Top jauns nodokļu maksātāju reitings: praktiski padomi uzņēmējiem sava reitinga uzlabošanai

Nodokļu maksātāja reitingam būs informatīvs raksturs, tas palīdzēs nodokļu maksātājam novērtēt savus nodokļu maksāšanas ieradumus no VID skata punkta, vienlaikus tas būs lietojams kā ceļa karte, kas sniegs atbalstu nodokļu maksāšanas disciplīnas sekmēšanai.

Jau laikā līdz 2024. gada 1. janvārim, kad jaunais nodokļu maksātāju reitings tiks publiskots, un jo īpaši pēc tam VID aicina uzņēmējus sekot saviem nodokļu maksāšanas ieradumiem un sniedz vairākas praktiskas rekomendācijas labas nodokļu maksāšanas disciplīnas uzturēšanai.

1. Risini problēmas laikus, neļaujot tām samilzt!

Labam reitingam ir būtiski laikus un pilnībā deklarēt un nomaksāt nodokļus. Tomēr ikviens uzņēmējs var saskarties ar grūtībām laikus veikt visus maksājumus. Šādos gadījumos ir svarīgi vērsties VID un kopīgi meklēt risinājumu, neļaujot veidoties nekontrolētam nodokļu parādam, kas negatīvi ietekmēs reitingu.

Praktiskie soļi:

• Pārliecināties, vai uzņēmumam nav nodokļu parādu, var EDS sadaļā “Maksājumi” vai VID publiskojamo datu bāzē https://www.vid.gov.lv/lv/nodoklu-paradnieki .
• Ja ir grūtības veikt nodokļu maksājumu, vēl pirms iestājies maksāšanas termiņš jāvēršas VID un jāvienojas par iespēju sadalīt maksājumu pa daļām un maksāt ilgākā termiņā: https://www.vid.gov.lv/lv/kartejo-un-nokaveto-nodoklu-maksajumu-sadalisana-terminos .
• Sekot līdzi, lai visas deklarācijas un pārskati būtu iesniegti noteiktajos termiņos. Iesniegšanas termiņiem ērti var sekot līdzi EDS sadaļā “Atgādinājumi” vai EDS pārskatā “Iesniegtās deklarācijas, nodokļu aprēķini un pārskati”.
• Ja plānots uzņēmējdarbību neturpināt, uzņēmums jālikvidē arī juridiski, lai darījumu partneriem nav jāsatraucas par sadarbību ar neaktīvu uzņēmumu, kas nepilda saistības. Par to, kā pareizi likvidēt uzņēmumu, var izlasīt šeit:  https://www.vid.gov.lv/lv/uznemumu-likvidacija . 

2. Esi uzticams darba devējs!

Nodokļu maksātāja reitingu ietekmēs arī uzņēmuma spēja būt uzticamam darba devējam – tādam, kas darbiniekus nodarbina tiesiski un laikus un pilnībā maksā par viņiem algas nodokļus, tā garantējot saviem darbiniekiem arī sociālo aizsardzību.

Praktiskie soļi:

• Pārliecināties, vai visi darbinieki ir reģistrēti VID. Par darbinieku reģistrēšanas termiņiem un nosacījumiem var izlasīt šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/darba-nemeju-un-darba-deveju-registracija
• Pārliecināties, vai ir deklarēta visa darbiniekiem izmaksātā darba samaksa.
• Izvērtēt, vai deklarētā darba samaksa ir konkurētspējīga, salīdzinot ar darba samaksu gan nozarē un reģionā, gan valstī kopumā. To iespējams izdarīt  Oficiālajā  statistikas portālā, izvēloties tēmu kategoriju “Darbs”, tad sadaļu “Darba samaksa (algas)” un tajā pārskatu  “DSV051c. Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa pa darbības veidiem reģionos (eiro)”

3. Pazīsti sava uzņēmuma amatpersonas!

Vērtējot uzņēmumu, ir svarīga ne tikai paša uzņēmuma, bet arī tā amatpersonu un pilnvaroto personu reputācija. Tāpēc uzņēmuma amatpersonu un pilnvaroto personu izvēles procesam ir jāpievērš īpaša uzmanība.

Praktiskie soļi:

• Pārliecināties, vai uzņēmuma amatpersonas un pilnvarotās personas nav iekļautas Riska personu sarakstā
• Pārliecināties, un vai šie cilvēki nav amatpersonas uzņēmumā, kuram ir vai bija apturēta saimnieciskā darbība: https://www.vid.gov.lv/lv/saimnieciskas-darbibas-apturesana un https://info.ur.gov.lv/#/data-search
• Pārliecināties, vai šiem cilvēkiem nav atņemtas tiesības ieņemt amatus vai uzlikti citi ierobežojumi. 

4. Pazīsti savu darījumu partneri!

Ikviens uzņēmums ir daļa no plašāka sadarbības partneru tīkla un kopā ar tiem veido un ietekmē Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Tāpēc nodokļu maksātāju reitingam būtiska ir arī apņēmība sadarboties tikai ar tādiem darījumu partneriem Latvijā un Eiropas Savienībā, kuriem ir laba reputācija.

Praktiskie soļi:

• Pārliecināties par darījumu partneru uzticamību
• Nepiekrist šaubīgiem un aizdomīgiem darījumu partneru piedāvājumiem. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti ziņo VID par Latvijas uzņēmumu veiktajiem aizdomīgajiem darījumiem un sadarbība ar šādiem darījumu partneriem var radīt aizdomas arī par pašu uzņēmumu.

Kādi rādītāji tiks izmantoti reitinga noteikšanai?

Reitings raksturos uzņēmuma nodokļu saistību izpildi un tā noteikšanai tiks vērtēti:

• uzņēmuma reģistrācijas dati;
• uzņēmuma amatpersonu un īpašnieku vēsturiskā informācija nodokļu saistību izpildes jomā;
• nodokļu saistību laicīga deklarēšana;
• nodokļu maksājumu laicīga veikšana, tai skaitā nodokļu parādu esamība un uzņēmuma rīcība to mazināšanai;
• vai uzņēmumam bijuši būtiski pārkāpumi nodokļu un muitas jomā;
• atalgojuma līmenis uzņēmumā, tai skaitā salīdzinājumā ar citiem konkrētās nozares uzņēmumiem;
• no trešajām pusēm saņemtā informācija, kas liecina par iespējamiem neuzskaitītiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, izvairīšanos no netiešiem nodokļiem vai “aplokšņu algu” iespējamību uzņēmumā, kā arī citi indikatori, kas ļauj vispusīgi vērtēt uzņēmuma nodokļu saistību izpildi.

Reitinga kopējais novērtējums

Papildus pašam uzņēmējam pieejamai detalizētai nodokļu reitinga informācijai EDS, VID tīmekļvietnē būs pieejama reitinga publiskā daļa – uzņēmuma reitinga kopējais novērtējums. Publisks nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums, kas sniegs Valsts ieņēmumu dienesta redzējumu par uzņēmuma nodokļu saistību izpildes līmeni, atvieglos uzziņu par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi tā sadarbības partneriem, klientiem un citiem interesentiem.

Reitinga kopējam novērtējumam ir paredzēts lietot 5 klases, kas izteiktas burtos:

A – uzņēmums ar labu nodokļu samaksas disciplīnu un bez būtiskiem riskiem attiecībā uz nodokļu saistību izpildi;

B – uzņēmums, kam ir nodokļu saistību izpildes riski kādā no jomām –  reģistrācija, deklarāciju iesniegšana, deklarēto datu pilnīgums, deklarēto nodokļu samaksa –  un kam būtu jāuzlabo nodokļu saistību izpildi raksturojošie rādītāji;

C – uzņēmums, kurš pārkāpumu dēļ ir izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra vai VID ir lēmis apturēt tā saimniecisko darbību;

N – neaktīvs nodokļu maksātājs, jo pēc VID rīcībā esošajiem datiem neveic aktīvu saimniecisko darbību;

J – pēdējo sešu mēnešu laikā reģistrēts uzņēmums.

Plašāka informācija par nodokļu maksātāju reitinga sistēmu un rādītāju kopām, kas nosaka reitingu, pieejama VID tīmekļvietnē: Nodokļu maksātāju reitinga sistēma | Valsts ieņēmumu dienests (vid.gov.lv).

VID informācija

VID pakalpojumus arvien vairāk izmanto elektroniski

Jau vairākus gadus visus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pakalpojumus var saņemt elektroniski, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Dati liecina, ka iedzīvotāji šo iespēju izmanto arvien vairāk – šobrīd EDS lietotāju skaits privātpersonu vidū ir pieaudzis no 1,2 miljoniem 2020. gadā līdz 1,3 miljoniem šobrīd. Tādēļ VID konsultantu darbs ir vērsts uz to, lai sniegtu iedzīvotājiem visu nepieciešamo atbalstu elektronisko pakalpojumu saņemšanā.

VID darbinieki konsultē iedzīvotājus gan klātienē, gan telefoniski, gan rakstiski, bet darbinieku skaits, kas to dara, ir ierobežots un tas arī nepieaugs. Aizpildīt jau esošās vakances kļūst arvien grūtāk ne tikai profesionālajām zināšanām un prasmēm neatbilstošā atalgojuma dēļ, bet arī tādēļ, ka demogrāfiskās situācijas ietekmē sarūk kopējais piedāvājums darba tirgū.

Tādēļ ir ļoti svarīgi plānot un novirzīt darbinieku resursus tieši tam konsultāciju veidam, kuru izmanto arvien vairāk iedzīvotāju. Ņemot vērā arvien pieaugošo iedzīvotāju paradumu izmantot tieši elektroniskos VID pakalpojumus un konsultācijas, tam ir nepieciešams un tiek novirzīts arvien lielāks VID nodokļu konsultantu skaits.  

Tā piemēram, gada ienākumu deklarācijas pēdējo gadu laikā elektroniski iesniedz teju 95% iedzīvotāju. Laikā no šī gada 1.marta līdz 7.septembrim iedzīvotāji ir iesnieguši 1037045 gada ienākumu deklarācijas, no kurām elektroniski iesniegtas 976 622, kamēr papīra veidā – 60423. Tas liecina gan par iedzīvotāju pieaugošo digitālo pratību, gan arī par šī pakalpojuma ērtumu un vienkāršumu.

Elektroniskās deklarēšanas sistēmā var ne tikai iesniegt visa veida dokumentus un nodokļu deklarācijas, bet arī uzdot jautājumus un saņemt rakstiskas konsultantu atbildes. Tāpat iedzīvotāji aktīvi izmanto arī VID Konsultatīvo tālruni. Tā piemēram, šogad VID konsultatīvajā tālrunī sniegtas 240 582 konsultācijas, bet rakstiski atbildēts uz 58 417 jautājumiem.

Taču joprojām ir pieejami arī VID klātienes pakalpojumi. Līdzīgi kā citur gan valsts, gan privātajā sektorā, arī VID klientu apkalpošanas centros klātienes pakalpojumi ir pieejami pēc iepriekšēja pieraksta, lai tādējādi klienti varētu ērti saņemt savu pakalpojumu precīzi zināmā datumā un laikā, nepavadot garas stunda rindā.

VID klātienes pakalpojumi ir pieejami ne tikai VID klientu apkalpošanas centros Rīgā un vēl septiņās Latvijas pilsētās, bet arī vairāk nekā 160 valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centros visā Latvijā. Divdesmit piecos valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros ir pieejams īpašs VID speciālista konsultācijas veids – attālinātais ierēdnis. Tiešsaistes konsultācijai var pieteikties un to saņemt gadījumos, kad nepieciešama konsultācija tieši saistībā ar nodokļu nomaksu nekustamā īpašuma vai zemes pārdošanas gadījumā.

VID aicina iedzīvotājus izmantot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, gan iesniedzot deklarācijas, gan risinot citus ar nodokļiem saistītos jautājumus. Sistēma ir brīvi pieejama ikvienam ērtā laikā un vietā, kā arī, iesniedzot deklarācijas EDS, tajās automātiski ielasās visi VID rīcība jau esošie dati.

VID informācija

Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada augustā

Normatīvā akta nosaukums	Komentārs/skaidrojums	Pieņemšanas datums	Spēkā stāšanās datums
Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta noteikumi Nr. 421 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai””	Ar grozījumiem maksājumu saistība, kas noteikta ar lēmumu par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, un maksājumu saistība, kas noteikta ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta 5.2 daļā noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu, aizstāta ar maksājumu saistību, kas noteikta ar nodokļu kontroles rēķinu. Tādējādi noteikumu 7.3.3. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā, savukārt 7.3.5. apakšpunkts no noteikumiem svītrots.	08.08.2023.	11.08.2023.
Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta noteikumi Nr. 426 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām””	Ar grozījumiem,    Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēma tiek noteikta kā vienīgais DAC6 ziņojumu iesniegšanas kanāls.	08.08.2023.	11.08.2023.
Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta noteikumi Nr. 427 “Muitas deklarācijas papildu datu elementu aizpildīšanas un dabasgāzes un elektroenerģijas deklarēšanas kārtība””	Noteikumi nosaka papildus aizpildāmos datu elementus muitas deklarācijā un dabasgāzes un elektroenerģijas deklarēšanas kārtību. Spēku zaudē Ministru kabineta 2016. gada 29. novembra noteikumi Nr. 754 “Muitas deklarācijas papildu aiļu aizpildīšanas un dabasgāzes un elektroenerģijas deklarēšanas kārtība”.	08.08.2023.	12.08.2023.
Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumi Nr. 468 “Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem”	Atbilstoši 6.panta grozījumiem  Muitas likumā, tiek  precizēts šo noteikumu 1.4.apakšpunkts, nosakot, ka   lēmuma saņēmējs regulas Nr. 608/2013 29.panta 1.punkta pirmās daļas izpratnē sedz izmaksas saistībā ar izlaišanai apturētajām vai aizturētajām precēm, un šo izmaksu apmēru. Redakcionāli precizējumi veikti noteikumu 17.punktā, 18.punktā, 21.punktā, 24.punktā un  25.punktā,  terminu “izdevumi” aizstājot ar terminu “izmaksas” atbilstoši Regulā Nr. 608/2013 izmantotajai terminoloģijai. Lai ļaunprātīgi netiktu izmantoti valsts resursi un mazinātu administratīvo slogu, no noteikumiem  svītrots 16.punkts.	08.08.2023	01.10.2023.
Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta noteikumi Nr. 429 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi””	Grozījumi veikti, lai noteiktu kārtību, kādā saskaņo un atsaka saskaņot blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, kā arī kārtību, kādā informē Valsts ieņēmumu dienestu par blakusproduktu iznīcināšanu. Noteikumi papildināti ar 6.2 nodaļu “6.2 Blakusproduktu izvešana no preču uzglabāšanas vietas iznīcināšanai”.  Muitas likuma 14.2 panta ceturtā daļa paredz, ka VID preces, kuru izlaišana ir apturēta vai tās ir aizturētas, nodod glabāšanā preču deklarētājam vai valdītājam, kurš minētās preces glabā muitas noliktavā vai brīvajā zonā. Ar noteikumiem noteikts, kādu informāciju par minētajām precēm jāietver muitas noliktavas vai brīvās zonas preču uzskaitē. Ar grozījumiem pilnveidoti muitas noliktavas atļaujas un pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas izsniegšanas nosacījumi, kā arī jautājumi saistībā ar preču uzskaites veida apstiprinājumu brīvajā zonā.	08.08.2023.	01.10.2023.
Normatīvā akta nosaukums	Komentārs/skaidrojums	Pieņemšanas datums	Spēkā stāšanās datums

VID izsūta iedzīvotājiem vēstules par nodokļa atmaksu

Sākot no 30. augusta, tuvāko dienu laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) pakāpeniski izsūtīs vēstules elektroniskās deklarēšanas sistēmā lielam iedzīvotāju skaitam, lai informētu par iespēju saņemt nodokļa atmaksu.

Tās būs tieši vēstules no VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS). Savā e-pastā cilvēki saņems tikai paziņojumu par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā būs saite uz EDS eds.vid.gov.lv. Vēstulē aicinām iedzīvotājus pieslēgties VID elektroniskās deklarēšanas sistēmai un aizpildīt vienu konkrētu iesniegumu, norādot tajā savu bankas kontu. Šai ziņai esam pievienojuši arī paraugus, kā izskatīsies no VID saņemtais ziņojums.

---

---

Lai pasargātu sevi no iespējamiem krāpnieku centieniem izmantot šo situāciju, aicinām iedzīvotājus būt uzmanīgiem un atgādinām, ka visu informāciju, ko VID sūta, iespējams apskatīt EDS. VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas. Savukārt e-pastā iedzīvotāji saņem tikai paziņojumus par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā ir saite uz EDS eds.vid.gov.lv . Nekādā gadījumā informāciju par savu bankas kontu nesūtiet e-pasta vēstulē.

Tā kā VID joprojām vēršas iedzīvotāji un uzņēmumi, kas saņēmuši e-pastu vai īsziņu no krāpniekiem, esam sagatavojuši plašāku skaidrojumu par to, kā atpazīt, vai ziņa ir krāpnieciska.

Ja tomēr negūstat pārliecību, vai saņemtā ziņa ir īsta, aicinām sazināties un pārjautāt, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni +37167120000.

VID informācija

Eiropas Komisija izstrādājusi vadlīnijas uzņēmējiem par Kopīgā tranzīta procedūras piemērošanu, pārvietojot preces uz Ukrainu un no tās

Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts ir sagatavojis informāciju uzņēmējiem par Kopīgā tranzīta procedūras piemērošanu gadījumos, kad preces paredzēts pārvietot uz un no Ukrainas.

Vadlīnijās sniegta informācija par robežšķērsošanas vietām uz Ukrainas robežas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, Kopīgā tranzīta procedūras nodrošināšanai nepieciešamo galvojumu, kā arī Kopīgā tranzīta procedūras izmantošanas priekšrocībām.

Atgādinām, ka preču izvešanai uz Ukrainu, pārvietošanai Ukrainas teritorijā, kā arī preču ievešanai Eiropas Savienībā no Ukrainas teritorijas ir iespējams piemērot Kopīgā tranzīta procedūru. Tas ļauj paātrināt robežu šķērsošanu un samazināt ar preču pārvadājumu saistītās izmaksas.

Ārpussavienības preču pārvadājumiem starp Eiropas Savienību un Ukrainu piemērojama ārējā tranzīta procedūra (T1), savukārt Savienības preču izvešanai no Savienības muitas teritorijas un ievešanai Ukrainā Eiropas Savienībā iespējams secīgi piemērot eksporta un Savienības iekšējā tranzīta procedūru (T2). Eiropas Savienībā piemēroto tranzīta procedūru (T1 vai T2) var turpināt muitas formalitāšu un pārvadājuma izpildei Ukrainas teritorijā līdz iekšzemes muitas iestādei, savukārt Ukrainā piemēroto tranzīta procedūru iespējams pabeigt Eiropas Savienības iekšzemes muitas iestādē, piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai muitas procedūru.

Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta sagatavoto informāciju “Guidance for economic operators on the use of the common customs transit procedure for goods going to and coming from Ukraine” lūdzam skatīt šeit:

Informācija pieejama arī arī Eiropas Komisijas tīmekļvietnes sadaļā “UCC - Guidance documents”.

VID informācija

Vairākos gadījumos nodokļa pārmaksu varēs saņemt bez gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas

Sākot no šī gada 30. augusta, Valsts ieņēmumu dienests (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izsūtīs vēstules vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju (EDS lietotājiem), kuriem saskaņā ar VID veiktajiem aprēķiniem varētu būt izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa par 2022. gadu. Lai VID varētu pārskaitīt šo nodokļa pārmaksu, cilvēkiem līdz šī gada 30. septembrim EDS jānorāda savs bankas konts, uz kuru vēlas saņemt naudu.

Iesniegums pieejams EDS sadaļā “Sagatavot dokumentu no veidlapas” – “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” –  “Iesniegums automātiskai nodokļa atmaksas saņemšanai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju”. Nodokļa pārmaksu par 2022. gadu VID pārskaitīs līdz 2023. gada 31. decembrim.

Turpmāk tie iedzīvotāji, kuriem par iepriekšējo gadu būs izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa, bet nebūs čeku par attaisnotajiem izdevumiem, nodokļa pārmaksu varēs saņemt, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ja līdz šī gada 30. septembrim aizpildīs EDS iesniegumu un norādīs tajā savu bankas kontu.

Tie iedzīvotāji, kuri nav EDS lietotāji, bet kuriem arī varētu būt izveidojusies nodokļa pārmaksa, vēstules no VID saņems papīra formātā.

Saņemt nodokļa atmaksu bez gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas iedzīvotāji turpmāk varēs šādos gadījumos (jo par tiem VID rīcībā jau ir informācija):

• Ja cilvēka algai vai pensijai gada laikā nav piemēroti visi nodokļu atvieglojumi (piemēram, par apgādājamajiem, atvieglojumi mazākiem ienākumiem vai atvieglojumi invaliditātes gadījumā, politiski represētajiem vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem)
• Ja cilvēkam iepriekšējā gadā ir bijuši ieguldījumi privātajos pensiju fondos vai uzkrājošā dzīvības apdrošināšana.

Savukārt, ja cilvēkam būs čeki par attaisnotajiem izdevumiem (medicīnu, zobārstniecību, izglītību, bērnu pulciņiem un ziedojumiem), tad arī turpmāk varēs iesniegt gada ienākumu deklarāciju un atgūt pārmaksāto nodokli par tiem.

Laikā no 2023. gada 1. marta līdz 28. augustam VID ir iesniegtas 1 026 289 gada ienākumu deklarācijas, no kurām 840 004 deklarācijās cilvēkiem tika aprēķināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa 295,86 milj. eiro apmērā. Uz šī gada 28. augustu no tiem ir atmaksāti jau 273,88 milj. eiro.

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni +371 67120000 vai uzdot savu jautājumu rakstveidā EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Zvanot uz VID konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt personificētu konsultāciju, ja zvanot pieslēdzas EDS un nosauc tur redzamo kodu.

VID informācija

VID: aicinām uzņēmējus iepazīt jaunās muitas informācijas sistēmas

Eksporta un tranzīta deklarāciju sagatavošana jaunajās sistēmās atšķirsies no līdzšinējās, jo atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām ir mainīta deklarāciju struktūra un formāts, obligāti aizpildāmo datu lauki un veiktas citas izmaiņas.

Tādēļ jau šobrīd aicinām uzņēmējus, kuri eksportē preces vai pārvieto kravas tranzītā, izmantot iespēju iepazīties testa vidē ar jaunajām sistēmām, lai labāk varētu sagatavoties gaidāmajām izmaiņām.

Lai saņemtu testa sistēmas lietotāju tiesības, jāaizpilda VID tīmekļvietnes sadaļā “Muita / Uzņēmējiem / Iesniegumi” pieejamais iesniegums par attiecīgās sistēmas lietošanu:

    Iesniegums par EMDAS testa vides lietotāju saraksta noteikšanu Automatizētajā eksporta sistēmā (AES)

    Iesniegums par EMDAS testa vides lietotāju saraksta noteikšanu Tranzīta kontroles sistēmā 2 (TKS2).

Iesniegums jānosūta, pieslēdzoties VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) ar uzņēmuma autorizāciju, atverot sadaļu “Dokumenti (no veidlapas)” – “Informācija VID Muitas pārvaldei” un pievienojot aizpildītu iesniegumu kā pielikumu. Komentāru sadaļā jānorāda, ka piekļuve nepieciešama EMDAS2-NEW testa videi, kā arī jānorāda uzņēmuma lietotāju fiksētā IP adrese, kurai šī piekļuve ir jānodrošina.

Lai jau detalizēti iepazīstinātu lietotājus ar jaunajām sistēmām, tiks rīkoti arī semināri. Par jauno Eksporta kontroles sistēmu, ko plānots ieviest šī gada oktobrī, semināri tiks rīkoti septembra otrajā pusē, bet par jauno Tranzīta kontroles sistēmu, ko plānots ieviest šī gada novembra beigās, - novembra pirmajā pusē.

Jaunas muitas deklarāciju noformēšanas sistēmas izstrādā visas ES dalībvalstis, lai nodrošinātu ātru un nepārtrauktu starptautisko datu apmaiņu, automatizētu apstrādi, augstu sistēmas pieejamību un darbības nepārtrauktību. Latvijā kā pirmā jaunajām prasībām tika pielāgota Automatizētā importa sistēma, kas sāka darboties 2023. gada 13. jūnijā.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām rakstīt uz e-pasta adresi: [email protected].

VID informācija

Novembrī plānots ieviest jaunu sistēmu tranzīta deklarāciju noformēšanai

Turpinot Eiropas Savienības (ES) prasību un atbilstošo Pasaules Muitas organizācijas standartu realizēšanu, 2023.gada 27.novembrī Latvijā darbu uzsāks jauna Tranzīta kontroles sistēma. Tā aizstās šobrīd izmantoto Tranzīta kontroles sistēmu.

Jaunas tranzīta deklarāciju noformēšanas sistēmas izstrādā visas ES dalībvalstis, lai nodrošinātu starptautisko datu apmaiņu un mazinātu atšķirības starp nacionālajiem risinājumiem.

Tranzīta deklarācijas sagatavošana jaunajā Tranzīta kontroles sistēmā, tāpat kā eksporta un importa deklarācijas, salīdzinot ar iepriekšējo, būtiski mainīsies. Atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām ir mainīta tranzīta deklarācijas struktūra un formāts. Tranzīta deklarācijas dati būs aizpildāmi secīgi, ejot pa šķirkļiem. Būs iespējams norādīt daudz lielāku informācijas apjomu attiecībā uz deklarētajām precēm, transporta līdzekļiem un iesaistītajām personām. Preces koda norādīšana jaunajā Tranzīta kontroles sistēmā ir obligāta.

Deklarācijas, kas izlaistas tranzītā pirms pārejas uz jauno Tranzīta kontroles sistēmu, tiks apstrādātas un noslēgtas līdzšinējā sistēmā. Informācija par galvojumiem tiks pārņemta uz jauno Tranzīta kontroles sistēmu.

Jaunajā Tranzīta kontroles sistēmā ieviesta muitas iestādes loma – Starpgadījumu reģistrēšanas muitas iestāde. Tajā muitas amatpersonas varēs reģistrēt pārvadājumu laikā notikušus starpgadījumus.

Jaunā sistēma tiks sasaistīta ar Integrētā tarifa vadības sistēmu (ITVS), kas palīdzēs veikt precīzu iespējamā muitas parāda aprēķinu.

Tāpat kā esošā Tranzīta kontroles sistēma, klientu ērtībai tiks nodrošināti vairāki tranzīta deklarāciju iesniegšanas veidi, t.i. gan manuāli ievadot datus vai ielādējot no faila, izmantojot VID bezmaksas piedāvāto komersantu grafisko saskarni, gan integrējot ar savām informācijas sistēmām. Uzņēmumiem, kas deklarāciju sagatavošanai izmanto savas IT sistēmas, nodrošinot datu apmaiņu ar muitas sistēmu, jāņem vērā, ka jaunajā Tranzīta kontroles sistēmā  tiks izmantots jauns XML formāts, līdz ar to esošajā Tranzīta kontroles sistēmā sagatavotos XML failus jaunā sistēma neatbalstīs.

Jaunās Tranzīta kontroles sistēmas programmiskās saskarnes Lietotāja rokasgrāmata un visu ziņojumu XSD shēmas pieejamas šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/ka-lietot-emdas.

Autorizēšanās  Tranzīta kontroles sistēmā

Autorizēšanās jaunajā sistēmā notiks tāpat kā līdz šim, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) un atverot Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS).

Tiesības pieslēgties jaunajai Tranzīta kontroles sistēmai tiks pārņemtas automātiski no esošās, taču pilnvērtīgam darbam ar deklarāciju nepieciešams papildus atzīmēt lietotāja tiesībās  “Tiesības labot”, ko var veikt tikai uzņēmuma pilnvarotais tiesību pārvaldnieks. Lūdzam jau tagad esošajā Tranzīta kontroles sistēmā uzņēmuma EDS tiesību pārvaldniekam atzīmēt darbiniekiem “Tiesības labot”, kā arī darbiniekiem pārliecināties, ka viņiem šādas tiesības piešķirtas. Pretējā gadījumā pēc jaunās Tranzīta kontroles sistēmas ieviešanas tās būs jāpieprasa no jauna, aizpildot iesniegumu https://www.vid.gov.lv/lv/iesniegumi, kas aizņems ilgāku laiku.

Paraugs atrodams šeit  https://www.vid.gov.lv/lv/biezak-uzdotie-jautajumi-katalogs/muita-automatizeta-importa-sistema (Ko darīt, ja nav iespējams izveidot deklarāciju)

Iespēja iepazīties ar sistēmu

Lai lietotājus iepazīstinātu ar jauno Tranzīta kontroles sistēmu, rudenī tiks rīkots seminārs, taču jau tagad ikvienam ir iespēja iepazīties ar sistēmu testa vidē.

Lai saņemtu testa sistēmas lietotāju tiesības, jāaizpilda “Iesniegums par EMDAS lietotāja saraksta noteikšanu Tranzīta kontroles sistēmai 2 (TKS2)”, kas ir pieejams VID tīmkeļvietnē: https://www.vid.gov.lv/lv/iesniegumi .  Iesniegums jānosūta, pieslēdzoties VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) ar uzņēmuma autorizāciju, atverot sadaļu “Dokumenti (no veidlapas)” – “Informācija VID Muitas pārvaldei” un pievienojot šo iesniegumu kā pielikumu. Komentāru sadaļā jānorāda, ka piekļuve nepieciešama EMDAS2-NEW testa videi, kā arī jānorāda uzņēmuma lietotāju fiksētā IP adrese, kurai šī piekļuve ir jānodrošina.

Darba grupā pārrunā Latvijas nodokļu politikas izmaiņu iespējas

Trešdien, 2. augustā, notika kārtējā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksme, kurā Finanšu ministrija prezentēja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāto piedāvājumu ar iespējamajiem nodokļu scenārijiem. Informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību valdībā paredzēts izskatīt  15. augustā.

Patlaban piedāvātie potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji ir darba materiāls un ir sagatavoti kā pamats darba grupas strukturētai turpmākajai diskusijai. Tie ir veidoti ar nolūku, lai darba grupa var pārliecināties, vai nodokļu izmaiņu kopums atbalsta nodokļu politikas izvēlētos mērķus.

“Valdība ir apņēmusies transformēt ekonomiku, un nodokļu politikas mērķi ir, pirmkārt, vidējā termiņā izveidot izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, otrkārt, nodrošināt konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos adekvātu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, veselības aprūpei, un investīcijām izglītībā un inovācijās, treškārt, nepieciešamības gadījumā spēt amortizēt ārējos ekonomiskos šokus, atbalstot iedzīvotājus un uzņēmējdarbību. Paldies ekspertiem, politiskajiem un sociālajiem partneriem par aktīvu iesaisti līdz šim un apņēmību turpināt konstruktīvas sarunas,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Jānorāda, ka Valsts nodokļu pamatnostādņu sagatavošana nav tieši saistāma ar 2024. – 2026. gada valsts budžeta izstrādi, tas ir paralēls process. Atsevišķi nodokļu izmaiņu risinājumi var tikt iekļauti valsts budžeta paketē, bet process kopumā ir vērtējams kā analītisks darbs ar izsvērtiem lēmumiem par nodokļu politikas vidēja termiņa mērķiem un optimālākajiem risinājumiem šo mērķu sasniegšanai.

Finanšu ministrija, pamatojoties uz darba grupas diskusijām, ir sagatavojusi makroekonomiskās attīstības scenāriju un potenciālos mērķus, nodokļu politikas vidējā termiņa mērķu piedāvājumu, iespējamās nodokļu politikas izmaiņas un četrus iespējamos nodokļu sistēmas izmaiņu scenārijus.

Darba grupa izskatīja virkni dažādu iespējamo nodokļu politikas izmaiņu, kas būs rūpīgi jāizvērtē un jāmodelē, gatavojot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Tika izskatītas gan darbaspēka nodokļu mazināšanas iespējas, gan patēriņu nodokļu izmaiņas, gan uzņēmējdarbību atbalstoši nodokļu izmaiņu risinājumi. Plānots, ka turpmāk darba grupa rūpīgi izvērtēs iespējamas izmaiņas, lai izaugsmi atbalstošas nodokļu sistēmas izmaiņas varētu iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā šā gada decembrī.

Makroekonomiskās attīstības galvenais politiskais un ekonomiskais uzdevums ir, transformējot ekonomiku, nodrošināt dinamisku izaugsmi ilgtermiņā un sasniegt ekonomisko izaugsmi, kas pārsniedz 3%. Izaugsmi atbalstoša nodokļu sistēma ir viens no elementiem, kas ilgtermiņā ļautu veicināt nodarbinātību, sasniedzot vismaz 900 000 nodarbināto rādītāju. Tāpat būtiski virzīties uz produktivitātes rādītāju, kas sasniegtu vismaz 85% no vidējā Eiropas Savienības (ES) rādītāja, kā arī nodrošināt straujāku investīciju (bruto pamatkapitāla veidošana) pieaugumu ilgtermiņā.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķi ir panākt finansējuma pieaugumu ilgtspējīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, paaugstināt iedzīvotāju labklājību, kā arī veicināt konkurētspēju Baltijas reģionā. Jāņem vērā, ka ģeopolitiskā situācija un valsts attīstības cikls rada nepieciešamību būtiski palielināt valsts finansējumu publiskajiem pakalpojumiem, īpaši atbalstot veselības un izglītības nozari, kā arī ieguldot valsts drošības jomā.

Valsts nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai, nodokļu maksātājiem saprotamai un noteiktai. Valdība ir vienojusies, ka nodokļu politika ir maināma vienu reizi politiskajā ciklā. Tāpat svarīgs Nodokļu politikas pamatnostādņu īstenošanas priekšnosacījums ir nodokļu administrēšanas pilnveidošana un ēnu ekonomikas ierobežošana. Latvijas Ēnu ekonomikas mazināšanas mērķis ir 2027. gadā tuvināties ES vidējam rādītājam.

Nodokļu ieņēmumus nākotnē paredzēts palielināt, lai sasniegtu nodokļu ieņēmumu potenciālu 32,75% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Prognozēts, ka 2023. gadā nodokļu ieņēmumi būs 30,8% apmērā.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādāšanai izveidotā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa ir valdības koalīciju veidojošo partiju izveidota koleģiāla, koordinējoša konsultatīvā platforma nodokļu politikas jautājumos ar mērķi koordinēt sadarbības partneru prioritātes nodokļu politikas plānošanai turpmākajiem gadiem. Grupas sēdēs tiek pieaicināti arī eksperti no citām ministrijām, Latvijas Bankas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Valsts ieņēmumu dienesta, Ārvalstu investoru padomes, kā arī valdības sociālo un sadarbības partneru – Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības – pārstāvji.

LR FM informācija

Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada jūlijā

Normatīvā akta nosaukums	Komentārs/skaidrojums	Pieņemšanas datums	Spēkā stāšanās datums
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”	Ar grozījumiem noteikts, ka nodokļu administrācijai ir pienākums sniegt kredītinformācijas birojam Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) rīcībā esošo informāciju arī par fiziskās personas  apgādībā esošo personu skaitu. Minētā norma stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.  Papildināta likuma 37.panta 6 daļa, nosakot, ka nodokļu maksātājs, attiecībā uz kuru ir veikti šajā likumā noteiktie izpildes nodrošināšanas pasākumi vai izdots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, var iesniegt sūdzību VID ģenerāldirektoram septiņu dienu laikā, bet lēmumā konstatētas uzņēmuma pārejas gadījumā — viena mēneša laikā no dienas, kad nodokļu maksātājs ir uzzinājis par izpildu darbību. Likumā veikti grozījumi (112., 113., 114., 115., 116. un 117.pants) efektīvai un pārskatāmai datu uzkrāšanai par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildes ietvaros.	22.06.2023.	19.07.2023.
Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 359 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi””	Ar grozījumiem “militārais darbinieks” ir iekļauts to personu uzskaitījumā, kas var doties darba devēja apmaksātā komandējuma braucienā, kā arī atļauts nosūtīt mācību komandējumos Jaunsardzes centra civilos darbiniekus, kuri nosūtīti uz izglītības iestādi Latvijas teritorijā darba pienākumu izpildei nepieciešamās augstākās izglītības iegūšanai. Papildu piemaksu  ārvalstu komandējumiem pie dienas naudas – līdz 20 % no dienas naudas normas piešķir: karavīriem, zemessargiem, Nacionālo bruņoto spēku civilajiem un militārajiem darbiniekiem, Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs nodarbinātajiem, kas piedalās taktiskajās mācībās, apmācībā, dienesta vai darba pienākumu izpildē lauka apstākļos. Militārajam darbiniekam piešķirtās komandējuma dienas naudas apmēru samazina par piešķirtās uzturdevas vai tās kompensācijas apmēru.	04.07.2023.	12.07.2023.

Līdz 17. jūlijam jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma 2. ceturksnī

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada otrajā ceturksnī, no aprīļa līdz jūnijam, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2023. gada 17. jūlijam ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2023. gada 24. jūlijam.

Kapitāla aktīvi ir:

akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;

ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;

nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);

uzņēmums Komerclikuma izpratnē;

intelektuālā īpašuma objekti;

ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā;

virtuālā valūta.

Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma aicinām iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nodokļu maksātāju ērtībai EDS ir izveidots palīgrīks – vednis “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Soli pa solim, atbildot uz jautājumiem un ievadot datus, tas palīdz izprast kāda informācija nepieciešama aizpildot deklarāciju. Tā kā vednis ir palīgrīks, tikai tur ievadītā un saglabātā informācija nav uzskatāma par iesniegtu VID un tai nav juridiski saistoša rakstura.

Pati deklarācijas veidlapa ir pieejama arī papīra formātā VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi” un to var aizpildīt un atsūtīt arī pa pastu uz adresi “Valsts ieņēmumu dienests, Talejas iela 1, Rīga, LV-1978.

Pirms nekustamā īpašuma pārdošanas aicinām konsultēties VID!

Nekustamā īpašuma atsavināšana, t. sk. pārdošana, ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma. Tādēļ pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma aicinām konsultēties VID un uzzināt, vai konkrētajā situācijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.

Kad par ienākumu no kapitāla pieauguma NAV jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis?

Vēršam uzmanību, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas atbilst vismaz vienai no šīm pazīmēm:

īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus (pēc kārtas) pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai  ir deklarētā dzīvesvieta;

īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir vienīgais īpašums;

ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Piemēram, ja cilvēks savu vienīgo nekustamo īpašumu, kas nav bijis tā īpašumā vairāk nekā 60 mēnešus, pārdod 2023. gada 3. jūnijā un 12 mēnešu laikā no nekustamā īpašuma pārdošanas dienas ienākums no jauna netiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā, tiek uzskatīts, ka 2024. gada 3. jūnijā cilvēks ir guvis ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas. Šādā gadījumā 2024.gada jūlijā cilvēkam būs jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Svarīgs priekšnoteikums attiecībā uz nekustamā īpašuma tiesību pastāvēšanas ilgumu, ir savlaicīga nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni + 371 67120000, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”.  Svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

VID informācija

Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada jūnijā

Normatīvā akta nosaukums	Komentārs/skaidrojums	Pieņemšanas datums	Spēkā stāšanās datums
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā	Likums papildināts ar normām, kas attiecas uz dabas resursu nodokļa piemērošanu fotoelementu paneļiem, invertoriem un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai (turpmāk – fotoelementu paneļi). Likuma 6. pielikums “Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm”  papildināts ar jaunu preču kategoriju “Fotoelementu paneļi un invertori”. Dabas resursu nodokļa likme par fotoelementu paneļiem ir noteikta 3 EUR par 1 kg. Atbrīvojums no dabas resursu nodokļa samaksas par fotoelementu paneļiem tiek piemērots, ja   izpildās viens no šādiem nosacījumiem: • piegādes līgumā ietvertas garantijas, ka fotoelementu paneļu atkritumi tiks nosūtīti atpakaļ piegādātājam, un nodokļa maksātājs ir reģistrējies Valsts vides dienestā; • veikti pasākumi un segti izdevumi, kas saistīti ar fotoelementu paneļu atkritumu apsaimniekošanu, un nodokļa maksātājs ir reģistrējies Valsts vides dienestā (izmantojot fotoelementu paneļus saules elektrostacijās ar jaudu vismaz viens megavats); • tiek nodrošināta fotoelementu paneļu atsevišķa uzskaite, to atkritumu savākšana un pārstrāde, un nodokļa maksātājs piedalās videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Likuma prasības saistībā ar fotoelementu paneļu atsevišķu uzskaiti un apsaimniekošanu piemērojamas, sākot ar 2023. gada 1. janvāri.	01.06.2023.	09.06.2023.
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”	Ar grozījumiem noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) četru dažādu pārbaužu veidus aizstās ar vienu - nodokļu kontroli. Vienlaikus, tāpat kā līdz šim, būtiskas un ļaunprātīgas nodokļu nenomaksas gadījumā VID veiks arī nodokļu auditu, kas ir visaptveroša uzņēmēja pārbaude. Savukārt konstatētu un nenovērstu neatbilstību gadījumā nodokļu kontroles rezultātā VID uzņēmēju informēs par veicamo maksājumu nodokļu kontroles rezultātā un veicamais maksājums tiks noformēts kā nodokļu kontroles rēķins, kas ietver nesamaksāto nodokli un nokavējuma naudu par laiku no brīža, kad nodoklis būtu bijis jāsamaksā.  Abiem VID pārbaužu veidiem - nodokļu kontrolei un  auditam, noteikts būtisks jauninājums – iespēja jau agrīnā pārbaudes stadijā slēgt vienošanās līgumu par labprātīgu nodokļu samaksu un līdz pat 85 % samazināt nokavējuma naudu un samazināt vai pilnībā atcelt soda naudu. Tāpat ieviests princips, kas paredz – jo ātrāk notiks vienošanās, jo lielāks būs šo maksājumu samazinājums. Atcelt vai samazināt nav iespējams tikai nodokļu kontroles ietvaros piemēroto soda naudu par manipulācijām ar kases aparātiem. Pārbaudes, kas uzsāktas pirms šī gada 30.jūnija, tiks pabeigtas atbilstoši iepriekš spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam. Likumā veikti arī citi grozījumi.	08.06.2023.	30.06.2023.
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”	Ar grozījumiem izslēgts 7.1 pants, kas noteica Padziļinātās sadarbības programmu. Nodokļu maksātājam būs tiesības saņemt Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā informāciju par individuālajiem nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem, kurus VID izmantojis, nosakot nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu.  Lai veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, publiski tiks nodrošināta pieejamība VID noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējam novērtējumam. Noteikts kādiem  subjektiem piemērojams  nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums un kādi rādītāji tiek ņemti nosakot  nodokļu maksātāju reitingu. Minētās normas piemērojamas sākot ar 2024. gada 1. janvāri. Likumā veikti arī citi redakcionāli grozījumi un papildinājumi.	08.06.2023.	04.07.2023.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”	Ar grozījumiem līdz 2024. gada beigām pagarināts periods kad ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek no valsts saņemto atbalstu lauksaimniecībai un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai un kurā nevērtē kritērijus attiecībā uz lauksaimniecības zemes pārdevēju, lai noteiktu, vai ienākumu no zemes atsavināšanas var neaplikt ar nodokli.	15.06.2023.	23.06.2023.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”	Sākot ar 2023. gada 12. jūliju, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek Ministru kabineta naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Sākot ar 2023. gada 1. septembri, darba devēja – ārstniecības iestādes – apmaksāto  mācību maksu par darbinieka studijām rezidentūrā neapliek ar algas nodokli. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek stipendijas, kuras no ārstniecības iestādes līdzekļiem izmaksā studējošajam, kas apgūst medicīniskās izglītības programmu, un darba devēja – ārstniecības iestādes – apmaksāto mācību maksu par darbinieka studijām rezidentūrā, ja darbinieks vienlaikus nesaņem arī stipendiju no darba devēja un vismaz trīs gadus pēc rezidentūras studiju beigšanas ir darba tiesiskajās attiecībās ar šo darba devēju – ārstniecības iestādi. Nosacījumu par trīs gadu nodarbinātības periodu nepiemēro, ja darbinieks vai darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar saglabāt darba tiesiskās attiecības. Ja darba tiesiskās attiecības ar ārstniecības iestādi izbeidz ātrāk par trim gadiem vai darbinieks ir atskaitīts no rezidentūras studijām, tās nepabeidzot, darbiniekam ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un deklarēt darba devēja – ārstniecības iestādes – segto studiju maksu par mācībām rezidentūrā kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu ienākumu. Darba devējs – ārstniecības iestāde – iesniedz paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām, deklarējot segto mācību maksu, kas ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.	15.06.2023	12.07.2023.
Grozījumi Muitas likumā	Grozījumi veikti likuma 6.1 panta nosaukumā un tas papildināts ar trešo un ceturto daļu, nosakot  kādos gadījumos transportlīdzekļa vadītājs attiecībā uz muitas iestādes lēmumu paziņošanu ir pārvadātāja pārstāvis tiesiskajās attiecībās, kas radušās saistībā ar pārvadājumu. Papildināts  likuma 8.pants nosakot, ka VID saskaņā ar regulas Nr.2015/2446 88.panta 1. un 2.punktu nepaziņo tranzīta procedūrā radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda summa par vienā tranzīta deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par EUR 50. Likums papildināts ar 23.4 pantu “Rīcība ar naftas vai spirta produktus saturošiem atkritumiem un citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā” un 23.5 pantu  “Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības” un  25.1 pantu  “Profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti”.  Likumā veikti arī citi redakcionāli grozījumi un papildinājumi.	15.06.2023	12.07.2023.
Ministru kabineta 2023. gada 1. jūnija noteikumi Nr. 262 “Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām”	Noteikumi nosaka kārtību, kādā komersanti, kuriem izsniegtas speciālās atļaujas (licences) naftas produktu mazumtirdzniecībai, sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām. Valsts ieņēmumu dienests par komersantiem, kas atbilst šo noteikumu 3. punkta prasībām, katru gadu līdz 1. martam sniedz Būvniecības valsts kontroles birojam šādu informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu: komersanta firmu; nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu; mazumtirdzniecībā realizēto naftas produktu apjomu atbilstoši naftas produktu veidam – benzīns, dīzeļdegviela un sašķidrinātā naftas gāze. Spēku zaudē Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 248 “Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par degvielas mazumtirdzniecības cenām”.	01.06.2023.	03.06.2023.
Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 316 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumos Nr. 106 “Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību””	Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā pārskatu atbilstoši minēto noteikumu 1. pielikumā esošajam veidlapas paraugam kapitālsabiedrības aizpildīs un iesniegs, sniedzot informāciju par 2023. pārskata gadu un turpmākajiem gadiem. Grozījumi ir izstrādāti, lai speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību pārskatu veidlapās varētu iekļaut tiešo nodokļu atlaižu summu procentuālo apmēru saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (stājās spēkā 2022. gada 5. martā). Noteikta  jaunu rindu pievienošana pārskata veidlapā, kurā tiks norādītas maksimālās tiešo nodokļu atlaižu summu intensitātes mazām, vidējām un lielām kapitālsabiedrībām, kā arī lieliem ieguldījumu projektiem.	20.06.2023.	27.06.2023.
Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 333 “Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts”	Noteikumi nosaka zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas. Noteikts, ka šo zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Šobrīd aktuālais saraksts publicēts https://www.vestnesis.lv/op/2023/124.30 Spēku zaudē 2020. gada 17. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 819 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”.	27.06.2023.	01.07.2023.
Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 330 “Noteikumi par finanšu stabilitātes nodevas taksācijas perioda deklarācijā iekļaujamo informāciju”	Noteikumi nosaka finanšu stabilitātes nodevas (turpmāk – nodeva) taksācijas perioda deklarācijā (turpmāk – deklarācija) iekļaujamo informāciju. Deklarācijā summas norāda tikai euro (summu līdz 49 centiem atmet un summu, sākot ar 50 centiem, noapaļo līdz veselam euro). Nodevas maksātājs deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – VID EDS). VID EDS deklarācija iesniedzama kā strukturēts dokuments, kurš satur divas rindas – nodevas aprēķina summas: “Nodevas piemaksa”  un “Nodevas pārmaksa” un pielikums, kurā ietverta šo noteikumu noteiktā informācija. Deklarāciju aizpilda, aprēķinot nodevu, sākot ar 2023. gada 1. janvāri.	27.06.2023.	30.06.2023.

Turpmāk VID pārbaudes būs vienkāršākas un vieglāk saprotamas

Efektivizējot un vienkāršojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu ar nodokļu maksātājiem, līdz šim izmantotos četrus dažādus nodokļu pārbaužu veidus aizstās viens – nodokļu kontrole. Vienkāršāks VID veikto pārbaužu process uzņēmējiem un iedzīvotājiem atvieglos situācijas izpratni un komunikāciju ar iestādi.

Lai pārbaudītu uzņēmēju un saimnieciski aktīvo iedzīvotāju nodokļu maksājumu atbilstību likumam, līdz šim VID bija jāizmanto kāds no četriem dažādiem pārbaužu veidiem – tematiskā pārbaude, datu atbilstības pārbaude, ar nodokli apliekamā objekta precizēšana un nodokļu apmēra precizēšana. Šāds risinājums bija ne vien sarežģīts un grūti piemērojams, bet nereti arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem neizprotams.

Līdz ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, no šī gada 30. jūnija visas nepieciešamās darbības notiks viena pārbaudes veida – nodokļu kontroles – ietvaros, tā lieki neapgrūtinot nodokļu maksātājus. Vienlaikus, tāpat kā līdz šim, būtiskas un ļaunprātīgas nodokļu nenomaksas gadījumā VID varēs veikt arī nodokļu auditu, kas ir visaptveroša uzņēmēja pārbaude.

Jaunā pārbaudes veida – nodokļu kontroles – ietvaros VID pārbauda konkrētas neatbilstības un uzklausa uzņēmēja skaidrojumus. Atbilstoši “Konsultē vispirms” principam, uzņēmējam ir iespēja neatbilstību novērst.

Savukārt konstatētu un nenovērstu neatbilstību gadījumā nodokļu kontroles rezultātā VID uzņēmēju informēs par veicamo maksājumu. Atbilstoši uzņēmēju asociāciju ierosinājumam, nodokļu kontroles rezultātā veicamais maksājums tiks noformēts kā nodokļu kontroles rēķins, kas ietver nesamaksāto nodokli un nokavējuma naudu par laiku no brīža, kad nodoklis būtu bijis jāsamaksā.

Pēc nodokļu kontroles  parasti netiek piemērota soda nauda; izņēmums ir situācijas, kad ir veiktas pretlikumīgas manipulācijas ar kases aparātiem – šajā gadījuma rēķinā iekļauj tikai soda naudu.

Savukārt kopumā papildus nodokļu maksājumiem un nokavējuma naudai soda naudu piemēro pēc nodokļu audita, jo tajā tiek vērtēti būtiski un ļaunprātīgi pārkāpumi.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” abiem VID pārbaužu veidiem, nodokļu kontrolei un  auditam, paredz būtisku jauninājumu – iespēju jau agrīnā pārbaudes stadijā slēgt vienošanās līgumu par labprātīgu nodokļu samaksu un līdz pat 85 % samazināt nokavējuma naudu un samazināt vai pilnībā atcelt soda naudu. Tāpat ieviests princips, kas paredz – jo ātrāk notiks vienošanās, jo lielāks būs šo maksājumu samazinājums. Atcelt vai samazināt nav iespējams tikai nodokļu kontroles ietvaros piemēroto soda naudu par manipulācijām ar kases aparātiem. Vairāk informācijas par vienošanās iespējām – VID tīmekļvietnē.

Pārbaudes, kas uzsāktas pirms šī gada 30.jūnija, tiks pabeigtas atbilstoši iepriekš spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam.

VID informācija

Stājas spēkā jaunās vienošanās iespējas, kas paredz nodokļu maksātājiem izdevīgākus maksājumu samazinājumus

Līdz pat 85 % samazinātas nokavējuma naudas un samazināta vai pilnībā atcelta soda nauda – to paredz jaunās vienošanās iespējas, kas pieejamas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kam VID uzsācis nodokļu pārbaudi un konstatējis nenomaksātus nodokļu maksājumus. Tāpat ieviests princips, kas paredz – jo ātrāk notiks vienošanās, jo lielāks būs šo maksājumu samazinājumsю

Pilnveidotās vienošanās iespējas paredz grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (41.pants). Kopumā grozījumi paredz tādus būtiskus uzlabojumus kā iespēju izlīgt jau pašā procesa sākumā vēl pirms VID pieņēmis gala lēmumu, tāpat palielināts procentuālais soda maksājumu samazinājums, stiprināta motivācija slēgt vienošanās ātrāk, kā arī iedzīvotājiem, kas neveic saimniecisko darbību, dubultā pagarināts samaksas termiņš – tagad to var darīt divu nevis viena gada laikā.

Šādas vienošanās var konstruktīvi aizstāt ilgstošus tiesiskos strīdus, veicinot ātru nenomaksāto nodokļu maksājumu nonākšanu valsts budžetā.

Nedeklarētus un attiecīgi nesamaksātus nodokļu maksājumus VID var konstatēt, veicot vienu no diviem pārbaužu veidiem – nodokļu kontroli vai nodokļu auditu. Nodokļu kontroles ietvaros VID izvērtē kādu konkrētu neatbilstību un, ja tiek konstatēti nenomaksāti nodokļi, izraksta rēķinu, kas ietver nesamaksāto nodokli un nokavējuma naudu par laiku no brīža, kad nodoklis būtu bijis jāsamaksā. Pēc nodokļu kontroles parasti netiek piemērota soda nauda; izņēmums ir situācijas, kad ir veiktas pretlikumīgas manipulācijas ar kases aparātiem – šajā gadījuma rēķinā iekļauj tikai soda naudu un to nevar samazināt vai atcelt vienojoties. Savukārt nodokļu audits ir visaptveroša pārbaude būtiskas un ļaunprātīgas nodokļu nenomaksas gadījumā. Tās rezultātā papildus nodokļu maksājumiem un nokavējuma naudai tiek piemērota soda nauda.

Vienošanās līgums neatceļ pienākumu samaksāt nodokļus, bet ļauj būtiski samazināt nokavējuma naudu un soda naudu, ja VID aprēķinātie maksājumi tiek veikti labprātīgi vienošanās līgumā noteiktajos termiņos. Jo agrākā administratīvā procesa stadijā tiek noslēgta vienošanās, jo lielāks ir samazinājums.

Ja vienošanās līgums nodokļu kontroles gadījumā noslēgts:

• līdz nodokļu kontroles rēķina izdošanai: atcelti 85% no nokavējuma naudas;
• pēc nodokļu kontroles rēķina izdošanas, bet pirms apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām: atcelti 75% no nokavējuma naudas;
• tiesvedības laikā: pirmajā instancē atcelti 55% no nokavējuma naudas, bet katrā nākamajā tiesas instancē atceļamais apmērs samazinās par 10%.

Ja vienošanās līgums audita gadījumā noslēgts:

• līdz VID lēmuma pieņemšanai: atcelti 60% no nokavējuma naudas un 60% no soda naudas;
• pēc VID lēmuma, bet pirms apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām: atcelti 50% no nokavējuma naudas, bet soda nauda var būt samazināta par 85 % vai 50 %, vai atcelta pilnībā atkarībā no pieļautā pārkāpuma;
• tiesvedības laikā: pirmajā instancē atcelti 30% vai 65% no nokavējuma naudas un soda naudas atkarībā no pieļautā pārkāpuma, bet katrā nākamajā tiesas instancē samazinot atceļamo apmēru par 10 %.

Visi maksājumi – nodoklis, samazinātā nokavējuma nauda un soda nauda, ja tāda bija – jāsamaksā valsts budžetā gada laikā no vienošanā līguma noslēgšanas dienas, katru mēnesi maksājot proporcionālu daļu no kopējās summas. Izņēmums ir iedzīvotāji (fiziskas personas), kas neveic saimniecisko darbību – viņiem šie maksājumi jāveic divu gadu laikā, tāpat katru mēnesi maksājot proporcionālu daļu no kopējās summas. Garāku samaksas laiku fiziskām personām paredz jaunie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Ja vienošanās līgumā noteiktie maksāšanas termiņi netiek ievēroti, līgums zaudē spēku. Šādā gadījumā nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiks aprēķināta nokavējuma nauda vispārējā kārtībā un nokavētie maksājumi tiek piedzīti bezstrīda kārtībā.

Jaunie vienošanās nosacījumi pieejami to nodokļu kontroļu un auditu ietvaros, kas uzsāktas, sākot no šī gada 30.jūnija. Agrāk uzsāktās VID pārbaudēs, kas vēl nav noslēgušās, var izmantot iepriekš pieejamās vienošanās iespējas, kas bija spēkā līdz šī gada 29.jūnijam.

Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts tiek papildināts ar Britu Virdžīnu salu teritoriju, Kostarikas Republiku, Māršala Salu Republiku un Krievijas Federāciju

Otrdien, 27. jūnijā, valdībā tika atbalstīts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts „Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts”. Apstiprinātie MK noteikumi stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā, tāpēc Finanšu ministrija (FM) aicina nodokļu maksātājus pievērst īpašu uzmanību arī darījumiem ar personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Britu Virdžīnu salu teritorijā, Kostarikas Republikā, Māršala Salu Republikā un Krievijas Federācijā.

Šobrīd spēkā esošie MK noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām nosaka, ka zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir Angiljas teritorija, ASV Guamas teritorija, ASV Samoa teritorija, ASV Virdžīnu salu teritorija, Bahamu Sadraudzība, Fidži Republika, Palau Republika, Panamas Republika, Samoa Neatkarīgā Valsts, Tērksas un Kaikosas salu teritorija, Trinidādas un Tobāgo Republika, Vanuatu Republika.

Savukārt, lai nodrošinātu zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksta atbilstību 2023. gada 14. februārī aktualizētajam Eiropas Savienības (ES) sarakstam ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, tajā, papildu jau esošajām valstīm un teritorijām, tiek iekļautas Britu Virdžīnu salu teritorija, Kostarikas Republika, Māršala Salu Republika un Krievijas Federācija.

Jaunajos MK noteikumos ir iekļauta tieša atsauce uz ES sarakstu un tā regulāru aktualizēšanu, lai novērstu turpmāku regulāru tehnisku grozījumu veikšanu un nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku un savlaicīgāku reaģēšanu uz izmaiņām ES sarakstā. Proti, jaunie MK noteikumi paredz, ka pēc ES Padomes lēmuma par ES saraksta aktualizēšanu un tā publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī, FM paziņos par aktualizēto zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, nosūtot to publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī publicējot FM tīmekļa vietnē.

Paredzētās izmaiņas nemaina MK noteikumos noteikto mērķi un būtību, kas jau šobrīd paredz ES saraksta pārņemšanu un regulāru aktualizēšanu, lai novērstu nodokļu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas iespējas. Tiek aktivizētas arī attiecīgās nodokļu normatīvajos aktos ietvertās nacionālās nodokļu bāzes aizsardzības normas (aizsargpasākumi).

Latvijas tiešo nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos ir noteikts speciāls nodokļa maksāšanas režīms (aizsargpasākumi) gadījumos, kad tiek veikti darījumi ar personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās. Minētie aizsargpasākumi paredz, piemēram, pienākumu ieturēt nodokli izmaksas brīdī, liegumu nodokļa bāzes samazināšanai attiecībā uz ienākumu, kas gūts no akciju atsavināšanas, darījumus ar šādām personām uzskatīt par darījumiem ar saistītām personām, kā arī piemērot kontrolēto ārvalstu uzņēmumu noteikumus. Līdz ar to, lai piemērotu šos aizsargpasākumus, Valsts ieņēmumu dienests veic pastiprinātu uzraudzību attiecībā uz darījumiem, ko nodokļa maksātājs veic ar darījuma partneriem, kuri atrodas, ir izveidoti vai nodibināti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās, kā arī šādos gadījumos pastāv paaugstināts audita veikšanas risks.

Noteikumu projekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/bae22c54-2a79-4f66-b63b-c1258613a469

LR Finansu ministrijas informācija

VID: jaunie sankciju regulas grozījumi palīdzēs novērst sankciju apiešanu

Jaunie sankciju regulas grozījumi, kas stājās spēkā 2023. gada 24. jūnijā, palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas, muitas iestādēm cīnīties pret sankciju apiešanu. Lai pēc iespējas samazinātu ierobežojošo pasākumu apiešanas risku, aizliegts tādu no ES eksportētu preču un tehnoloģiju tranzīts caur Krievijas teritoriju, kuras varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu.

Tāpat aizliegts izmantošanai aviācijas vai kosmosa nozarē piemērotu preču un tehnoloģiju, kā arī reaktīvo dzinēju degvielas un degvielas piedevu tranzīts caur Krievijas teritoriju.

Tā kā muitas kontroles punkti uz Latvijas sauszemes robežas ir to skaitā, kas ir visvairāk noslogotās robežšķērsošanas vietas uz ES ārējās robežas ar Krieviju, jaunie grozījumi, kas tapuši tostarp ar Latvijas atbalstu, ir ļoti gaidīts instruments muitai, kas strādā paaugstinātas slodzes apstākļos kopš Krievijas izraisītā kara sākuma. Aptuveni 70 % no visiem kontroles pasākumiem, ko veic muita, pašlaik ir saistīti ar sankciju režīma piemērošanu.

VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls norāda: “Pēc sankciju ieviešanas pret Krieviju mēs redzējām, ka strauji palielinājies eksporta sūtījumu skaits uz Centrālāzijas valstīm. Analizējot datus, secinājām, ka tas ir viens no veidiem, kā tiek apietas sankcijas – daļā gadījumu preces varētu būt nogādātas nevis uz galamērķa valsti, bet uz Krieviju. Pateicoties Eiropas Komisijas aktīvam darbam kopā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, tagad ir rasti papildu risinājumi, kas palīdzēs arī Latvijas muitai nepieļaut sankciju negodprātīgu apiešanu.”

Papildus jaunie sankciju regulas grozījumi skar pārvadātājus, jo no šī gada 24. jūnija ne trešo valstu, ne arī ES dalībvalstu uzņēmumiem piederošie vilcēji vairs nevar pārvietot kravas ar Krievijā reģistrētām puspiekabēm un piekabēm. Pārejas periodā līdz šī gada 30.jūnijam ir atļauts pabeigt iesāktos pārvadājumus ES, kā arī atgriezt piekabes un puspiekabes Krievijā.

Ar jaunajiem grozījumiem vairākos sankciju regulas pielikumos ir veiktas izmaiņas, kā arī aizliegumam eksportēt (izvest uz Krieviju) papildus ir pakļautas dažādas preces, piemēram, vieglās automašīnas, kuru vērtība nepārsniedz 50 000 EUR (nav luksusa prece), jaunas vai atjaunotas riepas autobusiem un kravas automašīnām, transportieru lentes vai dzensiksnas, iekārtas gumijas vai plastmasas apstrādei vai šo materiālu izstrādājumu ražošanai, kravas transporta līdzekļi u.c. Attiecībā uz šīm precēm noteikts pārejas periods, kurā aizliegumus nepiemēro tādu līgumu izpildei līdz 2023. gada 25. septembrim, kas noslēgti pirms 2023. gada 24. jūnija, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei.

Ar grozījumiem sankciju regulējumā paredzēts arī mehānisms, kā nākotnē liegt noteiktu preču eksportu uz konkrētu trešo valsti, ja tiek konstatēti pastāvīgi augsti riski sankciju apiešanā un valsts atsakās sadarboties ar ES apiešanas novēršanā.

No 2022. gada marta līdz pagājušā gada beigām VID Muitas pārvalde 3257 gadījumos liedza piemērot muitas procedūras kravām ar sankcijām pakļautām precēm. Saistībā ar sankciju pārkāpumiem pērn VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde uzsāka 114 kriminālprocesus.

2023. gada pirmajos piecos mēnešos muita ir aizliegusi noformēt muitas procedūras 1680 gadījumos; par sankciju pārkāpumiem uzsākti 56 kriminālprocesi.

VID informācija

3. jūlijs – daļai iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš

Iedzīvotājiem, kam ir pienākums gada ienākumu deklarāciju iesniegt obligāti un kuru kopējie ienākumi pagājušajā gadā pārsniedz 78 100 eiro, deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiesniedz līdz 3. jūlijam.

Vairumam iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ik gadu ir 1. jūnijs. Tomēr daļai šis termiņš ir par mēnesi garāks, proti, 3. jūlijs. Tas atkarīgs no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā – tiem iedzīvotājiem, kam kopējie pagājušā gada ienākumi, kuriem piemēro progresīvo iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi, pārsniedza 78 100 eiro, un kuri atbilst arī citiem kritērijiem, gada ienākumu deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 3. jūlijam.

Obligāti gada ienākumu deklarācija par 2022. gadu līdz 3. jūlijam jāsniedz iedzīvotājiem, kuriem kopējie ienākumi 2022. gadā pārsniedza 78 100 eiro un:

ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.),

saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā,

ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir gadījumi, kad no cilvēka algotā darba ienākumiem kādā citā ES dalībvalstī jau tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisks nodoklis,

ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas),

ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja VID ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības veikšanu, vai guvuši ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā),

ir guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, t.sk. no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Aicinām gada ienākumu deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tādā gadījumā deklarācijā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. Pieslēgties EDS var ikviens, izmantojot savas internetbankas lietotājvārdu un paroli, kā arī eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”.

VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija” ir pieejama video pamācība, semināra ieraksts un citi palīgmateriāli deklarācijas iesniegšanai. Saimnieciskās darbības veicējus aicinām izmantot VID tiešsaistes semināra ierakstu "Saimnieciskās darbības veicēja gada ienākumu deklarācijas sagatavošana un izdevumu atskaitīšana" un turpat pieejamos semināra izdales materiālus.

Brīvprātīgi iesniedzamā gada ienākumu deklarācija

Savukārt brīvprātīgi, lai atgūtu no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem, gada ienākumu deklarāciju var iesniegt un labot vēl trīs gadus. Šogad deklarāciju var iesniegt ne tikai par 2022. gadu, bet arī par 2021. un 2020. gadu.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā var zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni + 371 67120000 (svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu). Jautājumus var uzdot arī VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID” un visu diennakti – arī virtuālajam asistentam Tomam VID tīmekļvietnē.

VID informācija

VID jaunā stratēģija: priekšrocības godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, saprotamāka valoda, datu analītikas progress

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir apstiprinājis attīstības stratēģiju 2023.–2026. gadam, izvirzot iestādes prioritātes, mērķus un uzdevumus turpmākajiem četriem gadiem. Starp prioritātēm minami mērķētāki pakalpojumu grozi atbilstoši nodokļu maksātāju uzvedībai un godprātīgas saistību izpildes gadījumā –jaunas priekšrocības. Turpmākajos gados VID apņemas rūpīgāk pārskatīt izejošo saziņu ar klientiem, lai valoda būtu saprotamāka un vienkāršāka. Savukārt pastiprinātu vērību dienests novirzīs savas datu zinātniskās prakses attīstībai, lai negatīvas tendence spētu identificēt jau agrīnā stadijā.

Valsts pārvaldes iestādei šis bija neierasts stratēģijas izstrādes process un vēriens, jo konkursa procedūrā iegūtais  Eiropas Komisijas finansējums ļāva piesaistīt neatkarīgu starptautisku auditorkompāniju “PricewaterhouseCoopers”. Tas nodrošināja iespēju aplūkot starptautisko praksi un zinātību nodokļu un muitas lietās. Vienlaikus stratēģijas izstrāde notika ciešā sadarbībā ar Latvijas sociālajiem un sadarbības  partneriem.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme stāsta: “Tas ļāva mums objektīvi uz sevi palūkoties spogulī un uzstādīt reālistiskus mērķus. Iepriekšējā stratēģiskajā periodā uzsāktie virzieni, tostarp  augstā pakalpojumu digitalizācijas pakāpe, kurā esam apsteiguši lielāko daļu Eiropu un sasnieguši Ziemeļvalstu līmeni, datu zinātības pieeja uzņēmumu segmentācijā un izmaiņas klientu konsultēšanas kultūrā, ir sevi pierādījuši kā mums paveicama un efektīva kuģa kursa maiņa. Pamati ir ielikti labi, tagad tas jāpaplašina un jāattīsta. Ļoti svarīgi, lai paralēli noritētu Latvijas nodokļu politikas atjaunošana atbilstoši mūsdienu garam - lai kuģis pie cilvēkiem ne tikai gudrāk stūrētu, bet arī pati krava būtu viņiem atbilstošāka. Ar lielām cerībām šobrīd raugāmies uz Saeimas un Finanšu ministrijas uzsākto darbu šajā jautājumā, sniegsim visu atbalstu, kāds nepieciešams. Vienkāršāka nodokļu administrēšana iespējama tikai tad, ja nodokļu likumi ir vienkārši un saprotami.”

Izceļamās prioritātes: datu analīze, klientu reitingi un skaidra valoda

Iepriekšējās stratēģijas ietvaros VID nostiprināja datu analīzes praksi, kas ļāva iepazīt Latvijas uzņēmumus un veidot tiem piemērotus pakalpojumus – atbalstīt godīgos nodokļu maksātājus, bet savlaicīgi un precīzi kontrolēt negodprātīgos. Jaunās stratēģijas ieviešanas laikā VID paredzējis attīstīt jaunus pakalpojumus atbilstoši uzņēmumu reitingiem un attīstīt priekšrocības godprātīgajiem uzņēmumiem. Tāpat tiks uzsākts darbs, lai precīzāk izprastu pārējo klientu - darba ņēmēju un saimnieciskās darbības veicēju - saskarsmes ar VID pieredzi, lai VID pakalpojumu saņemšana kļūtu intuitīvāka un vieglāk saprotama. Atsevišķa vērība tiks pievērsta valodas lietojumam izejošajā rakstveida komunikācijā: “Ja par tiešajām konsultācijām tagad saņemam klientu pateicības saprotamības, laipnās un cilvēciskās attieksmes dēļ, rakstiskajā komunikācijā mums vēl ir, kur augt,” norāda I. Jaunzeme.

Kopumā iestādes mērķi un uzdevumi turpmākajiem četriem gadiem paredzēti piecos galvenajos virzienos. Pirmā prioritāte ir pakalpojumi, kur VID jābūt palīgam ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam godīgi izpildīt nodokļu un muitas saistības. Otrā – atbilstība, paredzot viedu uzraudzību un taisnīgu attieksmi. Trešā – cilvēki, paredzot profesionālo izaugsmi un darbinieku godprātīguma un motivācijas stiprināšanu. Ceturtā prioritāte ir organizācijas jeb iestādes attīstība un efektivitāte. Savukārt piektā – ilgtspēja – ir uzdevumi, kas saistīti ar ieguldījumiem sabiedrības nākotnē, pielāgojoties globālajām pārmaiņām.

Ar VID attīstības stratēģiju 2023.–2026. gadam iespējams iepazīties VID tīmekļvietnē: https://www.vid.gov.lv/lv/strategija-plans-parskati

VID informācija

Lietotājiem pieejama jauna importa muitas deklarāciju sistēma

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām un atbilstoši Pasaules Muitas organizācijas standartiem, kā arī ņemot vērā jaunas tehnoloģiskās prasības, šī gada 13.jūnijā Latvijā darbu sāk jauna sistēma importa muitas deklarāciju noformēšanai. Jaunā sistēma lietotājiem nodrošinās augstu pieejamību un darbības nepārtrauktību, kas ir īpaši būtiski pārrobežu uzņēmējdarbībai.

Atbilstoši ES vienotām prasībām jaunas importa deklarāciju sistēmas pašlaik izstrādā vai jau ir izstrādājušas visas ES dalībvalstis, tā samazinot atšķirības starp nacionālajiem risinājumiem. Latvijā atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām deklarācijai ir izveidota jauna struktūra un vienlaikus izstrādāta pilnīgi jauna – noturīga, ātra un droša – sistēmas arhitektūra darbības nepārtrauktības nodrošinājumam.

Lietotāju ērtībai VID Youtube kontā iespējams noskatīties tiešsaistes semināra ierakstu par darbu ar jauno sistēmu: Importa muitas deklarācijas aizpildīšana jaunā sistēmā - YouTube

Jaunā sistēma – “Automatizētā importa sistēma” – aizstāj iepriekš izmantoto Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) funkcionalitāti “Importa muitas deklarācija”. Importa muitas deklarāciju noformēšana noritēs, tāpat kā līdz šim autorizējoties VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un dodoties uz EMDAS, un tālāk līdzšinējās apakšsistēmas “Importa muitas deklarācija” vietā izvēloties jauno – “Automatizēto importa sistēmu”.

Lielākās izmaiņas jaunajā sistēmā saistītas ar importa deklarācijas struktūru, proti, deklarācijas divu pamatsadaļu vietā turpmāk būs trīs, kas aizpildāmas secīgi. Aprēķinātos nodokļus varēs samaksāt, atverot konkrētu deklarāciju, nevis pieslēdzoties portālam Latvija.lv, kā tas bija līdz šim.

Jaunā sistēma pakāpeniski tiek integrēta ar ES vienloga sistēmu, nodrošinot aizvien lielāka skaita citu iestāžu iesniedzamo dokumentu automatizētu apstrādi, tādējādi paātrinot muitošanas procesu.

Uzņēmumiem, kas specializējas muitas formalitāšu kārtošanā un izmanto savas IT sistēmas, jāņem vērā, ka jaunajā sistēmā netiek izmantots novecojušais XML faila formāts. Jaunajā sistēmā importa deklarāciju ielāde no faila un saglabāšana failā notiek JSON datu apmaiņas formātā, kas nodrošina ātrāku datu apmaiņu, ir lietotājam vieglāk lasāms un saprotamāk strukturēts.

Detalizēta informācija lasāma lietotāja rokasgrāmatā “AIS deklarācijas saglabāšana failā un ielāde no faila”, kas pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Kā lietot EMDAS”.

VID informācija

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"

2023. gada 8. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā, pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Grozījumi nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam ar 2024. gadu būs jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums. Grozījumos arī iekļautas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, tie nosaka, ka finanšu iestādei 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas jāierobežo līdzekļu kustība un darījumi saistībā ar kontu līdz brīdim, kad tiek sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci. Tādas izmaiņas ir saistītas ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu. Plāns paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Šīs izmaiņas ļaus nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, kas būs balstīts uz VID sniegto informāciju par nodokļu saistību izpildi. Tas ļaus visiem interesentiem, t.s. komersantiem, auditorfirmām, kredītiestādēm un citām institūcijām veikt attiecīgā darījumu partnera un risku izvērtējumu. Nodokļu maksātājiem būs iespēja pašiem pārbaudīt savu reitingu un informēt par to darījumu partnerus.

Reitinga kopējais novērtējums tiks piešķirts uzņēmumiem un uzrādīts ar burtu vērtējumu. A kategorija apzīmēs uzņēmumus ar labu nodokļu samaksas disciplīnu un bez būtiskiem riskiem, B kategorija apzīmēs uzņēmumus ar riskiem vismaz vienā nodokļu saistību izpildes jomā, C kategorija attieksies uz uzņēmumiem, kuri ir izslēgti no PVN maksātāju reģistra vai kuru saimnieciskā darbība ir apturēta, N kategorija attieksies uz uzņēmumiem, kuri neveic aktīvu saimniecisko darbību.