Finanšu ministrija aicina aktīvi līdzdarboties nozares politiku veidošanā
Finanšu ministrijai (FM) ir svarīga jēgpilna un efektīva sabiedrības līdzdalība izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē, kā arī darba atklātība un caurskatāmība. Sabiedrības līdzdalības mērķis ir nodrošināt, lai publiskās pārvaldes pieņemtie lēmumi būtu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, savlaicīgi izskaidroti un saprotami tiem, uz kuriem tie attieksies.
Sabiedrības līdzdalība ir iedzīvotāju, sabiedrības un nevalstisko organizāciju iesaistīšanās politikas veidošanas procesā. Tai ir vairāki ieguvumi, kas kopumā vērsti uz regulējuma kvalitātes uzlabošanu – šajā procesā tiek identificēta īstā problēma, tiek izvērtētas iespējamās alternatīvas, savlaicīgi atklātas iespējamās regulējuma “blaknes”, kā arī panākts, ka izstrādātie risinājumi ir mērķa grupai piemēroti, saprotami un efektīvi.
FM ikdienas darbā, situāciju novērtēšanā un normatīvo aktu izstrādē sadarbojas ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām, meklējot efektīvākos veidus, kā iesaistīt un informēt sabiedrību, īpaši to sabiedrības daļu, kuru iecerētā darbība ietekmē vai varētu ietekmēt.
Ja par kādu no FM darba jomām jums ir pieejama papildu informācija vai viedokļi un vēlaties sniegt savu pienesumu politikas veidošanā, aicinām iepazīties ar informāciju par sabiedrības līdzdalības iespējām un pievienoties!
Ar FM politikām iepazīsties mājaslapas sadaļā Nozares politika.
Vairāk informācijas par iespējām iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām iesaistīties politikas veidošanas procesā un regulējuma izveidē FM mājaslapās sadaļā Sabiedrības līdzdalība.
LR FM informācija
Līdz 15. jūlijam jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma 2. ceturksnī
Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2024. gada otrajā ceturksnī, no aprīļa līdz jūnijam, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2024. gada 15. jūlijam ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2024. gada 23. jūlijam.
Kapitāla aktīvi ir:
- akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
- ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
- parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
- nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
- uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
- intelektuālā īpašuma objekti;
- ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā;
- virtuālā valūta.
Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.
Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma aicinām iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nodokļu maksātāju ērtībai EDS ir izveidots palīgrīks – vednis “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Soli pa solim, atbildot uz jautājumiem un ievadot datus, tas palīdz izprast kāda informācija nepieciešama aizpildot deklarāciju. Tā kā vednis ir palīgrīks, tikai tur ievadītā un saglabātā informācija nav uzskatāma par iesniegtu VID un tai nav juridiski saistoša rakstura.
Pati deklarācijas veidlapa ir pieejama arī papīra formātā VID tīmekļvietnes sadaļā "Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi” un to var aizpildīt un atsūtīt arī pa pastu uz adresi “Valsts ieņēmumu dienests, Talejas iela 1, Rīga, LV-1978.
Pirms nekustamā īpašuma pārdošanas aicinām konsultēties VID!Nekustamā īpašuma atsavināšana, t. sk. pārdošana, ir viens no gadījumiem, kad cilvēkam var būt jāmaksā kapitāla pieauguma jeb iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma. Tādēļ pirms darījumiem ar nekustamo īpašumu aicinām konsultēties ar VID speciālistiem un uzzināt, vai konkrētajā situācijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.
Kad par ienākumu no kapitāla pieauguma NAV jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis?Vēršam uzmanību, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas atbilst vismaz vienai no šīm pazīmēm:
- īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus (pēc kārtas) pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir deklarētā dzīvesvieta;
- īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir vienīgais īpašums;
- ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas.
Būtiski, ka ienākumam, kurš no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ir jābūt ne mazākam kā starpībai starp nekustamā īpašuma atsavināšanas cenu un tā iegādes vērtību. Ja no jauna tiek ieguldīts mazāks ienākums par noteikto, tad starpība, kas veidojas no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību un ieguldīto ienākumu, ir uzskatāma par ienākumu no kapitāla pieauguma un no tās ir jāmaksā nodoklis.
Ja ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas nav ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams, deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma nav jāiesniedz. Taču, ja šis ienākums pārsniedz 10 000 eiro, to norāda gada ienākumu deklarācijā kā neapliekamu ienākumu.
Svarīgs priekšnoteikums attiecībā uz nekustamā īpašuma tiesību pastāvēšanas ilgumu, ir savlaicīga nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā.
Jautājumu gadījumā varat zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni + 37167120000, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski 010101
(EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.
Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2024. gada jūnijā
Normatīvā akta nosaukums | Komentārs/skaidrojums | Pieņemšanas datums | Spēkā stāšanās datums |
---|---|---|---|
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā | Ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā papildināts hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas (turpmāk – nodeva) maksātāju loks, nosakot, ka pienākums maksāt nodevu ir maksātājam, kuram ir uzsākts maksātnespējas process vai likvidācija (arī pašlikvidācija). Likuma pārejas noteikumi papildināti ar 45. punktu, kurā nodevas maksātājiem, kam ir uzsākts maksātnespējas process vai likvidācija (arī pašlikvidācija) un kuri līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav iesnieguši deklarāciju un iemaksājuši nodevas summu valsts pamatbudžetā speciāli šim nolūkam izveidotajā ieņēmumu kontā, ir paredzēti šādi nosacījumi: 1) kārtība, kādā iesniedzama VID nodevas deklarācija, 2) nodevas samaksas termiņš, 3) kārtība, kādā sniedz noteikto informāciju par katru atbilstīgo hipotekārā kredīta ņēmēju. | 30.05.2024. | 04.06.2024. |
Lielu uzņēmumu grupu globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanas likums | Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā (turpmāk – Direktīva). Likums ir attiecināms uz Latvijā reģistrētiem starptautisku uzņēmumu grupu mātes uzņēmumiem un iekšzemes uzņēmumu grupām, kā arī starptautisku uzņēmumu grupu Latvijā reģistrētiem meitas uzņēmumiem un filiālēm. Starptautisku uzņēmumu grupu uzskata par lielu, ja tās kopējie gada ieņēmumi mātes uzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos vismaz divos no četriem iepriekšējiem pārskata gadiem ir 750 miljoni euro vai vairāk. Ar likumu ir pārņemti Direktīvas noteikumi, taču to piemērošana Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem atlikta uz sešiem gadiem, vienlaikus, paredzot Latvijā reģistrētiem starptautiskas grupas uzņēmumiem pienākumu sniegt nepieciešamo finanšu informāciju starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošajai izraudzītajai iesniedzēja vienībai, kurai ir pienākums savā rezidences valstī sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju. Direktīva attiecas uz jebkuru lielu starptautisku un iekšzemes uzņēmumu grupu, kuru grupas apgrozījums gadā pārsniegs 750 miljonus euro, un tās noteikumi nodrošinās, ka uzņēmumu grupas faktiski samaksā nodokli vismaz 15 % no peļņas. Noteikts pienākums grupas mātes uzņēmumam salīdzināt grupas meitas uzņēmumu citās jurisdikcijās faktiski samaksāto nodokli ar nodokli, kāds būtu maksājams, piemērojot Direktīvā noteikto minimālo likmi. Ja attiecīgajās jurisdikcijās faktiski samaksātais nodoklis ir mazāks, grupas mātes uzņēmumam jānodrošina starpības piemaksa – virsnodoklis. | 06.06.2024. | 21.06.2024. |
Kriptoaktīvu pakalpojumu likums | Likuma mērķis ir veicināt kriptoaktīvu jomas attīstību un noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā. Likums attiecas uz personām, kas Latvijā ir iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus. | 13.06.2024. | 30.06.2024. |
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā | Jaunā redakcijā izteikta 3. panta 1.3 daļa, nosakot, ka nodokļa maksātājs par iepakojumu, kurš pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem un pārskata periodā nav pārstrādāts, ir apsaimniekotājs, kas noslēdzis ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu. Nodokli par minēto iepakojumu aprēķina atbilstoši iepakojumā esošajai plastmasas daļai saskaņā ar šā likuma 24. panta septītās daļas 1. punktā un astotajā daļā noteiktajām prasībām. Savukārt, 24. panta astotās daļas 1. punkts, nosaka ka tiek piemērota likme - 0,80 euro par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kurš ir pārstrādājams, bet netika pārstrādāts pārskata periodā, vai par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt un kurš tika reģenerēts pārskata periodā. | 20.06.2024. | 01.10.2024. |
Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumi Nr. 366 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām””
| Grozījumu mērķis ir saskaņot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību atbilstoši grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā saistībā ar iekšzemes nodokļa maksātāja reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā robežvērtības skaitļa vērtības palielinājumu. Ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta pirmajā daļā ietvertā iekšzemes nodokļa maksātāja reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā robežvērtība nākotnē var tikt mainīta un lai izslēgtu nepieciešamību pēc atbilstošu tehnisku grozījumu veikšanas, noteikumu Nr. 40 2. punktā un 16.1. apakšpunktā ir veikti redakcionāli precizējumi. Atbilstoši veiktajiem grozījumiem noteikumu Nr. 40 2. punktā un 16.1. apakšpunktā vairs nav jānorāda konkrēts reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā robežvērtības slieksnis, bet gan ir iekļauta atsauce uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta pirmo daļu, kurā šī vērtība ir noteikta atbilstoši konkrētajā brīdī esošajai robežvērtības sliekšņa vērtībai. | 18.06.2024. | 22.06.2024. |
Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 398 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi” | Noteikumi nosaka biedrību un nodibinājumu klasifikāciju atbilstoši to darbības jomai, kā arī darbības jomas pieteikšanas un maiņas kārtību. Biedrības un nodibinājumi ziņas par savu darbības jomu aktualizē reizi gadā, iesniedzot Valsts ieņēmu dienestā elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS) gada pārskatu un norādot galveno darbības jomu pārskata gada beigās. Biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības jebkurā laikā iesniegt pieteikumu Uzņēmumu reģistram par darbības jomas maiņu. Uzņēmumu reģistrs, pamatojoties uz gada pārskatā vai saīsinātā gada pārskatā iekļauto informāciju par biedrības vai nodibinājuma darbības jomu, kas elektroniskā veidā saņemta no VID, izdara ierakstu reģistrā par darbības jomu bez atsevišķa lēmuma pieņemšanas. Biedrības un nodibinājumi ziņas par darbības jomu ierakstīšanai reģistrā piesaka, iesniedzot VID EDS gada pārskatu par 2024. gadu un norādot galveno darbības jomu (jomas) pārskata gada beigās. | 25.06.2024. | 01.07.2024. |
1. jūlijs – daļai iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš
Iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2023. gadu ir jāiesniedz obligāti un kuru kopējie ienākumi pagājušajā gadā pārsniedz 78 100 eiro, deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam (ieskaitot).
Vairumam iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ik gadu ir 1. jūnijs. Tomēr daļai šis termiņš ir par mēnesi garāks, proti, 1. jūlijs. Tas atkarīgs no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā – tiem iedzīvotājiem, kam kopējie pagājušā gada ienākumi, kuriem piemēro progresīvo iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi, pārsniedza 78 100 eiro, un kuri atbilst arī citiem kritērijiem, gada ienākumu deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam.
Obligāti gada ienākumu deklarācija par 2023. gadu līdz 1. jūlijam jāsniedz iedzīvotājiem, kuriem kopējie ienākumi 2023. gadā pārsniedza 78 100 eiro un:
- ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.),
- saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā,
- ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir gadījumi, kad no cilvēka algotā darba ienākumiem kādā citā ES dalībvalstī jau tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisks nodoklis,
- ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas),
- ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja VID ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības veikšanu, vai guvuši ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā),
- ir guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, t.sk. no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Aicinām gada ienākumu deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tādā gadījumā deklarācijā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. Pieslēgties EDS var ikviens, izmantojot savas internetbankas lietotājvārdu un paroli, kā arī eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”.
VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija” ir pieejama video pamācība, semināra ieraksts un citi palīgmateriāli deklarācijas iesniegšanai. Saimnieciskās darbības veicējus aicinām izmantot VID tiešsaistes semināra ierakstu "Saimnieciskās darbības veicēja gada ienākumu deklarācijas sagatavošana un izdevumu atskaitīšana" un turpat pieejamos semināra izdales materiālus
Brīvprātīgi iesniedzamā gada ienākumu deklarācija
Savukārt brīvprātīgi, lai atgūtu no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem, gada ienākumu deklarāciju var iesniegt un labot vēl trīs gadus. Šogad deklarāciju var iesniegt ne tikai par 2023. gadu, bet arī par 2022. un 2021. gadu.
Jautājumu gadījumā var zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni + 371 67120000 (svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu). Jautājumus var uzdot arī VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID” un visu diennakti – arī virtuālajam asistentam Tomam VID tīmekļvietnē.
VID informācija
Paredzēts veicināt zibmaksājumu attīstību Latvijā
Otrdien, 25. jūnijā, valdība akceptēja divus sagatavotos likumprojektus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus maksājumu pakalpojumu sniedzēju konkurences apstākļus. Tādējādi tiks paplašinātas maksājumu pakalpojumu sniegšanas iespējas, kas savukārt var labvēlīgi ietekmēt šādu pakalpojumu cenas.
Grozījumi paredz veicināt maksājumu jomas, īpaši tūlītēju kredīta pārvedumu jeb zibmaksājumu attīstību. Latvijā, citās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, varēs kļūt par maksājumu sistēmas tiešām dalībniecēm. Tas vēl vairāk veicinās konkurenci un nodrošinās vienādus apstākļus maksājumu pakalpojumu sniegšanai.
Iestādei, kas vēlēsies kļūt par maksājumu sistēmas tiešo dalībnieci, būs jānodrošina atbilstība Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajām prasībām, kas var radīt nepieciešamību papildus uzlabot iestādes procedūras un investēt jaunos tehniskos risinājumos.
Likumprojekts par grozījumiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā.
Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”.
Likumprojekti vēl jāizskata Saeimai.
LR FM informācija
Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā
VID informācija
Publiskai apspriešanai iesniegts likumprojekts, kas mazinās administratīvo slogu un veicinās sadarbību ar nodokļu maksātājiem
Finanšu ministrija publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu (TAP) portālā iesniegusi grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” (likumprojekts), kurā paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas un precizējumi, kas vienlaikus vērsti uz to, lai mazinātu administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan administrācijai.
Lai veicinātu sadarbību ar nodokļu maksātājiem un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu, likumprojektā paredzēts pilnveidot nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējumu, nosakot, ka par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamā nodokļa (izņemot muitas nodokli), nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma samaksas termiņa kavējumu nokavējuma nauda maksātājam tiek aprēķināta tikai divas reizes mēnesī, proti, katra mēneša pirmajā un 15. datumā. Turklāt, nokavējuma nauda netiks aprēķināta, ja nokavētais nodokļa maksājums būs saņemts līdz nokavējuma naudas nākamajam aprēķina datumam. Tāpat nokavējuma nauda, piemēram, netiks aprēķināta, ja deklarācija iesniegta, nokavējot termiņu, taču līdz samaksas termiņam ir bijusi veikta iemaksa vienotajā kontā, kas uz deklarācijas iesniegšanas brīdi nav izmantota citu saistību segšanai.
Ņemot vērā, ka ir palielinājušies nodokļu parāda piedziņas izdevumi, ar likumprojektu paredzēts palielināt nodokļu parāda slieksni, no kura uzsākama piedziņa, no 15 uz 40 eiro. Savukārt nepiedzenamā nodokļu parāda slieksnis netiek mainīts attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli un arī turpmāk tas būs 15 eiro.
Lai nodrošinātu nepārprotamu un vienveidīgu tiesību normu interpretāciju, likumprojektā paredzēts no likuma izslēgt darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā. Tas paredz, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) subjekts, konstatējot aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē, ziņo Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgu darījumu tikai tādā gadījumā, ja ir aizdomas, ka darījumā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā.
Ņemot vērā, ka ir piemērojama jauna Eiropas Savienības de minimis atbalsta regula, no 2024. gada 30. jūnija paredzēts izslēgt no likuma de minimis atbalstu zivsaimniecības nozarē – nodokļu administrācijas tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja Ministru kabinets ir atbalstījis Zemkopības ministrijas sagatavoto atzinumu par nepieciešamību atbalstīt konkrēto zivsaimniecības nozares nodokļu maksātāju finansiālo grūtību pārvarēšanai saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem. Jāatzīmē, ka ar 2022. gada 1. augustu visiem nodokļu maksātājiem, kuru saimniecisko darbību ilgstoši ir nelabvēlīgi ietekmējušas nepārvaramas varas radīto apstākļu izraisītās sekas, ir pieejams atbalsta risinājums – atkārtots nodokļu samaksas termiņa pagarinājums līdz pieciem gadiem. Šāds pastāvīgs tiesiskais atbalsta regulējums izstrādāts, lai nebūtu jāveido jauni atbalsta regulējumi vairākos ar konkrētas krīzes pārvarēšanu saistītos likumos, kad nodokļu maksājumu termiņa kavējums ir radies konkrētas nepārvaramas varas rezultātā, tostarp, saistībā ar Krievijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā.
Savukārt, lai ierobežotu nereģistrētu saimniecisko darbību, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un citus pārkāpumus, kā piemēram, nelikumīgu un neatļautu preču tirdzniecību globālā tīmekļa vidē, likumprojektā ietverts regulējums, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varētu ne tikai atslēgt un apturēt domēna vārdu, bet arī Latvijas teritorijā ierobežot piekļuvi domēna vārdam vai interneta protokola adresēm. Tādējādi likumprojektā ietvertais regulējums paplašinās iespējas Valsts ieņēmumu dienestam operatīvi rīkoties un pieņemt lēmumus par domēna vārdiem, kas ir reģistrēti ārpus Latvijas zonas.
Savukārt, lai nodrošinātu korektas informācijas iekļaušanu vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, tiek papildināts informācijas uzskaitījums, kas iekļaujams elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā par būvlaukumā nodarbinātu personu, kā arī par darba devējiem un būvniecības ierosinātājiem. Korektas informācijas iekļaušana minētajā datubāzē uzlabos datu kvalitāti, tādējādi paaugstinot risku analīzes efektivitāti.
Likumprojekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā.
LR FM informācija
Sagatavoti dabas resursu nodokļa, PVN un citu nodokļu režīmu izvērtējumi
Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts dabas resursu nodokļa un klimata nodokļu esošās situācijas novērtējums un potenciālie priekšlikumi tālākai rīcībai. Tāpat ir izstrādāts mazo režīmu esošās situācijas novērtējums, kas sniedz datu analīzē balstītu ieskatu attiecībā uz mazo režīmu piemērošanu Latvijā un to ietekmējošajiem faktoriem, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) esošās situācijas novērtējums un sniegti priekšlikumi tālākai diskusijai.
Dabas resursu nodokļa un klimata nodokļu izvērtējumā ir iekļauti būtiskākie dabas resursu un klimata nodokļu rādītāji, piemēram, nodokļu ieņēmumi, to īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP), nodokļu atbrīvojumi un diskutēts par tālāko klimata nodokļu politiku. Veikts gan nodokļu likmju, gan ieņēmumu salīdzinājums Baltijas valstīs. Dabas resursu un klimata nodokļi līdztekus to mērķiem – ierobežot videi un klimatam kaitīgu darbību, globāli tiek skatīti arī kā finanšu resurss izaugsmi veicinošas nodokļu struktūras atbalstam un atbilstošiem valsts izdevumiem.
Ņemot vērā, ka no 2027. gada Latvijai jāuzsāk Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) 2. posms, t.i., jāievieš ETS 2, tika vērtēts, kā īstenot pakāpenisku pāreju uz ETS sistēmas paplašināšanu. Izvērtējumā ir iekļauta informācija par diskutēto priekšlikumu potenciālo pozitīvo ietekmi uz valsts budžetu, kas sekmētu valsts atbalstu ar vides uzlabošanu saistītos jautājumos.
Mazo režīmu novērtējumā analizētas piemērošanas iespējas Latvijā un šāda veida režīmu izvēli ietekmējošie faktori, sniegts ieskats nodokļu maksātāju skaitā, kas izmanto kādu no šobrīd pieejamiem mazajiem režīmiem, kopējo ieņēmumu apjomu, kā arī izvērtēti šobrīd aktuālie izaicinājumi. Materiālā analizētas saimnieciskās darbības veicēju dažādas formas, to sniegtās iespējas un arī iespējamie nepieciešamie risinājumi nepilnību novēršanai. Apskatīta arī sociālās apdrošināšanas nozīme saimnieciskās darbības kontekstā un darbaspēka piesaiste īslaicīgos darbos.
Lai gan šo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un sociālās nodrošināšanas aspektā veido uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem. Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie.
Kopumā mazo režīmu galvenā dilemma ir starp vēlmi pēc iespējas vienkāršot nodokļu aprēķināšanas administratīvo un nodokļa nomaksas slogu nelielas un/vai neregulāras uzņēmējdarbības veicējiem ar ierobežotiem administratīviem resursiem. Tādējādi nodokļu aspekti neveicinātu darbošanos ēnu ekonomikā un vēlmi novērst iespēju šos režīmus izmantot tam, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, vai būtiski samazinātu regulāri maksājamo nodokļu apmēru.
Savukārt PVN izvērtējumā ir sniegts Latvijas salīdzinājums ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tiek salīdzinātas gan PVN standartlikmes, gan samazinātās likmes starp valstīm. Tiek vērtēti tādi rādītāji kā PVN ieņēmumi un to ietekmējošie faktori, valsts neiegūtie līdzekļi, kas veidojas samazināto likmju un atbrīvojumu piemērošanas rezultātā, PVN plaisa. Analizējot PVN ieņēmumus Latvijā, secināms, ka tie palielinās, vērtējot gan absolūtos skaitļus, gan iekasētā nodokļa īpatsvaru no IKP. 2023. gadā PVN ieņēmumi veido 9,6% no IKP, kas, salīdzinot ar 2022. gadu, ir palielinājušies par 0,3 procentpunktiem. Savukārt, salīdzinot Latvijas PVN ieņēmumu īpatsvaru IKP ar pārējām ES dalībvalstīm, 2022. gadā tā ierindojas 4. vietā, apsteidzot Lietuvu un Igauniju, kā arī pārsniedzot ES-27 vidējo rādītāju 7,5%.
Šī novērtējuma ietvaros apkopotie dati norāda, ka PVN sistēma Latvijā darbojas kopumā labi un PVN pašlaik ir viens no būtiskākajiem valsts ieņēmumu avotiem. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā samazinātās likmes jau pašlaik tiek piemērotas plašam preču un pakalpojumu grozam. Esošā PVN likmju struktūra (samazinātās likmes un to mērķētība) kopumā ļauj nodrošināt, ka arī PVN izdevumu īpatsvars mājsaimniecībās ar zemākajiem ienākumiem salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir samērīgs. Izvērtējumā ir iekļauta informācija par diskutēto priekšlikumu potenciālo ietekmi uz valsts budžetu, kas sekmētu valsts atbalstu iedzīvotāju izdevumu vajadzību segšanai.
Priekšlikumu izstrādes gaitā notika diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tostarp Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi Latvijā un citiem.
Ar izvērtējumiem var iepazīties Finanšu ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiāli”.
Komentāru un priekšlikumu gadījumā aicinām līdz 27. jūnijam rakstīt uz e-pastu [email protected].
LR FM informācija
No 1. jūlija muitas klientiem būs pieejams jauns vienkāršojums atzītajiem uzņēmējiem – centralizētā muitošana
Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem muitas jomā no šī gada 1. jūlija Automatizētajā importa sistēmā (AIS) tiks ieviesta jauna funkcionalitāte – centralizētā muitošana, precēm noformējot importa deklarāciju.
Centralizētā muitošana sniedz jaunas iespējas muitas klientiem pārskatīt savus biznesa procesus, optimizēt loģistikas plūsmas un attiecīgi arī izmaksas. Lai varētu izmantot jauno AIS funkcionalitāti, uzņēmējam jāsaņem Centralizētās muitošanas atļauja.
Centralizētās muitošanas atļauju var piešķirt tikai atzītā uzņēmēja atļaujas “Muitas vienkāršojumi (AEOC)” turētājam.
Juridiskā persona, kas saņēmusi Centralizētās muitošanas atļauju, importa deklarāciju varēs iesniegt tās valsts muitas iestādē, kurā veic uzņēmējdarbību, vienlaikus preces uzrādot citas dalībvalsts muitas iestādē. Savukārt muitas nodoklis būs jāmaksā tajā muitas iestādē, kurā iesniegta importa deklarācija.
Lai saņemtu Centralizētās muitošanas atļauju, uzņēmējam jāiesniedz pieteikums Eiropas Savienības vienotajā Eiropas Muitas lēmumu sistēmā. Informācija par piekļuvi sistēmai un pieteikumu iesniegšanu ir pieejama VID tīmekļvietnē.
VID informācija
Par muitas nodokļa likmes palielināšanu preču importam no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas
2024. gada 1. jūlijā stāsies spēkā Padomes 2024. gada 30. maija Regula (ES) 2024/1652, ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta 10.06.2024., turpmāk – Regula (ES) 2024/1652). Ar šo regulu tiek noteikts palielināt muitas nodokļa likmes Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes vai no tām tieši vai netieši eksportētu graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu, kā arī biešu mīkstuma granulu un kaltētu zirņu importam. Muitas nodokļa likme atkarībā no produkta palielinās līdz EUR 95 par tonnu vai līdz muitas nodokļa “ad valorem” (t.i., procentuāls muitas nodoklis no preces muitas vērtības) 50% likmei.
Ar Regulu (ES) 2024/1652 noteiktās izmaiņas attieksies uz produktiem, kas klasificēti šādās Kombinētās nomenklatūras nodaļās:
- 7. (Ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi);
- 10. (Graudaugi);
- 12. (Eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi; salmi un rupjā barība);
- 14. (Augu materiāli pīšanai; augu valsts produkti, kas citur nav minēti un iekļauti);
- 15. (Dzīvnieku un augu tauki un eļļas un to šķelšanās produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski);
- 23. (Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība).
Šiem produktiem pašlaik ir piemērojams muitas nodoklis ar nulles likmi vai arī muitas nodokļa likme ir salīdzinoši zema.
Regulas (ES) 2024/1652 pielikums groza Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumu, kurš attiecīgi katru gadu tiek grozīts. 2024. gadā spēkā ir Komisijas 2023.gada 26.septembra Īstenošanas regula (ES) 2023/2364, ar ko groza I pielikumu Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulā (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu.
Savukārt, lai Krievijas Federācija un Baltkrievijas Republika negūtu labumus no Savienības tarifu kvotām ar vislielākās labvēlības režīma noteikumiem, tad Regulas 2024/1652 pielikumā norādītajiem produktiem, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kurus tieši vai netieši eksportē no minētajām valstīm, netiks piemērotas Savienības tarifu kvotas, kuru ietvaros Savienībā var importēt preces ar samazinātu vai nulles muitas nodokļa likmi.
Vēršam uzmanību, ka atsevišķus Regulas (ES) 2024/1652 pielikumā minētos produktus, kuriem tiek palielināta muitas nodokļa likme, saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumiem Nr. 158 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem” Latvijā ir aizliegts ievest (importēt).
VID informācija
VID reformas likumprojekti iesniegti izskatīšanai valdībā
Lai īstenotu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformu, ir sagatavoti seši likumprojekti. Ceturtdien, 30. maijā, notika VID reformas uzraudzības padomes sēde, kurā padome nolēma atbalstīt likumprojektu paketes iesniegšanu Ministru kabinetā.
VID reformas uzraudzības padome atbalstīja VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektā, tai skaitā tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei. Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu un sniegt ieteikumus. Komitejas darbība ļaus VID virzīties uz priekšu digitālās transformācijas jomā, sasniedzot pasaules digitālajā jomā attīstītāko nodokļu administrāciju līmeni.
Ministru kabinetā iesniegti seši likumprojekti:
- Likumprojekts “Nodokļu un muitas policijas likums”;
- Likumprojekts “Valsts ieņēmumu dienesta likums”;
- Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”;
- Grozījumi Muitas likumā;
- Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas;
- Grozījumi Kriminālprocesa likumā.
Ar Kriminālprocesa likuma grozījumiem VID iekšējās drošības pārvaldes funkciju nodošana Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) notiks ar 2025. gada 1. janvāri, bet VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju nodošana jaunizveidotajai Nodokļu un muitas policijai gadu vēlāk, tas ir, no 2026. gada 1. janvāra.
Gada sākumā Ministru kabinetā apstiprinātais informatīvais ziņojums paredz mainīt VID padotības īstenošanas formu un veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā. Tāpat VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei – Nodokļu un muitas policijai, savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus nodot KNAB.
LR FM informācija
Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2024. gada maijā
Normatīvā akta nosaukums | Komentārs/skaidrojums | Pieņemšanas datums | Spēkā stāšanās datums |
---|---|---|---|
Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 263 “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumos Nr. 72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”” | Grozījumi paredz šādas izmaiņas: • nodrošinātājs ir arī tāda persona, kura par akcīzes nodokļa nodrošinājumu izmanto drošības naudu; • akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz nenoteiktu laiku, ja ir iemaksāta drošības nauda un nav piešķirts nodrošinājuma samazinājums; • akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 100 procentu apmērā (izņemot pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā aprēķināto akcīzes nodokli un akcīzes nodokļa parādu, t.sk nodokļa parādu, par kuru ir pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi) var piemērot nodrošinājuma iesniedzējam - apstiprinātam noliktavas turētājam (15.1 punktā noteikti septiņi kritēriji); • lai saņemtu akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecību sertificēta saņēmēja darbībai, atbilstoša speciālā atļauja (licence) nav nepieciešama gadījumos, ja plānots saņemt akcīzes preces, kuru realizācijai nav nepieciešama speciālā atļauja (licence), vai komersantam darbībām ar attiecīgajām akcīzes precēm ir izsniegta lietotāja atļauja; • Valsts ieņēmumu dienests aptur akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku, ja nodrošinājums nav atbilstošs nodrošinājuma iesniedzēja faktiskajai darbībai; • Valsts ieņēmumu dienests atceļ nodrošinājuma samazinājumu 100% apmērā, ja nodrošinājuma iesniedzējam ir atcelts atzītā uzņēmēja statuss muitas jomā; • 10% akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu par gada laikā ievērotiem akcīzes nodokļa samaksas termiņiem piemēro, ja ir bijis pienākums samaksāt akcīzes nodokli; • komersantiem, kuriem ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība kā Padziļinātās sadarbības programmas sudraba un zelta līmeņa dalībniekiem, tās jāpārreģistrē līdz 2024. gada 1. septembrim; • komersantiem, kuriem vispārējā nodrošinājuma apliecība izsniegta uz nenoteiktu laiku un ir piešķirts nodrošinājuma samazinājums (izņemot mazās alkoholisko dzērienu darītavas), tās jāpārreģistrē līdz 2024. gada 1. septembrim. | 30.04.2024. | 08.05.2024. |
Ministru kabineta 2024. gada 28. maija noteikumi Nr. 307 “Akcīzes preču elektronisko administratīvo dokumentu aprites un kontroles kārtība” | Noteikumi nosaka: - likuma “Par akcīzes nodokli” (turpmāk – likums) 25. panta devītajā daļā minētās datorizētās sistēmas izmantošanas nosacījumus, elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtību, arī datorizētās sistēmas nepieejamības gadījumos, kā arī citus nosacījumus likuma 25. pantā minētajai akcīzes preču pārvietošanai; - likuma 26. panta septītajā daļā minētās datorizētās sistēmas izmantošanas nosacījumus, elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtību, arī datorizētās sistēmas nepieejamības gadījumā, kā arī citus nosacījumus likuma 26. pantā minētajai akcīzes preču pārvietošanai. Spēku zaudē Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumi Nr. 307 “Akcīzes preču elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtība”. | 28.05.2024. | 01.06.2024. |
Tuvojas obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš
Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2023. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2024. gada 3. jūnijam vai 1.jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) https://eds.vid.gov.lv
Obligāti deklarācija ir jāiesniedz tiem iedzīvotājiem, par kuru ienākumiem valstij citādi nav informācijas – piemēram, pašnodarbinātajiem vai iedzīvotājiem, kas ienākumus guva ārvalstīs. Deklarācija obligāti jāiesniedz arī tad, ja gada laikā ir saņemti mazākajiem ienākumiem paredzētie atvieglojumi, bet gada kopējie ienākumi tomēr bijuši lielāki, tāpēc cilvēkam pēc deklarācijas aizpildīšanas jāatmaksā šī atvieglojuma jeb atlaides daļa.Plaša informācija par deklarācijas iesniegšanu pieejama VID tīmekļvietnē.
Iedzīvotāji, kam nepieciešama palīdzība deklarācijas aizpildīšanā, ir aicināti doties uz jebkuru no vairāk nekā 170 Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem visā Latvijā (https://www.pakalpojumucentri.lv/vpvkac). Pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni + 37167120005, atbalstu klātienē var saņemt arī astoņos VID klientu apkalpošanas centros. Ierodoties klātienē, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam (pase vai ID karte) un, ja cilvēks izmanto internetbanku, tās lietotājvārdam un parolei, lai varētu pieslēgties VID EDS.
Tāpat telefonisku konsultāciju iespējams saņemt, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni +37167120000. Lai konsultants varētu sniegt pēc iespējas personalizētu konsultāciju, sarunas laikā zvanītajam vēlams pieslēgties elektroniskās deklarēšanas sistēmai, lai varētu konsultantam apliecināt savu identitāti.
Brīvprātīgi iesniedzamā gada ienākumu deklarācijaSavukārt brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem, var ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem. Tāpat attaisnotie izdevumi ir arī ziedojumi un dāvinājumi sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām, kā arī iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iesniedzot deklarāciju, iespējams saņemt arī gada laikā nesaņemtos nodokļu atvieglojumus.
Lai atgūtu no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem, gada ienākumu deklarāciju var iesniegt un labot vēl trīs gadus. Šogad deklarāciju var iesniegt ne tikai par 2023. gadu, bet arī par 2022. un 2021. gadu, bet līdz 2024. gada 23. jūlijam – vēl arī par 2020. gadu.
Atgādinām, ka nodokļu pārmaksu VID atmaksā iedzīvotājiem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas.
Iedzīvotāji, kas pērn pieteicās pārmaksas automātiskai saņemšanai bez deklarācijas aizpildīšanas, šo pārmaksu saņems laikā no 1.oktobra līdz 31.decembrim. Tomēr arī tad, ja cilvēks ir pieteicies automātiskajai atmaksai, viņš noteikti drīkst arī iesniegt deklarāciju – lai iesniegtu attaisnoto izdevumu čekus vai lai pārmaksu saņemtu ātrāk nekā sākot no 1.oktobra.
Deklarāciju iesniegšanas laikā īpaši jāuzmanās no krāpniekiem, kas uzdodas par VID. Lai atgūtu pārmaksātos nodokļu, iedzīvotājiem ir tikai jāaizpilda gada ienākumu deklarācija, nekādas citas darbības nav jāveic. Deklarāciju jāaizpilda tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) https://eds.vid.gov.lv. VID iedzīvotājiem nesūta īsziņas un e-pastus, neaicina ievadīt savus datus, sekot nepazīstamām saitēm, instalēt jebkādas programmas. Īsziņas, e-pasti un arī zvani, kas aicina veikt šādas darbības nodokļu pārmaksas atgūšanai, ir krāpnieciski.
Pieslēgties EDS var ikviens, izmantojot savas internetbankas lietotājvārdu un paroli, kā arī eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”.
Ja elektroniskās deklarēšanas sistēmā neizdodas autentificēties ar “e-paraksts Mobile”, jāpārliecinās, vai ir atjaunota parakstīšanai paredzētā lietotne: https://www.eparaksts.lv/lv/par_mums/Jaunumi/Aicinam_nekavejoties_atjaunot__eParaksts_mobile_lietotni_uz_jaunako_versiju
Jautājumu un neskaidrību gadījumā var zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni +37167120000 Jautājumus var uzdot arī VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID” , bet visu diennakti – arī virtuālajam asistentam Tomam VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv.
VID informācijaPārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2024. gada aprīlī
Normatīvā akta nosaukums | Komentārs/skaidrojums | Pieņemšanas datums | Spēkā stāšanās datums |
---|---|---|---|
Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumi Nr. 247 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”” | Noteikumi precizēti, nosakot, ka darba devējs ziņas par darbinieka statusa iegūšanu vai zaudēšanu nevar sniegt ātrāk kā mēnesi pirms izmaiņu dienas. Turpmāk darba devējiem nav jāsniedz ziņas par darba ņēmēja statusa zaudēšanu darba ņēmēja nāves gadījumā, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) to reģistrēs automātiski. Nosacījumos, kas attiecas uz darbinieku, kurš tiek nodarbināts, atrodoties izmeklēšanas cietumā, ir precizēta ziņās par darba ņēmējiem un darba devēja ziņojumā izmantotā terminoloģija, attiecinot to arī uz personām, kuras tiek nodarbinātas, atrodoties izmeklēšanas cietumā. Turpmāk uzņēmējdarbības riska valsts nodevu darba devēja ziņojumā norāda arī darba devēji, kuriem saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt fiziskās personas maksātnespējas procesu. Precizēta darba devēja ziņojuma aizpildīšanas kārtība nokavējuma naudas uzskaitei tiesas spriedumu gadījumā un noteikta darba ņēmēja ienākumu precizēšanas kārtība nodokļu kontroles uzsākšanas gadījumā. Jaunā redakcijā izteikts noteikumu 1. un 3. pielikums. | 23.04.2024. | 26.04.2024. |
Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumi Nr. 243 “Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumos Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” | Precizēts 19.1.11 apakšpunkts, nosakot pienākumu komersantiem iesniegt: 1) informāciju par tabakas aizstājējproduktu vai elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļu ražošanas iekārtām, ražošanas, sajaukšanas, pārstrādes, apstrādes vai fasēšanas tehnoloģiskā procesa aprakstu; 2) tabakas izstrādājumu ražošanas, sajaukšanas, pārstrādes, apstrādes vai fasēšanas tehnoloģiskā procesa aprakstu un informāciju par ražošanas iekārtām (piemēram, izmantojamo iekārtu modeli, sērijas numurs (ja tāds ir) un digitālo attēlu). Precizēts noteikumu 69.2.4. apakšpunkts nosakot, ka piegādes dokumentā norādīt akcīzes nodokļa markas sēriju un numuru (katram nosūtītajam produkcijas nosaukumam norāda kopējo izsniegto akcīzes nodokļa marku numuru intervālu), izņemot gadījumus, ja piegādes dokumentu aizpilda nemarķējamam alkoholiskajam dzērienam vai ja alkoholiskos dzērienus realizē mazumtirdzniecībā ar distances līgumu tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Precizēts 92.2 punkts, nosakot tiesības arī komersantam, kuram ir speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas veikt viņam piederošu akcīzes preču realizāciju: -uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti; -uz valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts; -komersantam, kuram nav speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, akcīzes preču noliktavas robežās. Noteikumi papildināti ar 99.5 punktu un precizēts 19.1 10. apakšpunkts, nosakot prasību apstiprinātam noliktavas turētājam, kam ir tiesības veikt darbības ar tabakas izstrādājumiem, uzstādīt videonovērošanas kameras, kuras darbojas nepārtraukti diennakts režīmā, vietās, kurās no tabakas izstrādājumiem tiek ražotas ar akcīzes nodokli neapliekamās preces, nodrošinot akcīzes preču izmantošanas procesa pārskatāmību, kā arī norādīt šo kameru izvietojuma shēmu teritorijas un telpu plānā. Komersanti, kuriem ir izsniegta speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar tabakas izstrādājumiem un kuri no izejvielām (tabakas izstrādājumiem) ražo ar akcīzes nodokli neapliekamās preces videonovērošanas kameras uzstāda un dokumentus VID iesniedz līdz 2024.gada 1.septembrim. Noteikumi papildināti ar 100.1 punktu, nosakot prasību komersantam divas darbdienas pirms jebkuru darbību, kas saistītas ar tabakas izstrādājumiem, veikšanas, (piemēram, ražošanas iekārtu kalibrēšanas, testēšanas), izmantojot VID EDS, informēt VID par darbības uzsākšanas datumu, laiku, vietu un paredzamo apjomu, paredzamo Kombinētās nomenklatūras kodu un paredzamo darbības pabeigšanas datumu un laiku. Precizēts 113.1 punkts, nosakot, ka komersantam, kuram ir speciālā atļauja (licence) degvielas mazumtirdzniecībai, ir tiesīgs no apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja un degvielas vairumtirgotāja saņemt degvielu speciālajā atļaujā (licencē) degvielas mazumtirdzniecībai deklarētajā darbības vietā ārpus speciālajā atļaujā (licencē) degvielas mazumtirdzniecībai deklarētā darba laika. | 23.04.2024. | 27.04.2024. |
Sagatavots darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un priekšlikumu scenāriji
Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un potenciālie priekšlikumu scenāriji tālākai rīcībai. Izvērtējumā ir iekļauti un arī darba grupas sēžu laikā tika analizēti būtiskākie darbaspēku un nodarbinātību ietekmējošie rādītāji, piemēram, iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte, produktivitāte nozaru griezumā, vidējais atalgojuma līmenis, darba algas struktūra, darbaspēka nodokļu slogs un tā ietekme uz konkurētspēju reģionā, brīvās darbavietas valstī, valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumi, piemērotie iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi un citi.
Kopā ar sadarbības partneriem tika diskutēts arī par veselības rādītājiem un sociālo apdrošināšanu darbaspēka izmaksu kontekstā, kā arī par nevienlīdzības un nabadzības rādītājiem un to ietekmējošiem faktoriem. Analīze ietver arī šo rādītāju salīdzinājumu Baltijas valstīs, Polijā un vidēji Eiropas Savienībā. Izvērtējumam ir pievienota arī plaša statistikas sadaļa, kas ļauj uzskatāmāk iepazīties ar datu analīzi, gūstot padziļinātu ieskatu iepriekš minētajās tēmās.
“Koalīcijas partiju izveidotā nodokļu darba grupa, balstoties uz politisko un sociālo partneru piedāvātajiem darbaspēka nodokļu attīstības scenārijiem, ir veikusi padziļinātu izmaiņu analīzi un izstrādājusi potenciālos scenārijus darbaspēka nodokļu izmaiņām. Ir radīts labs darba materiāls tālākajai lēmumu pieņemšanai. Darba devēju vēlme harmonizēt Baltijas darbaspēka nodokļus ir labi saprotama. Tomēr jārēķinās, ka darbaspēka nodokļu sloga izlīdzināšana prasa ievērojamus līdzekļus. Vai to varam atļauties šobrīd, rādīs jaunākās nodokļu ieņēmumu prognozes. Jūnijā par iespējamiem darbaspēka nodokļu izmaiņu scenārijiem plānojam panākt vienošanos darba grupā, ņemot vērā valsts makroekeonomiskos attīstības scenārijus,” skaidro finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Ziņojums apkopo galvenos sadarbības partneru kopīgi definētos mērķus:
- Darbaspēka izmaksu konkurētspējas nodrošināšana Baltijas reģionā;
- Darbaspēka nodokļu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas sistēmas vienkāršošana;
- Kopējā nodarbināto skaita palielināšana (mērķgrupas);
- Darbaspēka pieejamības palielināšana caur mobilitātes veicināšanu;
- Rīcībā esošo ienākumu palielināšana (nevienlīdzības mazināšana);
- Ilgtspējas nodrošināšana.
Izvērtējumā iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.
Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa ir koleģiāla, koordinējoša konsultatīvā platforma nodokļu politikas jautājumos ar mērķi koordinēt sadarbības partneru prioritātes nodokļu politikas plānošanai turpmākajiem gadiem. Tajā vēl turpinās darbs pie iespējamiem kompensējošiem pasākumiem, kas būs svarīgi, pieņemot lēmumu par apstiprināšanai virzāmo priekšlikumu.
Priekšlikumu izstrādes gaitā notika diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tostarp Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi Latvijā un citiem.
Izvērtējums un uz tā pamata pieņemtie tālākie lēmumi, tiks iekļauti vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs. Ar izvērtējumu var iepazīties Finanšu ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiāli”.
Gadījumā, ja par izvērtējumu rodas kādi komentāri vai priekšlikumi, ieinteresētās puses aicinātas tos izteikt līdz 2024. gada 10. maijam, rakstot uz e-pastu [email protected].
Jāatgādina, ka 2023. gada nogalē jau tika publicēts Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ietekmes izvērtējums 2018-2023 un piedāvātais tālākās rīcības scenārijs.
LR FM informācija
Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2024. gada martā
Normatīvā akta nosaukums | Komentārs/skaidrojums | Pieņemšanas datums | Spēkā stāšanās datums |
---|---|---|---|
Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā | Ar grozījumiem noteikta obligāta prasība biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajai klasifikācijai (12.1 pants), noteikts regulējums biedru attālinātajai dalībai un balsošanai biedru sapulcē, iespēja vienkāršotā veidā likvidēt biedrības un nodibinājumus ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, kā arī veikti citi precizējumi. Likuma 12.1 pants, kā arī grozījumi 13. pantā un 15. panta 3. punktā attiecībā uz biedrību un nodibinājumu darbības jomas obligātu norādīšanu stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Ministru kabinets līdz 2024. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 12.1 pantā minētos noteikumus. | 22.02.2024. | 20.03.2024. |
Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” | Grozījumi likumā veikti, lai saskaņotu likumu ar jaunajām prasībām, kas ieviestas Regulā (ES) Nr. 2023/1315. Šīs regulas prasības attiecas uz noteikumiem par valsts atbalsta piešķiršanu jebkuram atbalsta pretendentam, kurš pieteicas saņemt atbalstu, kas saskan ar šīs regulas mērķiem. Tādejādi tiek salāgotas tiesību normas ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un ietvertajiem noteikumiem par valsts atbalstu un tā piemērošanu konkrētām ekonomiskās darbības zonām. | 29.02.2024. | 07.03.2024. |
Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” | Likums papildināts ar 3.2 pantu, nosakot īpašus nosacījumus nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanai nekustamajam īpašumam, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu. Pārejas noteikumi papildināti ar 78. un 79. punktu, nosakot 3.2 pantā noteikto normu piemērošanas periodu. | 21.03.2024. | 10.04.2024. |
Ministru kabineta 2024. gada 19. marta noteikumi Nr. 175 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 345 “Valsts ieņēmumu dienesta maksas pakalpojumu cenrādis”” | Noteikumi papildināti ar 7.1 punktu, nosakot, šo noteikumu pielikuma 5. punktā minēto pakalpojumu sniedz tikai tādam reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram ir piešķirta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atļauja nodokļa atmaksāšanai trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā. Šī pakalpojuma sniegšanas kārtība tiek noteikta atsevišķā līgumā, kas noslēdzams starp nodokļa maksātāju un VID. Jaunā redakcijā izteikts noteikumu pielikums. | 19.03.2024. | 22.03.2024. |
Ministru kabineta 2024. gada 19. marta noteikumi Nr. 176 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumos Nr. 300 “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību”” | Grozījumi noteikumos veikti, lai nodrošinātu deklarāciju aizpildīšanu atbilstoši grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, kas stājās spēkā no 2024.gada 1.marta, nosakot: - pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās; - akcīzes nodokļa likmi dabasgāzei izmantošanai par degvielu (līdz 2025.gada 31.decembrim) gadījumos, kad netiek piemērota de minimis atbalsta likme; - vienotu akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem. Tādejādi precizētas naftas produktu akcīzes nodokļa deklarācijas, dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarācijas un kafijas un bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapas un tajās norādāmā informācija. | 19.03.2024. | 22.03.2024. |
VID informācija
Stājas spēkā aizliegums ievest no Krievijas un Baltkrievijas laišanai brīvā apgrozībā noteiktus lauksaimniecības produktus
Atbilstoši izmaiņām Latvijas Republikas tiesību aktos, no 2024. gada 8. marta, aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas augļus, dārzeņus, graudaugus un lopbarības produktus, tiem piemērojot noteiktas muitas procedūras. Aizliegums attiecas arī uz attiecīgo Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ievešanu no citām trešajām valstīm.
Ar ievešanu (importēšanu) Latvijā Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma izpratnē saprot lauksaimniecības un lopbarības produktu izlaišanu šādās muitas procedūrās:
1) laišana brīvā apgrozībā, izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa;
2) ievešanu pārstrādei, izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi produktus iznīcināt;
3) ievešanu galapatēriņam.
Uz citām muitas procedūrām piemēram, tranzītu, uzglabāšanu brīvajās zonās vai muitas noliktavās, aizliegums neattiecas.
Ievešanas aizliegums attiecas gan uz uzņēmumiem, kas importē noteikto preču kravas, gan privātpersonām – ceļotājiem un kravas autotransporta vadītājiem, kuri preces pārvieto personīgajā bagāžā personiskajam patēriņam, kā arī personām, kas saņem pasta vai kurjerpasta sūtījumus.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumiem Nr. 158 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem” aizliegums attiecas uz šādiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem:
- dārzeņi, svaigi vai atdzesēti (kartupeļi, tomāti, sīpoli, gaļviņkāposti, gurķi, burkāni, zirņi, pupiņas, sēnes u.c.); saldēti dārzeņi; īslaicīgai glabāšanai konservēti dārzeņi, lai nodrošinātu transportēšanu vai uzglabāšanu pirms to izmantošanas; kaltēti dārzeņi; kaltēti lobīti pākšu dārzeņi,
- rieksti, svaigi vai kaltēti; augļi, svaigi vai kaltēti (banāni, dateles, citrusaugļi, vīnogas, āboli, bumbieri, ķirši, plūmes, zemenes u.c.); saldēti augļi un rieksti; žāvēti augļi,
- graudaugu produkti (kvieši, rudzi, mieži, auzas, kukurūza, rīsi, griķi),
- klijas, atsijas un citi atlikumi, kas iegūti apstrādājot labības graudus vai pākšaugus; cietes ražošanas atlikumi; biešu mīkstums; eļļas rauši; suņu vai kaķu barība, gatava lopbarība (ar atsevišķiem izņēmumiem).
Visi KN preču kodi, uz kuriem attiecas aizliegums, ir norādīti minētajos Ministru kabineta noteikumos.
Ja noteiktajiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas vai attiecīgām šo valstu izcelsmes precēm tiks pieteiktas muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā, ievešana pārstrādei un galapatēriņam –, muita neakceptēs šo preču izlaišanu šajās procedūrās. Noteikto muitas procedūras noformēšana tiks liegta arī tad, ja šīs preces bija ievestas Latvijā pirms 2024. gada 8. marta un atradās pagaidu uzglabāšanā vai precēm bija piemērota kāda no muitas procedūrām (piemēram, tranzīts, uzglabāšana muitas noliktavā vai brīvajā zonā).
VID atgādina, ka minētie ierobežojošie pasākumi ir papildus Eiropas Savienības sankcijām noteiktas normas. Starptautiskajā tirdzniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem un fiziskajām personām ir jānodrošina gan ES noteikto sankciju, gan Latvijas Republikas tiesību aktos noteikto papildu ierobežojumu ievērošana.
VID informācija
No 1. marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2023. gadu
ākot no 1. marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2023. gadu. Brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, deklarāciju iespējams iesniegt trīs gadu garumā. Savukārt iedzīvotājiem, kam deklarācija jāsniedz obligāti, tas jāizdara līdz 1.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn bijuši lielāki par 78 100 eiro, līdz 1. jūlijam.
Līdz 1. marta plkst. 7.00 iedzīvotāji jau ir iesnieguši 76 714 deklarācijas. Lielās iedzīvotāju intereses dēļ nakts laikā un arī darbdienai sākoties elektroniskās deklarēšanas sistēmai var neizdoties pieslēgties ar Latvija.lv autentifikācijas līdzekļiem un tai skaitā ar eParaksts un eParaksts mobile. Tāpēc iedzīvotāji ir aicināti autentifikācijai pagaidām izmantot EDS lietotājvārdu un paroli.
Brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem, var ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem. Tāpat attaisnotie izdevumi ir arī ziedojumi un dāvinājumi sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām, kā arī iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iesniedzot deklarāciju, iespējams saņemt arī gada laikā nesaņemtos nodokļu atvieglojumus.
Savukārt obligāti deklarācija ir jāiesniedz tiem iedzīvotājiem, par kuru ienākumiem valstij citādi nav informācijas – piemēram, pašnodarbinātajiem vai iedzīvotājiem, kas ienākumus guva ārvalstīs. Deklarācija obligāti jāiesniedz arī tad, ja gada laikā ir saņemti mazākajiem ienākumiem paredzētie atvieglojumi, bet gada kopējie ienākumi tomēr bijuši lielāki, tāpēc cilvēkam pēc deklarācijas aizpildīšanas jāatmaksā šī atvieglojuma jeb atlaides daļa.
Nodokļu pārmaksu VID atmaksā iedzīvotājiem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas.
Iedzīvotāji, kas pērn pieteicās pārmaksas automātiskai saņemšanai bez deklarācijas aizpildīšanas, šo pārmaksu saņems laikā no 1.oktobra līdz 31.decembrim. Tomēr arī tad, ja cilvēks ir pieteicies automātiskajai atmaksai, viņš noteikti drīkst arī iesniegt deklarāciju – lai iesniegtu attaisnoto izdevumu čekus vai lai pārmaksu saņemtu ātrāk nekā sākot no 1.oktobra.
Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) https://eds.vid.gov.lv
Plaša informācija par deklarācijas iesniegšanu pieejama VID tīmekļvietnē: https://www.vid.gov.lv/lv/gada-ienakumu-deklaracija
Iedzīvotāji, kam nepieciešama palīdzība deklarācijas aizpildīšanā, ir aicināti doties uz jebkuru no vairāk nekā 170 Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem visā Latvijā (https://www.pakalpojumucentri.lv/vpvkac). Pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni +37167120005, atbalstu klātienē var saņemt arī astoņos VID klientu apkalpošanas centros. Ierodoties klātienē, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam (pase vai ID karte) un, ja cilvēks izmanto internetbanku, tās lietotājvārdam un parolei, lai varētu pieslēgties VID EDS.
Tāpat telefonisku konsultāciju iespējams saņemt, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni +37167120000. Lai konsultants varētu sniegt pēc iespējas personalizētu konsultāciju, sarunas laikā zvanītajam vēlams pieslēgties elektroniskās deklarēšanas sistēmai, lai varētu konsultantam apliecināt savu identitāti.
Deklarāciju iesniegšanas laikā īpaši jāuzmanās no krāpniekiem, kas uzdodas par VID. Lai atgūtu pārmaksātos nodokļu, iedzīvotājiem ir tikai jāaizpilda gada ienākumu deklarācija, nekādas citas darbības nav jāveic. Deklarāciju jāaizpilda tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) https://eds.vid.gov.lv. VID iedzīvotājiem nesūta īsziņas un e-pastus, neaicina ievadīt savus datus, sekot nepazīstamām saitēm, instalēt jebkādas programmas. Īsziņas, e-pasti un arī zvani, kas aicina veikt šādas darbības nodokļu pārmaksas atgūšanai, ir krāpnieciski.
Ja elektroniskās deklarēšanas sistēmā neizdodas autentificēties ar “e-paraksts Mobile”, jāpārliecinās, vai ir atjaunota parakstīšanai paredzētā lietotne: https://www.eparaksts.lv/lv/par_mums/Jaunumi/Aicinam_nekavejoties_atjaunot__eParaksts_mobile_lietotni_uz_jaunako_versiju
ākot no šodienas, 1. marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2023. gadu. Brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, deklarāciju iespējams iesniegt trīs gadu garumā. Savukārt iedzīvotājiem, kam deklarācija jāsniedz obligāti, tas jāizdara līdz 1.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn bijuši lielāki par 78 100 eiro, līdz 1. jūlijam.
Līdz 1. marta plkst. 7.00 iedzīvotāji jau ir iesnieguši 76 714 deklarācijas. Lielās iedzīvotāju intereses dēļ nakts laikā un arī darbdienai sākoties elektroniskās deklarēšanas sistēmai var neizdoties pieslēgties ar Latvija.lv autentifikācijas līdzekļiem un tai skaitā ar eParaksts un eParaksts mobile. Tāpēc iedzīvotāji ir aicināti autentifikācijai pagaidām izmantot EDS lietotājvārdu un paroli.
Brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem, var ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem. Tāpat attaisnotie izdevumi ir arī ziedojumi un dāvinājumi sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām, kā arī iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iesniedzot deklarāciju, iespējams saņemt arī gada laikā nesaņemtos nodokļu atvieglojumus.
Savukārt obligāti deklarācija ir jāiesniedz tiem iedzīvotājiem, par kuru ienākumiem valstij citādi nav informācijas – piemēram, pašnodarbinātajiem vai iedzīvotājiem, kas ienākumus guva ārvalstīs. Deklarācija obligāti jāiesniedz arī tad, ja gada laikā ir saņemti mazākajiem ienākumiem paredzētie atvieglojumi, bet gada kopējie ienākumi tomēr bijuši lielāki, tāpēc cilvēkam pēc deklarācijas aizpildīšanas jāatmaksā šī atvieglojuma jeb atlaides daļa.
Nodokļu pārmaksu VID atmaksā iedzīvotājiem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas.
Iedzīvotāji, kas pērn pieteicās pārmaksas automātiskai saņemšanai bez deklarācijas aizpildīšanas, šo pārmaksu saņems laikā no 1.oktobra līdz 31.decembrim. Tomēr arī tad, ja cilvēks ir pieteicies automātiskajai atmaksai, viņš noteikti drīkst arī iesniegt deklarāciju – lai iesniegtu attaisnoto izdevumu čekus vai lai pārmaksu saņemtu ātrāk nekā sākot no 1.oktobra.
Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) https://eds.vid.gov.lv
Plaša informācija par deklarācijas iesniegšanu pieejama VID tīmekļvietnē: https://www.vid.gov.lv/lv/gada-ienakumu-deklaracija
Iedzīvotāji, kam nepieciešama palīdzība deklarācijas aizpildīšanā, ir aicināti doties uz jebkuru no vairāk nekā 170 Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem visā Latvijā (https://www.pakalpojumucentri.lv/vpvkac). Pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni +37167120005, atbalstu klātienē var saņemt arī astoņos VID klientu apkalpošanas centros. Ierodoties klātienē, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam (pase vai ID karte) un, ja cilvēks izmanto internetbanku, tās lietotājvārdam un parolei, lai varētu pieslēgties VID EDS.
Tāpat telefonisku konsultāciju iespējams saņemt, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni +37167120000. Lai konsultants varētu sniegt pēc iespējas personalizētu konsultāciju, sarunas laikā zvanītajam vēlams pieslēgties elektroniskās deklarēšanas sistēmai, lai varētu konsultantam apliecināt savu identitāti.
Deklarāciju iesniegšanas laikā īpaši jāuzmanās no krāpniekiem, kas uzdodas par VID. Lai atgūtu pārmaksātos nodokļu, iedzīvotājiem ir tikai jāaizpilda gada ienākumu deklarācija, nekādas citas darbības nav jāveic. Deklarāciju jāaizpilda tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) https://eds.vid.gov.lv. VID iedzīvotājiem nesūta īsziņas un e-pastus, neaicina ievadīt savus datus, sekot nepazīstamām saitēm, instalēt jebkādas programmas. Īsziņas, e-pasti un arī zvani, kas aicina veikt šādas darbības nodokļu pārmaksas atgūšanai, ir krāpnieciski.
Ja elektroniskās deklarēšanas sistēmā neizdodas autentificēties ar “e-paraksts Mobile”, jāpārliecinās, vai ir atjaunota parakstīšanai paredzētā lietotne: https://www.eparaksts.lv/lv/par_mums/Jaunumi/Aicinam_nekavejoties_atjaunot__eParaksts_mobile_lietotni_uz_jaunako_versiju
VID informācijaNodokļu maksātāja reitings pieejams ikvienam interesentam VID Publiskojamo datu bāzē
No šodienas, 2024. gada 28. februāra, Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē ikviens interesents var aplūkot katra Latvijas uzņēmuma nodokļu maksāšanas reitingu. Reitings ir VID veidots vērtējums par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi, un tam ir informatīvs raksturs - reitings atvieglo uzziņu par uzņēmuma situāciju viņa sadarbības partneriem, klientiem un citiem interesentiem.
VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe: “Nodokļu maksātāju reitingu esam veidojuši, lai stiprinātu sabiedrības izpratni un pieprasījumu pēc godīgas uzņēmējdarbības, motivētu uzņēmējus strādāt godprātīgi un praktiski palīdzētu izprast, kā to izdarīt, kā arī lai pasargātu godprātīgus uzņēmumus no iesaistīšanās potenciāli riskantos darījumos. Šo ļoti praktiski izmantojamo rīku varējām izveidot, izmantojot VID datu analīzi un tehnoloģiju sniegtās iespējas. Šis ir sākums atvērtākai uzņēmēju un VID sadarbībai, ko tālāk varam pilnveidot un spēcināt.”
Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone: “Nodokļu maksātājam rūp sava reputācija un publiski pieejamais VID izveidotais reitings noteikti palīdzēs gan pašam uzņēmējam saprast savas pozīcijas sadarbībā ar VID un iegūt tā salīdzinājumu starp tirgus dalībniekiem, gan drošāk izvēlēties darījuma partneri.”
Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska: “Augstu novērtējam VID ieguldīto darbu nodokļu maksātāju reitinga sistēmas izveidošanā, kas veicinās lielāku caurspīdīgumu. Reitinga sistēma dos iespēju uzņēmumiem vienkopus un vienkārši iegūt datus par savu sadarbības partneru nodokļu saistību izpildi, kas ir būtiski jebkuram uzņēmumam, izvērtējot savus sadarbības partnerus. Tāpat ir ļoti pozitīvi redzēt konkrētu labumu grozu “A” kategorijas uzņēmumiem, kas noteikti motivēs uzņēmumus tiekties uz augstāku reitingu. Šobrīd “A” kategorijā ir vairāk nekā 20 000 uzņēmumu, kas nozīmē, ka priekšrocības var iegūt ne tikai lielie nodokļu maksātāji, bet arī mazie un vidējie uzņēmumi. Tomēr nedrīkstam aizmirst, ka jebkura sistēma ir dzīvs organisms, kuram ir jāattīstās un jāpilnveidojas laika gaitā.”
Uzņēmuma nodokļu maksāšanas reitingu, kas izteikts ar burtu, no šodienas iespējams aplūkot VID tīmekļvietnē, publiskojamo datu bāzē, ierakstot uzņēmuma nosaukumu un reģistrācijas numuru.
Savukārt pašam uzņēmumam jau kopš 2023. gada nogales reitings un detalizēti kritēriji, kas to veido, ir pieejama savā elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) profilā. Reitinga rādītāji ir veidoti kā skaidrojoša ceļa karte, lai uzņēmums var ērti izprast informāciju par veicamajiem uzlabojumiem nodokļu nomaksas jomā. Ar šo detalizēto, tikai EDS redzamo, reitinga informāciju uzņēmumi var izvēlēties brīvprātīgi dalīties ar saviem sadarbības partneriem un citiem interesentiem.
Būtiski, ka veselīga nodokļu maksāšanas disciplīna un attiecīgi labs reitings uzņēmumam dod priekšrocības sadarbībā ar valsti. Uzņēmumiem ar A reitingu VID nodrošina visu nepieciešamo atbalstu, kā arī plašu priekšrocību klāstu, savukārt kontroles pasākumus plāno tikai uzņēmumiem ar pārkāpumu riskiem. Ar A reitinga uzņēmumiem pieejamo priekšrocību sarakstu iespējams iepazīties VID tīmekļvietnē.
Reitingu veido sešas datus kopas - reģistrācijas dati; deklarāciju un pārskatu savlaicīga iesniegšana; nodokļu samaksa; piemērotie sodi; atalgojuma līmenis uzņēmumā, tai skaitā salīdzinājumā ar citiem konkrētās nozares profesionāļiem; informācija, kas var liecināt par pārkāpumiem.
Kopumā visi uzņēmumi ir saņēmuši kādu no pieciem reitinga līmeņiem:
- A līmeņa uzņēmums laikus un pilnībā pilda savas saistības ar valsti un tam nav būtisku pārkāpumu risku.
- B uzņēmums kopumā pilda savas saistības ar valsti, tomēr ir redzama vieta uzlabojumiem – savlaicīgāk iesniegtas un precīzāk sagatavotas deklarācijas, laicīgāk samaksāti nodokļi un nozares vidējam atbilstoši darba samaksas rādītāji ļaus pakāpties uz augstāko reitinga līmeni.
- C līmeņa uzņēmums pārkāpumu dēļ ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra vai VID ir lēmis apturēt tā saimniecisko darbību. Šādu uzņēmumu spēja pildīt savas biznesa saistības ir vērtējama kritiski, un, ja uzņēmuma saimnieciskā darbība ir apturēta, darījumi ar to ir aizliegti ar likumu.
- N līmeņa uzņēmumi ir neaktīvie nodokļu maksātāji. N līmeņa uzņēmums saskaņā ar viņa paša deklarēto informāciju neveic saimniecisko darbību. Uzsākot sadarbību ar šādu uzņēmumu, jārēķinās, ka vismaz 6 mēnešus tam nav bijuši deklarēti darījumi, nav bijis darbinieku vai tiem nav maksātas algas.
- J līmenī iekļauti jaunreģistrētie nodokļu maksātāji. Šāds uzņēmums ir dibināts pēdējo 6 mēnešu laikā. Tas vēl nav paspējis sevi pierādīt ar darbiem, tāpēc vērtēts netiek, tomēr ir apsveicams ikviens jauns sākums, kas jau pamatos tiek veidots godprātīgi.
Uz 2024. gada 1. februāri 24 355 uzņēmumi jeb 18 % no visiem Latvijas uzņēmumiem novērtēti ar A līmeni – šie komersanti veido 87 % no valsts kopbudžeta ieņēmumiem. 60 013 uzņēmumi jeb 44 % ir ar B līmeni, bet 8 727 jeb 6 % – ar C līmeni. 4 212 uzņēmumi jeb 3 % no visiem bija jaundibināti, bet vēl 39 342 jeb 29 % – neaktīvie nodokļu maksātāji.
Reitinga sistēmas izveidi paredz 2023. gada 8. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Reitinga sistēma ir daļa no plašāku izmaiņu kopuma, ko paredz ES Atveseļošanas fonda reformu pasākumi un investīciju projekti tieši ēnu ekonomikas apkarošanai. Starp citām būtiskām šo pasākumu ietvaros veiktām aktivitātēm minami būtiski uzlabojumi VID darba metodoloģijā – VID izstrādāja rokasgrāmatu nedeklarēto darba ienākumu samazināšanai, pielāgojot to aktuālajai situācijai saistībā ar COVID-19 radīto ietekmi, kā arī izstrādājot uzņēmējdarbības tipoloģiju precīzākam risku novērtējumam.
Uz uzņēmumu jautājumiem par reitinga sistēmu VID atbild gan, kā ierasts, EDS sadaļā “Sarakste ar VID”, gan pa īpaši šim tematam izveidotu konsultāciju tālruni 67120022. Gan saņemtie jautājumi, gan uzņēmumu priekšlikumi ir būtiski VID darbā, plānojot reitinga sistēmas turpmākus uzlabojumus un attīstību.
Kopā veidojam vēl labāku Latviju!
VID informācija
VID līdz 1.maijam aicina precizēt pamatdarbības veidu
Lai nodokļu maksātāji varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā jābūt informācijai par aktuālo saimnieciskās pamatdarbības veidu atbilstoši NACE klasifikācijai[1]. Ja pamatdarbības veids 2023. gadā ir mainījies, par to ir jāpaziņo VID līdz 2024. gada 1.maijam.
Paziņotajam pamatdarbības veidam ir jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo nodokļu maksātāja – uzņēmuma vai saimnieciskās darbības veicēja - piederība konkrētai nozarei un darbības jomai. Ja gada laikā pamatdarbības veids (tā darbība, kas šajā gadā veidoja vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā) mainās, laikā no nākamā gada 1. janvāra līdz 1. maijam par izmaiņām jāpaziņo VID.
Par pamatdarbības veidu jāpaziņo VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā "Dokumenti / No veidlapas / Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas / Paziņojums par nodokļu maksātāja pamatdarbības veidu”. Par saviem pašreiz paziņotajiem pamatdarbības veidiem un to atbilstību reālajai situācijai ikviens var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē, ievadot konkrētā nodokļu maksātāja nosaukumu/vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu. NACE kodu klasifikators pieejams Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē, kā arī EDS.
Ja saimnieciskās darbības pamatveids nemainās, informācija par pamatdarbības veidu nākamajā taksācijas gadā nav jāsniedz.
Plašāka informācija pieejama informatīvajā materiālā “Par pamatdarbības veida paziņošanu” VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Noderīgi/Paziņošanas un deklarēšanas pienākumi/Informatīvie un metodiskie materiāli”. Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni +37167120000, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.
[1] Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2.redakcija
VID informācija
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.