LATIegādājoties preces interneta veikalos ārpus Eiropas Savienības, jāmaksā PVN pirkuma veikšanas vai atmuitošanas brīdī
Tuvojas visā pasaulē populārā izpārdošanas akcija – novembra pēdējā piektdiena jeb “Melnā piektdiena”, kad daudzi pārdevēji piedāvā iegādāties preces ar īpaši lielām atlaidēm. Tādēļ atgādinām, ka par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas internetveikalos vai platformās un saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), tajā skaitā – no Apvienotās Karalistes, ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN).
IOSS sūtījumi
Pircējs var samaksāt PVN preces iegādes brīdī, ja e-komercijas platforma, kurā darbojas pārdevējs, ir ES reģistrējusies PVN īpašā režīma – IOSS (Import One Stop Shop) – izmantošanai. Ja trešās valsts komersants izmanto IOSS režīmu, tam ir tiesības iekļaut PVN preces cenā, un vēlāk šis PVN nonāk sūtījuma saņēmēja valsts budžetā. Informācija par to, ka PVN tiks iekasēts pirkuma brīdī, pārdevējam ir skaidri jānorāda savā e-komercijas platformā. Iegādājoties preces trešo valstu internetveikalos vai e-komercijas platformās, aicinām pievērst uzmanību tam, vai pie preces cenas atsevišķi ir norādīts PVN.
Samaksājot PVN pirkuma brīdī, sūtījumus, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro, pircējs saņem jau atmuitotus. Ja e-komercijas platforma izmanto PVN īpašo režīmu IOSS, tad preces atmuito attiecīgais pasta operators – VAS “Latvijas Pasts” vai eksprespasts, bet sūtījuma saņēmējam muitas formalitātes nav jākārto.
Jāņem vērā, ka pasta operators, atmuitojot sūtījumu, var izmantot tikai to informāciju, kas iekļauta pārdevēja sniegtajos sūtījuma elektroniskajos datos, tajā skaitā informāciju, kas apliecina PVN apmaksu pirkuma brīdī. Gadījumā, ja šādi dati kaut kādu iemeslu dēļ pasta operatora rīcībā nenonāk, sūtījumi tiek nodoti muitošanai vispārējā kārtībā un par tiem jāsamaksā PVN. Šādas situācijas reizēm veidojas, iepērkoties platformās, kurās tirgojas fiziskas personas, kas patstāvīgi nodod sūtījuma datus pasta operatoram. Lai saņemtu atpakaļ pirkuma brīdī samaksāto PVN, pēc sūtījuma saņemšanas personai jāvēršas pie e-komercijas platformas administrācijas ar prasību to atmaksāt.
Svarīgi, ka tikai fiziskas personas var iegādāties preces, kurām e-komercijas platforma ir piemērojusi PVN īpašo režīmu IOSS. Juridiskām personām, kas ir nodokļu maksātājas un veic uzņēmējdarbību, šis režīms nav paredzēts[1].
Pārējie sūtījumi
Ja trešās valsts uzņēmums nav reģistrējies PVN īpašajam režīmam IOSS, pārdodot preces pircējam Latvijā, tas pirkuma brīdī neiekasē PVN. Šādā gadījumā PVN ir jāsamaksā sūtījuma saņēmējam tā atmuitošanas brīdī. Informāciju par atmuitojamu sūtījumu persona saņem no pasta operatora. Kad saņemta ziņa par to, ka jāveic sūtījuma atmuitošana, personai ir jāizvēlas, vai pati deklarēs sūtījumu, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), vai uzticēs šo pienākumu attiecīgi VAS “Latvijas Pasts” vai eksprespastam.
Pasta nosūtītajā ziņā par muitojamo sūtījumu ir norādīta informācija, kas vajadzīga, lai EDS noformētu vienkāršoto Importa muitas deklarāciju pasta sūtījumiem – numurs (pasta sūtījuma numurs vai izsekošanas numurs/Tracking number), Pagaidu uzglabāšanas deklarācijas (PUD) numurs, PUD preces kārtas numurs, svars. Pārējā informācija ir paša pircēja rīcībā.
Aprēķinot nodokļus par komerciālo sūtījumu, tiek ņemta vērā gan preču vērtība, gan piegādes izmaksas, kas saistītas ar konkrēto sūtījumu. Piemēram, ja sūtījumā no ASV ir apģērbi 110 eiro vērtībā, piegādes izmaksas ir 5 eiro, tiek aprēķināts PVN 21% no 115 eiro. Tātad nodokļu summa, kas saņēmējam jāsamaksā par sūtījumu, ir 24,15 eiro.
Lai pirms pirkuma veikšanas internetā varētu uzzināt, cik liela nodokļu summa būs jāmaksā par izvēlēto preci, aicinām izmantot nodokļu aprēķina kalkulatoru pasta sūtījumiem.
Vēršam uzmanību, ka sūtījumos nav atļauts saņemt tabakas izstrādājumus, elektroniskās cigaretes un uzpildes flakonus.
Plašāka informācija par pasta sūtījumu muitošanu, tajā skaitā, par vienkāršotās Importa muitas deklarācijas pasta sūtījumiem aizpildīšanu EDS, pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Pasta sūtījumi”.
-----------------------------------------------------------------------------------------------------
[1] Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.4 panta pirmās daļas 1. punkts.
VID Informācija
VID: esiet sveicināti mūsu jaunajā tīmekļvietnē
No šodienas, 15. novembra, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pievienojas valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotajai platformai. Tādējādi informācija par nodokļu un muitas jautājumiem Jums turpmāk būs pieejama mūsdienīgākā un ērtāk lietojamā vietnē.
Visās nu jau vairāk nekā 100 valsts un pašvaldību tīmekļa vietnēs, kas izvietotas vienotajā platformā, saturs izvietots vienādi, tādējādi palīdzot lietotājiem atpazīt vietnes piederību valsts pārvaldei un palīdzot vieglāk orientēties saturā. Vietņu dizains tapis, balstoties uz lietojamība (UX) un piekļūstamības testiem, tāpēc tas nodrošina ērtu lietošanu no dažādām ierīcēm un pieejamību cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem.
Pats VID tīmekļvietnes saturs, pārceļoties uz jauno platformu, nemainās, bet ir mainīts pirmās lapas izkārtojums, izceļot tieši lietotājiem svarīgāko.
Pārceļoties uz jauno platformu, mēs saglabājam savu virtuālo asistentu Tomu, ko VID lapas lietotāji jau iepazinuši un iemīļojuši.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto Tīmekļvietņu vienoto platformu izstrādājusi Valsts kanceleja ciešā sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru – platformas tehnisko resursu turētāju –, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, kas nodrošina platformas tehnoloģisko uzturēšanu, konsultatīvo, tehnoloģisko un lietotāju atbalstu un drošības prasību izpildi, un Kultūras informācijas sistēmu centru, kura pārziņā ir valsts pārvaldes mašīntulkošanas servisa un virtuālā asistenta integrācija Tīmekļvietņu vienotajā platformā.
VID informācija
VID individuāli uzrunās iedzīvotājus, par kuriem nav maksāti nodokļi
Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāk pilotprojektu, individuāli uzrunājot iedzīvotājus, par kuriem ilgstoši nav maksāti nodokļi. Projekta mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem izprast šādas situācijas iemeslus un rast piemērotāko risinājumu veiksmīgākai savas sociālās aizsardzības veidošanai.
Pilotprojekta ietvaros iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 35 gadiem, par kuriem šī gada pirmajā pusgadā nav maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nav veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) saņems informatīvu vēstuli.
Vēstulē ir skaidrots, ka cilvēkiem, kam šajā laikā nebija ienākumu, arī nodokļi nebija jāmaksā. Savukārt iedzīvotājus, kuriem ienākumi ir bijuši, VID aicina izprast, kāpēc nodokļi par viņiem nav maksāti un kā rīkoties, lai tos turpmāk nomaksātu, tādējādi parūpējoties par savu sociālo aizsardzību.
Informāciju par to, kādas sociālās apdrošināšanas iemaksas par cilvēku ir veiktas, ikviens var apskatīt portālā www.latvija.lv – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e-pakalpojumā “Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem”.
Ja cilvēks ir strādājis pie darba devēja, kas par savu darbinieku nav nomaksājis nodokļus, VID aicina ziņot, zvanot uz dienesta uzticības tālruni 80009070 vai rakstot uz e-pasta adresi parkapumi@vid.gov.lv, un sniegt pēc iespējas precīzu informāciju. Iedzīvotāji, kas strādā bez darba līguma, aicināti ziņot Valsts darba inspekcijai.
Tāpat ir būtiski izprast biežākās situācijas, kad nodokļi par sevi jāmaksā cilvēkam pašam. Piemēram, ja ienākumi gūti, tirgojot preces vai pakalpojumus, jāreģistrē saimnieciskā darbība. Darbiniekiem, kas strādā Latvijā, bet dara to attālināti pie ārvalstu darba devēja, jāreģistrējas EDS un jānomaksā nodokļi. Savukārt Latvijas rezidentiem, kas ienākumus gūst ārpus Eiropas Savienības, nodokļi jāmaksā attiecīgajā valstī, bet Latvijā jāiesniedz gada ienākumu deklarācija un jānomaksā nodokļu starpība, ja tāda veidojas.
Iedzīvotājiem, kas ienākumus gūst no nekustamā īpašumā izīrēšanas, VID atgādina par iespēju to darīt vienkāršotā kārtība un ar samazinātu nodokļa likmi, vienlaikus skaidrojot, ka šādi netiek veikti sociālās apdrošināšanas maksājumi.
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas iedzīvotājiem garantē līdzekļus brīdī, kad strādāt nav iespējams, piemēram, slimības, bezdarba, invaliditātes dēļ, kļūstot par jaunajiem vecākiem vai dodoties pensijā. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi tiek novirzīti veselības aprūpei, izglītībai, drošībai un citiem valsts sniegtajiem pakalpojumiem, kas iedzīvotājiem nodrošina kvalitatīvu un drošu ikdienas dzīvi.
Jebkuru jautājumu gadījumā iedzīvotāji var zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni 67120000 vai uzdot jautājumu EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.
VID informācija
Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada oktobrī
FM un VID aicina piedalīties aptaujā par jauno Grāmatvedības likumu
Šī gada 1. janvārī stājās spēkā jauns Grāmatvedības likums. Tādēļ Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu ar aptaujas palīdzību vēlas noskaidrot grāmatvedības speciālistu, uzņēmumu, biedrību un citu likuma lietotāju viedokli un pieredzi, strādājot ar jauno likumu un Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar Grāmatvedības likumā doto deleģējumu.
Likuma lietotāju vērtējums ir būtisks gan Finanšu ministrijai, kas veido grāmatvedības politiku Latvijā, gan Valsts ieņēmumu dienestam, kas piemēro likuma normas un sniedz atbalstu grāmatvežiem ikdienas darbā.
Aptaujas anketu iespējams aizpildīt līdz 2022. gada 25. novembrim https://forms.gle/ik2bHeCyWLF2vndj9 (ja saiti neizdodas atvērt, iesakām to iekopēt interneta pārlūka adreses laukā).
Anketa aizpildāma apmēram 15 minūšu laikā. Aptauja ir pilnībā anonīma. Iegūtās atbildes netiks saistītas ar konkrētiem respondentiem. Sniegtā informācija tiks analizēta un izmantota tikai apkopotā veidā.
Jau iepriekš pateicamies par atsaucību!
VID informācija
No nākamā gada minimālā alga būs 620 eiro
Saeima ceturtdien, 27.oktobrī, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, ar kuriem minimālā mēnešalga no nākamā gada noteikta 620 eiro apmērā, bet no 2024.gada - 700 eiro apmērā.
“Strauji pieaugot patēriņa cenām, būtiski sniegt papildu atbalstu mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, tostarp strādājošajiem, kas saņem minimālo darba algu. Minimālās mēnešalgas pakāpeniska celšana var kalpot par atspaidu pieaugošās inflācijas ietekmes mazināšanai, kā arī mazināt nabadzības riskus,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros. Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā.
No 2021.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro.
Saeimas Preses dienests
Palielina valsts atbalstu strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem
Saeima ceturtdien, 20.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus, ar kuriem no nākamā gada 1.janvāra palielināts valsts atbalsts strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem.
Vecāku pabalsts līdzšinējo 30 procentu vietā tiks palielināts līdz 50 procentiem no piešķirtā pabalsta apmēra. Grozījumi attieksies uz tiem vecākiem, kuri ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie.
Saeimas Preses dienests
Pašnodarbinātajiem un autoriem, kas prognozē mazus ienākumus, līdz 17. oktobrim jāiesniedz VID apliecinājums par 4. ceturkšņa plānotajiem ienākumiem
Tie saimnieciskās darbības veicēji (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji) un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro šī gada 4. ceturksnī, var izvēlēties neveikt minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinātu šīs iemaksas, cilvēkam līdz šī gada 17. oktobrim (ieskaitot) jāiesniedz VID apliecinājums par 4. ceturkšņa plānotajiem ienākumiem.
Ja cilvēks šādu apliecinājumu iesniedza jau šī gada sākumā par visu 2022. gadu, tad atsevišķi par 4. ceturksni tas vairs nav jāsniedz.
Ja iesniegums par visu 2022. gadu nav sniegts, bet nodokļu maksātājs prognozē, ka tieši šī gada 4. ceturksnī viņa saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī, apliecinājums ir jāiesniedz līdz šī gada 17. oktobrim.
Apliecinājumu jāiesniedz īpaši tam izveidotā veidlapā, kas pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Dokumentu grupa/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti/Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”. Apliecinājumā jānorāda konkrēto ceturksni, kad ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī.
Apliecinājums arī turpmāk būs jāiesniedz šādos termiņos:
Līdz 17.01.2023. – par visā 2023. gadā plānotajiem ienākumiem vai arī par 2023.gada I ceturksnī plānotajiem ienākumiem;
Līdz 17.04.2023. – par 2023.gada II ceturksnī plānotajiem ienākumiem;
Līdz 17.07.2023.– par 2023.gada III ceturksnī plānotajiem ienākumiem;
Līdz 17.10.2023.– par 2023.gada IV ceturksnī plānotajiem ienākumiem.
Tie cilvēki, kas 2022. gadā vēl tikai plāno uzsākt saimniecisko darbību, apliecinājumu var iesniegt vienlaikus ar iesniegumu par saimnieciskās darbības reģistrāciju VID vai arī 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas, gadījumā, ja pašnodarbinātais iepriekš vēl strādāja arī algotu darbu.
Veicamās iemaksas katra ceturkšņa beigās aprēķinās VSAA, savukārt informāciju par tām cilvēks saņems VID EDS. Savlaicīga iesnieguma iesniegšana ir ļoti būtiska, jo tikai pēc iesnieguma saņemšanas VSAA neaprēķinās minimālās obligātās sociālās iemaksas, kas papildus jāveic pašnodarbinātajam (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam) vai autoram (arī tad, ja autors nav reģistrējis saimniecisko darbību).
Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja saimnieciskās darbības veicēja (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja) un autoratlīdzību saņēmēja ienākums nesasniedz 1500 eiro ceturksnī, un cilvēks drīkst neveikt minimālās obligātās sociālās iemaksas, tam joprojām ir jāmaksā obligātās sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 10% apmērā no starpības starp 1500 eiro un deklarēto ienākumu.
Papildu informācija par minimālajām obligātajām iemaksām pieejama VID metodiskajā materiālā "Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas".
Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni 67120000, kā arī uzdot savus jautājumus rakstveidā EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.
VID informācija
Līdz 17. oktobrim jādeklarē 3.ceturkšņa ienākumi no kapitāla pieauguma
Līdz 2022. gada 17. oktobrim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2022. gada 3. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā.
Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.
Kapitāla aktīvi ir:
akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
intelektuālā īpašuma objekti;
ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā;
virtuālā valūta.
Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma aicinām iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nodokļu maksātāju ērtībai EDS ir izveidots palīgrīks – vednis “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Soli pa solim, atbildot uz jautājumiem un ievadot datus, tas palīdz izprast kāda informācija nepieciešama aizpildot deklarāciju. Tā kā vednis ir palīgrīks, tikai tur ievadītā un saglabātā informācija nav uzskatāma par iesniegtu VID un tai nav juridiski saistoša rakstura.
Pati deklarācijas veidlapa ir pieejama arī papīra formātā VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi/Fiziskām personām” un to var aizpildīt un atsūtīt arī pa pastu uz adresi “Valsts ieņēmumu dienests, Talejas iela 1, Rīga, LV-1978.
Vienotajā nodokļu kontā aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā līdz tā mēneša 23.datumam, kurā iesniegta likumā noteiktā deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Tādējādi par kapitāla pieaugumu 2022.gada 3. ceturksnī aprēķinātais nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz 2022. gada 23. oktobrim.
Pirms nekustamā īpašuma pārdošanas aicinām konsultēties VID
Nekustamā īpašuma atsavināšana, t. sk. pārdošana, ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma. Tādēļ pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma aicinām konsultēties VID un uzzināt, vai konkrētajā situācijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.
Kad par ienākumu no kapitāla pieauguma NAV jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis?
Vēršam uzmanību, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas atbilst vismaz vienai no šīm pazīmēm:
īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus (pēc kārtas) šajā periodā ir deklarētā dzīvesvieta;
īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir vienīgais īpašums;
ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas.
Piemēram, ja fiziskā persona vienīgo nekustamo īpašumu, kas nav bijis tās īpašumā vairāk nekā 60 mēnešus, pārdod 2022. gada 11. septembrī un 12 mēnešu laikā no nekustamā īpašuma pārdošanas dienas ienākums no jauna netiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā, tiek uzskatīts, ka 2023. gada 11. septembrī fiziskā persona ir guvusi ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas un tai 2023.gadā būs jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Lai izpildītos nosacījums par 60 mēnešu periodu kopš nekustamais īpašums ir iereģistrēts zemesgrāmatā un no ienākuma par nekustamā īpašuma pārdošanu nebūtu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamais īpašums ir savlaicīgi jāieraksta zemesgrāmatā.
Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.
VID informācija