ir iegādāta autoceļu lietošanas nodeva, līdztekus Valsts policijai veiks arī Valsts robežsardze.
• No 1. janvāra transportlīdzekļi, kas nav reģistrēti Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā, pirms iebraukšanas Latvijas teritorijā jādeklarē CSDD e-pakalpojumu portālā. Jāņem vērā, ka tas attiecas arī uz Apvienotajā Karalistē (AK) reģistrētiem transportlīdzekļiem, jo AK nav ne ES, ne EEZ dalībvalsts.

Svarīgi nekustamo īpašumu un mājokļu saimniekiem

• Lai pēc ilgstošā kadastrālo vērtību “iesaldēšanas” perioda strauji nepieaugtu nodokļu slogs, no 2025. gada 1. janvāra būs spēkā divas kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā. Nekustamā īpašuma nodokļa un nodevu aprēķiniem tiks izmantota fiskālā kadastrālā vērtība, kura saglabāsies līdzšinējā apmērā. Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi iedzīvotājiem 2025. gadā nepieaugs. Universālā kadastra vērtība noteikta, balstoties uz tirgus cenām 2022. gadā, nepārsniedzot 80% no vidējā cenu līmeņa.
• Jaunajā gadā stāsies spēkā mantojuma tiesību reforma. Būtiskākās izmaiņas skar mantojuma pieņemšanas sistēmu, precizējot gribas par mantojuma pieņemšanu izteikšanas formas un stiprinot sludinājuma par mantojuma atklāšanos spēku – mantojumu vairs nevarēs pieņemt klusējot. Noteikta arī mantinieku ierobežota atbildība pret mantojuma atstājēja kreditoriem.
• Līdz 2024. gada 31. decembrim Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) mājas lietā jānorāda dzīvokļa īpašnieka kontaktinformācija, lai pārvaldnieki varētu operatīvāk sazināties ar dzīvokļu īpašniekiem. Informāciju sistēmā būs iespējams norādīt un mainīt arī pēc 31. decembra.
• Atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam, no 1. janvāra pieaugs nodokļa likme par sadzīves atkritumu apglabāšanu, kas nozīmē augstākas nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Izmaksas var samazināt, šķirojot atkritumus un samazinot nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu.

Naudas aprite

• No 2025. gada kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegt informāciju par klientiem – fiziskām personām, kas ir Latvijas rezidenti, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gada laikā ieskaitītās skaidrās naudas kopsumma vienā kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja ir 7000 eiro vai vairāk.
• No 1. aprīļa nodokļu maksātājiem būs pienākums nodrošināt klientiem iespēju par pakalpojumiem un precēm pakalpojuma saņemšanas vai mazumtirdzniecības vietā norēķināties ar bezskaidras naudas maksājumu.
• Lai nodrošinātu iedzīvotājiem skaidras naudas pieejamību, četrām Latvijā lielākajām kredītiestādēm, proti, AS "Swedbank", AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un “Luminor Bank” AS Latvijas filiālei, no 2025. gada 1. janvāra būs jānodrošina vienmērīgi pieejama bankomātu infrastruktūra visā valsts teritorijā atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem. Noteikumi paredz, ka 20 kilometru rādiusā no jebkuras vietas Latvijas teritorijā pakalpojumu sniedzēja klientam ir jābūt pieejamam vismaz vienam bankomātam, kurā fiziska persona var saņemt skaidrās naudas izmaksu līdz 750 eiro bez maksas par pakalpojumu.

Izmaiņas valsts nodrošinātajos pakalpojumos

• No 2025. gada 1. janvāra mainīsies pieslēgšanās kārtība Valsts pārvaldes pakalpojumu portālam Latvija.gov.lv. Sākot ar jauno gadu, autentifikācija portālā būs iespējama, izmantojot mobilo lietotni eParaksts mobile, personas apliecību (eID karti), eParaksts karti vai mobilās lietotnes Smart-ID kvalificēto versiju, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālos identifikācijas līdzekļus. Autentifikācija ar banku izsniegtajiem internetbanku rīkiem vairs nebūs pieejama.
• No jaunā gada pieaugs nodeva par pases un personas apliecības izsniegšanu. No 2025. gada 1. janvāra valsts nodeva par pases izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 44 eiro un divu darba dienu laikā – 70 eiro. Savukārt valsts nodeva par personas apliecības jeb eID kartes izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 25 eiro un divu darba dienu laikā – 40 eiro.
• No 2025. gada 1. janvāra valsts nodeva par atgriešanās apliecības izsniegšanu personām, kuras ārzemēs nozaudējušas pasi vai personas apliecību, būs 50 eiro.

Lai mazinātu vardarbību ģimenē un veicinātu sabiedrības drošību kopumā, varmācīgai personai varēs piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību. Tā būs elektroniska aproce, ar kuru būs iespējams noteikt personas atrašanās vietu, lai pārliecinātos, ka netiek pārkāpts, piemēram, tuvošanās aizliegums. Elektronisko uzraudzību sāks nodrošināt no 2025. gada 1. jūlija.

No 2025. gada visās Latvijas pašvaldībās jāievieš līdzdalības budžets. Pašvaldībām 2025. gadā līdzdalības budžetam jāparedz ne mazāk kā 0,1 % no vidējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumiem par gadu. Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem iesniegt savas idejas savas pašvaldības teritorijā nepieciešamajiem uzlabojumiem un balsojot no visām iesniegtajām idejām izvēlēties tās, kuras pašvaldībai jāīsteno.

LR MK informācija

Aktualitātes akcīzes preču apritē no 2025. gada

2025. gada 1. janvārī mainās akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, tā sagatavošanas sastāvdaļām (turpmāk – e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem, kā arī dabasgāzei.

Līdz ar likmju maiņu šo produktu (izņemot dabasgāzi, bezalkoholiskos dzērienus) apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic krājumā esošo preču inventarizācija, jāveic akcīzes nodokļa starpības aprēķins un valsts budžetā jāiemaksā akcīzes nodokļa starpības summa.

Iespējamā ietekme uz tabakas izstrādājumu un to alternatīvo produktu cenām

Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana tabakas izstrādājumu un to alternatīvo produktu (e-šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu) cenas mazumtirdzniecībā varētu ietekmēt šādi:

• Cigaretēm (20 gab. paciņā, cena 4,80 EUR) + 0,38 EUR (ieskaitot PVN);
• Cigāriem un cigarillām (10 gab. paciņā) + 0,46 EUR (ieskaitot PVN);
• Smēķējamai tabakai (40 grami paciņā) + 0,51 EUR (ieskaitot PVN);
• Karsējamai tabakai (5,4 grami paciņā) + 0,16 EUR (ieskaitot PVN);
• Elektroniskām smēķēšanas ierīcēm (kura pildīta ar piem. 2 mililitriem e-šķidruma) + 0,12 EUR (ieskaitot PVN);
• Tabakas aizstājējproduktiem (piem. viena nikotīnu spilventiņu iepakojuma, kura svars ir 14 grami) + 0,23 EUR (ieskaitot PVN);

Inforgrafika "Akcīzes nodokļa likmju izmaiņu ietekme uz tabakas izstrādājumu un to alternatīvo produktu cenām", detalizētāk lasīt tekstā

Tabakas izstrādājumu (t. sk. cigarešu) inventarizācija:

• 2025. gada 1. janvārī jāveic visiem tabakas izstrādājumu apritē iesaistītajiem komersantiem (izņemot mazumtirgotājus), līdz 15. janvārim EDS jāiesniedz akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 15. februārim valsts budžetā jāsamaksā aprēķinātā akcīzes nodokļa starpības summa.
• 2025. gada 1. februārī jāveic tabakas izstrādājumu mazumtirgotājiem, līdz 15. februārim EDS jāiesniedz akcīzes nodokļa starpības aprēķins un valsts budžetā jāsamaksā aprēķinātā akcīzes nodokļa starpības summa.

Infografikas par tabakas izstrādājumu inventarizāciju skatīt 1. un 2. pielikumā.

E-šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu inventarizācija

2025. gada 1. janvārī jāveic visiem e-šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu apritē iesaistītajiem komersantiem (izņemot personas, kas darbību veic speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja ietvaros), līdz 15. janvārim EDS jāiesniedz akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 17. februārim valsts budžetā jāsamaksā aprēķinātā akcīzes nodokļa starpības summa.

Infografiku par inventarizāciju skatīt 3. pielikumā.

Ar 2025. gada 1. janvāri Latvijā ir aizliegts realizēt:

E-šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus – piedevu, kura rada smaržu vai garšu, – izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu.

Tabakas aizstājējproduktus, kas neatbilst Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 3. panta 5.¹ daļā noteiktajām prasībām.

Ja pēc 2025. gada 1. janvāra komersanta krājumos būs ar akcīzes nodokļa markām marķēti e– šķidrumi un tabakas aizstājējprodukti, ko aizliegts laist tirgū, VID samaksāto akcīzes nodokli komersantiem atmaksās vai pārskaitīs nodokļu parādu segšanai vai turpmākajiem nodokļu maksājumiem, ja:

• preces izvedīs uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti;
• preces izvedīs uz trešajām valstīm;
• preces iznīcinās vai pārstrādās akcīzes preču noliktavā.

Plašāku informāciju, par samaksātā akcīzes nodokļa atmaksu skatīt materiālā zemāk

Iespējamā ietekme uz naftas produktu cenām

Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana naftas produktu cenas mazumtirdzniecībā varētu ietekmēt šādi:

• benzīnam (par 1 litru) + 0,03 EUR (ieskaitot PVN);
• dīzeļdegvielai (par 1 litru) + 0,03 EUR (ieskaitot PVN);
• autogāzei (par 1 litru) + 0,07 EUR (ieskaitot PVN).

Inforgrafika "Akcīzes nodokļa ietekme uz naftas produktu cenām", detalizētāk lasīt tekstā

Naftas produktu inventarizācija 2025. gada 1. janvārī jāveic visiem apritē iesaistītajiem komersantiem (izņemot personas, kas darbību veic speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja ietvaros), līdz 15. janvārim EDS jāiesniedz akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 14. februārim valsts budžetā jāiemaksā aprēķinātā akcīzes nodokļa starpības summa.

Infografiku par inventarizāciju skatīt 4. pielikumā.

Izmaiņas akcīzes nodokļa atbrīvojumos no 2025. gada 1. janvāra.

• Naftas produktiem, ko piegādā un izmanto elektroenerģijas ražošanai vai kombinētās iekārtās, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju, akcīzes nodokļa likme būs 108,5 eiro par 1000 litriem.
• Ar komerciālo mehānisko transportlīdzekli aizliegts iebraukt Latvijā no trešajām valstīm, ja tā degvielas tvertnēs degvielas apjoms pārsniedz 200 litrus.

Izmaiņas Kombinētās nomenklatūras kodam 27101943 – līdz šim šo kodu izmantoja dīzeļdegvielai un parafinizētai dīzeļdegvielai, kas iegūta no biomasas. No 1.janvāra būs izdalīti divi atsevišķi kodi:

• 27101942 – parafinizēta dīzeļdegviela, kas iegūta no biomasas;
• 27101944 – dīzeļdegviela.

Šīs izmaiņas jāņem vērā, aizpildot e-AD, akcīzes preču aprites pārskatus un piemērojot muitas procedūras.

Akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem un dabasgāzei

2025. gada 1. janvārī mainās arī akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem, kā rezultātā šo preču cena varētu pieaugt par 0,04 EUR par vienu litru dzēriena (ieskaitot PVN).

Oficiālajai elektroniskajai saziņai izvēlieties e-adresi, nevis e-pasta adresi

E-adrese ir bezmaksas oficiālās elektroniskās saziņas rīks ar iestādēm, ko fiziskām un juridiskām personām nodrošina valsts. E-adreses un e-pasta lietošanai nav laika un fiziskās atrašanās vietas ierobežojumu. Tomēr e-adresei ir papildu priekšrocības, kas e-pasta lietotājiem nav pieejamas. E-adresē netiek nosūtītas reklāmas – e-adresē saņemsiet tikai oficiālu informāciju un dokumentus. E-adreses lietotāji vienmēr var būt pārliecināti, ka sūtītājs ir tas, par ko viņš uzdodas, un ka arī sūtītā informācija un dokumenti ir saņemti no viņa. Turklāt e-adreses ziņojumu sūtīšana notiek drošā un aizsargātā vidē.

Kas ir e-adrese

• E-adrese ir oficiāla elektroniska pastkastīte portālā Latvija.gov.lv, kas oficiālajā saziņā elektroniskā vidē aizstāj e-pastu un fiziskā vidē aizstāj pastkastīti mājās un darbā.
  E-adrese nodrošina saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm, tiesām, prokuratūru, maksātnespējas procesa administratoriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kā arī juridiskām personām, kam ir deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi.
• E-adresi portālā Latvija.gov.lv var izveidot (aktivizēt) Latvijā reģistrētas fiziskas un juridiskas personas (uzņēmumi, biedrības, nodibinājumi utt.). Juridiskas personas
  e-adresi var lietot arī savā dokumentu vadības vai biznesa sistēmā.

Savas kredītsaistības varēs dzēst plašāks personu loks

Lai vēl plašākai iedzīvotāju daļai būtu iespēja dzēst savas kredītsaistības, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā.

Ar grozījumiem palielināts ienākumu slieksnis, kas ļautu pieteikties parādu dzēšanai. Iespēja dzēst savas kredītsaistības būs arī tiem iedzīvotājiem, kuru vidējie ienākumi pēdējā gada laikā nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, piemērojot koeficientu 1,5. Visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs arī turpmāk nedrīkstēs pārsniegt 5000 eiro, kā tas bija noteikts līdz šim.

Piesakoties parādu dzēšanai, netiks ņemti vērā līdzekļi 15 procentu apmērā no valstīs noteiktās minimālās mēneša darba algas par katru apgādībā esošo bērnu. Tādējādi tiks paplašinātas sociālā riska grupas, ietverot arī personas, kam ir piešķirta invaliditātes pensija, vecuma pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kā arī daudzbērnu ģimenes un personas, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti.

Līdz šim iespēja dzēst savas parādsaistības bija tikai personām, kuru vidējie ienākumi nesasniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Un tas attiecās tikai uz personām, kuras pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas vismaz trīs mēnešus bijušas trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusā.

Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ir spēkā no 2022.gada, un grozījumi rosināti,  jo līdzšinējais regulējums praksē nav bijis sekmīgs. Latvijas Zvērinātu notāru padomes apkopotā informācija liecina, ka par parādsaistību atbrīvošanu kredītiem līdz 5000 eiro saņemti 18 pieteikumi – trīs gadījumos atbrīvošana atteikta, sešas lietas ir izskatīšanā un tikai deviņos gadījumos ir pieņemts lēmums dzēst kredītsaistības, akcentējuši likuma grozījumu autori.

Atvieglojot personu atbrīvošanu no parādsaistībām, tiks palielināta sociāli neaizsargāto grupu un maznodrošināto personu maksātspējas atjaunošana, sekmēta sociālās nevienlīdzības mazināšana sabiedrībā, mazināta ēnu ekonomika, kā arī tas pozitīvi ietekmēs ģimeņu kopējo situāciju, norādījuši grozījumu autori.

Saeima arī noteikusi. ka iedzīvotājiem, kuri pieteiksies parādu dzēšanai, 2025.gadā nebūs jāmaksā par pieteikuma apliecināšanu pie zvērināta notāra.

LR Saeimas informācija

Izmaiņas sociālajā jomā 2025. gadā

No 2025. gada 1. janvāra

• Minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieaugs un būs 740 eiro.
• No 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksās 75 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta.
• Noteikts valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs nākamajiem trim gadiem (2025., 2026., 2027. gadam) – 105 300 eiro gadā.
• Personām, kuras saņem ienākumu no intelektuālā īpašuma (autoratlīdzību saņēmējiem), līdz 2027. gada 31. decembrim ir pagarināta tiem noteiktā īpašā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu noteikšanas un veikšanas kārtība.
• No 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim personām, kuras ir valsts fondēto pensiju shēmas (pensiju 2. līmenis) dalībnieki, pensijas kapitālu valsts fondētajā pensiju shēmā veido 5% no iemaksu objekta un  valsts nefondētajā pensiju shēmā (pensiju 1. līmenis) – 15% no iemaksu objekta.
• Pabeigta pensionēšanās vecuma celšana, vienlaikus paaugstinot vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo stāžu no 15 uz 20 gadiem. No 2025. gada 1. janvāra tiesības uz valsts vecuma pensiju ir 65 gadu vecumu sasniegušajiem, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2025. gadā pensionēties priekšlaicīgi var personas, kuras sasniegušas 63 gadu vecumu.
• Turpinās pakāpeniska piemaksu pie pensijas piešķiršanas atjaunošana par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. 2025. gadā tās piešķir cilvēkiem, kas devās pensijā 2015., 2016. un 2017. gadā.
• Paaugstināts pensionāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums no 500 uz 1000 eiro mēnesī.
• Paaugstināts zemākais minimālo ienākumu slieksnis no 20% līdz 22% apmērā no ienākumu mediānas, kas ietekmēs valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) saņēmējus  - cilvēkus ar invaliditāti, kuriem invaliditāte noteikta vispārējā gadījumā, un pensijas vecumu iedzīvotājus. VSNP apmērs pensijas vecuma cilvēkiem un VSNP personām ar III invaliditātes grupu (bāzes apmērs) no 2025. gada 1. janvāra būs 166 eiro.
• Garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 166 eiro (līdz šim – 137 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 116 eiro (līdz šim – 96 eiro).
• Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 377 eiro (līdz šim – 343 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā –264 eiro (līdz šim – 240 eiro).
• Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 604 eiro (līdz šim – 549 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 423 eiro (līdz šim – 384 eiro).
• Palielināts minimālās vecuma pensijas apmērs. Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze palielinās no 171 līdz 189 eiro (25% apmērā no ienākuma mediānas), cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 206 līdz 226 eiro (30% apmērā no ienākumu mediānas). Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,2 un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 20 gadus, apmēru palielina par 2% no aprēķina bāzes.
• Palielināts minimālās invaliditātes pensijas apmērs. Minimālās invaliditātes pensijas aprēķina bāze palielinās no 171 līdz 189 eiro (25% apmērā no ienākuma mediānas), cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 206 līdz 226 eiro (30% apmērā no ienākumu mediānas). III invaliditātes grupas gadījumā invaliditātes pensija tiek noteikta invaliditātes pensijas aprēķina bāzes apmērā, savukārt, nosakot minimālo invaliditātes pensiju I un II invaliditātes gadījumā, aprēķina bāzei tiek piemēroti koeficienti – I invaliditātes grupai 1,6, bet II invaliditātes grupai – 1,4.
• Palielināts minimālās pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā apmērs. Minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai palielināts no 171 līdz 189 eiro (25% apmērā no ienākuma mediānas), personām ar invaliditāti no bērnības – no 206 līdz 226 eiro (30% apmērā no ienākumu mediānas).
• Paaugstināts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts par 100 eiro, tas palielināts no 313,43 līdz 413,43 eiro mēnesī.
• Divi iepriekš pilotprojektu ietvaros nodrošinātie sociālie pakalpojumi – psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) un viņu ģimenes locekļiem – turpmāk būs pastāvīgi no valsts budžeta finansēti. No valsts budžeta tiks finansēts uzturošās terapijas pakalpojums bērniem ar AST no diviem gadiem līdz sešu gadu (ieskaitot) vecumam pēc autisma diagnosticēšanas vai aizdomām par AST un ārstniecības iestādē saņemtas agrīnās intervences programmas un arī psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar AST no diviem gadiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti, un viņu ģimenes locekļiem (vecāki, audžuvecāki, brāļi, māsas, vecvecāki).
• Asistenta un pavadoņa pakalpojumu sniedzēju atlīdzība tiks noteikta 5,72 eiro par vienu pakalpojuma stundu (līdz šim 5,42 eiro).

No 2025. gada 1. oktobra

• Pensiju indeksācijā 1. oktobrī pārskatīs valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī apmēru (šobrīd 50% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.
• Paplašināts to cilvēku loks, kuriem indeksē visu pensijas apmēru, papildinot šo uzskaitījumu ar personām, kurām vecuma pensija piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem sakarā ar bērna, kuram noteikta invaliditāte, vai piecu un vairāk bērnu aprūpi un audzināšanu. Šobrīd visu pensijas apmēru indeksē politiski represētajiem, personai ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.

LR LM informācija

MK apstiprina grozījumus informācijas sniegšanas kārtībā par skaidras naudas iemaksām

Otrdien, 17. decembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus noteikumos par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu. Ņemot vērā likuma “Par nodokļiem un nodevām” jaunās prasības, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegt informāciju par klientiem – fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gada laikā ieskaitītās skaidrās naudas kopsumma vienā kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja ir 7000 eiro vai vairāk.

Izmaiņas ir ieviestas, lai veicinātu lielāku caurskatāmību attiecībā uz skaidras naudas darījumiem un nodrošinātu efektīvu nodokļu administrēšanu. Noteikumu projektā paredzētā kārtība būs saistoša visām kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Jaunā kārtība uzlabos VID iespējas uzraudzīt naudas plūsmas un samazinās iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas, nodrošinot godīgu konkurenci un sabiedrības interešu aizsardzību.

Grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, vienlaikus ar likuma jaunajām normām.

Noteikumu projekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā.

LR FM informācija

Latvijā varēs iebraukt ar komerciālo mehānisko transporta līdzekli, ja degvielas daudzums tā tvertnē nepārsniegs 200 litrus

VID informācija

VID atgādina: par ārvalstīs atvērtu ieguldījumu kontu jāinformē VID līdz šī gada beigām

Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nodarbojas ar vērtspapīru darījumiem pie ārvalstīs licencēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja, kam nav reģistrēta filiāle Latvijā, un kuri un vēlas piemērot īpašu nodokļa režīmu, ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu ārvalstīs atvērtajam kontam. Par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu 2024. gadā atvērtajiem kontiem pie ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja ārpus Latvijas aicinām informēt VID līdz 2024. gada 31. decembrim (ieskaitot).

Ja VID tiek savlaicīgi informēts, tad cilvēks tiem ienākumiem, kas gūti no vērtspapīru darījumiem, var izmantot īpašo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas režīmu. Valsts ieņēmumu dienestā paziņots ieguldījumu konts dod cilvēkam iespēju brīvi pirkt un pārdot vērtspapīrus, kā arī ieguldīt gūtos ienākumus atkārtoti, nemaksājot IIN par ienākumu no kapitāla pieauguma vai ienākumu no kapitāla (2024. gadā 20% vai 2025. gadā 25,5%) pēc katra darījuma.

Izmantojot ieguldījumu kontu, ir iespējams atlikt nodokļa samaksu par ienākumu no ieguldījumiem, jo deklarācijas iesniegšana un nodokļa samaksa (2024. gadā 20 % vai 2025. gada 25,5%) ir jāveic tikai tad, kad no ieguldījuma konta izmaksāto naudas līdzekļu summa pārsniedz iemaksāto summu.

Pretējā gadījumā, ja cilvēks neinformē VID par ārvalstīs atvērto ieguldījumu kontu, cilvēkam ir rūpīgi jāseko līdzi saviem darījumiem šajā kontā, regulāri jāsniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma (par ienākumu no kapitāla aktīvu pārdošanas) vai gada ienākumu deklarācija (par dividenžu, procentu vai procentiem pielīdzināmu ienākumu) un par 2024. gadā gūto ienākumu jāmaksā IIN 20% nodoklis (2025. gadā 25,5%).  

Kā informēt VID par ārvalstīs atvērto ieguldījumu kontu?

Iesniegums par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu kontam ir jāiesniedz VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), izvēloties dokumentu grupā “Informatīvās deklarācijas un pārskati” strukturēto dokumentu “Informācija par ieguldījumu kontiem”.

Dokumentā jānorāda:

• ieguldījumu konta numurs;

• iestādes, kurā konts ir atvērts, nosaukums, reģistrācijas numurs, valsts;

• ieguldījumu sabiedrības vai brokeru sabiedrības SWIFT/BIC kods (norāda, ja ir);

• ieguldījumu konta valūta. Gadījumā, ja kontam ir vairākas valūtas, jāizvēlas multivalūta (_MC) un laukā “Komentārs” jānorāda visas valūtas;

• ieguldījumu konta atvēršanas datums.

Savukārt, informāciju par ieguldījumu kontiem, kas atvērti pie Latvijā reģistrētiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem vai ārvalstu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju filiālēm Latvijā, VID saņem automātiski. Līdz ar to cilvēkam par tiem VID nav jāinformē, un ienākumiem no darījumiem ar vērtspapīriem var piemērot īpaši IIN aprēķināšanas režīmu.

Kā piemērot īpašo IIN aprēķināšanas režīmu ienākumiem no darījumiem ar vērtspapīriem?

Lai samaksātu nodokli par 2024. gada ienākumu no ieguldījumu konta, cilvēkam, sākot no 2025. gada 1. marta līdz 1.jūnijam obligāti jāiesniedz EDS gada ienākumu deklarācija un jāpievieno ieguldījumu pakalpojuma sniedzēja sagatavotais ieguldījumu konta izraksts. Ieguldījumu konta izrakstā jābūt norādītam ieguldījumu konta atlikumam ieguldījumu konta atvēršanas datumā vai katra nākamā gada sākumā, ieguldījumu kontā veiktajām naudas iemaksām un no ieguldījumu konta veiktajām naudas izmaksām, kā arī ieguldījumu kontā saņemtajām dividendēm vai procentu maksājumiem, ja par tiem nodoklis jau ir ieturēts vai arī tās ir ar nodokli neapliekamas.

Ienākumu no ieguldījumu konta jāuzrāda gada ienākuma deklarācijas D1¹ pielikumā “Taksācijas gadā gūtie ienākumi, kuriem nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus”.

Plašāka informācija pieejama VID metodiskajā materiālā

, kur ar  piemēriem ir paskaidroti darījumi ieguldījumu kontā, veids, kā nosaka ienākuma gūšanas dienu, kā arī IIN samaksas kārtība.

Neskaidrību gadījumā iedzīvotāji var zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni +371 67120000 vai uuzdot jautājumus rakstveidā EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Zvanot uz VID konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt personificētu konsultāciju, ja zvanot pieslēdzas EDS un nosauc tur redzamo kodu.

VID informācija

MK nosaka stingrākas prasības ārvalstu darba spēka piesaistei

Ministru kabineta š.g. 10. decembrī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu", lai mazinātu darbaspēka imigrācijas sistēmas negodprātīgas izmantošanas riskus.

Pašreizējā situācijā arvien vairāk tiek konstatēti gadījumi, kad darba devējs jau sākotnēji plāno nosūtīt trešo valstu darbinieku pakalpojumu sniegšanai citā Eiropas Savienības valstī, nemaz neplānojot personu nodarbināt Latvijā un arī neizskatot iespējas nodarbināt vietējo darbaspēku. Tā rezultātā pieaug vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits, kuru mērķis ir negodprātīgi izmantot Latvijas imigrācijas sistēmu trešo valstu darbinieku nosūtīšanai pakalpojumu sniegšanai uz citām Eiropas Savienības valstīm. Vienlaikus par šādu vakanču pieejamību tiek maldināti arī vietējie darba meklētāji, pagarinot darba meklēšanas procesu.

Līdz ar grozījumiem MK noteikumos precīzāk tiek atrunāts sadarbības mehānisms starp darba devēju un NVA.  Turpmāk darba devējam, piesakot NVA brīvu darba vietu, būs jāsadarbojas ar NVA -  jāpamato brīvo darba vietu skaits, jāizvērtē aģentūras piedāvātie kandidāti un arī jāsniedz pamatojums kandidātu noraidījumam.

Vienlaikus ar izstrādātajiem grozījumiem tiek noteikti gadījumi, kuros NVA pieņem lēmumu atļaut vai atteikt ārzemnieka piesaisti, tāpat noteiktas arī darba devēja tiesības pēc atzinuma saņemšanas. Mēneša laikā no atzinuma saņemšanas dienas darba devējs varēs iesniegt PMLP ielūgumu vīzas pieprasīšanai vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.

Noteikti arī gadījumi, kuros NVA sniedz atzinumu ar atteikumu atļaut ārzemnieka piesaisti, vienlaikus paredzot darba devējam tiesības atkārtoti vērsties PMLP, nepiesakot brīvu darba vietu 12 mēnešus no NVA sniegtā atzinuma atļaut ārzemnieka piesaisti saņemšanas dienas.

MK noteikumos noteikts, ka NVA atzinumu atļaut vai atteikt ārzemnieka piesaisti sniedz 10 darbdienu laikā no brīža, kad brīvā darba vieta publicēta. NVA atzinums stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī. NVA pieņemto lēmumu varēs apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu NVA direktoram, NVA direktora pieņemto lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā.

LR EM informācija

Pensionāra neapliekamā minimuma dalīta piemērošana strādājošam pensionāram – jautājumi un atbildes

Svarīga informācija strādājošiem pensionāriem par pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanu

VID informācija

Nākamgad mainās PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķins; daļai uzņēmēju līdz 15.01.2025. jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā

2025. gadā stāsies spēkā vairākas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Viena no svarīgākajām attiecas uz PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinu. Turpmāk 50 000 eiro sliekšņa aprēķinā jāņem vērā ne tikai ar PVN apliekamie darījumi, kā tas bija līdz šim, bet arī vairāki ar PVN neapliekamie darījumi.

Tādēļ tiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuri 2024. gadā veikuši ar PVN apliekamus darījumus un, iespējams, arī ar PVN neapliekamus darījumus (piemēram, darījumi ar nekustamo īpašumu, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi u.c.) un sasnieguši apgrozījumu 50 000 eiro, līdz 2025. gada 15.janvārim (ieskaitot) jāiesniedz iesniegums reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā.

To var izdarīt, aizpildot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā dokumenta grupā Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas – Iesniegums rezidentu PVN reģistrācijai, datu maiņai vai izslēgšanai. 50 000 eiro slieksnis jāaprēķina kalendāra gadam (2024.gadam), nevis pēdējiem 12 mēnešiem.

Ja iesniegums tiks iesniegts līdz 2025. gada 15. janvārim, tad par 2025.gada darījumiem PVN jāsāk maksāt no tā brīža, kad persona tiks iekļauta VID PVN maksātāju reģistrā.

Savukārt, ja iesniegums tiks iesniegts pēc 2025. gada 15. janvāra, tad par 2025. gada darījumiem jāsāk maksāt PVN uzreiz no 2025. gada 1. janvāra.

Ja uzņēmējam 2024. gadā PVN reģistrācijas slieksnis 50 000 eiro ir pārsniegts, tad jāmaksā PVN visu 2025. gadu. Neatkarīgi no apgrozījuma, nevar brīvprātīgi izslēgt sevi no VID PVN maksātāju reģistra.

Piemērs

2024. gadā saimnieciskās darbības veicējs izīrē dzīvošanai vairākus dzīvokļus, gūstot ar PVN neapliekamus ienākumus 40 000 eiro, un iznomā arī telpas veikalam vai biroja vajadzībām, gūstot ar PVN apliekamus darījumus 12 000 eiro vērtībā.

Tātad 2024. gadā persona ir guvusi 52 000 eiro lielus ienākumus, kas iekļaujas PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinā.

Pie šādiem apstākļiem 2024. gadā ir pārsniegts reģistrācijas slieksnis, un saimnieciskās darbības veicējam ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un jāmaksā PVN par nomas darījumiem visu 2025. gadu.

Ja persona iesniegumu reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā iesniegs līdz 2025. gada 15. janvārim, tad PVN 2025. gadā jāsāk maksāt no brīža, kad tā tiek iekļauta PVN maksātāju reģistrā. Savukārt, ja iesniegums tiks iesniegts jau pēc 2025. gada 15. janvāra, tad PVN par nomas pakalpojumiem jāsāk maksāt jau no 2025. gada 1. janvāra.

Izņēmumi reģistrācijas sliekšņa aprēķinā

PVN sliekšņa aprēķinā (50 000 eiro) nav jāiekļauj pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu piegāde un ar PVN neapliekami darījumi, ja tiem ir gadījuma raksturs.

Reģistrācijas atlikšana

Ja 2024. gada laikā apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, bet nepārsniedz 55 000 eiro, ir iespējams atlikt reģistrāciju PVN maksātāju reģistrā līdz 2024. gada beigām.

Tiesības nereģistrēties

Uzņēmumiem, kas 2024. gadā pārsniegs 50 000 eiro slieksni, veicot tikai ar PVN neapliekamos darījumus, 2025. gadā varēs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā.

Citas izmaiņas PVN jomā

No 2025. gada stāsies spēkā arī citi jauni nosacījumi un precizējumi PVN piemērošanā, kas attieksies uz vietējiem un citu dalībvalstu uzņēmumiem, kā arī uz nodokļu maksātājiem, kuri veic darījumus citās dalībvalstīs. Šīs izmaiņas stāsies spēkā gan no nākamā gada 1. janvāra, gan no 1. jūlija.

Izmaiņas ir vērstas uz Eiropas Savienības direktīvu pārņemšanu, lai atvieglotu PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem (MVU), pārskatītu PVN 0% likmes piemērošanu darījumiem ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanu kultūras un sporta pasākumos, kā arī lai pilnveidotu PVN noteikumus atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un saskaņotu tos ar citu nozaru tiesisko regulējumu.

Taču šobrīd grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā vēl nav pieņemti, izsludināti un publicēti. Līdz ar to aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un VID tīmekļvietnē. Šobrīd plašāka informācija pieejama Saeimas tīmekļvietnē https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/D9F4B209B806620FC2258BE9003F8EE9?OpenDocument

VID informācija

FM: VID reformas mērķis ir caurspīdīgums un efektivitāte

Ņemot vērā pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas ietekmi uz iestādes darbības caurspīdīgumu,  Finanšu ministrija (FM) apliecina, ka jaunajā VID likumā nav iekļautas normas, kas jau tiek regulētas citos spēkā esošos normatīvajos aktos, piemēram, likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Šie likumi turpina nodrošināt informācijas pieejamību par nodokļu parādiem, deklarāciju neiesniegšanu, audita rezultātiem un citiem jautājumiem, ievērojot personas datu aizsardzības prasības.

Tāpat norma par kriminālprocesu informācijas atklāšanu, kas iepriekš bija iekļauta VID likumā, ir iekļauta jaunajā Nodokļu un muitas policijas likumā. Šī pieeja atbilst reformas mērķim – pielāgot regulējumu VID jaunajai struktūrai un funkcijām.

Lai kliedētu sabiedrībā radušās bažas un veicinātu caurspīdīgumu, FM plāno organizēt diskusiju, kurā aicinās piedalīties Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Datu valsts inspekcijas un VID pārstāvjus, kā arī nevalstisko organizāciju un mediju pārstāvjus. Diskusijas mērķis ir sniegt sabiedrībai skaidras atbildes par VID darbības pārskatāmību pēc reformas un apspriest iespējamos uzlabojumus regulējumā.

VID reformas mērķis ir stiprināt iestādes caurspīdīgumu un efektivitāti, vienlaikus saglabājot sabiedrības tiesības uz informāciju. Visi procesi tiek īstenoti, ievērojot Eiropas Savienības direktīvas un Latvijas likumdošanas prasības.

VID informācija

Turpmāk importa deklarāciju varēs iesniegt jau pirms tam, kad iespējams preces uzrādīt muitas iestādei

Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām muitas jomā ir veiktas izmaiņas Automatizētajā importa sistēmā (AIS) un no 2024. gada 2. decembra tiks ieviesta jauna funkcionalitāte – muitas deklarācijas iesniegšana pirms preču uzrādīšanas (papilddeklarācijas veids D).

Šādas funkcionalitātes izveide sniedz iespējas uzņēmējiem pārskatīt savus biznesa procesus un optimizēt izmaksas, jo turpmāk klienti importa deklarācijas varēs iesniegt muitai, negaidot brīdi, kad iespējams uzrādīt preces muitas iestādei.

Importa deklarāciju ar papilddeklarācijas veidu D varēs izveidot un iesniegt pirms tam, kad preces ir iespējams uzrādīt muitas iestādei. 30 dienu laikā pēc šādas deklarācijas iesniegšanas AIS būs jāiesniedz “Uzrādīšanas paziņojums”. Tas jāiesniedz, tiklīdz preces iespējams uzrādīt muitas iestādei.

Detalizētāka informācija par importa deklarāciju ar papilddeklarācijas veidu D ir lasāma VID tīmekļvietnes sadaļā Automatizētā importa sistēma (AIS) | Valsts ieņēmumu dienests.

VID informācija

Uzņēmumiem procesu digitalizācijai būs pieejami vairāk kā 27 milj. eiro

Ministru kabinets š.g. 26. novembra sēdē apstiprināja jaunu Eiropas Savienības fondu atbalsta programmu vairāk kā 27 milj. eiro apmērā, kuras ietvaros uzņēmumi varēs saņemt atbalstu procesu digitalizācijai savā uzņēmējdarbībā.

“Latvijas ekonomiskajai izaugsmei un konkurētspējai vitāli svarīga ir uzņēmumu digitalizācija, ieguldījumi tehnoloģiskajos risinājumos un inovācijās, kā arī izmaiņas ražošanas procesos. Ar jauno atbalsta programmu mēs turpināsim Atveseļošanas fonda ietvaros uzsākot atbalstu mūsu uzņēmēju digitalizācijai, sekmējot to konkurētspēju un veicinot produktivitātes paaugstināšanu ar mērķtiecīgu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai uzņēmumu darbības procesos,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 27 613 228 eiro. Paredzēts, ka šī finansējuma ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra varēs sniegt atbalstu grantu veidā vismaz 1750 uzņēmumiem iekšējo komercdarbības procesu digitalizācijai - gatavo risinājumu, aparatūras, sensoru, iekārtu, programmatūras un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras iegādei, licencēm, uzstādīšanai un pielāgošanai un ar tām saistītajām konsultācijām. Viena granta apmērs paredzēts līdz 10 000 eiro.  

Savukārt nefinansiālu atbalstu sākotnējā un otrreizējā digitālā brieduma testa veikšanai, digitālās ceļa kartes un atzinuma izstrādei plānots sniegt vismaz 300 uzņēmumiem.

Plānots, ka atbalstu programmas ietvaros uzņēmēji varēs saņemt, sākot no 2025. gada trešā ceturkšņa.

Kā zināms, jau šobrīd Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros ir pieejams atbalsts uzņēmumu komercdarbības digitalizācijai - digitālā brieduma novērtēšanai 10 milj. eiro apmērā un uzņēmumu digitālo procesu komercializācijai 40,14 milj. eiro apmērā. Uz š.g. 30. septembri LIAA atbalstu izsniegusi 100 komersantam par  kopējo summu 8,6 milj. eiro.

Plašāka informācija par valdības apstiprināto atbalsta programmu “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi” var iepazīties vienotajā Tiesību aktu portālā.

LR EM informācija

Jauni EK skaidrojumi un rokasgrāmata par īpašā PVN režīma piemērošanu mazajiem uzņēmumiem

Grāmatvedības forumā – svarīgākais par e-rēķinu ieviešanu

Tā pirmajā daļā Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas eksperti iepazīstinās ar svarīgāko saistībā ar e-rēķinu ieviešanu. Otrajā daļā Finanšu ministrijas eksperti iepazīstinās ar Grāmatvedības direktīvas pārņemtajām normām, kas skar mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtību palielināšanu, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma regulējumu, kā arī informāciju saistībā ar ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu sniegs dažādi ilgtspējas jomas eksperti.

Forums tiešraidē būs skatāms Finanšu ministrijas Facebook lapā.

Plašāka informācija par e-rēķiniem pieejama arī VID tīmekļvietnē sadaļā “Aktualitātes / Uzņēmējiem / E-rēķini”.

VID informācija

Līdz 16. decembrim var pāriet uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja režīmu

Atgādinām, ka tie saimnieciskās darbības veicēji, kuri maksā nodokli vispārējā režīmā, bet 2025. gadā vēlas turpināt savu darbību jau kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, līdz 2024. gada 16. decembrim (ieskaitot) par to var paziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID). To var izdarīt, veicot izmaiņas reģistrācijas datos Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

2025.gadā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā var darboties, ja nav reģistrēts kā PVN maksātājs:

• individuālais komersants,
• individuālais uzņēmums,
• zemnieka vai zvejnieka saimniecība,
• fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs.

Ja saimnieciskās darbības veicējs vēlas iegūt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu, ir jāiesniedz iesniegums VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Sagatavot dokumentu / No veidlapas / Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas / Nodokļu maksātāja (fiziskās personas) reģistrācija”. Tālāk ir jāizvēlas reģistrācijas veids “Saimnieciskās darbības veicējs” un tad jāveic atbilstošās izmaiņas maksātāja statusā, izvēloties statusu “Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs”.

Esošajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri arī 2025. gadā vēlas saglabāt šo statusu, atsevišķs pieteikums par to nav jāsniedz. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri vēl tikai uzsāks savu saimniecisko darbību, varēs pieteikties MUN statusam uzņēmējdarbības uzsākšanas brīdī.

Aicinām izmantot saimnieciskās darbības kontu!

Tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, ir pieejams saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts, kas ļauj automatizēt nodokļa nomaksu. Izmantojot SDI kontu, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem vairs nav jāiesniedz mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija, kā arī pašiem vairs nav jāaprēķina un jāpārskaita valsts budžetā maksājamā nodokļa summa. Plašāka informācija par SDI kontu pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā  “Nodokļi / Mikrouzņēmumu nodoklis / Saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts”.

Plašāka informācija par mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Privātpersonām/Saimnieciskās darbības veicēji/Mikrouzņēmumu nodoklis”.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni + 67120000, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”.  Svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

VID informācija

Noteikti kritēriji minimālās algas noteikšanai

Ir noteikti kritēriji minimālās algas noteikšanai, tādējādi nodrošinot lielāku prognozējamību attiecībā uz turpmāku minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu. Noteikumi paredz turpmāk pie minimālās mēneša darba algas noteikšanas ņemt vērā atsauces vērtību 46 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamiem 12 mēnešiem.

Tas noteikts Ministru kabineta noteikumos "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība", kas otrdien, 19. novembrī, pieņemti valdības sēdē.

Noteikumos ir iestrādāts arī minimālās algas pārskatīšanas ikgadējais grafiks un  papildus rādītāji, kas jāņem vērā, ikgadēji pārskatot jautājumu par minimālās algas izmaiņām, proti, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes, Centrālās statistikas pārvaldes dati par vidējām algām, inflāciju, ienākumu līmeni un nabadzības rādītājiem, Nodarbinātības valsts aģentūras dati par bezdarbnieku skaitu u.c. informācija.

Ministru kabineta noteikumi  ir izstrādāti, lai  ieviestu Eiropas Savienības  direktīvas par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā prasības, saskaņā ar kurām ir paredzēta atsauces vērtība, kā arī konsultēšanās mehānisms ar sociālajiem partneriem Latvijas Darba devēju konfederāciju  un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, attiecīgi Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un Sociālās drošības apakšpadomes formātos.

LR MK informācija

Strādājošiem pensionāriem paredzēta iespēja piemērot neapliekamo minimumu dalīti

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka no 2025. gada pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 1000 eiro mēnesī. Finanšu ministrs uz likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā Saeimā ir iesniedzis priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka strādājošs pensionārs varēs pilnīgāk izmantot pensionāra neapliekamo minimumu jau kalendāra gada laikā.

Priekšlikumi paredz strādājošiem pensionāriem izvēles iespēju taksācijas gada laikā pensionāra neapliekamo minimumu piemērot dalīti. Ja pensionārs izvēlas šādu iespēju un, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektronisko deklarēšanas sistēmu, iesniedz algas nodokļa grāmatiņu pie darba devēja, pensijas izmaksātājs un darba devējs katrs piemēro pusi no pensionāra neapliekamā minimuma (katrs piemēro 500 eiro mēnesī). Lai pensionāra neapliekamo minimumu piemērotu dalīti ar nākamo mēnesi, pensionāram algas nodokļa grāmatiņa darba devējam jāiesniedz līdz kārtējā mēneša 15. datumam.

Ja pensionārs algas nodokļa grāmatiņu darba devējam neiesniedz, pensionāra neapliekamo minimumu viņa pensijai tāpat kā līdz šim piemēro pensijas izmaksātājs.  Ja strādājošs pensionārs nav izmantojis iespēju pensionāra neapliekamo minimumu piemērot dalīti un viņam daļa no pensionāra neapliekamā minimuma taksācijas gada laikā palikusi neizmantota, pensionāram tāpat kā līdz šim ir iespēja iesniegt gada ienākumu deklarāciju un saņemt pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.

Priekšlikums arī paredz, ka pensionāra neapliekamā minimuma dalīta piemērošana iespējama jau no 2025. gada 1. janvāra. Šajā gadījumā ir būtiski, ka pensionāram sava izvēle par neapliekamā minimuma dalītu piemērošanu jāizdara līdz šī gada 15. decembrim. Tas nozīmē, ka nodokļa maksātājam, kas ir izdarījis izvēli pensionāra neapliekamo minimumu piemērot dalīti, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, jāiesniedz algas nodokļa grāmatiņa darba devējam līdz 2024. gada 15. decembrim.

Savukārt, ja maksātājs, kura algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta pie darba devēja, nevēlas, sākot ar 2025. gada 1. janvāri pensionāra neapliekamo minimumu piemērot dalīti, viņam līdz 2024. gada 15. decembrim jāizņem algas nodokļa grāmatiņa no galvenās ienākumu gūšanas vietas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Maksātājam, kura algas nodokļa grāmatiņa jau pašlaik ir iesniegta pie darba devēja un paliks tur iesniegta arī šī gada 15. decembrī, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, pensionāra neapliekamais minimums tiks piemērots dalīti.

Par izmaiņām vēl lems Saeima, izskatot likumprojektu par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam.

LR FM informācija