Pagarināts gada pārskata iesniegšanas termiņš mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām

Mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām par mēnesi ir pagarināts gada pārskata iesniegšanas termiņš. Gada pārskats par 2022. gadu šīm sabiedrībām ir jāiesniedz VID ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus  mēnešus (līdzšinējo četru mēnešu vietā) pēc pārskata gada beigām – tas ir, līdz 31.maijam, ja pārskata periods ir kalendārais gads.

Gada pārskati ir jāiesniedz elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Dokumenti - No veidlapas – Dokumentu grupa “Gada pārskati”.

Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm:

bilances kopsumma — 350 000 eiro;

neto apgrozījums — 700 000 eiro;

vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10.

Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm:

bilances kopsumma — 4 000 000 eiro;

neto apgrozījums — 8 000 000 eiro;

vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.

Gada pārskata iesniegšanas termiņa izmaiņas nosaka 2023. gada 8. martā pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums””, kurš stājās spēkā 2023. gada 22. martā un ir piemērojams, sākot ar 2022. pārskata gadu.

Savukārt vidējai sabiedrībai, lielai sabiedrībai un koncerna mātes sabiedrībai, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, gada pārskats par 2022. gadu ir jāsniedz tāpat kā līdz šim - ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., līdz 2023.gada 31.jūlijam, ja  pārskata gads ir kalendārais gads.

Plašāka informācija par gada pārskatu iesniegšanu pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “Gada pārskati”.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni +37167120000, kā arī uzdot savus jautājumus rakstveidā EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.

VID informacija

Aicinām uzmanīties – krāpnieki VID vārdā sūta īsziņas

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV ziņo, ka krāpnieki Valsts ieņēmumu dienesta vārdā sūta iedzīvotājiem SMS paziņojumus par nodokļu atmaksu. Paziņojumā iekļauta saite, kas ved uz pikšķerēšanas vietni, kas imitē SEB internetbanku (manītas arī Luminor un Latvija.lv imitācijas). Krāpnieku mērķis - izgūt bankas piekļuves datus.

Aicinām  uzmanīties un atgādinām, ka VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas. Paziņojumus no VID iedzīvotāji saņem EDS.

VID Informācija

Līdz 3. aprīlim valsts amatpersonām jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2022. gadu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka valsts amatpersonām līdz 2023. gada 3.aprīlim ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2022.gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Kārtējā gada deklarācija par 2022.gadu jāiesniedz 54 781 valsts amatpersonai.

Aicinām ikvienu amatpersonu pieslēgties VID tiešsaistes semināram, kas notiks 8.martā plkst. 13.00 VID kontā sociālajā platformā “Youtube”.

Šogad ikviena amatpersona, izmantojot EDS, var pieteikties arī tiešsaistes individuālai padziļinātai konsultācijai par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu, bet līdz šī gada 30. martam notiks tiešsaistes konsultācijas amatpersonu grupām. Šajā laikā jebkura valsts amatpersonas varēs brīvi, bez iepriekšējas pieteikšanās, pieslēgties tiešsaistei un uzdot VID speciālistiem jautājumus par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu.

Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, jāiesniedz EDS, autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot.

Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. Savukārt valsts amatpersonai VID atlasītā informācija ir jāpārbauda un, ja nepieciešams, jāprecizē un jāpapildina.

EDS ir iestrādāts daudzpusīgs agrīnās brīdināšanas mehānisms, deklarācijas veidlapas papildinot ar informatīviem brīdinājumiem par nepieciešamību pievērst uzmanību ievadītajiem datiem. Tas palīdz valsts amatpersonām pareizi aizpildīt valsts amatpersonas deklarāciju, izvairīties no deklarācijā pieļautajām pārrakstīšanās kļūdām un minimizētu risku neievērot deklarācijas aizpildīšanas kārtības noteikumus.

Valsts amatpersonas deklarācijā ir punkts “Cita informācija”, kurā  iespējams norādīt informāciju, kas pēc deklarācijas iesniedzēja ieskatiem sniedz pilnīgāku priekšstatu par mantiskā stāvokļa izmaiņām deklarēšanas periodā vai paskaidrot ar deklarētajām ziņām saistītas intereses vai citus apstākļus.

Aizpildīto deklarāciju pirms iesniegšanas nepieciešams pārbaudīt un, kad deklarācija pārbaudīta, apliecināt deklarācijā norādīto ziņu patiesumu.

Iesniegtās deklarācijas iespējams precizēt tikai viena mēneša laikā pēc tam, kad iesniegtā deklarācija publiskota VID Valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamo datu bāzē.

Papildu informācija

Plašāka informācija par valsts amatpersonas amatiem, amatpersonas deklarāciju iesniegšanas kārtību un termiņiem pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Iedzīvotājiem/Valsts amatpersonām”. Sadaļā “Iedzīvotājiem/Valsts amatpersonām” pieejami aktualizēti  materiāli “Iedzīvotājiem/Valsts amatpersonām”, “Iedzīvotājiem/Valsts amatpersonām” un “Iedzīvotājiem/Valsts amatpersonām”.

Valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtība ir noteikta likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumos Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām valsts amatpersonas konsultēties, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni  + 371 67120000, izvēloties tematu "Informācija valsts amatpersonām”. Arī VID tīmekļvietnes sadaļā “Kontakti / Valsts amatpersonām” ir pieejami Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļas darbinieku tālruņu numuri, kā arī valsts amatpersonas savus jautājumus var sūtīt uz e-pasta adresi [email protected].

VID informācija

Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada februārī

VID: gada ienākumu deklarācijas aicinām iesniegt elektroniski un nesteigties to darīt marta pirmajās dienās

Sākot no marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022. gadu. Iedzīvotāji, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā, līdz pat 1. jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā. Aicinām deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas.

VID arī aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama.

VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija” ir pieejama video pamācība, semināra ieraksts un citi palīgmateriāli deklarācijas iesniegšanai.

Šogad pirmo reizi tiem cilvēkiem, kuri deklarācijai pievieno savus maksājumu dokumentus par ārstnieciskajiem pakalpojumiem, būs jānorāda, vai attiecīgajā gadā bija veselības apdrošināšanas līgums. Atbildot apstiprinoši, būs jānorāda veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēja nosaukums un apdrošināšanas periods. Tas ļaus VID darbiniekiem nepieciešamības gadījumā ātrāk iegūt no apdrošinātāja informāciju un tādējādi arī paātrinās deklarācijas izskatīšanu. Tādēļ pirms deklarācijas aizpildīšanas aicinām sagatavot datus par savu veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju un apdrošināšanas periodu, lai varētu deklarācijā precīzi norādīt nepieciešamo informāciju.

Tiem cilvēkiem, kuriem pašiem nav pietiekamu prasmju vai pieredzes EDS lietošanā, palīdzēt sagatavot deklarāciju var ģimenes locekļi. Tāpat ģimenes locekļi savu radinieku attaisnotos izdevumus var iesniegt savā deklarācijā. Deklarācijā var iekļaut vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu un arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību, kā arī izglītības un ārstniecības izdevumus par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta 1. vai 2.grupas invaliditāte.

Ir arī iespēja pierakstīties uz VID klātienes apmeklējumu kādā no VID klientu apkalpošanas centriem, zvanot pa tālruni + 371 67120005, vai arī doties uz tuvāko valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru, kur darbinieki sniegs pilnvērtīgu palīdzību deklarācijas aizpildīšanā EDS. Ierodoties klātienē, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam (pase vai ID karte) un, ja cilvēks izmanto internetbanku - internetbankas lietotājvārdam un parolei, lai varētu pieslēgties VID EDS.

Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros (VPVKAC) ir pieejams arī jauns e-pakalpojums “Gada ienākumu deklarācijas pieņemšana”. Tas paredzēts cilvēkiem, kuriem pašiem nav pietiekamu prasmju vai pieredzes EDS lietošanā. Lai saņemtu šo e-pakalpojumu, cilvēkam jāierodas kādā no VPVKAC un jāaizpilda atļauja jeb speciālpilnvara konkrētā pakalpojuma pieteikšanai. Tādējādi pats klients nekļūst par EDS lietotāju, bet klienta vārdā šo pakalpojumu, proti – Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu EDS, veic pilnvarotais VPVKAC darbinieks.

Un tikai gadījumā, ja cilvēkam nav nevienas no minētajām iespējām, gada ienākumu deklarācijas veidlapas joprojām var izdrukāt VID tīmekļvietnē, aizpildīt un nosūtīt VID pa pastu (Talejas iela 1, Rīga, LV-1978), tomēr papīra veidlapā pastāv ļoti augsts risks norādīt nekorektus datus, jo tādā gadījumā cilvēkam pašam deklarācijā jāieraksta visa informācija, kas citādi elektroniski tiktu ielasīta no dažādām valsts informācijas sistēmām.

Obligāti 2022. gada ienākumu deklarācija no 1.marta līdz 1. jūnijam (ja cilvēka kopējie 2022. gada ienākumi, kuriem piemēro progresīvo iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi, pārsnieguši 78 100 eiro – no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam) jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuriem saistībā ar  progresīvās nodokļa likmes vai gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, kā arī visiem tiem, kuri:

ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.)

ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir gadījumi, kad no cilvēka algotā darba ienākumiem kādā citā ES dalībvalstī jau tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisks nodoklis

ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas)

ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja VID ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības veikšanu, vai guvuši ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā)

ir guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, t.sk. no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Savukārt brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt un labot vēl trīs gadus. Šogad deklarāciju var iesniegt ne tikai par 2022. gadu, bet arī par 2021. un 2020. gadu, bet līdz 2023. gada 16. jūnijam – vēl arī par 2019. gadu.

Aicinām gada ienākumu deklarāciju iesniegt elektroniski, EDS, jo tādā gadījumā deklarācijā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. Pieslēgties EDS var ikviens, izmantojot savas internetbankas lietotājvārdu un paroli, kā arī eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā var zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni +371 67120000 (svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu). Jautājumus var uzdot arī VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID” un visu diennakti – arī virtuālajam asistentam Tomam VID tīmekļvietnē.

VID informācija

2023. gadā saimnieciskās darbības veicēji atsāk maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus

Pēc divu gadu pārtraukuma šogad saimnieciskās darbības veicējiem atkal ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums. 2021. un 2022. gadā tas bija atcelts kā viens no nodokļu atbalsta pasākumiem COVID krīzes laikā. Šogad pirmais avansa maksājums ir jāveic līdz 23. martam. Tāpat kā līdz šim, tas attiecas uz tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā vispārējā kārtībā.

Avansa maksājums neattiecas uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, paziņotās saimnieciskā darbības veicējiem un samazinātās patentmaksas maksātājiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu katram saimnieciskās darbības  veicējam reizi gadā izveido Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tas notiek reizē ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu un pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumiem.

Aprēķināto avansa maksājumu saimnieciskās darbības veicēji var aplūkot savā EDS profilā sadaļā “Maksājumu un nomaksas stāvoklis”.

Avansa maksājuma precizēšana

Ja avansa maksāšanas periodā ir būtiski mainījies darbības veids, ieņēmumu vai izdevumu struktūra, samazinājies peļņas apjoms, cilvēks var iesniegt precizētu avansa maksājumu aprēķinu kopā ar pamatotu paskaidrojumu par avansa maksājumu apmēra samazinājumu vai palielinājumu. Avansa maksājuma aprēķinu precizē par attiecīgā gada atlikušajiem ceturkšņiem.

Avansa maksājuma pārcelšana

Avansa maksājumu var pārcelt uz nākamo maksājuma termiņu, iesniedzot precizētu avansa maksājumu aprēķinu. To var darīt, ja:

personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības vai zemnieku saimniecības īpašnieks gūst ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas un

ceturkšņa ienākumu apjoms ir uz pusi mazāks par ceturto daļu gadam noteiktā nodokļa avansa maksājumu apmēra.

Esošajiem saimnieciskās darbības veicējiem avansa maksājumi ir jāveic obligāti.

Avansa maksājumus var veikt arī brīvprātīgi:

cilvēki, kuri 2023. gadā uzsāk saimniecisko darbību (30 dienu laikā pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas);

mainot nodokļu režīmu no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja vai paziņotās saimnieciskās darbības uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju vispārējā režīmā.

Plašāka informācija pieejama metodiskajā materiālā VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi / Iedzīvotāju ienākuma nodoklis / Informatīvie un metodiskie materiāli - ”Nodokļa aprēķina un maksāšanas kārtība” - metodiskais materiāls “Avansa maksājumi no saimnieciskās darbības ienākuma”.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni +371 67120000, kā arī uzdot savus jautājumus rakstveidā EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas EDS un nosauc tur redzamo kodu.

VID informācija

No 2023. gada 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšana bez licences būs aizliegta

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējus savlaicīgi iesniegt iesniegumu licences saņemšanai, jo saskaņā ar Grāmatvedības likuma pārejas noteikumu 3.punktu, ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2023.gada 1.jūlijam. Šobrīd no visiem ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem licenci ir saņēmuši tikai 20%.

Atgādinām, ka no 2023.gada 1.jūlija grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšana bez licences būs aizliegta un tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs turpināt sniegt grāmatvedības pakalpojumus[1]. Ņemot vērā minēto, aicinām neatlikt licences saņemšanu uz pēdējo brīdi, bet iesniegt iesniegumu licences saņemšanai savlaicīgi.

Licencēšanas prasības attiecas uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī fiziskām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji.

Kopš 2021. gada 1.jūlija ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem ir izsniegtas 1067  licences, no tām lielākā daļa – 890 licences jeb 83% no visām izsniegtajām licencēm – ir izsniegtas uzņēmumiem, savukārt 177 licences jeb 17% fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. VID šobrīd reģistrēti ir 5376 ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēji.

Kā saņemt licenci

Licenci var saņemt attālināti – Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), aizpildot iesnieguma veidlapu “Iesniegums ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai” (EDS- Dokumenti – No veidlapas – Citi – Ārpakalpojuma grāmatveža licence).

Iesniegumā jānorāda atbildīgā grāmatveža personas dati (atbildīgais grāmatvedis vienlaicīgi var būt arī uzņēmuma valdes loceklis, ja tas atbilst likumā noteiktajām licencēšanas prasībām attiecībā uz darba pieredzi un izglītību) un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments (augstākās izglītības iestādes diploms), profesionālo pieredzi apliecinošs dokuments (darba līgums vai amata apraksts, vai darba devēja izziņa par personas nodarbināšanu grāmatveža amatā), Iekšējā kontroles sistēma (IKS) un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise.

Fiziskām personām, kuras sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus kā saimnieciskās darbības veicēji, atšķiras tikai iesniedzamo profesionālo pieredzi apliecinošo dokumentu veids, kas šajā gadījumā ir uzņēmuma līgums ar klientiem par grāmatvedības ārpakalpojumu nodrošināšanu.

Aizpildot EDS iesniegumu un iesniedzot tam pievienotos dokumentus, aicinām īpašu vērību pievērst un aktualizēt[2] saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 6. un 7.pantu izstrādāto “Iekšējo kontroles sistēmu (IKS)”.

Kā uzzināt, kuri ārpakalpojumu grāmatveži ir licencēti

Informācija par jau izsniegtajām licencēm ir pieejama www.vid.gov.lv sadaļā “Publiskojamo datu bāze” apakšsadaļā “Licencēto ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs”. Ar to var iepazīties ikviens interesents, tajā skaitā uzņēmēji, kuri uzticējuši kārtot savu grāmatvedību tieši ārpakalpojuma grāmatvedim. Ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana ir valstiski atzīts mehānisms, kas palīdz noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams.

Valsts ieņēmumu dienests turpina aktīvi konsultēt ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējus par licences saņemšanas kārtību un nosacījumiem un aicina ārpakalpojuma grāmatvežus licenci saņemt savlaicīgi.

Plašāk par nosacījumiem licences saņemšanai, likumā noteiktajiem izņēmuma gadījumiem lasiet VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv sadaļā “Uzņēmējiem” – “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana” – “Par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu”.

[1] Grozījumi “Likumā par grāmatvedību”, kas nosaka profesionālās kvalifikācijas prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu darbības licenci, stājās spēkā 2021. gada 9.martā.

[2] Likuma subjekta pienākums ir regulāri, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos izvērtēt iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, tai skaitā pārskatot un aktualizējot ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar veiktajiem darījumiem saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu.

VID informācija

Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā

Ir pieņemti Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra sēde

Izdarīt Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2015, 222. nr.; 2017, 253. nr.; 2021, 224. nr.) šādus grozījumus:

1.       Izteikt 97. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas iesniedz to Valsts ieņēmumu dienestā papīra formā vai elektroniski sagatavota gada pārskata (finanšu pārskata un vadības ziņojuma) un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) atvasinājumu elektroniskā formā – elektronisku norakstu vai elektronisku kopiju (ja tas noteikts normatīvajos aktos par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā kopā ar paskaidrojumu (elektroniskā formā) par to, kad gada pārskats un konsolidētais gada pārskats (ja tāds ir) apstiprināts, ievērojot šādus termiņus:

1) mikrosabiedrība – ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām;

2) maza sabiedrība – ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām;

3) vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, – ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām."

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 11. punktu šādā redakcijā

"11. Grozījums šā likuma 97. panta pirmajā daļā attiecībā uz mazo sabiedrību gada pārskatu iesniegšanas termiņu piemērojams gada pārskatiem, sākot ar 2022. pārskata gadu."

Likums stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam".

Definīcijas

Mikrosabiedrība

Jaunās Grāmatvedības direktīvas izpratnē ir tāda maza komercsabiedrība, kura divus pārskata gadus pēc kārtas - gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā bilances datumā nepārsniedz vismaz divus no trim šādiem kritērijiem: 1) bilances kopsumma —350 000 euro; 2) neto apgrozījums —700 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10.

Maza komercsabiedrība Jaunās Grāmatvedības direktīvas izpratnē ir tāda komercsabiedrība, kura divus pārskata gadus pēc kārtas - gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā bilances datumā nepārsniedz vismaz divus no trim šādiem kritērijiem: 1) bilances kopsumma — 4 000 000 euro; 2) neto apgrozījums — 8 000 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.

Vidēja komercsabiedrība Jaunās Grāmatvedības direktīvas izpratnē ir tāda komercsabiedrība, kura nav maza komercsabiedrība un divus pārskata gadus pēc kārtas - gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā bilances datumā nepārsniedz vismaz divus no trim šādiem kritērijiem: 1) bilances kopsumma — 20 000 000 euro; 2) neto apgrozījums — 40 000 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250. Liela komercsabiedrība Jaunās Grāmatvedības direktīvas izpratnē ir tāda komercsabiedrība, kura divus pārskata gadus pēc kārtas - gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā bilances datumā pārsniedz vismaz divus no trim vidējas komercsabiedrības kritērijiem.

Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada janvārī

VID EDS nepieejamības laikā neiesniegtos dokumentus varēs iesniegt vēl 10 darba dienas – termiņi tiek pagarināti

Pēc tehniskiem bojājumiem vienā no VID IT infrastruktūras posmiem lietotājiem pašlaik nav pieejama Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS). Paši bojājumi ir novērsti un pašlaik notiek intensīvi sistēmas atkopšanas darbi, lai EDS pēc iespējas drīz būtu lietotājiem pieejama. Savukārt pārslēgšanās uz saistītajām informācijas sistēmām – muitas sistēmu EMDAS, EMCS, DEMINIMIS un MOSS – ir pilnībā pieejama un norit bez traucējumiem.

Laikā, kamēr EDS nav pieejama, iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāsatraucas par termiņiem dažādu dokumentu iesniegšanai. Ja kaut ko nav iespējams iesniegt laikā, kad nedarbojas EDS, tas netiek uzskatīts par kavējumu un attiecīgi par to nevar tikt piemērots sods. Iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kuru iesniegšanas termiņi bija EDS nepieejamības laikā, varēs vēl 10 darba dienas pēc tam, kad būs atjaunota pilnvērtīga EDS darbība.

Ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kam jāiesniedz dokumenti dažādu VID lēmumu pieņemšanai, VID speciālisti centīsies sazināties un piedāvās izvēlēties izmantot pagarinātu termiņu vai iesniegt dokumentus, izmantojot citu saziņas kanālu, nevis EDS.

Tāpat tiks pārskatīti un pagarināti dažādi procesuālie termiņi, kurus būs ietekmējusi sistēmas nepieejamība.

EDS nepieejamību izraisīja bojājumi vienā no vecākajiem VID IT infrastruktūras posmiem, kas izveidots pirms 24 gadiem. Novecojušo infrastruktūru VID pakāpeniski aizstāj ar mūsdienīgiem risinājumiem, kas piemēroti gan augstākai noslodzei, gan sarežģītākai datu apstrādei. VID jau ir pārgājis uz jaunu maksājumu apstrādes informācijas sistēmu, kas ļāvis ieviest uzkrāšanas principu budžeta uzskaitē un iedzīvotājiem un uzņēmumiem 42 dažādus nodokļu maksājumu kontus aizstāt ar vienu. Šo procesu paredzēts turpināt, atsakoties no visiem novecojušajiem risinājumiem un tādējādi mazinot arī sistēmu darbības traucējumu risku.

Tāpat jau šogad VID kopā ar LVRTC plāno uzsākt darbu pie jauna Rezerves datu centra. Šāds datu centrs ļaus daudz efektīvāk strādāt ar VID rīcībā esošajiem kritisko informācijas sistēmu rezerves datiem, samazinot vai novēršot pārtraukumus VID sniegtajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Līdzekļus šāda datu centra izveidei VID lūdzis vairāku gadu garumā, un šogad, pēc līdzekļu piešķiršanas, būs iespējams uzsākt darbus.

VID Informācija

Pašnodarbinātie un autori, kas šogad prognozē mazus ienākumus, līdz 17. janvārim var iesniegt VID apliecinājums par plānotajiem ienākumiem

Ja pašnodarbinātais (saimnieciskās darbības veicējs, tostarp, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs un autoratlīdzību saņēmējs), kurš nav darba ņēmējs,  prognozē, ka viņa saimnieciskās darbības ienākumi šogad nesasniegs 1860 eiro ceturksnī/620 eiro mēnesī, būs iesniedzis apliecinājumu VID par prognozētajiem ienākumiem (ka tie nesasniegs 1860 eiro ceturksnī), minimālās iemaksas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinās.

Lai VSAA neaprēķinātu minimālās iemaksas, pašnodarbinātajam līdz šī gada 17. janvārim (ieskaitot) jāiesniedz VID apliecinājums par plānotajiem ienākumiem šī gada 1. ceturksnī vai arī kopējiem 2023. gada plānotajiem ienākumiem.

Apliecinājumu jāiesniedz īpaši tam izveidotā veidlapā, kas pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Dokumentu grupa/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti/Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”. Apliecinājumā jānorāda konkrēto 2023. gada ceturksni vai ceturkšņus, kad ienākums nesasniegs 1860 eiro ceturksnī.

Apliecinājums arī turpmāk būs jāiesniedz šādos termiņos:

Līdz 17.01.2023. – par kopējiem 2023. gadā plānotajiem ienākumiem vai arī par 2023.gada I ceturksnī plānotajiem ienākumiem;

Līdz 17.04.2023. – par 2023.gada II ceturksnī plānotajiem ienākumiem;

Līdz 17.07.2023.– par 2023.gada III ceturksnī plānotajiem ienākumiem;

Līdz 17.10.2023.– par 2023.gada IV ceturksnī plānotajiem ienākumiem.

Pašnodarbinātais, kurš šogad vēl tikai plāno uzsākt saimniecisko darbību, apliecinājumu var iesniegt vienlaikus ar iesniegumu par saimnieciskās darbības reģistrāciju VID vai arī 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas, gadījumā, ja pašnodarbinātais iepriekš vēl strādāja arī algotu darbu.

Veicamās minimālās iemaksas katra ceturkšņa beigās aprēķinās VSAA, savukārt informāciju par tām pašnodarbinātais saņems VID EDS. Savlaicīga iesnieguma iesniegšana ir ļoti būtiska, jo tikai pēc iesnieguma saņemšanas VSAA neaprēķinās minimālās obligātās sociālās iemaksas, kas papildus jāveic pašnodarbinātajam (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam) vai autoram (arī tad, ja autors nav reģistrējis saimniecisko darbību).

Atgādinām, ka pašnodarbinātajam tāpat kā līdz šim jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (obligātās iemaksas) atkarībā no saimnieciskās darbības ienākuma mēnesī, piemērojot vispārējo likmi 31,07 % un pensiju apdrošināšanas likmi 10 %:

ja mēneša ienākumi no saimnieciskās darbības sasniedz vai pārsniedz 620 eiro (valstī noteikto minimālo darba algu), tad par to mēnesi 192,63 eiro (31,07 % no 620 eiro), (vai no paša izvēlēta lielāka obligāto iemaksu objekta)

un papildus

10 % pensiju apdrošināšanai no faktiskā ienākuma un obligāto iemaksu objekta 620 eiro (vai no paša izvēlēta lielāka obligāto iemaksu objekta) starpības;

ja ienākumi no saimnieciskās darbības nesasniedz 620 eiro mēnesī, tad 10 % pensiju apdrošināšanai no faktiskajiem ienākumiem.

Papildu informācija par minimālajām obligātajām iemaksām pieejama VID metodiskajā materiālā "Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas".

Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni 67120000, kā arī uzdot savus jautājumus rakstveidā EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

VID Informācija

Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada decembrī

VID informācija

Izmaiņas nodokļu jomā, sākot ar 2023.gadu

Darbaspēka nodokļu izmaiņas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)

Līdz 2023.gada 31.decembrim tiek saglabāts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais IIN režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem. Attiecīgi līdz 2023.gada 31.decembrim autoratlīdzību saņēmējiem, kuriem autoratlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (IIN un VSAOI) par viņiem nomaksās ienākuma izmaksātājs, ieņēmumiem līdz 25 000 eiro piemērojot IIN likmi 25% apmērā, bet ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro – IIN likmi 40% apmērā. Ieturētie IIN ieņēmumi tiek sadalīti šādi: VSAOI – 80% un IIN – 20%.

Akcīzes nodoklis

Saskaņā ar likumā “Par akcīzes nodokli” noteikto ar 2023.gada 1.janvāri tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem:

• cigaretēm minimālais akcīzes nodokļa līmenis no 128,40 eiro uz 135,90 eiro par 1000 cigaretēm, specifiskais nodoklis pieaug no 98 eiro uz 104 eiro par 1000 cigaretēm un procentuālā nodokļa likme no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (ad valorem) ir 15%.;
• cigāriem un cigarillām no 115,20 eiro uz 126,70 eiro par 1000 gab.;
• smēķējamai tabakai un tabakas lapām no 85,90 eiro uz 91,90 eiro par 1000 gramiem;
• karsējamai tabakai no 207 eiro uz 218 eiro par 1000 gramiem;
• elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam un elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām no 0,16 eiro uz 0,20 eiro par 1 ml šķidruma;
• tabakas aizstājējproduktiem no 100 eiro uz 120 eiro par 1000 gramiem.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

Saskaņā ar PVN likuma regulējumu ar 2023.gada 1.janvāri spēku zaudē  normas par PVN 0 procentu likmes piemērošanu Covid-19 vakcīnas un Covid-19 in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču piegādēm, kā arī ar šīm vakcīnām un ierīcēm cieši saistītu pakalpojumu sniegšanai.

Elektroenerģijas nodoklis

Saskaņā ar Elektroenerģijas nodokļa likumā noteikto ar 2023.gada 1.janvāri no elektroenerģijas nodokļa tiek atbrīvota elektroenerģija, kuru tiešā veidā izmanto elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai. Minētais elektroenerģijas nodokļa atbrīvojums ir attiecināms uz tādām elektroenerģijas ražošanas stacijām, kurās ražo elektroenerģiju, un koģenerācijas stacijām, kurās vienlaikus ražo gan elektroenerģiju, gan siltuma enerģiju. Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojums ir piemērojams, piemēram, elektroenerģijai, kas tiek izmantota ražošanas iekārtu (sūkņu, turbīnu) darbināšanai. Turklāt elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu par elektroenerģiju, kas tiešā veidā tiks izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai būs iespējams piemērot, ja elektroenerģijas ražotājs nodrošinās minētās elektroenerģijas atsevišķu uzskaiti.

Savukārt, ja elektroenerģija tiek izmantota ražošanas procesā, kura rezultātā tiek saražota tikai siltuma enerģija, kuru izmanto ūdens uzsildīšanai, telpu apsildīšanai vai gaisa dzesēšanai, elektroenerģijas nodokļa atbrīvojums nav piemērojams.

Finanšu stabilitātes nodeva

Ņemot vērā, ka ar 2023.gada 1.janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiek pievienota Latvijas Bankai, finanšu stabilitātes nodevas administrēšana tiek nodota Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Līdz ar to no 2023.gada 1.janvāra nodevas maksātāju (Latvijā reģistrētas kredītiestādes un ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijā) jautājumi par nodevas nomaksu, nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un citi ar nodevas administrēšanu saistītie jautājumi jāadresē VID.

Grāmatvedības joma

Biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumu Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” noslēguma jautājumu 112. un 113.punktu, savā grāmatvedības uzskaitē, sākot ar 2023.pārskata gadu, būs jānodrošina, noteikumos noteiktā prasība atsevišķi norādīt saņemto ziedojumu un dāvinājumu summas skaidrā naudā un bezskaidrā naudā un pārskata gada sākumā un beigās jānorāda skaidras naudas un bezskaidras naudas atlikumi. Tām biedrībām un nodibinājumiem, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, būs  jānorāda sabiedriskā labuma guvēju skaits sadalījumā pa veidiem – fiziskas personas, objekts, teritorija.

Reliģiskām organizācijām un to iestādēm saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 21. jūnija noteikumu Nr. 380 “Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” noslēguma jautājumu 98. un 100.punktu, savā grāmatvedības uzskaitē, sākot ar 2023.pārskata gadu, būs jānodrošina noteikumos noteiktā prasība atsevišķi norādīt saņemto ziedojumu un dāvinājumu summas skaidrā naudā un bezskaidrā naudā un pārskata gada sākumā un beigās uzrādīt skaidras naudas un bezskaidras naudas atlikumu, kā arī atsevišķi nodalīt ziedojumu un dāvinājumu izlietojumu statūtos paredzētajiem mērķiem. Tām reliģiskajām organizācijām, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, būs jānorāda sabiedriskā labuma guvēju skaits sadalījumā pa veidiem – fiziskas personas, objekts, teritorija.

Nākamgad mainīsies preču izcelsmi un statusu apliecinošo sertifikātu apstiprināšanas kārtība

Informējam, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldē no 2023.gada 1.janvāra tiek mainīta līdzšinējā preču izcelsmi/statusu apliecinošo sertifikātu apstiprināšanas kārtība:

no 02.01.2023. preču izcelsmi/statusu apliecinošie sertifikāti, kas tiek izsniegti pēc preču eksporta (retrospektīvi), tiks apstiprināti vienīgi Talejas ielā 1, Rīgā, vai Rīgas ielā 4/6, Daugavpilī (pašlaik šādu sertifikātu apstiprināšana tiek veikta arī noteiktos muitas kontroles punktos (MKP)); 

no 01.04.2023. nekādus preču izcelsmi/statusu apliecinošos sertifikātus vairs nevarēs apstiprināt MKP; turpmāk visus sertifikātus varēs apstiprināt klātienē – VID Muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas Izcelsmes noteikumu piemērošanas nodaļā.

Apstiprināt sertifikātus klātienē un saņemt veidlapas var VID Muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas Izcelsmes noteikumu piemērošanas nodaļā:

Rīgā, Talejas ielā 1, tālr. +371 67121010, +371 67121009 – otrdienās un ceturtdienās no pulksten 9.00 līdz 11.00 un no 13.00 līdz 15.00, piektdienās no pulksten 9.00 līdz 13.00;

Daugavpilī, Rīgas ielā 4/6, tālr. +371 67123273 – katru darba dienu no 9.00 līdz 11.00 un no 13.00 līdz 15.00.

Ar plašāku informāciju var iepazīties VID tīmekļvietnes sadaļā Sertifikātu EUR.1, EUR-MED un A.TR apstiprināšana | Valsts ieņēmumu dienests (vid.gov.lv)

VID informācija

Muitas maksājumus vienotajā nodokļu kontā varēs ieskaitīt, sākot ar 2025.gada 1.janvāri

Likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir veikti grozījumi, kas paredz, ka muitas maksājumi vienotajā nodokļu kontā tiks skaitīti, sākot ar 2025.gada 1.janvāri. Līdz tam saglabājas līdzšinējā kārtība.

Korekta, pilnīga un precīza muitas maksājumu uzskaites nodrošināšana ir vitāli nepieciešama sekmīgai muitas darbības nodrošināšanai un funkciju izpildei. Nav pieļaujama daļējas un nepilnīgas muitas maksājumu informācijas iekļaušana Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS), jo tā ietekmē muitošanas procesu kopumā un Eiropas Savienības regulu prasību izpildi.

Līdz ar to, ņemot vērā augsto risku un iespējamo negatīvo ietekmi uz muitošanas procesu kopumā, tostarp būtisko negatīvo ietekmi uz Latvijas reputācijas tēlu iespējamo problēmu dēļ saistībā ar datu nekorektu atspoguļošanu attiecībā uz muitas maksājumiem, šo maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā un to uzskaiti MAIS uzsāks 2025.gada 1.janvārī.

VID informācija

Akcīzes nodokļa izmaiņas 2023.gadā

Īstenojot samērīgu un pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas politiku, 2023.gada 1.janvārī mainās akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem un elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem. Tādēļ no 2023. gada 1. janvāra varētu pieaugt minēto produktu mazumtirdzniecības cenas. Līdz ar likmju maiņu šo produktu apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic inventarizācija un jāsamaksā akcīzes nodokļa starpības summa par krājumā esošajiem tabakas izstrādājumiem un e-šķidrumiem.

Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana tabakas izstrādājumu cenas mazumtirdzniecībā varētu ietekmēt šādi:

No 2023.gada 1.janvāra:

Cigaretes (20 gab. paciņā, cena 4,00 EUR) + 0,18 EUR (ieskaitot PVN);

Cigāri un cigarillas (10 gab. paciņā) + 0,14 EUR (ieskaitot PVN);

Smēķējamā tabaka (40 grami paciņā) + 0,29 EUR (ieskaitot PVN);

Karsējamā tabaka (6,2 grami paciņā) + 0,08 EUR (ieskaitot PVN).

Tabakas izstrādājumu, t.sk. cigarešu inventarizācija

2023.gada 1.janvārī jāveic visiem tabakas izstrādājumu apritē iesaistītajiem komersantiem (izņemot mazumtirgotājus), līdz 16.janvārim jāiesniedz Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 14.februārim jāsamaksā akcīzes nodokļa starpības summa par krājumā esošajiem tabakas izstrādājumiem.

2023.gada 1.februārī jāveic tabakas izstrādājumu mazumtirgotājiem, līdz 15.februārim jāiesniedz Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) akcīzes nodokļa starpības aprēķins (jāiesniedz arī gadījumā, ja krājumā nav tabakas izstrādājumu) un jāsamaksā akcīzes nodokļa starpības summa par krājumā esošajiem tabakas izstrādājumiem.

Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana e-šķidrumu, to sagatavošanas sastāvdaļu un tabakas aizstājējproduktu cenas mazumtirdzniecībā varētu ietekmēt šādi:

No 2023.gada 1.janvāra:

E- šķidrumi:

E-šķidrums (1,3 ml) +0,06 EUR (ieskaitot PVN);

E-šķidrums (2,0 ml) +0,10 EUR (ieskaitot PVN);

E-šķidrums (10,0 ml) +0,48 EUR (ieskaitot PVN).

Tabakas aizstājējprodukti:

Nikotīna spilventiņi (16,8 grami iepakojumā) +0,41 EUR (ieskaitot PVN);

Nikotīna spilventiņi (18,0 grami iepakojumā) +0,44 EUR (ieskaitot PVN).

E-šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu inventarizācija

2023.gada 1.janvārī jāveic visiem e-šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu apritē iesaistītajiem komersantiem (izņemot personas, kas saņēmušas speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai), līdz 16.janvārim jāiesniedz Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 15.februārim jāsamaksā akcīzes nodokļa starpības summa par krājumā esošajiem e-šķidrumiem un tabakas aizstājējproduktiem.

Papildu informācija

Plašāka informācija, metodiskie un informatīvie materiāli pieejami VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Akcīzes nodoklis/ Informatīvie un metodiskie materiāli/ Par akcīzes preču inventarizāciju, nodokļa starpības summas aprēķināšanu saistībā ar nodokļa likmju maiņu”.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, izvēloties tēmu “Akcīzes nodoklis un akcīzes preču aprite” vai uzdot jautājumus elektroniski Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā “Sarakste ar VID”.

VID informācija

2023. gada nodokļu aktualitātes autoratlīdzību saņēmējiem

Līdz 2023. gada beigām ir pagarināts pārejas periods īpašajam autoratlīdzības nodokļu režīmam. Tādējādi autoratlīdzības saņēmēji arī 2023. gadā varēs maksāt nodokļus, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēji.

Tas nozīmē, ka autoratlīdzību izmaksātājs ietur un samaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – IIN)  no autoratlīdzības ienākuma:

līdz 25 000 eiro – 25 %;

pārsniedz 25 000 eiro – 40 %.

Autoratlīdzības izmaksātājs pirms nodokļa aprēķināšanas nepiemēro nosacītos izdevumus.

Piemērojamās IIN likmes ir noteiktas autoratlīdzības ienākumam par pilnu kalendāra gadu (2023. gadu). Samaksāto nodokli novirza – 80 % valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļai (VSAOI), 20 %  – IIN daļai.

Ja autoratlīdzību būs izmaksājuši vairāki izmaksātāji vai autoratlīdzība saņemta ārvalstīs, tad autoratlīdzības saņēmējam līdz 2024. gada 28. februārim būs jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā autoratlīdzības saņēmēja deklarācija.

Ja autoratlīdzības saņēmējs ir reģistrējis saimniecisko darbību

Autoratlīdzības saņēmējs arī turpmāk varēs reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējs, izvēloties maksāt nodokļus par saņemto autoratlīdzību vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, mikrouzņēmumu nodokļa režīmā vai reģistrēt komercsabiedrību.

Autoratlīdzības saņēmējs, kas maksā mikrouzņēmumu nodokli, var izvēlēties izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Visus ieņēmumus no saimnieciskās darbības ieskaita šajā kontā, bet banka sadarbībā ar VID tālākās darbības veic automātiski, bez paša saimnieciskās darbības veicēja līdzdalības:

iesniedz mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju;

aprēķina un samaksā nodokli.

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās iemaksas) ir obligāts maksājums, ko veic par katru cilvēku, kura ienākumi mēnesī ir mazāki par 620 eiro un attiecīgi kopējie ceturkšņa ienākumi ir mazāki par 1860 eiro. Minimālās iemaksas aprēķina no 1860 eiro vai 620 eiro mēnesī.

Cilvēkam, kurš vienlaikus ir darba ņēmējs un saimnieciskās darbības veicējs vai autoratlīdzības saņēmējs, ienākumus summē, lai noteiktu, vai tie ir minimālajā apmērā. Ja deklarētie (summētie) ienākumi ceturksnī ir mazāki par 1860 eiro, minimālās iemaksas no starpības starp 1860 eiro un šiem ienākumiem no saviem līdzekļiem veic darba devējs.

Kādos gadījumos minimālās iemaksas var nemaksāt?

Ja autoratlīdzības saņēmējs (ja vien viņš nav papildus arī darba ņēmējs) – gan tas, kurš ir reģistrējis saimniecisko darbību, gan tas, kurš nav reģistrējis saimniecisko darbību, – prognozē, ka viņa ienākumi nesasniegs 1860 eiro ceturksnī, var iesniegt VID apliecinājumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem. Tādā gadījumā minimālās iemaksas netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.

Apliecinājumu var iesniegt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Dokumenti” – “No veidlapas” – “Dokumentu grupa” – “Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti” – “Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”.

Apliecinājumu iesniedz šādos termiņos:

Līdz 17.01.2023. – par visā 2023. gadā plānotajiem ienākumiem vai arī par 2023.gada I ceturksnī plānotajiem ienākumiem;

Līdz 17.04.2023. – par 2023.gada II ceturksnī plānotajiem ienākumiem;

Līdz 17.07.2023.– par 2023.gada III ceturksnī plānotajiem ienākumiem;

Līdz 17.10.2023.– par 2023.gada IV ceturksnī plānotajiem ienākumiem;

vai

3) vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu;

vai

4) 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas.

Apliecinājumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, vai gadu, kad ienākums nesasniegs 620 eiro mēnesī vai 1860 eiro ceturksnī). Ja šādu apliecinājumu neiesniedz, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās veicamās minimālās iemaksas.

Plašāka informācija pieejama VID tīmekļvietnē metodiskajā materiālā

Par nodokļiem no autoratlīdzībām 2023. gadā

Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, kā arī uzdot savus jautājumus rakstveidā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

VID informācija

Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības ir jādeklarē; nodokļi nav jāmaksā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro

Tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai, atgādinām, ka visas dāvanas, ko iedzīvotāji saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības, ir jādeklarē. Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības.  Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem – ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja  vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi.

Prasība deklarēt visus sūtījumus Eiropas Savienībā (ES) ir spēkā no 2021. gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tajā skaitā no Apvienotās Karalistes, Norvēģijas, Šveices.

Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir sūtījumā. To var noskaidrot, vai nu pajautājot dāvanas nosūtītājam, vai arī vēršoties pie pasta operatora, piemēram, savā pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS “Latvijas Pasts”.

Dāvanas nosūtītājs pavaddokumentā norāda ziņas par sūtījuma saturu, līdz ar to informācija par precēm sūtījumā ir attiecīgā pasta operatora – sūtījuma piegādātāja rīcībā. Tāpēc lietderīgi apsvērt iespēju šajā gadījumā izmantot pasta operatora piedāvāto sūtījumu atmuitošanas maksas pakalpojumu.

Kad nosūtītājs nodod pasta operatoram sūtījumu, viņš aizpilda pavaddokumentu, kurā norāda ziņas par sūtījuma veidu, saturu un vērtību. No tā, cik rūpīgi sūtījuma pavaddokumentā katru aili ir aizpildījis dāvanas nosūtītājs, ir atkarīgs, vai saņēmējs varēs saņemt sūtījumu ātri un bez liekiem apgrūtinājumiem. Piemēram, ja dāvanas nosūtītājs, kurš dzīvo Apvienotajā Karalistē, kā sūtījuma veidu pavaddokumentā ir atzīmējis nevis “Dāvana”, bet “Cits”, tas tiek klasificēts kā komerciāls sūtījums, par kuru jāmaksā nodokļi no pilnas sūtījuma vērtības un piegādes izmaksām.

Lai sūtījumam varētu piemērot atbrīvojumus no nodokļiem, pavaddokumentā nosūtītājam precīzi un korekti ir jānorāda preču vērtība muitas vajadzībām. Ja  dāvanu sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro, tiek piemērots atbrīvojums no muitas nodokļa un  pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Ja preču vērtība ir no 45 eiro līdz 150 eiro, tad piemēro atbrīvojumu no muitas nodokļa, bet ir jāmaksā PVN, taču, ja pārsniedz 150 eiro, jāmaksā PVN un muitas nodoklis.

Ja sūtījums sastāv no divām un vairāk precēm un šo preču kopējā vērtība pārsniedz 150 eiro, tad atbrīvojumu no muitas nodokļa var piemēro vienai vai vairākām precēm, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, ar nosacījumu, ka preces vērtība nav dalāma. Savukārt PVN šajā gadījumā  ir maksājams no visas preču vērtības un aprēķinātā muitas nodokļa.

Piemēri

ja sūtījumā ir zābaki 135 eiro, cepure 25 eiro un šalle 20 eiro vērtībā (kopējā sūtījuma vērtība ir 180 eiro), atbrīvojumu no muitas nodokļa var piemērot cepurei un šallei, muitas nodoklis maksājams no zābaku vērtības, bet PVN maksājams no aprēķinātā muitas nodokļa un kopējās sūtījuma – 180 eiro – vērtības.

  ja sūtījumā ir jaka 55 eiro, cepure 25 eiro un šalle 20 eiro vērtībā (kopējā sūtījuma vērtība ir 100 eiro), atbrīvojums no muitas nodokļa piemērojams visām sūtījumā esošajām precēm, bet PVN maksājams no 100 eiro, tātad no visas sūtījuma vērtības.

Nodokļu aprēķina bāzē par dāvanām nav jāiekļauj piegādes izmaksas. Aizpildot VID EDS vienkāršoto importa muitas deklarāciju pasta sūtījumiem, tajā ir jānorāda tikai preču vērtība; aile “Piegādes izmaksas” ir jāatstāj tukša.

Papildu informācija 

Jāņem arī vērā, ka uz priekšmetiem, kas saņemti kā dāvanas, attiecas tiesību aktos noteiktie pārvietošanas ierobežojumi un aizliegumi.

Plašāku informāciju par pasta sūtījumu muitošanu, kā arī par alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un smaržu daudzumu, kam dāvanu sūtījumā tiek piemērots atbrīvojums no nodokļiem, aicinām skatīt VID tīmekļvietnes sadaļā Pasta sūtījumi | Valsts ieņēmumu dienests (vid.gov.lv). Instrukcija deklarācijas aizpildīšanai VID EDS – “Kā aizpildīt Importa muitas deklarācijas pasta sūtījumiem (dāvanām)” ir pieejama sadaļā “Kā atmuitot sūtījumu”. Savukārt par precēm, uz kurām attiecas ierobežojumi vai aizliegumi, aicinām lasīt VID tīmekļvietnes sadaļā “Ierobežojumi un aizliegumi preču pārvietošanai”.

VID Informācija

Iegādājoties preces interneta veikalos ārpus Eiropas Savienības, jāmaksā PVN pirkuma veikšanas vai atmuitošanas brīdī

Tuvojas visā pasaulē populārā izpārdošanas akcija – novembra pēdējā piektdiena jeb “Melnā piektdiena”, kad daudzi pārdevēji piedāvā iegādāties preces ar īpaši lielām atlaidēm. Tādēļ atgādinām, ka par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas internetveikalos vai platformās un saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), tajā skaitā – no Apvienotās Karalistes, ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

IOSS sūtījumi

Pircējs var samaksāt PVN preces iegādes brīdī, ja e-komercijas platforma, kurā darbojas pārdevējs, ir ES reģistrējusies PVN īpašā  režīma – IOSS (Import One Stop Shop) – izmantošanai. Ja trešās valsts komersants izmanto IOSS režīmu, tam ir tiesības iekļaut PVN preces cenā, un vēlāk šis PVN nonāk sūtījuma saņēmēja valsts budžetā. Informācija par to, ka PVN tiks iekasēts pirkuma brīdī, pārdevējam ir skaidri jānorāda savā e-komercijas platformā. Iegādājoties preces trešo valstu internetveikalos vai e-komercijas platformās, aicinām pievērst uzmanību tam, vai pie preces cenas atsevišķi ir norādīts PVN.

Samaksājot PVN pirkuma brīdī, sūtījumus, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro, pircējs saņem jau atmuitotus. Ja e-komercijas platforma izmanto PVN īpašo režīmu IOSS, tad preces atmuito attiecīgais pasta operators – VAS “Latvijas Pasts” vai eksprespasts, bet sūtījuma saņēmējam muitas formalitātes nav jākārto.

Jāņem vērā, ka pasta operators, atmuitojot sūtījumu, var izmantot tikai to informāciju, kas iekļauta pārdevēja sniegtajos sūtījuma elektroniskajos datos, tajā skaitā informāciju, kas  apliecina PVN apmaksu pirkuma brīdī. Gadījumā, ja šādi dati kaut kādu iemeslu dēļ pasta operatora rīcībā nenonāk, sūtījumi tiek nodoti muitošanai vispārējā kārtībā un par tiem jāsamaksā PVN. Šādas situācijas reizēm veidojas, iepērkoties platformās, kurās tirgojas fiziskas personas, kas patstāvīgi nodod sūtījuma datus pasta operatoram. Lai saņemtu atpakaļ pirkuma brīdī samaksāto PVN, pēc sūtījuma saņemšanas personai jāvēršas pie e-komercijas platformas administrācijas ar prasību to atmaksāt. 

Svarīgi, ka tikai fiziskas personas var iegādāties preces, kurām e-komercijas platforma ir piemērojusi PVN īpašo režīmu IOSS. Juridiskām personām, kas ir nodokļu maksātājas un veic uzņēmējdarbību, šis režīms nav paredzēts[1].

Pārējie sūtījumi

Ja trešās valsts uzņēmums nav reģistrējies PVN īpašajam režīmam IOSS, pārdodot preces pircējam Latvijā, tas pirkuma brīdī neiekasē PVN. Šādā gadījumā PVN ir jāsamaksā sūtījuma saņēmējam tā atmuitošanas brīdī. Informāciju par atmuitojamu sūtījumu persona saņem no pasta operatora. Kad saņemta ziņa par to, ka jāveic sūtījuma atmuitošana, personai ir jāizvēlas, vai pati deklarēs sūtījumu, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), vai uzticēs šo pienākumu attiecīgi VAS “Latvijas Pasts” vai eksprespastam. 

Pasta nosūtītajā ziņā par muitojamo sūtījumu ir norādīta informācija, kas vajadzīga, lai EDS noformētu vienkāršoto Importa muitas deklarāciju pasta sūtījumiem – numurs (pasta sūtījuma numurs vai izsekošanas numurs/Tracking number), Pagaidu uzglabāšanas deklarācijas (PUD) numurs, PUD preces kārtas numurs, svars. Pārējā informācija ir paša pircēja rīcībā.

Aprēķinot nodokļus par komerciālo sūtījumu, tiek ņemta vērā gan preču vērtība, gan piegādes izmaksas, kas saistītas ar konkrēto sūtījumu. Piemēram, ja sūtījumā no ASV ir apģērbi 110 eiro vērtībā, piegādes izmaksas ir 5 eiro, tiek aprēķināts PVN 21% no 115 eiro. Tātad nodokļu summa, kas saņēmējam jāsamaksā par sūtījumu, ir 24,15 eiro.  

Lai pirms pirkuma veikšanas internetā varētu uzzināt, cik liela nodokļu summa būs jāmaksā par izvēlēto preci, aicinām izmantot nodokļu aprēķina kalkulatoru pasta sūtījumiem.

Vēršam uzmanību, ka sūtījumos nav atļauts saņemt tabakas izstrādājumus, elektroniskās cigaretes un uzpildes flakonus.

[1] Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.4 panta pirmās daļas 1. punkts.

VID Informācija

VID: esiet sveicināti mūsu jaunajā tīmekļvietnē

No šodienas, 15. novembra, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pievienojas valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotajai platformai. Tādējādi informācija par nodokļu un muitas jautājumiem Jums turpmāk būs pieejama mūsdienīgākā un ērtāk lietojamā vietnē.

Visās nu jau vairāk nekā 100 valsts un pašvaldību tīmekļa vietnēs, kas izvietotas vienotajā platformā, saturs izvietots vienādi, tādējādi palīdzot lietotājiem atpazīt vietnes piederību valsts pārvaldei un palīdzot vieglāk orientēties saturā. Vietņu dizains tapis, balstoties uz lietojamība (UX) un piekļūstamības testiem, tāpēc tas nodrošina ērtu lietošanu no dažādām ierīcēm un pieejamību cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem.

Pats VID tīmekļvietnes saturs, pārceļoties uz jauno platformu, nemainās, bet ir mainīts pirmās lapas izkārtojums, izceļot tieši lietotājiem svarīgāko.

Pārceļoties uz jauno platformu, mēs saglabājam savu virtuālo asistentu Tomu, ko VID lapas lietotāji jau iepazinuši un iemīļojuši.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto Tīmekļvietņu vienoto platformu izstrādājusi Valsts kanceleja ciešā sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru – platformas tehnisko resursu turētāju –, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, kas nodrošina platformas tehnoloģisko uzturēšanu, konsultatīvo, tehnoloģisko un lietotāju atbalstu un drošības prasību izpildi, un Kultūras informācijas sistēmu centru, kura pārziņā ir valsts pārvaldes mašīntulkošanas servisa un virtuālā asistenta integrācija Tīmekļvietņu vienotajā platformā.

VID informācija