Pāriet uz galveno saturu
  • LAT
  • RUS
  • ENG
Ņikijs grāmatvedība
  • Sākums
  • Jaunumi
  • Informācija
    • Saišu katalogs
    • Nodokļu un muitas informācija
      • Akcīzes nodoklis
      • Dabas resursu nodoklis
      • Elektroenerģijas nodoklis
      • Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
      • Izložu un azārtspēļu nodoklis
      • Mikrouzņēmumu nodoklis
      • Muitas nodoklis
      • Nekustamā īpašuma nodoklis
      • Pievienotās vērtības nodoklis
      • Solidaritātes nodoklis
      • Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis
      • Uzņēmumu ienākuma nodoklis
      • Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis
      • Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
      • Nodevas
    • Uzziņas
      • Klasifikātori un rokasgrāmatas
      • Videomateriāli
      • Prezentācijas
      • VID publiskojamo datu bāzes
      • Normas un statistikas dati
      • Tiesību aktu grozījumi
      • Kalkulatori
      • Grāmatvedības programmas
      • Bibliotēka
  • Veikals
  • Noteikumi
  • Kontakti

Līdz 15. jūlijam jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma 2. ceturksnī

12. jūlijs, 2024 pl. 17:19, Nav komentāru

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2024. gada otrajā ceturksnī, no aprīļa līdz jūnijam, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2024. gada 15. jūlijam ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2024. gada 23. jūlijam.

Kapitāla aktīvi ir:

  • akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
  • ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
  • parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
  • nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
  • uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
  • intelektuālā īpašuma objekti;
  • ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā;
  • virtuālā valūta.

Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma aicinām iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nodokļu maksātāju ērtībai EDS ir izveidots palīgrīks – vednis “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Soli pa solim, atbildot uz jautājumiem un ievadot datus, tas palīdz izprast kāda informācija nepieciešama aizpildot deklarāciju. Tā kā vednis ir palīgrīks, tikai tur ievadītā un saglabātā informācija nav uzskatāma par iesniegtu VID un tai nav juridiski saistoša rakstura.

Pati deklarācijas veidlapa ir pieejama arī papīra formātā VID tīmekļvietnes sadaļā "Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi” un to var aizpildīt un atsūtīt arī pa pastu uz adresi “Valsts ieņēmumu dienests, Talejas iela 1, Rīga, LV-1978.

Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma
Pirms nekustamā īpašuma pārdošanas aicinām konsultēties VID!

Nekustamā īpašuma atsavināšana, t. sk. pārdošana, ir viens no gadījumiem, kad cilvēkam var būt jāmaksā kapitāla pieauguma jeb iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma. Tādēļ pirms darījumiem ar nekustamo īpašumu aicinām konsultēties ar VID speciālistiem un uzzināt, vai konkrētajā situācijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.

Kad par ienākumu no kapitāla pieauguma NAV jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis?

Vēršam uzmanību, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas atbilst vismaz vienai no šīm pazīmēm:

  • īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus (pēc kārtas) pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai  ir deklarētā dzīvesvieta;
  • īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir vienīgais īpašums;
  • ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Būtiski, ka ienākumam, kurš no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ir jābūt ne mazākam kā starpībai starp nekustamā īpašuma atsavināšanas cenu un tā iegādes vērtību. Ja no jauna tiek ieguldīts mazāks ienākums par noteikto, tad starpība, kas veidojas no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību un ieguldīto ienākumu, ir uzskatāma par ienākumu no kapitāla pieauguma un no tās ir jāmaksā nodoklis.  

Ja ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas nav ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams, deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma nav jāiesniedz. Taču, ja šis ienākums pārsniedz 10 000 eiro, to norāda gada ienākumu deklarācijā kā neapliekamu ienākumu.

Svarīgs priekšnoteikums attiecībā uz nekustamā īpašuma tiesību pastāvēšanas ilgumu, ir savlaicīga nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā.

Jautājumu gadījumā varat zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni + 37167120000, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski 010101

(EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”.  Svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • 1. jūlijs – daļai iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš
    30. jūn. 2025
  • Mazajiem uzņēmējiem atvieglota reģistrācija VID PVN maksātāju reģistrā un PVN administrēšana
    30. jūn. 2025
  • Publiskai apspriešanai nodots Ministru kabineta noteikumu projekts par strukturētu elektronisko rēķinu aprites kārtību
    10. jūn. 2025
  • 10. jūnijā stāsies spēkā grozījumi tiesību aktos, kas paredz administratīvo atbildību par sankciju pārkāpšanu
    9. jūn. 2025
  • 2. jūnijs – daļai iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš
    2. jūn. 2025
  • Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem 2025. gada maijā
    1. jūn. 2025
  • Mazajiem uzņēmumiem līdz 2. jūnijam jāiesniedz gada pārskats par 2024. gadu
    21. maijs 2025


Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.