Plāno vienkāršot ilgtspējas ziņošanas prasības uzņēmumiem

Finanšu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā”, kas paredz vienkāršot ilgtspējas ziņu sniegšanas regulējumu, Latvijas tiesību aktos pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2026/470 prasības. Likumprojekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, vienlaikus paredzot, ka ilgtspējas ziņošanas prasības turpmāk attieksies tikai uz ļoti lieliem uzņēmumiem.

Likumprojekts paredz būtiski sašaurināt to uzņēmumu loku, kuriem būs pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Turpmāk šī prasība attieksies uz komercsabiedrībām un koncernu mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro un kuru vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1000. Prasības būs piemērojamas, sākot ar 2027. pārskata gadu.

Vienlaikus obligātais pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu vairs netiks attiecināts uz mazajām un vidējām sabiedrībām, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.

Lai mazinātu administratīvo slogu mazākiem uzņēmumiem, kuri ir sadarbības partneri ziņojošai sabiedrībai, likumprojektā paredzēts ieviest arī vērtību ķēdes aizsardzības mehānismu ("value chain cap"). Tas noteiks, ka uzņēmumi, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, no vērtību ķēdes uzņēmumiem ar darbinieku skaitu līdz 1000 nedrīkstēs pieprasīt vairāk informācijas, nekā paredz Eiropas Komisijas izstrādātie brīvprātīgie ilgtspējas ziņošanas standarti.

Lai salāgotu prasības ar Eiropas Savienības uzņēmumiem, trešo valstu mātes sabiedrību neto apgrozījuma slieksnis, pie kura meitas sabiedrībām vai filiālēm Eiropas Savienībā ir jānodrošina ziņojuma pieejamība, tiek palielināts no 150 miljoniem uz 450 miljoniem eiro.

Izmantojot Direktīvā (ES) 2026/470 paredzēto iespēju, likumprojektā paredzēts atbrīvojums, nosakot, ka lielās sabiedrības un liela koncerna mātes sabiedrības, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras ar darbinieku skaitu virs 500, būs tiesīgas nesagatavot ilgtspējas ziņojumu par 2026. pārskata gadu, ja to neto apgrozījums bilances datumā nepārsniedz 450 miljonus eiro un vidējais darbinieku skaits pārskata gadā nepārsniedz 1000.

Ar likumprojektu "Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā" ikviens interesents var iepazīties un sniegt priekšlikumus vienotajā Tiesību aktu projektu publiskajā portālā. Sabiedriskā apspriešana norisinās līdz 2026. gada 14. augustam.

LR FM informācija

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem būs vienota piekļuve valsts reģistru datiem

Finanšu ministrija sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) subjektiem (bankām, apdrošinātājiem, maksājumu iestādēm, grāmatvežiem, notāriem, nekustamo īpašumu starpniekiem u.c.) iespēju klientu izpētei nepieciešamos datus no valsts informācijas sistēmām saņemt vienuviet, izmantojot valsts datu apmaiņas platformu “Datu apmaiņas nodrošināšanas pakalpojums” (DAGR).

DAGR ir valsts datu izplatīšanas un pārvaldības platforma, kas jau ir izveidota un tiek attīstīta, paplašinot tās izmantošanu arī klientu izpētei datu saņemšanai. Platforma nenodrošina vienotu datu uzkrāšanu, bet kalpo kā vienota piekļuves vide dažādu valsts reģistru datiem. Platformā būs pieejami dati no Valsts ieņēmumu dienesta politiski nozīmīgu personu reģistra, Sodu reģistra, Fizisko personu reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, Nederīgo dokumentu reģistra, kā arī citiem Novēršanas likumā noteiktajiem reģistriem.

Pašlaik klientu izpētei nepieciešamie dati jāiegūst no vairākiem atsevišķiem valsts reģistriem, izmantojot dažādas piekļuves sistēmas un tehniskos risinājumus. Jaunais risinājums būtiski atvieglos datu pieejamību un nodrošinās vienkāršāku un pārskatāmāku informācijas saņemšanu.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā likuma subjekti pieprasa un saņem informāciju, izmantojot DAGR platformu, kā arī datu apjomu, piekļuves un glabāšanas nosacījumus. Vienlaikus paredzēts, ka Valsts digitālās attīstības aģentūra nodrošinās piekļuves pārvaldību un datu apmaiņas procesa uzraudzību.

Noteikumu projekts vienlaikus nodrošinās arī savlaicīgu gatavošanos Eiropas Savienības regulas Nr. 2024/1624 prasību piemērošanai no 2027. gada 10. jūlija, paredzot klientu izpētei nepieciešamo datu pieejamību.

Finanšu ministrija norāda, ka risinājums neaizstāj līdzšinējo piekļuvi valsts reģistriem, bet nodrošina ērtāku un efektīvāku alternatīvu datu iegūšanai klientu izpētes veikšanai. Datu saņemšanas maksas saglabāsies atbilstoši katra reģistra spēkā esošajam regulējumam.

Vienkāršākas muitas procedūras un mazāks administratīvais slogs uzņēmējiem

Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem 2026. gada jūnijā

Stājas spēkā grozījumi Muitas likumā

Būtiskākās izmaiņas Muitas likumā:

• likums papildināts ar jaunu normu – 13.² pantu, kurš noteic, ka dokuments un cita informācija, kas paziņota Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā, uzskatāma par paziņotu deklarētājam otrajā darbdienā pēc tās ievietošanas minētajā sistēmā;
• likums papildināts ar jaunu normu – 13.³ pantu, ar kuru VID piešķirtas tiesības piemērot piespiedu naudu (atbilstoši Administratīvā procesa likuma 370. pantam) tādu lēmumu izpildes nodrošināšanai, kas pieņemti, piemērojot tiesību aktus muitas jomā.

13.³ panta otrā daļa noteic, ja tiek piemērots piespiedu izpildes līdzeklis – piespiedu nauda –, personai, kurai tas piemērots, līdz piespiedu naudas samaksai liegts veikt jebkādas tādas darbības muitā, kuru veikšanai ir nepieciešams ES tiesību aktos paredzētais reģistrācijas un identifikācijas numurs – EORI numurs;

• 20. pants papildināts ar sesto daļu, kas noteic, ka muitošanai pakļautās preces un transportlīdzekļi, kuros atrodas muitošanai pakļautās preces, ja ir pamatotas aizdomas, ka saistībā ar šo preču pārvietošanu ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, atrodas muitas uzraudzībā līdz brīdim, kad tiesībaizsardzības iestāde ir pieņēmusi lēmumu par turpmāko rīcību ar minētajām precēm un transportlīdzekļiem;
• likums papildināts jaunu normu – 23.⁶ pantu, kas noteic, ka  aizliegts izvest tabakas izstrādājumus no brīvās zonas transportlīdzeklī (konteinerā, kravas kastē vai citā transportēšanas vienībā) kopā ar tādām precēm, kuras nav tabakas izstrādājumi;
• 25. pants papildināts ar  trešo daļu, kura noteic, ka  saņemt preces, kas tranzīta procedūrā tiek pārvietotas ar autotransportu vai dzelzceļa transportu, ja tās pēc tranzīta procedūras pabeigšanas uzglabā brīvajā zonā vai pagaidu uzglabāšanas vietā, vai muitas noliktavā, un pabeigt tranzīta procedūru var, tikai izmantojot atzītā saņēmēja statusu, izņemot gadījumus, kad tas nav atļauts;
• likums papildināts ar jaunu 31. pantu, kas noteic, ka personai, kura likumā noteiktajā termiņā nav samaksājusi naudas sodu, kas piemērots ar lēmumu par soda piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietā par pārkāpumu muitas jomā vai ar lēmumu par soda piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietā par pārkāpumu starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju jomā, līdz minētā naudas soda izpildei liegts veikt jebkādas tādas darbības muitā, kuru veikšanai ir nepieciešams EORI numurs.

Pārvadātājam, kurš likumā noteiktajā termiņā nav samaksājis ar minētajiem lēmumiem piemēroto naudas sodu, līdz minētā naudas soda izpildei liegts veikt muitošanai pakļautu preču pārvadājumus Latvijas Republikas teritorijā.

Ar visām izmaiņām likumā var iepazīties Latvijas Republikas tiesību aktu vietnē –  Grozījumi Muitas likumā.

VID informācija

Iedzīvotāji ar invaliditāti turpmāk saņems atgādinājumus par statusa termiņa beigām

Šodien, 2026. gada 1. jūlijā, spēkā stājas izmaiņas, kādā kārtībā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (Komisija) informē iedzīvotājus par invaliditātes statusa beigu termiņa tuvošanos.

No šodienas iedzīvotāji saņems atgādinājumus par invaliditātes statusa termiņa beigām, tādējādi laikus varēs sagatavot un, ja nepieciešams, iesniegt Komisijā dokumentus atkārtotai invaliditātes ekspertīzei.

Atgādinājumi tiek nosūtīti divas reizes:

• pirmreizēji – 90 dienas pirms invaliditātes statusa termiņa beigām;

• atkārtoti – 45 dienas pirms invaliditātes statusa termiņa beigām.

Atgādinājumi automātiski tiek nosūtīti no Invaliditātes informatīvās sistēmas:

• uz personas oficiālo elektronisko adresi (e-adresi), ja tāda ir aktivizēta;

• kā arī uz e-pasta adresi, kuru persona norādījusi iesniegumā invaliditātes ekspertīzei.

Ja atgādinājums nav saņemts e-pastā, aicinām pārbaudīt arī e-pasta Mēstules (Spam/Junk) mapi, jo dažkārt vēstules tajā var nonākt automātiski.

Atgādinājumu mērķis ir mudināt iedzīvotājus savlaicīgi rīkoties pirms invaliditātes statusa termiņa beigām, mazinot risku, ka tiek kavēta dokumentu iesniegšana atkārtai invaliditātes ekspertīzei, kā rezultātā var rasties pārtraukums invaliditātes statusā un līdz ar to arī atbalsta pakalpojumu saņemšanā invaliditātes seku mazināšanai.

Komisija ar šo risinājumu stiprina klientcentrētu un sociāli atbildīgu pieeju, nodrošinot cilvēkiem savlaicīgu un saprotamu informāciju.

Paziņojumu nosūtīšana uz e-pastu ieviesta ESF+ projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001 “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošana” ietvaros. Savukārt paziņojumu nosūtīšana uz e-adresi ieviesta Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projekta Nr.2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/005 “Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv)” ietvaros.

LR LM informācija

BIS Mākslīgā intelekta asistents kļūst par jaunu digitālo atbalsta rīku būvniecības nozarē

Šodien, 1. jūlijā, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) publiski iepazīstina ar jauno Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) Mākslīgā intelekta (MI) asistentu un aicina ikvienu interesentu to izmantot. MI asistents papildina līdzšinējo klientu atbalstu, sniedzot vēl vienu informācijas kanālu, kurā lietotāji var saņemt sev nepieciešamo informāciju par BIS, turklāt šis atbalsts ir pieejams 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Līdz šim BIS atbalsta dienesta sniegtā palīdzība galvenokārt balstījās uz individuālām konsultācijām un tiešsaistes saziņu. Savukārt jaunais risinājums ļauj ātri saņemt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, labāk izprast normatīvo aktu prasības, būvniecības procesu loģiku un darbību secību, kā arī efektīvāk izmantot BIS funkcionalitāti.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: "Mūsdienīga būvniecības nozare nav iedomājama bez digitalizācijas. Vienkāršāki procesi, mazāka birokrātija un lietotājiem draudzīgāki publiskie pakalpojumi ir ilgtermiņa mērķi, kuru sasniegšanā būtiska loma ir mākslīgā intelekta risinājumiem. Jāuzsver, ka BIS MI asistents ir izstrādāts ar mērķi sniegt atbalstu BIS lietotājiem, nepalielinot valsts pārvaldes cilvēkresursus, bet gan efektīvāk izmantojot esošos resursus, uzlabojot klientu pieredzi un padarot publiskos pakalpojumus pieejamākus un efektīvākus."

Nepilnus trīs mēnešus ilgā pilotprojekta laikā jaunais digitālais risinājums ir atbildējis uz 16 927 lietotāju jautājumiem un piedalījies 7 505 unikālās sarunās.

Tāpat jāatzīmē, ka MI asistents jau ir guvis pozitīvu lietotāju novērtējumu – lielākā daļa lietotāju sniegto vērtējumu ir pozitīvi, savukārt negatīvie ir saistīti ar lietotāja nepilnīgu izpratnei par to, ko MI asistents šobrīd spēj veikt. Vienlaikus novērojams, ka asistents tiek izmantots plašā lietotāju lokā – no profesionāliem nozares pārstāvjiem līdz privātpersonām ar ikdienas vajadzībām.

"Pilotprojekta rezultāti apliecina, ka MI asistents ir īpaši noderīgs būvniecības ierosinātājiem, īpašniekiem un privātpersonām, kuri veido lielāko tā lietotāju grupu. Vienlaikus redzam, ka lietotāji MI asistentu aktīvi izmanto arī ārpus ierastā darba laika – agrās rīta stundās, vakaros un brīvdienās. Tas apliecina, ka šāds digitālais atbalsta rīks lietotājiem ir nepieciešams tieši tad, kad rodas jautājumi, neatkarīgi no iestādes vai atbalsta dienesta darba laika," uzsver BVKB direktore Baiba Vītoliņa.

Statistikas analīze liecina, ka 73,3 % no visiem jautājumiem ir saistīti ar BIS lietošanu, 15,7 % – ar būvniecības normatīvo regulējumu, savukārt 9,6 % gadījumu lietotāji vienā sarunā apvieno gan praktiskos jautājumus par BIS lietošanu, gan normatīvā regulējuma skaidrojumus. Tas apliecina nepieciešamību pēc vienota risinājuma, kas vienuviet sniedz gan tehnisku, gan normatīvu atbalstu.

BVKB Informācijas sistēmu departamenta direktors Uldis Jansons: "BIS Mākslīgā intelekta asistents ir Latvijā radīts risinājums, kas izstrādāts tieši BIS vajadzībām un balstīts uz Latvijas būvniecības normatīvo regulējumu. Tas nav pielāgots ārvalstu vai citu uzņēmumu produkts, bet gan risinājums, kas veidots atbilstoši Latvijas būvniecības nozares specifikai. Ilgtermiņa mērķis ir izveidot gudru digitālo palīgu, kas palīdzēs lietotājiem efektīvāk orientēties BIS, vienkāršāk sagatavot nepieciešamos datus un ērtāk izmantot valsts sniegtos e-pakalpojumus. Nākamajos MI asistenta attīstības posmos sagaidām, ka tas spēs ielasīt un daļēji aizpildīt būvniecības lietā nepieciešamo informāciju, kā arī sniegt atbalstu ēku apsaimniekotājiem BIS sadaļā "Mājas lieta"."

Pilotprojekta novērojumi liecina, ka BIS lietotāji jau šobrīd ir gatavi uzticēt MI asistentam ar būvniecības procesu saistītu darbību veikšanu BIS, kas apliecina gan uzticēšanos tehnoloģiskajiem risinājumiem, gan pieprasījumu pēc asistenta tālākas attīstības.

Vitālijs Jakovels, Tieto Latvia programmatūras izstrādes virziena vadītājs Latvijā un Igaunijā: "MI asistenta attīstība balstās uz lietotāju pieredzi – viņu sniegtā atgriezeniskā saite ļauj nepārtraukti pilnveidot risinājumu, padarot to arvien noderīgāku ikdienas darbā. MI asistents darbojas kā inovatīvs palīgs, kas palīdz vienkāršot procesus un mazināt birokrātisko slogu."

Lai iegūtu iespējami precīzāku atbildi, uzdodot jautājumus BIS MI asistentam, aicinām ievērot šos ieteikumus:

• Uzdodiet jautājumus skaidri un konkrēti.

• Aprakstiet situāciju, dokumenta veidu vai būvniecības procesa posmu, par kuru interesējaties.

• Uzdodiet tikai vienu jautājumu vienlaikus.

• Jautājumus par vienu tēmu uzdodiet tās pašas sarunas ietvaros.

• Jautājumos par normatīvo regulējumu vienmēr pārskatiet pievienotās atsauces.

• Asistents palīdz orientēties informācijā, taču galīgo lēmumu pieņem lietotājs.

• Sniedziet atgriezenisko saiti par saņemtajām atbildēm.

BVKB aicina ievērot drošības prasības un sarunā ar MI asistentu neievadīt personas datus, konfidenciālu vai ierobežotas pieejamības informāciju.

Lai sāktu izmantot BIS MI asistentu, autorizējieties Būvniecības informācijas sistēmā.

LR EM informācija

Pilnveidos finanšu tirgus regulējumu, lai nodrošinātu vienotu piekļuvi uzņēmumu publiskotajai informācijai

Otrdien, 30. jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku sagatavotu 11 likumprojektu paketi, kas paredz pilnveidot finanšu tirgus regulējumu, ieviest Eiropas Savienības prasības par Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) izveidi un precizēt atsevišķus finanšu tirgus darbības nosacījumus. Izmaiņas paredz izveidot vienotu piekļuvi uzņēmumu publiskotajai informācijai, vienkāršot atsevišķus procesus finanšu tirgus dalībniekiem un veicināt Latvijas kapitāla tirgus attīstību.

Būtiska daļa grozījumu paredz ieviest prasības, kas nepieciešamas Eiropas vienotā piekļuves punkta (European Single Access Point jeb ESAP) darbībai. ESAP būs vienota Eiropas mēroga platforma, kurā vienuviet būs pieejama informācija, ko uzņēmumiem un finanšu tirgus dalībniekiem saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem ir pienākums publiskot. Tas ļaus investoriem, uzņēmumiem un citiem finanšu tirgus dalībniekiem vienkāršāk piekļūt informācijai, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanai.

Vienlaikus grozījumi pilnveido publisko kapitāla tirgu regulējumu, vienkāršojot atsevišķas prasības un precizējot regulējumu atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem. Izmaiņu mērķis ir veidot uzņēmumiem pievilcīgāku kapitāla tirgus vidi, paplašinot iespējas piesaistīt finansējumu un veicinot uzņēmumu izaugsmi, pilnveidot mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma piesaistes iespējas kapitāla tirgos.

Atsevišķi grozījumi paredz arī novērst novecojušas tiesību normas, precizēt terminoloģiju un vienkāršot vairākus finanšu tirgus uzraudzības un administratīvos procesus, tādējādi mazinot administratīvo slogu finanšu tirgus dalībniekiem un nodrošinot skaidrāku regulējuma piemērošanu praksē.

Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā likumprojekti tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā.

LR FM informācija

“Mans VID” lietotnē būs jauna funkcionalitāte attaisnoto izdevumu norādīšanai

Turpmāk lietotāji lietotnē varēs ērti norādīt un saglabāt informāciju par saviem radiniekiem, lai pamatotu ar tiem saistītos attaisnotos izdevumus. Jaunā funkcija paredz iespēju ievadīt šādus datus:

• Vārds un uzvārds,

• Personas kods vai cita identifikācijas informācija,

• Radniecības veids.

Saglabātā informācija ļaus vienkāršot turpmāku izdevumu norādīšanu un deklarēšanu, mazinot atkārtotas datu ievades nepieciešamību un paātrinot procesu lietotājiem. Jaunā funkcionalitāte izstrādāta ar mērķi padarīt attaisnoto izdevumu administrēšanu ērtāku, pārskatāmāku un lietotājiem draudzīgāku, vienlaikus nodrošinot precīzāku datu uzskaiti.

Nodokļu vienkāršošanas pakete, lai atvieglotu atbilstības prasību izpildi un uzlabotu vienotā tirgus konkurētspēju

Šodien Eiropas Komisija pieņēma vērienīgu nodokļu vienkāršošanas tiesību aktu paketi, kuras mērķis ir vienkāršot ES nodokļu noteikumus un samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem. Paketi veido divi priekšlikumi – Nodokļu "Omnibus" pakete un Administratīvās sadarbības direktīvas (DAC) pārstrādātā redakcija. Tie modernizēs ES tiešo nodokļu sistēmu un stiprinās vienotā tirgus konkurētspēju, vienlaikus saglabājot augstu aizsardzības līmeni pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu. Paredzams, ka šī pakete ES uzņēmumiem ik gadu ļaus ietaupīt aptuveni 8 miljardus eiro, no kuriem 3,3 miljardi eiro būs administratīvo izmaksu samazinājums.

Nodokļu vienkāršošanas pakete

Pēdējās desmitgades laikā Eiropas Savienība ir būtiski attīstījusi savu tiešo nodokļu regulējumu. Īpaša uzmanība tika pievērsta globalizācijas un digitalizācijas radītajiem izaicinājumiem, agresīvas nodokļu plānošanas ierobežošanai un iekšējā tirgus darbības uzlabošanai.

Šis regulējums ir devis nozīmīgus rezultātus. Tomēr secīgu normatīvo aktu pieņemšanas kumulatīvā ietekme ir palielinājusi regulējuma sarežģītību un atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem, kas darbojas pārrobežu līmenī.

Priekšlikuma mērķis ir risināt šīs problēmas, nodrošinot, ka ES tiešo nodokļu sistēma saglabājas saskaņota, samērīga un efektīva. Tā mērķis ir vienkāršot spēkā esošo tiesisko regulējumu tiešo nodokļu jomā, samazināt nevajadzīgo administratīvo slogu, palielināt tiesisko noteiktību un atvieglot pārrobežu uzņēmējdarbību vienotajā tirgū.

Tiešo nodokļu "Omnibus" paketes galvenie pasākumi

Sarežģītu noteikumu vienkāršošana, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību

"Omnibus" pakete paredz atbrīvojumu no nodokļa ieturēšanas pie avota visiem pārrobežu dividenžu, procentu un autoratlīdzību maksājumiem starp ES uzņēmumiem. Atceļot sākotnējās procedūras un vienkāršojot nodokļu atmaksas procesu, tiks atvieglota finansējuma piesaiste, veicinātas investīcijas un uzlabota konkurētspēja. Paredzams, ka šis pasākums vien ES nodokļu maksātājiem ik gadu dos aptuveni 5,3 miljardu eiro ietaupījumu un citus ieguvumus.

Finansējuma pieejamības veicināšana

"Omnibus" pakete atceļ nevajadzīgus ierobežojumus attiecībā uz patiesu trešo personu un tirgus finansējumu, padarot uzņēmumu investīcijas vienotajā tirgū vienkāršākas. Tāpat tiek vienkāršoti Procentu atskaitīšanas ierobežojuma noteikumi Direktīvā par nodokļu apiešanas novēršanu (ATAD), atceļot dažādas ieviešanas iespējas un nosakot, ka minimālais slieksnis (de minimis) ir obligāti piemērojams. Šīs izmaiņas samazinās administratīvās un atbilstības nodrošināšanas izmaksas par vairāk nekā 500 miljoniem eiro gadā.

Dublējošu prasību novēršana

"Omnibus" pakete novērš pārklāšanos starp Kontrolēto ārvalstu sabiedrību (CFC) noteikumiem un globālā minimālā nodokļa (Pīlārs II) regulējumu, tādējādi samazinot nevajadzīgu sarežģītību. Paredzams, ka uzņēmumi šādā veidā ik gadu ietaupīs aptuveni 160 miljonus eiro atbilstības nodrošināšanas izmaksās.

Administratīvās sadarbības direktīvas (DAC) pārstrādātā redakcija

DAC pārstrādātās redakcijas galvenais mērķis ir vienkāršot, precizēt un pilnveidot ES tiesisko regulējumu administratīvās sadarbības jomā tiešo nodokļu administrēšanā. Apvienojot sākotnējo direktīvu un tās astoņus grozījumus vienotā tiesību aktā, regulējums kļūs lietotājiem saprotamāks, saskaņotāks un nodrošinās lielāku tiesisko noteiktību.

Galvenie pasākumi

Atsevišķu pārrobežu darījumu ziņošanas pienākumu atcelšana

Pārstrādātā direktīva atceļ ziņošanas pienākumu starptautisku uzņēmumu grupām (MNE), uz kurām attiecas minimālā 15 % uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms saskaņā ar Pīlāra II noteikumiem. Tas ļaus samazināt atbilstības izmaksas aptuveni par 300 miljoniem eiro.

Tāpat tiek atcelta prasība visiem pārējiem ES uzņēmumiem ziņot par noteiktiem pārrobežu nodokļu plānošanas darījumiem, kuri nodokļu administrācijām sniedz ierobežotu pievienoto vērtību. Tādējādi ziņojumu skaits samazināsies par 35 %, nodrošinot vēl aptuveni 40 miljonu eiro ietaupījumu gadā.

Aprites ekonomikas atbalstīšana

Pārstrādātā direktīva paaugstina ziņošanas slieksni preču pārdošanai tiešsaistes platformās, atbrīvojot no ziņošanas pienākuma vairāk nekā 10 miljonus privāto pārdevēju, jo īpaši tos, kuri pārdod lietotas preces. Tas digitālajām platformām nodrošinās aptuveni 678 miljonu eiro atbilstības izmaksu ietaupījumu.

Nodokļu maksātāju identifikācijas uzlabošana

Direktīva ievieš jaunu nodokļu maksātāja identifikācijas numura (TIN) pārbaudes rīku, kas ļaus nodokļu administrācijām efektīvāk un precīzāk identificēt visus ziņotajos datos iekļautos nodokļu maksātājus.

Turpmākie soļi

Priekšlikumu pakete tiks iesniegta Eiropas Parlamentam apspriešanai un pēc tam Eiropas Savienības Padomei pieņemšanai.

Pamatinformācija

Kopš šīs Eiropas Komisijas pilnvaru termiņa sākuma normatīvā regulējuma vienkāršošana ir bijusi viena no galvenajām prioritātēm. Komisija ir noteikusi mērķi līdz 2029. gadam samazināt administratīvo slogu vismaz par 25 % (mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – par 35 %) un panākt ikgadēju ietaupījumu 37,5 miljardu eiro apmērā.

Ar šodien iesniegtajiem priekšlikumiem Komisija jau ir prezentējusi divpadsmit "Omnibus" paketes un plašu mērķētu vienkāršošanas pasākumu kopumu, kas kopumā samazina regulāri atkārtojošās administratīvās izmaksas par vairāk nekā 18 miljardiem eiro gadā.

Tomēr vienkāršošanas mērķis nav tikai samazināt birokrātiju. Tā ir būtiska Komisijas konkurētspējas politikas sastāvdaļa. Tas nozīmē veidot tādu regulējuma kultūru Eiropā, kur noteikumi jau sākotnēji ir skaidrāki, samērīgāki un uzņēmumiem – īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – vieglāk saprotami un izpildāmi.

Galvenais mērķis ir saglabāt Eiropas augstos standartus, vienlaikus padarot vienkāršākas investīcijas, inovāciju attīstību un uzņēmumu izaugsmi visā vienotajā tirgū.

Eiropas komisijas informācija

Jaunas EDS funkcijas paplašina e rēķinu datu izmantošanu un vienkāršo Pievienotās vērtības nodokļa deklarēšanu

E-rēķinu iesniegšana notiek Elektroniskās deklarēšanas sistēmā

Kopš 2026.gada 1.janvāra, veicot darījumus ar budžeta iestādēm, uzņēmumiem obligāti jānodod strukturēto e-rēķinu dati VID. Nodrošinot, ka šo prasību var izpildīt ikviens uzņēmējs, VID piedāvā izmantot Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izveidoto sadaļu “E‑rēķini”.

Vienlaikus projekta gaitā rasti arī citi informācijas tehnoloģiju risinājumi, kas nodrošina, ka e‑rēķinu datus VID var iesniegt vairākos uzņēmējiem ērtos veidos – gan no uzņēmumu grāmatvedības sistēmām, izmantojot API integrāciju, gan izrakstot e-rēķinus portāla Latvija.lv “e-adresē”, gan vēršoties pie e‑rēķinu operatoriem – uzņēmumiem, kas specializējas šāda veida pakalpojumu sniegšanā.

Automātiski tiek aizpildīti pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas pielikumi

Saņemtie e-rēķinu dati palīdz vienkāršot nodokļu administrēšanas procesu. Kopš 2026. gada 25. maija e-rēķinu projekta ietvaros VID EDS ieviesta jauna funkcionalitāte, kas nodrošina automātisku datu ielasīšanu no saņemtajiem e‑rēķiniem.  

Automātiski tiek aizpildīti pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas pielikumi (PVN 1 pārskata I un III daļa), kas ļauj uzņēmējiem:

• operatīvāk un ērtāk sagatavot PVN deklarācijas;
• samazināt manuāli ievadāmo datu apjomu;
• mazināt kļūdu risku.

Šīs funkcionalitātes izmantošana nav obligāta, bet ir īpaši noderīga komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuri PVN deklarācijas un to pielikumus EDS aizpilda manuāli. Savukārt personas, kas izmanto integrācijas ar savām grāmatvedības sistēmām, var turpināt PVN deklarācijas un to pielikumus sagatavot un iesniegt VID tāpat kā līdz šim.

Lai gan e‑rēķinu datu automātiska ielasīšana atvieglo darbu, uzņēmējiem arī turpmāk ir pienākums pārliecināties par PVN deklarācijās iekļauto datu pareizību.

Svarīgi ir pārliecināties, ka:

• visi dati PVN deklarācijas pielikumos ir korekti ielasīti (tostarp jāizvērtē, vai par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem ir tiesības atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā);
• informācija atbilst faktiskajiem darījumiem (piemēram, PVN deklarācijā un tās pielikumos jāiekļauj tikai tie avansa rēķini, par kuriem ir veikta samaksa);
• dati ir iekļauti pareizajos taksācijas periodos (datu automātiskā ielāde notiek pēc e-rēķina izrakstīšanas datuma);
• PVN deklarācijas pielikumi ir aizpildīti saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumiem Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām.”

Ieviešot nosauktās funkcionalitātes ir noslēdzies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) īstenotais projekts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.1.1.1.i. “Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide” projekta Nr. 2.1.1.1.i.0/1/24/I/VARAM/011 “Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu”. VID informācijas sistēmas arī turpmāk tiks pilnveidotas, rodot arvien ērtākus datu aprites risinājumus.

Obligāta strukturētu e-rēķinu lietošana uzņēmumu savstarpējos norēķinos paredzēta no 2028. gada.

Vairāk par e-rēķiniem var uzzināt skatot www.vid.gov.lv sadaļu “E-rēķini”.

VID informācija

Līdz 15. jūlijam jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma 2. ceturksnī

Saeima atbalsta vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa samaksas kārtību fiziskām personām

Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tie paredz ieviest vienkāršotu nodokļa samaksas kārtību un mazināt birokrātisko slogu fiziskajām personām, kuras sniedz pakalpojumus citām fiziskajām personām un kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 25 000 eiro.

"Mūsu mērķis ir veidot cilvēkiem saprotamu un ērtu sistēmu, kas veicina legālu saimniecisko darbību un mazina ēnu ekonomiku. Iedzīvotāji varēs gūt papildu ienākumus brīvajā laikā, neuzņemoties sarežģītas administratīvās saistības, savukārt nodokļu nomaksu automātiski nokārtos banka. Tas ir solis pretī birokrātijas mazināšanai un ekonomiskās aktivitātes veicināšanai," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna.

Izmaiņas paredz ieviest vienkāršotu risinājumu cilvēkiem, kuri sniedz ikdienā pieprasītus pakalpojumus, piemēram, strādā par treneriem, dārzniekiem, privātskolotājiem, frizieriem, skaistumkopšanas speciālistiem vai santehniķiem. Jaunā kārtība ļaus šos pakalpojumus sniegt legāli, netērējot laiku reģistrācijai, grāmatvedības uzskaitei vai atskaitēm.

Likumprojekts noteic, ka šie pakalpojumu sniedzēji varēs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēji un varēs nesniegt ceturkšņa deklarācijas. Tā vietā persona varēs izmantot vienkāršoto nodokļu samaksas risinājumu, atverot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu bankā. Visa turpmākā informācijas apmaiņa, nodokļa ieturēšana un samaksa valsts budžetā notiks automātiski starp kredītiestādi un VID.

Fiziskajām personām, kuras izmantos šo kārtību, mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 10 procenti. Lai piemērotu šo risinājumu, jāizpilda vairāki nosacījumi: maksātājam nedrīkst būt darbinieku; persona vienlaikus nevar būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vispārējā kārtībā; pakalpojumus drīkst sniegt tikai fiziskām personām.

Provizoriskie dati rāda, ka jauno kārtību varētu izmantot aptuveni 1000 nodokļu maksātāju, gadā valsts un pašvaldību budžetos papildus ienesot 2,5 miljonus eiro.

Saeima konceptuāli atbalstīja saistītos grozījumus likumos Par iedzīvotāju ienākuma nodokli un Par nodokļiem un nodevām. Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2027.gada 1.janvārī. Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāapstiprina Saeimā vēl divos lasījumos.

LR Saeimas informācija

Izmaiņas attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas minimālajām obligātajām iemaksām pašnodarbinātajiem un darba devējiem

Par sociālās apdrošināšanas periodu no 2026. gada 1. janvāra minimālo obligāto iemaksu objektu nepiemēro pašnodarbinātajam, tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam un autoratlīdzības saņēmējam.

To nosaka 2026. gada 16. aprīļa grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Tā kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārtrauc aprēķināt pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas par periodu, kurā pašnodarbinātais nav darba ņēmējs un gūst ienākumu mēnesī, kas ir mazāks nekā minimālā mēneša darba alga, tad pašnodarbinātājiem vairs nav jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) par 2026. gadā plānotajiem ienākumiem.

Tāpat par sociālās apdrošināšanas periodu no 2026. gada 1. janvāra darba devējam minimālās obligātās iemaksas nebūs jāveic arī par personām ar 3. grupas invaliditāti. Līdz šim atbrīvojums attiecās tikai uz personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti un bērniem ar invaliditāti.

VSAA informācija

Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem 2026. gada maijā

VID informācija

Aktualizēts Profesiju klasifikators

Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas stratēģiskais vadītājs, investoru attiecību vadītājs, ģeotelpisko datu inženieris, ģeotelpiskās informācijas inženieris, kiberdrošības tehniķis, psihoanalītiķis, ģimenes asistents, likmju pieņemšanas operators, tiesas jurists.

Vienlaikus, ņemot vērā izmaiņas veselības aprūpes jomas regulējumā, kas noteiktos gadījumos paredz iespēju ārstniecības personai strādāt kā stažierim specialitātē sertificētas ārstniecības personas vadībā, Profesiju klasifikators ir papildināts ar profesiju stažieris (specialitātē).

Jauno profesiju iekļaušana atspoguļo gan digitalizācijas un tehnoloģiju attīstības tendences, gan sociālo pakalpojumu un darba tirgus vajadzību paplašināšanos.

Tas noteikts Ministru kabineta grozījumos noteikumos “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”, kas otrdien, 26. maijā, pieņemti valdības sēdē. Grozījumu mērķis ir aktualizēt Profesiju klasifikatoru atbilstoši darba tirgus attīstībai un publisko un privāto tiesību subjektu iesniegtajiem priekšlikumiem, vienlaikus nodrošinot precīzu un mūsdienīgu profesiju uzskaiti.

No Profesiju klasifikatora svītrota profesija “asistents personām ar dzirdes traucējumiem”, jo praksē šāda profesija vairs nav aktuāla. Pamatojoties uz Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu, klasifikatorā veikta arī terminoloģijas aktualizācija – profesijas nosaukums “surdotulks” ir aizstāts ar terminu “zīmju valodas tulks”.

Profesiju klasifikators ir sistematizēts profesiju (arodu, amatu, specialitāšu) saraksts, kas veidots, lai nodrošinātu starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes veiktajos darbaspēka apsekojumos. Tāpat Profesiju klasifikatorā noteiktos profesiju kodus izmanto darba tiesiskajās attiecībās, reģistrējot darbiniekus Valsts ieņēmumu dienestā.

LR LM informācija

Latvija.gov.lv modernizācijas ietvaros būtiski uzlabota e rēķinu vide uzņēmējiem

Latvijā strukturētu e‑rēķinu ieviešana notiek pakāpeniski – no 2025. gada tie obligāti ir jālieto norēķinos ar valsts un pašvaldību iestādēm, bet no 2026. gada strukturētie e-rēķini obligāti ir jānosūta uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Viens no populārākajiem e-rēķina izrakstīšanas un nosūtīšanas kanāliem ir E-adrese. E-adresē veidoti strukturētie e-rēķini automātiski tiek nosūtīti uz VID. Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) veiktie portāla Latvija.gov.lv uzlabojumi piedāvā uzņēmējiem pārskatāmāku un efektīvāku elektronisko rēķinu apriti un sekmē pāreja uz strukturētu e‑rēķinu obligātu izmantošanu Latvijā.

Atsevišķa un modernizēta e‑rēķinu vide

Modernizācijas rezultātā portālā Latvija.gov.lv e‑rēķinu risinājums ir nodalīts no e‑adreses saziņas funkcionalitātes, izveidojot patstāvīgu un lietotājiem draudzīgu vidi e‑rēķinu izrakstīšanai un pārvaldībai. Tas ļauj uzņēmējiem skaidrāk orientēties un efektīvāk pārvaldīt finanšu dokumentus.

Vienlaikus veikti dizaina un lietojamības uzlabojumi, nodrošinot ērtu sistēmas izmantošanu gan datoros, gan mobilajās ierīcēs.

Jaunas iespējas ikdienas darbam

Uzlabotajā risinājumā ieviestas vairākas jaunas funkcionalitātes, kas būtiski vienkāršo uzņēmēju ikdienu un mazina administratīvo slogu:

• paplašināti e‑rēķinu tipi un elastīgākas sagatavošanas iespējas;

• ir iespēja kopēt e‑rēķinus un atkārtoti izmantot jau aizpildītas rēķinu rindas;

• var pievienot pielikumus un papildu informācijas laukus;

• ieviesta automātiska e‑rēķinu saglabāšana;

• var veidot e‑rēķinu šablonus, tā saglabājot un izmantojot biežāk lietotos rēķinus.

Drošāka sadarbība un pārvaldība

Domājot par drošību un sadarbību ar grāmatvežiem vai ārpakalpojumu sniedzējiem, ieviesta pilnvarojumu pārvaldības funkcionalitāte. Tā ļauj uzņēmumiem piešķirt piekļuvi tikai e‑rēķinu ziņojumiem, ierobežojot piekļuvi sensitīvai uzņēmuma informācijai E-adresē.

E‑rēķinu risinājuma pilnveide ir būtisks solis vienotas digitālās rēķinu aprites ieviešanā Latvijā. Strukturētu e‑rēķinu izmantošana nodrošina caurspīdīgumu un efektivitāti gan uzņēmumiem, gan valsts pārvaldei, vienlaikus uzlabojot nodokļu administrēšanu.

Plašāka informācija par e-rēķiniem skatāma www.vid.gov.lv sadaļā “E-rēķini”.

VID informācija

No 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos

Šī gada 1. jūlijā stāsies spēkā regula[1], ar kuru tiek atcelts pašreizējais atbrīvojums no muitas nodokļa sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro. Lai zemas vērtības sūtījumu atmuitošana arī turpmāk noritētu ātri, tiks ieviesta vienkāršota muitas nodokļa aprēķina metode – katrai preču pozīcijai sūtījumā tiks piemērots 3 eiro fiksēts muitas nodoklis.

“Pozīcija” ir viena vai vairākas preces sūtījumā, kurām ir viena un tā pati tarifa klasifikācija, apraksts un izcelsme. Tas nozīmē, ja sūtījumā ir, piemēram, dažādi apģērbi, muitas nodoklis 3 eiro apmērā tiks piemērots katrai pozīcijai atsevišķi. Kleita, vīriešu bikses, zīdaiņu apģērbs un T krekls atbilstoši tarifa klasifikācijai ir četru dažādu pozīciju preces, tātad par šādu sūtījumu būs jāmaksā muitas nodoklis 12 eiro apmērā.

Bez izmaiņām piemērošanā arī turpmāk par visām precēm sūtījumos būs jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

Ja interneta veikals vai e-komercijas platforma, piemēram, Temu, AliExpress, Shein, eBay, pārdod preces īpašajā PVN režīmā, kas dod tiesības iekasēt nodokļus jau pirkuma brīdī (IOSS režīms), gan PVN, gan muitas nodokli varēs samaksāt, veicot pirkumu. Tādā gadījumā sūtījuma saņēmējiem pašiem muitas formalitātes nebūs jākārto, jo preču muitošanu veiks sūtījuma piegādātājs.

Pārējos gadījumos nodokļi būs jāsamaksā tad, kad tiks veikta Latvijā nonākušā sūtījuma muitošana. Tāpat kā pašlaik, sūtījuma saņēmējs varēs izvēlēties sev ērtāko preču muitošanas veidu: vai nu atmuitot pats, pieslēdzoties VID elektroniskās deklarēšanas sistēmai, aizpildot un iesniedzot vienkāršoto Importa muitas deklarāciju pasta sūtījumiem, vai arī izmantot VAS “Latvijas Pasts” vai eksprespastu muitas brokeru vai citu muitošanas speciālistu piedāvātos maksas pakalpojumus muitas formalitāšu veikšanai.

Turpinot izmaiņu ieviešanu e-komercijas jomā, ES no šī gada 1. novembra visiem sūtījumiem no trešajām valstīm tiks piemērota apstrādes maksa (Union handling fee) – divi eiro par katru preču pozīciju sūtījumā.

Izmaiņas attieksies uz preču iegādi jebkurā trešajā valstī – Ķīnā, ASV, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā, Šveicē un pārējās valstīs, kas nav ES dalībvalstis.

Grozījumi ES tiesību aktos tiek veikti, lai veicinātu godīgu konkurenci, novēršot situāciju, kurā trešo valstu tirgotājiem ir cenu priekšrocības salīdzinājumā ar ES uzņēmējiem, kuri nodokļus maksā pilnā apmērā. Tāpat šīs izmaiņas palīdzēs izskaust krāpšanos un nepatiesas informācijas sniegšanu par sūtījuma vērtību, to norādot mazāku par 150 eiro, lai izvairītos no muitas maksājumiem. Izmaiņas ļaus stiprināt arī drošības kontroli, lai efektīvāk identificētu ES standartiem neatbilstošas vai patērētājiem bīstamas preces.

Daļai eID karšu tiks pārskatīts e-parakstīšanas risinājums, eID kartes paliek derīgas

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) informē, ka daļai Latvijas iedzīvotāju izsniegto eID karšu pēc 2026. gada 9. decembra varētu mainīties elektroniskās parakstīšanas iespējas (sākotnēji bija paredzēts ka izmaiņas varētu stāties spēkā š.g. 9. jūnijā).

Tas ietekmētu daļu no eID kartēm, kas izsniegtas laika periodā no 2019. gada 2. septembra līdz 2026. gada 30. janvārim, kurās izmantota noteikta tehnoloģiskā komponente e-paraksta nodrošināšanai. Izmaiņas saistītas ar sertifikācijas procesu, kuru veic Francijas nacionālā uzraudzības iestāde.

VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols: “eID karte Latvijā ir derīga desmit gadus - tās elektroniskajai komponentei tas ir salīdzinoši ilgs periods, kura laikā var rasties vajadzība pāriet uz jaunākas paaudzes tehnoloģijām. To paredz arī jaunais ES regulējums e-paraksta jomā. Šobrīd strādājam pie juridiskiem un tehniskiem risinājumiem, lai izmaiņu skartās eID kartes lietotāji varētu turpināt parakstīt dokumentus Latvijā, un paralēli sadarbības partneri gatavo tehnoloģiskos priekšlikumus, lai e-paraksts eID kartē darbotos ērti un droši neatkarīgi no tehnoloģiju attīstības arī ilgtermiņā.”

Tiks ieviesti tehnoloģiski un juridiski pasākumi, lai nodrošinātu, ka arī to eID karšu lietotāji, kuras var skart izmaiņas, varēs elektroniski parakstīt dokumentus pilnā vai daļējā funkcionalitātē. Iespējamo ilgtermiņa papildus risinājumu izvērtējums tiks veikts jūnija laikā.

Svarīgi uzsvērt, ka eID karte arī turpmāk ir derīga personas identitātes apliecināšanai gan klātienē, gan elektroniskajā vidē, kā arī ceļošanai Eiropas Savienības teritorijā.

Iedzīvotājiem un organizācijām, kas ikdienā izmanto un plāno izmantot elektronisko parakstīšanu, izmantojot tieši eID kartes (minētā situācija neietekmē eParaksts mobile lietošanu), aicinām:

1. pārbaudīt vai Jūsu eID karte ir ietekmēto karšu tvērumā
   Ikviens eID kartes turētājs var pārbaudīt, vai viņa eID karte ir starp tām, kuras varētu skart izmaiņas, vietnē: https://reg.eparaksts.lv/eidinfo (izmaiņas var skart tās eID kartes, kurās izmantota mikroshēmas versija Cosmo 8.1.)
2. lejupielādēt lietotni “eParaksts mobile”un izmantot e-parakstīšanai
   “eParaksts mobile” lietotne ļauj ērti parakstīt elektroniskos dokumentus un to neietekmēs eID kartes tehnoloģiju pāreja. Lietotni var aktivizēt arī ar eID karti. Plašāka informācija par lietotnes saņemšanu pieejama vietnē: www.eparaksts.lv/lv/
3. aktualizēt kontaktinformāciju informācijas saņemšanai
   Ietekmēto eID karšu lietotājiem LVRTC nosūtīs individuālu informāciju par nepieciešamo rīcību. Tādēļ svarīgi portālā Latvija.gov.lv, izmantojot e-pakalpojumu “PMLP personu apliecinošu dokumentu paziņojumu kontaktinformācijas mainīšana”, pārliecināties par kontaktinformācijas pareizību.

Pēc gala lēmuma pieņemšanas par turpmāko risinājumu LVRTC informēs ietekmēto eID karšu lietotājus par nepieciešamajām darbībām un turpmāko kārtību.

Plašāka informācija pieejama: VARAM tīmekļvietnē

VARAM ir vadošā iestāde digitālās transformācijas jomā, PMLP nodrošina personu apliecinošu dokumentu, tostarp eID karšu, izsniegšanu, savukārt LVRTC nodrošina eParaksta un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu darbību saskaņā ar deleģēšanas līgumu Par uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu sniegšanu.

LR VARAM informācija

Darbojies ar savu algas nodokļu grāmatiņu mobilajā lietotnē “MANS VID”