Vairākos gadījumos pievienotās vērtības nodokļa maksātāji var izmantot kases principu

18. jūl. 2025, Nav komentāru

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, izpildoties likumā noteiktiem kritērijiem, ir iespēja PVN uzskaitei izmantot īpašu PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību jeb kases principu[1].

Atšķirībā no vispārīgā PVN uzskaites pamatprincipa, kad aprēķināto PVN uzrāda preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī, bet priekšnodokli atskaita preču vai pakalpojumu saņemšanas brīdī, kases princips nozīmē, ka aprēķināto PVN uzrāda samaksas saņemšanas brīdī un attiecīgi arī priekšnodokli atskaita samaksas brīdī.

Izmantojot kases principu, valsts budžetā ir jāieskaita PVN par neapmaksātu pakalpojumu vai neapmaksātu preču piegādi tikai tad, kad ir saņemta samaksa par veikto darījumu, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc nodokļa rēķina izrakstīšanas. Tādējādi iespējams izvairīties no situācijas, kad PVN par sniegto pakalpojumu vai veikto preču piegādi ir jāsamaksā pašam pakalpojuma sniedzējam vai preču piegādātājam, jo saņēmējs nav apmaksājis rēķinu.

Kas var izmantot kases principu

PVN uzskaitei izmantot kases principu var tāds reģistrēts PVN maksātājs, kurš atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība nav pārsniegusi 100 000 eiro vai, reģistrējoties VID PVN maksātāju reģistrā, taksācijas gadā neplāno par 100 000 eiro lielāku darījumu apjomu;
iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība ir sasniegusi 100 000 eiro, bet nav pārsniegusi 500 000 eiro un:

uzņēmums darbojas zivsaimniecības nozarē (attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm) vai
uzņēmums, kas ražo lauksaimniecības produkciju vai ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (attiecībā uz šādu produktu piegādi: dzīvi dzīvnieki, piens un piena pārstrādes produkti, putnu olas, dabiskais medus, dārzeņi, sakņaugi, bumbuļaugi, graudaugu produkti, eļļas augu sēklas un augļi, dažādi graudi, sēklas un augļi;

uzņēmums, kas sniedz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus un tā iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība ir sasniegusi 100 000 eiro, bet nav pārsniegusi 2 000 000 eiro.

Kas jādara, lai sāktu izmantot kases principu

Lai uzsāktu piemērot kases principu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID” ir jāiesniedz brīvā formā rakstīts iesniegums, tādējādi informējot VID par savu izvēli. Attiecīgi kases principu sāks piemēro no nākamā taksācijas gada 1.janvāra.

[1] Īpašā PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība jeb kases princips ir noteikts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 137. pantā.

Noderīga informācija

Ja persona izvēlas īpašo PVN reģistrācijas kārtību, kas noteikta Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.²pantā, tad tā vairs nevar izmantot kases principu, kas paredzēts šī paša likuma 137. pantā — pat tad, ja par to laikus ir informējusi VID.

Papildu informācija pieejama VID tīmekļvietnes www.vid.gov.lv sadaļā “Nodokļi” – “Pievienotās vērtības nodoklis” – “Informatīvie un metodiskie materiāli” – “Metodiskie materiāli” – VID metodiskajā materiālā “Par īpašo pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību”

Par īpašo pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni +37167120000 vai uzdot jautājumu rakstiski savā EDS kontā, sadaļā “Sarakste ar VID”.

VID informācija

Līdz 15. jūlijam jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma 2. ceturksnī

13. jūl. 2025, Nav komentāru

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada otrajā ceturksnī, no aprīļa līdz jūnijam, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2025. gada 15. jūlijam (ieskaitot) ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 23. jūlijam.

Kapitāla aktīvi ir:

akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
intelektuālā īpašuma objekti;
ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā;
virtuālā valūta.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

No 2025. gada 1. janvāra ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 25,5% apmērā.

Savukārt, 20% nodokļa likme vēl trīs gadus (2025., 2026. un 2027. gadā) tiks piemērota šādos gadījumos:

ja darījumi ar kapitāla aktīviem ir uzsākti agrāk un nav pabeigti līdz 2024. gada 31. decembrim

par šiem darījumiem ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma ar informāciju par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti viena gada ietvaros.

Kā deklarēt ienākumu no kapitāla pieauguma?

Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma aicinām iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nodokļu maksātāju ērtībai EDS ir izveidots palīgrīks – vednis “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Soli pa solim, atbildot uz jautājumiem un ievadot datus, tas palīdz izprast kāda informācija nepieciešama aizpildot deklarāciju. Tā kā vednis ir palīgrīks, tikai tur ievadītā un saglabātā informācija nav uzskatāma par iesniegtu VID un tai nav juridiski saistoša rakstura.

Pati deklarācijas veidlapa ir pieejama arī papīra formātā VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi” un to var aizpildīt un atsūtīt arī pa pastu uz adresi “Valsts ieņēmumu dienests, Talejas iela 1, Rīga, LV-1978”.

Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma

Pirms nekustamā īpašuma pārdošanas aicinām konsultēties VID!

Nekustamā īpašuma atsavināšana, t. sk. pārdošana, ir viens no gadījumiem, kad cilvēkam var būt jāmaksā kapitāla pieauguma jeb iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25,5% apmērā no saņemtā ienākuma. Tādēļ pirms darījumiem ar nekustamo īpašumu aicinām konsultēties ar VID speciālistiem un uzzināt, vai konkrētajā situācijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.

Kad par ienākumu no kapitāla pieauguma NAV jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis?

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas atbilst vismaz vienai no šīm pazīmēm:

īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus (pēc kārtas) pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir deklarētā dzīvesvieta;
īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir vienīgais īpašums;
ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura pārdošanas gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma pārdošanas.

Trešās pazīmes gadījumā būtiska ir summa, par kādu 12 mēnešu laikā jāiegādājas jauns nekustamais īpašums pēc iepriekšējā pārdošanas. Lai nebūtu jāmaksā nodoklis no kapitāla pieauguma, šī summa nevar būt mazāka kā starpība starp pārdotā nekustamā īpašuma pārdošanas cenu un tā sākotnējo iegādes vērtību. Pretējā gadījumā, ja jaunais īpašums tiek iegādāts par mazāku summu, tad radusies starpība ir uzskatāma par ienākumu no kapitāla pieauguma un no tās ir jāmaksā nodoklis.

Svarīgs priekšnoteikums attiecībā uz nekustamā īpašuma tiesību pastāvēšanas ilgumu, ir savlaicīga nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā.

Kad ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas ir tikai jādeklarē?

Ja ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas atbilst kādai no minētajām pazīmēm un no tiem nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, arī deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma nav jāiesniedz. Taču, ja ienākumi pārsniedz 10 000 eiro, tie ir jānorāda gada ienākumu deklarācijā kā neapliekami ienākumi.

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni +371 67120000 vai uzdot tos rakstiski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

VID informācija

Vidējām un lielām sabiedrībām gada pārskats par 2024.gadu jāiesniedz līdz 31. jūlijam

2. jūl. 2025, Nav komentāru

Atgādinām, ka vidējai sabiedrībai, lielai sabiedrībai un koncerna mātes sabiedrībai, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, gada pārskats par 2024. gadu ir jāsniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., līdz 2025.gada 31.jūlijam, ja 2024. pārskata periods ir kalendārais gads.

Vidēja sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura nav maza sabiedrība un kura uz bilances datumu nepārsniedz vismaz divas no trim šādām pazīmēm:

bilances kopsumma — 25 000 000 eiro;
neto apgrozījums — 50 000 000 eiro;
vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.

Liela sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura uz bilances datumu pārsniedz vismaz divas no trim šādām pazīmēm:

bilances kopsumma — 25 000 000 eiro;
neto apgrozījums — 50 000 000 eiro;
vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.

Koncerna mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas ekonomisko interešu grupa, Eiropas kooperatīvā sabiedrība vai Eiropas komercsabiedrība, kura kontrolē vienu vai vairākas tās meitas sabiedrības Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajā kārtībā.

Gada pārskats, tajā skaitā – konsolidētais gada pārskats, ir jāiesniedz elektroniski, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Dokumenti - No veidlapas – Dokumentu grupa “Gada pārskati”.

Šogad gada pārskata savlaicīgai iesniegšana ir īpaši svarīga, jo tas ir viens no būtiskiem kritērijiem, lai uzņēmums saņemtu visaugstāko - “A” reitinga novērtējumu. “A” reitinga uzņēmumiem ir pieejama virkne priekšrocību nodokļu un muitas jomā. Ar plašāku informāciju par nodokļu maksātāju reitinga sistēmu, aicinām iepazīties VID tīmekļvietnes sadaļā “Uzņēmējiem / Nodokļu maksātāju reitinga sistēma”.

Noderīga informācija

VID tīmekļvietnē ir pieejams 30.04.2025. VID tiešsaistes semināra “Kas jāņem vērā, sagatavojot un iesniedzot gada pārskatu par 2024. gadu?" ieraksts, prezentācija un atbildes uz semināra laikā uzdotajiem jautājumiem.

Gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums .

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni + 371 67120000 vai arī uzdot tos rakstiski EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.

VID informācija

Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2025. gada jūnijā

1. jūl. 2025, Nav komentāru

Normatīvā akta nosaukums	Komentārs/skaidrojums	Pieņemšanas datums	Spēkā stāšanās datums
Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā	Ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs var saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, ja ir reģistrējies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu no 2025. gada 1. jūlija ieviesta īpaša kārtība reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas saņem tādus pakalpojumus no ārvalstu nodokļu maksātājiem, kas Latvijā neveic saimniecisko darbību, kuras sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu, vai veic preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā. Tas nozīmē, ka MUN maksātājs no 2025. gada 1. jūlija, reģistrējoties Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.²pantā noteiktajā īpašajā reģistrācijas kārtībā, var saņemt maksas pakalpojumu vai preces ārvalstīs un palikt MUN maksātājs, ja vienlaikus: • nesniedz citas ES dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam pakalpojumu, kura sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmajā daļā noteikto; • tā apgrozījums Latvijā nepārsniedz 50 000 eiro kalendāra gadā. Šajā gadījumā PVN ir izmaksas, kas nesamazina ienākumu, no kura aprēķina MUN. MUN maksātājam, kurš reģistrējies Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.²pantā noteiktajā īpašajā reģistrācijas kārtībā, nav tiesību par saviem pakalpojumiem Latvijā izrakstīt rēķinu ar PVN.	29.05.2025.	01.07.2025.
Grozījumi Grāmatvedības likumā	Ar grozījumiem noteikts, ka strukturētu elektronisko rēķinu (turpmāk – e-rēķins) obligātas aprites uzsākšana uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, ir pārcelta uz 2028. gada 1. janvāri. Precizēts pārejas noteikumu 10. punkts, saskaņā ar kuru uzņēmumiem (B2B darījumos) obligātais pienākums e-rēķinu datus nodot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir pārcelts uz 2028. gada 1. janvāri. Obligāts pienākums lietot e-rēķinus darījumos, kur attaisnojuma dokuments tiek izsniegts samaksāšanai citam uzņēmumam, kas ir budžeta iestāde (G2G, B2G, G2B darījumi), paliek nemainīgs, t. i., 2026. gada 1. janvāris. Minētajiem uzņēmumiem (G2G, B2G, G2B darījumos) būs pienākums e-rēķinus, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, nodod VID. Tas neaizliedz uzņēmumiem (B2B darījumos) sagatavot e-rēķinus un to datus brīvprātīgi nodot VID, jau sākot ar 2026. gada 1. janvāri.	05.06.2025.	12.06.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 10. jūnija noteikumi Nr. 336 “Nodokļu un muitas policijas nolikums”	Nodokļu un muitas policija ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Finanšu ministrs Nodokļu un muitas policijas pārraudzību īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību. Nodokļu un muitas policijas darbības mērķis ir tiesiska, taisnīga un efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu atklāšanā, novēršanā un izmeklēšanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Nodokļu un muitas policija veic Nodokļu un muitas policijas likumā un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.	10.06.2025.	01.01.2026.
Ministru kabineta 2025. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 357 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām””	Ar grozījumiem noteikumu 3.punkts atbilstoši DAC8 prasībām tiek papildināts ar jaunu apakšpunktu, ieviešot jaunu terminu “klients”, kas ir starpnieks vai attiecīgais nodokļu maksātājs, kas saņem pakalpojumus (tostarp palīdzību, padomu, konsultāciju vai norādījumus) no starpnieka, uz kuru attiecas pienākums glabāt profesionālo noslēpumu saistībā ar ziņojamu pārrobežu shēmu. Savukārt noteikumu 11.punkts tiek precizēts, nosakot, ka gadījumā, ja starpnieks ir advokāts, tas nekavējoties paziņo starpniekam, kas ir tā klients, vai, ja starpnieka nav, klientam, kas ir attiecīgais nodokļu maksātājs, par ziņošanas pienākumu atbilstoši šo noteikumu 10.punktam. Šīs izmaiņas nodrošina, ka advokātam nav jāinformē un jāsniedz informācija ar viņu nesaistītai personai, tādējādi ievērojot profesionālo noslēpumu. Ievērojot arī augstāk minētās izmaiņas, tiek grozīts 25.1. apakšpunkts, nosakot, ka ar informāciju par tādu starpnieku, kuram ir tiesības nesniegt ziņojumu, ievērojot profesionālo noslēpumu, Valsts ieņēmumu dienestam nav pienākuma apmainīties. 25.3. apakšpunkts tiek papildināts, nosakot, ka, sniedzot informāciju par ziņojamo pārrobežu shēmu, jāsniedz arī informācija, kas kompetentajai iestādei (piemēram, nodokļu administrācijai) varētu palīdzēt novērtēt iespējamo nodokļu risku. Eiropas Komisija ir informējusi, ka tiks sagatavotas vadlīnijas, kurās skaidrotu, kas būtu saprotams ar “informācija, kas kompetentajai iestādei varētu palīdzēt novērtēt nodokļu risku”. Savukārt 25.8.apakšpunktā iesniedzamā informācija tiek papildināta ar nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, ja tāds ir pieejams. Nodokļu maksātāja identifikācijas numurs ir būtiska informācija, lai nodokļu administrācijas varētu identificēt tās valsts nodokļu maksātāju un efektivizēt par viņu saņemtās informācijas izmantošanas iespējas. Līdz ar to administratīvās sadarbības ietvaros tiek paplašināti gadījumi, kad ir sniedzams nodokļu maksātāja identifikācijas numurs. Pienākums šo informāciju sniegt būs tikai tajos gadījumos, ja tāda informācija būs pieejama. Minētais regulējums stāsies spēkā no 2028.gada 1.janvāra, kā tas izriet no DAC8.	17.06.2025.	01.01.2026.
Ministru kabineta 2025. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 358 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai””	Grozījumi veikti, lai pilnveidotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā, lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtību, kā arī noteiktu PVN piemērošanu psihologa konsultācijai sociālā pakalpojuma ietvaros. Atbilstoši grozījumiem ir precizēti noteikumu 2. un 3. pielikums, pielāgojot tajos esošās reģistrācijas iesniegumu veidlapas 2024. gada 12. decembra grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Ar grozījumiem likumā noteikta arī īpaša kārtība reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā PVN maksātājiem, kas saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu, no ārvalstu personām, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā vai veic preču iegādi ES teritorijā. Tādejādi noteikumi papildināti ar 3.¹ pielikumu “Iesniegums reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.²pantā noteiktajai īpašajai reģistrācijas kārtībai” un 113.¹ ; 112.¹ un 164.¹ punktu. Atbilstoši grozījumiem noteikumu 190., 191. punktā un 193.7.2., 193.8.2. un 194.2. apakšpunktā vārdi “kases čeks” ir aizstāti ar vārdiem “attaisnojuma dokuments”. Tādā veidā ir paplašināti darījumu apliecinošu dokumentu veidi, pieļaujot arī citus attaisnojuma dokumentu veidus, ne tikai kases čekus, ko lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu tirgotājs izsniedz pircējam. Noteikumi papildināti ar 22.3. apakšpunktu, nosakot, nosakot, ka ar PVN neapliek psihologa konsultāciju, ja tā sniegta likuma 52. panta pirmās daļas 9. punktā minētā pakalpojuma - sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas, sociālās palīdzības un sociālā darba pakalpojumu ietvaros un nodrošināta sadarbībā ar sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētu sociālo pakalpojumu sniedzēju.	17.06.2025.	01.07.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 378 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums”.	Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Finanšu ministrs VID pārraudzību īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību. VID darbības mērķis ir tiesiska, taisnīga un efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanā, kā arī muitas lietās un uz sadarbību vērsta darbība, veicinot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei. Spēku zaudēs Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumi Nr. 940 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums”	25.06.2025.	01.01.2026.

1. jūlijs – daļai iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš

30. jūn. 2025, Nav komentāru

Iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2024. gadu ir jāiesniedz obligāti un kuru kopējie ienākumi pagājušajā gadā pārsniedz 78 100 eiro, deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam (ieskaitot). Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) https://eds.vid.gov.lv .

Vairumam iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ik gadu ir 1. jūnijs. Tomēr daļai šis termiņš ir par mēnesi garāks, proti, 1. jūlijs. Tas atkarīgs no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā – tiem iedzīvotājiem, kam kopējie pagājušā gada ienākumi, kuriem piemēro progresīvo iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi, pārsniedza 78 100 eiro, un kuri atbilst arī citiem kritērijiem, gada ienākumu deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam (ieskaitot).

Obligāti gada ienākumu deklarācija par 2024. gadu līdz 1. jūlijam jāsniedz iedzīvotājiem, kuriem kopējie ienākumi 2024. gadā pārsniedza 78 100 eiro un kuri:

ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.),
saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā,
ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir gadījumi, kad no cilvēka algotā darba ienākumiem kādā citā ES dalībvalstī jau tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisks nodoklis,
ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas),
ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja VID ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības veikšanu, vai guvuši ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā),
ir guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, t.sk. no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Visa aktuālā informācija par obligātās gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija / Obligāti iesniedzamā gada ienākumu deklarācija”. Saimnieciskās darbības veicējus aicinām izmantot VID tiešsaistes semināra ierakstu "Saimnieciskās darbības veicēja gada ienākumu deklarācijas sagatavošana un izdevumu atskaitīšana" un turpat pieejamos semināra izdales materiālus.

Semināra izdales materiāli

Obligāti iesniedzamā gada ienākumu deklarācija

Skatīt vairāk

Ja cilvēkam nepieciešama palīdzība deklarācijas aizpildīšanā, tad pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni +371 67120005, atbalstu klātienē var saņemt astoņos VID klientu apkalpošanas centros Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Ierodoties klātienē, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam (pase vai ID karte) un, ja cilvēks izmanto internetbanku, tās lietotājvārdam un parolei, lai varētu pieslēgties VID EDS.

Telefonisku konsultāciju var saņemt, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni +371 67120000. Lai konsultants varētu sniegt pēc iespējas personalizētu konsultāciju, sarunas laikā zvanītajam vēlams pieslēgties elektroniskās deklarēšanas sistēmai, lai varētu konsultantam apliecināt savu identitāti, nosaucot savā EDS profilā redzamo kodu telefoniskai identificēšanai.

Brīvprātīgi iesniedzamā gada ienākumu deklarācija

Savukārt, brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem var ikviens cilvēks, no kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem. Tāpat attaisnotie izdevumi ir arī ziedojumi un dāvinājumi sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām, kā arī iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iesniedzot deklarāciju, iespējams saņemt arī gada laikā nesaņemtos nodokļa atvieglojumus. Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt un labot vēl trīs gadus.

Šogad brīvprātīgi deklarāciju var iesniegt ne tikai par 2024. gadu, bet arī par 2023. un 2022. gadu.

Nodokļa pārmaksu VID atmaksā iedzīvotājiem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas.

VID informācija

Mazajiem uzņēmējiem atvieglota reģistrācija VID PVN maksātāju reģistrā un PVN administrēšana

30. jūn. 2025, Nav komentāru

No 2025. gada 1. jūlija daļa mazo uzņēmēju un saimnieciskās darbības veicēju, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, varēs pieteikties un izmantot īpašu režīmu reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā. Jaunā kārtība ļaus vienkāršotākā veidā administrēt un nomaksāt PVN. PVN būs jāmaksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem vai iepirktajām precēm, bet ne no gūtajiem ieņēmumiem. Jaunās kārtības izmantošana ir brīvprātīga.

Izmantot jauno atviegloto reģistrācijas un PVN administrēšanas kārtību no šī gada 1. jūlija varēs uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kas atbilst šādiem kritērijiem:

preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība jeb apgrozījums Latvijas Republikas teritorijā kalendārā gadā nav pārsniedzis 50 000 eiro;
nesniedz pakalpojumus citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu reģistrētiem nodokļa maksātājiem.

Tiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas izvēlēsies jauno reģistrācijas kārtību, turpmāk būs jāaprēķina un jāmaksā PVN tikai par pakalpojumiem, ko tie saņem no sadarbības partneriem ES un trešajās valstīs, un/vai precēm, ko tie iegādājas ES teritorijā. Turklāt šādā kārtībā reģistrētiem nodokļa maksātājiem nebūs jāsniedz parastās PVN deklarācijas, bet aprēķināto PVN vajadzēs iemaksāt valsts budžetā, iesniedzot paziņojumu par PVN samaksu.

Tie nodokļa maksātāji, kas izmantos jauno reģistrēšanas kārtību, pēc PVN numura saņemšanas to nevarēs izmantot citiem darījumiem, kam šī kārtība nav paredzēta, kā arī nevarēs izmantot PVN normatīvajos aktos noteiktās priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības.

Paredzams, ka jaunā kārtība būtiski atvieglos PVN administrēšanu tieši tiem mazajiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai saņem elektroniski sniegtus pakalpojumus no ārvalstu interneta platformām (piemēram, etsy.com, facebook.com, booking.com u.c.), ja vien tie paralēli neveiks darījumus, kuru dēļ tiem būs nepieciešama obligāta reģistrācija VID PVN maksātāju reģistrā parastā kārtībā.

Tiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas atbilst minētajiem kritērijiem un turpmāk vēlas izmantot īpašo režīmu, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz strukturēts iesniegums “Iesniegums reģistrācijai PVN īpašajā kārtībā (139.² pants) vai izslēgšanai no tās”.

Noderīga informācija

VID tīmekļvietnē sadaļā “Aktualitātes / Semināru materiāli” pieejams VID semināra "Īpašā PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar ES un trešo valstu uzņēmumiem" ieraksts un prezentācija.

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni +371 67120000 vai uzdot jautājumu rakstiski savā EDS kontā, sadaļā “Sarakste ar VID”.

VID informācija

Publiskai apspriešanai nodots Ministru kabineta noteikumu projekts par strukturētu elektronisko rēķinu aprites kārtību

10. jūn. 2025, Nav komentāru

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu portālā ir iesniedzis Ministru kabineta noteikumu “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam” (Ministru kabineta noteikumi) projektu. Ar šiem Ministru kabineta noteikumiem tiek noteikta kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķins) apriti un kādā e-rēķinu datus iesniedz VID. Publiskā apspriešana pieejama līdz 2025. gada 23. jūnijam (ieskaitot).

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka noteikumus piemēro Grāmatvedības likuma 3. pantā minētie subjekti (uzņēmumi) attiecībā uz kārtību, kādā tie organizē un īsteno e-rēķinu apriti ar saimnieciskā darījuma dalībniekiem. Ministru kabineta noteikumos ir noteikti savstarpēji izmantojamie e-rēķinu piegādes kanāli, kas nodrošina e-rēķina nosūtīšanu un saņemšanu.

Ministru kabineta noteikumi paredz iesniegšanas termiņu un kārtību, kādā uzņēmums atkarībā no tā izvēlētā piegādes kanāla iesniedz atbilstoši valstī noteiktajai strukturētajai datu formai e-rēķinu datus VID izveidotā un uzturētā e-rēķinu iesniegšanas risinājumā. Tāpat Ministru kabineta noteikumi paredz e-rēķinu iesniegšanas termiņu un kārtību situācijā, ja e-rēķinu VID nevar iesniegt informācijas sistēmu vai VID risinājuma darbības traucējumu, kā arī citu iemeslu dēļ.

Plānots, ka Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtība, kādā e-rēķinu datus iesniedz VID, attiecībā uz e-rēķinu apriti stāsies spēkā pakāpeniski, proti:

starp budžeta iestādēm un uzņēmumiem (G2B segmentā), starp uzņēmumiem un budžeta iestādēm (B2G segmentā), kā arī starp budžeta iestādēm (G2G segmentā) stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī;
starp uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes (B2B segmentā), stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī.

Vienlaikus ir paredzēts, ka uzņēmumi, kas nav budžeta iestādes (B2B segmentā), varēs brīvprātīgi iesniegt e-rēķinus VID ar 2026. gada 1. janvāri.

Noteikumu projekts pieejams Tiesību aktu portālā.

Ministru kabineta noteikumi izstrādāti saistībā ar Grāmatvedības likumā noteikto e-rēķinu aprites obligātumu un Grāmatvedības likuma 11. panta piecpadsmitajā daļā ietverto pilnvarojumu (likums “Grozījumi Grāmatvedības likumā” pieņemts Saeimā 2024. gada 31. oktobrī, 2024. gada 12. novembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 221 (2024/221.1)), kurš noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā organizē un īsteno strukturētu e-rēķinu apriti un kādā strukturētu e-rēķinu datus iesniedz VID.

VID informācija

10. jūnijā stāsies spēkā grozījumi tiesību aktos, kas paredz administratīvo atbildību par sankciju pārkāpšanu

9. jūn. 2025, Nav komentāru

Informācija importētājiem, eksportētājiem, muitošanas un citu ar precēm saistītu pakalpojumu sniedzējiem

2025. gada 10. jūnijā stājas spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kuri noteic administratīvo atbildību par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 eiro, kā arī noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.

Par minētajiem pārkāpumiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz 2000 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no 2000 līdz 6000 naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 16. panta otro daļu viena naudas soda vienība ir pieci eiro.

Vienlaikus ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā stājas spēkā grozījumi Krimināllikuma 84. pantā un likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.¹ pantā.

Krimināllikuma 84. panta pirmajā daļā no 2025. gada 10. jūnija paredzēta kriminālatbildība par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju vai Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot, pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā, vai par citu Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju vai Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu.

Šā panta otrajā daļā paredzēta kriminālatbildība par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju vai Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot, pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās stratēģiskas nozīmes preces, šaujamieročus, šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju vai militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm.

Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.¹ panta ceturto daļu atbildība par Krimināllikuma 84. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas, ja preču vai pakalpojumu vērtība nav mazāka par 10 000 euro vai ja pakalpojums veikts attiecībā uz precēm, kuru vērtība nav mazāka par 10 000 eiro.

No 2025. gada 10. jūnija, konstatējot personas darbībās Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktā administratīvā pārkāpuma pazīmes, Valsts ieņēmumu dienests uzsāks administratīvā pārkāpuma procesu.

VID informācija

2. jūnijs – daļai iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš

2. jūn. 2025, Nav komentāru

Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2024. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2025. gada 2. jūnijam vai 1.jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Ja kopējie gada ienākumi 2024. gadā nepārsniedza 78 100 eiro, tad deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 2. jūnijam (ieskaitot), bet, ja ienākumi bija lielāki, tad līdz 1. jūlijam (ieskaitot). Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Elektroniskās deklarēšanas sistēma

Skatīt vairāk

Obligāti deklarācija ir jāiesniedz tiem iedzīvotājiem, par kuru ienākumiem valstij citādi nav informācijas – piemēram, pašnodarbinātajiem vai iedzīvotājiem, kas ienākumus guva ārvalstīs. Deklarācija obligāti jāiesniedz arī tad, ja gada laikā ir saņemti mazākajiem ienākumiem paredzētie atvieglojumi, bet gada kopējie ienākumi tomēr bijuši lielāki, tāpēc cilvēkam pēc deklarācijas aizpildīšanas jāatmaksā šī atvieglojuma jeb atlaides daļa.

Obligāti iesniedzamā gada ienākumu deklarācija

Skatīt vairāk

Ja cilvēkam nepieciešama palīdzība deklarācijas aizpildīšanā, tad pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni +37167120005, atbalstu klātienē var saņemt astoņos VID klientu apkalpošanas centros Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Ierodoties klātienē, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam (pase vai ID karte) un, ja cilvēks izmanto internetbanku, tās lietotājvārdam un parolei, lai varētu pieslēgties VID EDS.

Telefonisku konsultāciju var saņemt, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni +37167120000. Lai konsultants varētu sniegt pēc iespējas personalizētu konsultāciju, sarunas laikā zvanītajam vēlams pieslēgties elektroniskās deklarēšanas sistēmai, lai varētu konsultantam apliecināt savu identitāti, nosaucot savā EDS profilā redzamo kodu telefoniskai identificēšanai.

VID klientu apkalpošana ārpus Rīgas

Skatīt vairāk

Brīvprātīgi iesniedzamā gada ienākumu deklarācija

Savukārt, brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem var ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem. Tāpat attaisnotie izdevumi ir arī ziedojumi un dāvinājumi sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām, kā arī iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iesniedzot deklarāciju, iespējams saņemt arī gada laikā nesaņemtos nodokļa atvieglojumus. Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt un labot vēl trīs gadus.

Brīvprātīgi iesniedzamā gada ienākumu deklarācija

Skatīt vairāk

Iedzīvotāji, kam nepieciešama palīdzība brīvprātīgās deklarācijas aizpildīšanā, ir aicināti doties uz jebkuru no vairāk nekā 228 Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem visā Latvijā (https://www.pakalpojumucentri.lv/vpvkac), pēc iepriekšēja pieraksta vērsties tuvākajā VID klientu apkalpošanas centrā vai zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni.

Noderīga informācija

Šogad deklarāciju var iesniegt ne tikai par 2024. gadu, bet arī par 2023. un 2022. gadu, bet līdz 2025. gada 23. jūnijam – vēl arī par 2021. gadu.

Nodokļa pārmaksu VID atmaksā iedzīvotājiem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas.

Iedzīvotāji, kas pērn pieteicās pārmaksas automātiskai saņemšanai bez deklarācijas aizpildīšanas, šo pārmaksu saņems laikā no 1.oktobra līdz 31.decembrim. Tomēr arī tad, ja cilvēks ir pieteicies automātiskajai atmaksai, viņš noteikti drīkst arī iesniegt deklarāciju – lai iesniegtu attaisnoto izdevumu čekus vai lai pārmaksu saņemtu ātrāk nekā sākot no 1.oktobra.

Visa aktuālā informācija par gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “Gada ienākumu deklarācija”. Jautājumu gadījumā var zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni +37167120000. Jautājumus var uzdot arī EDS sadaļā “Sarakste ar VID”, bet visu diennakti – arī virtuālajam asistentam Tomam VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv.

Gada ienākumu deklarācija

Skatīt vairāk

Jāuzmanās no krāpniekiem!

Deklarāciju iesniegšanas laikā īpaši jāuzmanās no krāpniekiem, kas uzdodas par VID. Lai atgūtu pārmaksāto nodokli, iedzīvotājiem ir tikai jāaizpilda gada ienākumu deklarācija, nekādas citas darbības nav jāveic. Deklarāciju jāaizpilda tikai EDS https://eds.vid.gov.lv. VID iedzīvotājiem nesūta īsziņas un e-pastus, neaicina ievadīt savus datus, sekot nepazīstamām saitēm, instalēt jebkādas programmas. Īsziņas, e-pasti un arī zvani, kas aicina veikt šādas darbības nodokļu pārmaksas atgūšanai, ir krāpnieciski. Plašāka informācija par to, kam pievērst uzmanību, lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, pieejama VID tīmekļvietnē un VID kontos sociālajās platformās.

VID informācija

Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem 2025. gada maijā

1. jūn. 2025, Nav komentāru

Normatīvā akta nosaukums	Komentārs/skaidrojums	Pieņemšanas datums	Spēkā stāšanās datums
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”	Likuma 9. pants papildināts ar 1.¹ daļu, nosakot, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti maksātāja — izglītojamā — saimnieciskās darbības ieņēmumi līdz 3000 euro gadā no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotas pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ietvaros. Maksātājs — izglītojamais, kurš gūst ieņēmumus līdz 3000 euro gadā no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotas pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ietvaros, — var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs. Lai noteiktu dienu, kad šajā daļā minētie taksācijas gada ieņēmumi sasniedz 3000 euro, maksātājs rakstveidā veic savu ieņēmumu uzskaiti brīvi izraudzītā vai izglītības iestādes noteiktā formā, tos summējot. Ja ieņēmumi sasniedz 3000 euro slieksni gadā un skolēns plāno darbību turpināt, skolēnam ir pienākums piecu darba dienu laikā reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt nodokļus. Minētos grozījumus piemēro no 2025. gada 1. janvāra.	30.04.2025.	16.05.2025.
Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā	Grozījumi veikti, lai noteiktu Nodokļu un muitas policijas kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem pārvaldes jomā.	08.05.2025.	01.01.2026.
Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”	Grozījumi veikti lai noteiktu regulējumu Latvijas uzņēmumu darbībām ar akcīzes precēm, kuras fiziski neatrodas Latvijā, kā arī precizētu atsevišķas tiesību normas likumā, tajā skaitā, lai tās būtu saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu regulējumiem. Būtiskākās izmaiņas likumā: - ieviests jēdziens “patstāvīgais vidējais pārējo alkoholisko dzērienu ražotājs” un regulējums samazinātas akcīzes nodokļa likmes piemērošanai; - noteikti gadījumi, kad speciāla atļauja (licence) nav nepieciešama darbībām ar akcīzes precēm; - precizētas normas attiecībā uz akcīzes preču pilnīgu iznīcināšanu vai neatgriezenisku zudumu (pilnīgu vai daļēju); - noteikts regulējums akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanai tabakas izstrādājumiem, kurus apstiprināts noliktavas turētājs izmanto tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšanai vai citu tabakas izstrādājumu, kas nav akcīzes preces Latvijā, ražošanai; - izmaiņas attiecībā uz akcīzes nodokļa markām - veikti arī citi grozījumi.	15.05.2025.	02.06.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 20. maija noteikumi Nr. 300 “Noteikumi par solidaritātes iemaksas deklarācijā iekļaujamo informāciju”	Noteikumi nosaka solidaritātes iemaksas deklarācijā un avansa maksājuma deklarācijā iekļaujamo informāciju. Deklarācijā summas norāda tikai veselos euro (summu līdz 49 centiem atmet un summu, sākot no 50 centiem, noapaļo līdz veselam euro). Solidaritātes iemaksas deklarāciju aizpilda par maksāšanas periodu. Solidaritātes iemaksas avansa maksājuma deklarāciju aizpilda par maksāšanas perioda (kalendāra gada) ceturksni.	20.05.2025.	27.05.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 20. maija noteikumi Nr. 301 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 194 “Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem””	Jaunā redakcijā izteikts 1. pielikums, palielinot augļkopības platībām marķētās dīzeļdegvielas daudzumu no 130 līdz 180 litriem uz hektāru, dārzeņkopības platībām no 130 līdz 290 litriem uz hektāru, par zālāju platību, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,5 no 130 līdz 180 litriem uz hektāru un par zālāju platību, kas ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību – vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru, no 130 līdz 145 litriem uz hektāru. Palielināts minimālo ieņēmumu kritērijs konvenciālajām saimniecībām no 350 līdz 450 euro/hektāru un bioloģiskajām saimniecībām no 210 līdz 270 euro/hektāru. Noteikumi papildināti ar pārejas normu, kurā 2025.gadā iesniegumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 2025.gada 10.jūnijam. Noteikumos veikti arī citi redakcionāli grozījumi.	20.05.2025.	02.06.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 27. maija noteikumi Nr. 304 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1507 ”Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam”	Grozījumi veikti, lai uzlabotu PVN atmaksas procesa efektivitāti, vienkāršojot iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, samazinot trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību ES teritorijā, iesniedzamo dokumentu un Valsts ieņēmumu dienesta nosūtamo dokumentu apjomu. Tādejādi precizēts noteikumu 11.1. apakšpunkts, nosakot prasību iesniegumam pievienot apmaksāto PVN rēķinu vai dokumentu, kas apliecina preču importu, kopijas par atmaksas periodā Latvijas teritorijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, par kuriem tiek pieprasīta PVN atmaksa. Minētais punkts papildināts ar jauniem apakšpunktiem, paredzot robežvērtības, kuras sasniedzot vai pārsniedzot ir jāiesniedz attaisnojuma dokumentu kopijas. Noteikumi papildināti ar jaunu 15.¹ punktu, nosakot VID tiesības pamatotu šaubu gadījumā pieprasīt iesniegt attiecīgā PVN rēķina vai dokumenta, kas apliecina preču importu, oriģinālu vai kopiju zem noteiktās robežvērtības. Jaunā redakcijā izteikts noteikumu pielikums, precizējot atsauci uz aktuālo saimnieciskās darbības klasifikāciju atbilstoši NACE 2.1.redakcijai.	27.05.2025.	03.06.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 27. maija noteikumi Nr. 305 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1514 “Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam””	Grozījumi veikti, lai precizētu PVN atmaksas pieteikumā norādāmo saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas kodu NACE redakciju. Tādejādi noteikumu 16.5. un 32.6.apakšpunktā ir precizētas atsauces uz aktuālu saimniecisko darbību klasifikācijas kodu lietošanu, aizstājot atsauci uz NACE 2.redakciju ar atsauci uz NACE 2.1 redakciju.	27.05.2025.	03.06.2025.

Mazajiem uzņēmumiem līdz 2. jūnijam jāiesniedz gada pārskats par 2024. gadu

21. maijs 2025, Nav komentāru

Atgādinām, ka mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām gada pārskats par 2024. gadu ir jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., ja pārskata periods sakrīt ar kalendāro gadu, līdz 2025. gada 2. jūnijam (ieskaitot).

Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm:

bilances kopsumma — 450 000 eiro;
neto apgrozījums — 900 000 eiro;
vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10.

Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm:

bilances kopsumma — 5 000 000 eiro;
neto apgrozījums — 10 000 000 eiro;
vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.

Gada pārskats ir jāiesniedz elektroniski, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Dokumenti - No veidlapas – Dokumentu grupa “Gada pārskati”.

Savukārt vidējai sabiedrībai, lielai sabiedrībai un koncerna mātes sabiedrībai, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, gada pārskats par 2024. gadu ir jāsniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., līdz 2025.gada 31.jūlijam, ja 2024. pārskata periods ir kalendārais gads.

Nodokļu maksātāju reitinga sistēma

Skatīt vairāk

Noderīga informācija

Gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums .

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni +37167120000, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.

VID informācija

Jaunas dokumentu saņemšanas iespējas tiem EDS klientiem, kam ir oficiālā e-adrese

15. maijs 2025, Nav komentāru

No šī gada 1. maija tie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) klienti, kam portālā Latvija.gov.lv ir izveidota oficiālā e-adrese, var izvēlēties, kādā veidā saņemt dokumentus no VID – EDS un oficiālajā e-adresē vai arī tikai EDS.

Šobrīd visiem EDS klientiem ir aktivizēti divi dokumentu saņemšanas kanāli: EDS un oficiālā e-adrese. Kopš 1. maija klients var izvēlēties, vai turpināt saņemt dokumentus abos kanālos vai tikai EDS.

Ja klients savā EDS profilā saglabās atzīmi “Saņemt dokumentu e-adresē”, tad dokumenti tiks nosūtīti ne tikai uz EDS, bet arī uz oficiālo e-adresi, ja klientam tāda būs izveidota.

Ja klients savā EDS profilā atzīmēs tikai “Saņemt paziņojumu e-pastā”, tad dokuments tiks nosūtīts EDS un klients savā saziņas e-pastā saņems paziņojumu par to, ka EDS ir apskatāms jauns dokuments.

VID informācija

Nemainot pašreizējos uzstādījumus, klients visus dokumentus, kas tiek nosūtīti EDS, turpinās saņemt un varēs aplūkot abos kanālos - gan EDS, gan savā oficiālajā e-adresē, kā arī saņems paziņojumus EDS norādītajā saziņas e-pastā par to, ka EDS ir apskatāmi jauni dokumenti.

Savu izvēli klients var mainīt EDS sadaļā “Iestatījumi / Profils / EDS paziņojumu konfigurācija”.

Īpaši ērta jaunā izvēles iespēja ir tieši uzņēmumiem, grāmatvežiem un citiem jomas profesionāļiem, kas EDS izmanto ikdienā un dažāda veida dokumentus tajā saņem regulāri.

Savukārt, tiem cilvēkiem, kas EDS izmanto reti, iesakām saglabāt pašreizējos dokumentu saņemšanas uzstādījumus.

Minētās izmaiņas noteic likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16.panta pirmās daļas 18.punkts.

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni +37167120000, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas EDS un nosauc tur redzamo kodu.

Noderīga informācija par darbu vasaras brīvlaikā skolēniem un viņu vecākiem

9. maijs 2025, Nav komentāru

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, atgādinām, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē.

Nodokļu atvieglojumi vecākiem

Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu – vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, ir 250 eiro mēnesī.

Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.

Nodokļu samaksas nosacījumi

Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu maksāšanas režīms ir skolēna darba devējam:

Vispārējais nodokļu maksāšanas režīms

Ja skolēns strādā pie darba devēja (arī pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja) vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, tad darba devējs no algas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 25,5 % un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 34,09 %.

Sociālās iemaksas neveic, ja skolēns ir jaunāks par 15 gadiem. Citos gadījumos 10,50 % darba ņēmēja sociālo iemaksu daļu darba devējs ietur no skolēna algas, savukārt 23,59 % sociālo iemaksu daļu darba devējs maksā no saviem līdzekļiem.

Darba devējs ir lauksaimnieks

Ja skolēns vasarā saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu, strādājot lauku darbos, skolēna ienākumam tiek piemērota nodokļa likme 15 %, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā.

Piemēram, ja kopējā saņemamā atlīdzība par mēnesi ir 500 eiro un nevienā no dienām tā nav mazāka par 4,70 eiro, ienākums, ko saņems skolēns pēc laukstrādnieku ienākuma nodokļa nomaksas, būs 425 eiro.

Algas nodokļa grāmatiņa

Skolēni var izmantot algas nodokļa grāmatiņu, atzīmējot tajā galveno ienākuma gūšanas vietu, t.i., atzīmējot darba devēju, pie kura strādās.

Skolēni, kuri strādās vasaras mēnešos vispārējā nodokļa maksāšanas režīmā, var izvēlēties – atzīmēt darba devēju vai nē. Savukārt, saņemot sezonas laukstrādnieku ienākumu, algas nodokļu grāmatiņā darba devēju atzīmēt nevar un ienākumiem nevar piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus.

Savukārt, Ja algas nodokļa grāmatiņā atzīmēts darba devējs, tad darba devējs algai piemēro neapliekamo minimumu 510 eiro mēnesī.

Piemēram, ja saņemamā atlīdzība ir 740 eiro un ir piemērots mēneša neapliekamais minimums 510 eiro, skolēns pēc nodokļu samaksas saņem 623,46 eiro.

Ja darba devējs nav atzīmēts un saņemamā atlīdzība ir 740 eiro, skolēns pēc nodokļu samaksas saņem 493,41 eiro.

Ja algas nodokļa grāmatiņā darba devējs nav atzīmēts, tad darba devējs gada laikā saņemtajai algai pirms nodokļu ieturēšanas nedrīkst atskaitīt neapliekamo minimumu. Taču pēc tam, nākamajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, skolēns var saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu.

Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un visas darbības, kas tajā veicamas, notiek elektroniski.

Plašāka informācija par elektronisko algas nodokļa grāmatiņu pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā Algas nodokļa grāmatiņa.

Noderīga informācija

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni +37167120000 vai uzdot jautājumu rakstiski savā EDS kontā, sadaļā “Sarakste ar VID”.

Jaunieši, kuri iecerējuši vasaras mēnešos strādāt, noderīgu informāciju atradīs arī Valsts nodarbinātības aģentūras un Valsts darba inspekcijas tīmekļa vietnē.

VID informācija

Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2025. gada aprīlī

1. maijs 2025, Nav komentāru

Normatīvā akta nosaukums	Komentārs/skaidrojums	Pieņemšanas datums	Spēkā stāšanās datums
Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā	Sākot ar 2025. gada 1. maiju, Ukrainas civiliedzīvotājiem ir palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs uz 510 euro mēnesī.	03.04.2025.	01.05.2025.
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”	Noteikts, ka pamatdarbības veids nosakāms saskaņā ar NACE 2.1. redakciju. Grozījumi veikti likuma 7.² panta pirmajā daļā, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs (EDS), paziņo, izmantojot VID EDS, vienlaikus par to nosūtot informatīvu paziņojumu uz nodokļu maksātāja VID EDS norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, VID EDS paziņoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nekavējoties nosūta arī uz oficiālās elektroniskās adreses kontu. Likuma 16. panta pirmā daļa papildināta ar 18. un 19. punktu, nosakot šādas nodokļu maksātāju tiesības: - VID EDS lietotājam — atteikties saņemt administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātāja oficiālās elektroniskās adreses kontā vai atteikties saņemt informatīvu paziņojumu par administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citiem lēmumiem, dokumentiem un informāciju nodokļu maksātāja VID EDS norādītajā elektroniskā pasta adresē; - fiziskajām personām — pilnvarot citu VID EDS lietotāju pilnvarotāja vārdā iesniegt un saņemt dokumentus un informāciju, izmantojot pilnvarotāja VID EDS lietotāja kontu. Ja pilnvarotājs šajā punktā norādīto pilnvaru ir iesniedzis VID EDS, tai ir juridisks spēks arī tad, ja tā nesatur rekvizītu “paraksts” un nav notariāli apliecināta. Jaunā redakcijā izteikts 18. panta pirmās daļas 8.¹ punkts, nosakot VID pienākumu nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam publicējot informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) attiecīgajā ceturksnī samaksāto VID administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummām, samazinot to par nodokļu summu, kas atmaksāta no budžeta, atsevišķi norādot valsts budžetā samaksāto un no valsts budžeta atmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu. 18. pants papildināts ar jaunu vienpadsmito daļu, nosakot informāciju, kas VID jānodrošina publicēšanai atvērto datu veidā.	03.04.2025.	01.05.2025.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”	Likumā vārdi “virtuālā valūta” aizstāti ar vārdu “kriptoaktīvi”. No 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ar nodokli neapliek ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ienākumu, kas gūts no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Likuma 12 pants papildināts ar 12.³ daļu, nosakot, ka maksātājam, kuram pensionāra neapliekamo minimumu piemēro dalīti, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, laikposmā, par kuru slimības pabalsts aprēķināts, piemēro šim laikposmam atbilstošo uz darba devēju (citu ienākumu izmaksātāju) attiecināmo pensionāra neapliekamā minimuma daļu. 2025. gadā likuma 12. panta 2.³ daļu piemēro: 1) slimības pabalstiem, kas izmaksāti par darba nespējas periodiem no 2025. gada 1. maija līdz 31. decembrim, — Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra; 2) slimības pabalstiem, kas izmaksāti par darba nespējas periodiem no 2025. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim, — maksātājs, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju šā likuma 19. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā.	10.04.2025.	25.04.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 1. aprīļa noteikumi Nr.202 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi””	Grozījumu mērķis ir nodrošināt uzņēmumiem vienotu izpratni par kriptoaktīvu uzskaiti grāmatvedībā. Grozījumi attiecas uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem, kuriem ir darījumi ar kriptoaktīviem. Kriptoaktīvs ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju. Aktīviem piesaistītus žetonus un citus kriptoaktīvus, kas nav elektroniskās naudas žetoni, grāmatvedībā norāda atbilstoši to iegādes vai ražošanas izmaksām apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumus, izveidojot attiecīgu atsevišķu apakšposteni “Aktīviem piesaistīti žetoni” vai “Kriptoaktīvi”. Gada beigās kriptoaktīvu atlikumu vērtību koriģē, lai tie bilances datumā būtu novērtēti atbilstoši to iegādes izmaksām vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks. Elektroniskās naudas žetonus grāmatvedībā uzrāda apgrozāmo līdzekļu sastāvā postenī “Nauda”, izveidojot apakšposteni “Elektroniskās naudas žetons”. Sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par kriptoaktīvu veidiem un to uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku, kā arī to ietekmi uz finanšu pārskatu.	01.04.2025.	11.04.2025.

Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2025. gada martā

1. apr. 2025, Nav komentāru

Normatīvā akta nosaukums	Komentārs/skaidrojums	Pieņemšanas datums	Spēkā stāšanās datums
Informācija Solidaritātes iemaksas likuma 6. panta piemērošanai maksāšanas periodā par 2025. gadu	Solidaritātes iemaksas likuma 6. pantā paredzētās atlaides maksāšanas periodā par 2025. gadu piemērošanai un aprēķināšanai ir izmantojama likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”” paskaidrojumos norādītā iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās pieauguma tempa prognoze 2025. gadam, kas ir 5,9 procenti.	04.03.2025.	Piemēro 2025. gadā
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””	Ar grozījumiem noteikts, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek (atbrīvo arī no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām) darba devēja palīdzību naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei. Jēdziens “medicīniskās tehnoloģijas” nozīmē ārstniecībā izmantojamās metodes, medicīniskās ierīces un zāles. Darbiniekam vai viņa ģimenes loceklim piešķirto palīdzību naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un tā nav algota darba ienākums, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) medicīnisko tehnoloģiju iegādes nepieciešamību ir apstiprinājis ārstu konsīlijs un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina; 2) medicīnisko tehnoloģiju iegāde netiek pilnībā kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina; 3) darba devēja piešķirtā palīdzība naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei nepārsniedz to iegādei nepieciešamo līdzekļu daļu, kas netiek kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem; 4) darba devēja rīcībā ir darbinieka apliecinājums, ka dokumenti par medicīnisko tehnoloģiju iegādi nav iesniegti un netiks iesniegti apmaksai apdrošināšanas sabiedrībai vai Valsts ieņēmumu dienestam kā attaisnoto izdevumu pamatojums. Par darbinieka ģimenes locekļiem uzskatāmas apgādībā esošas personas, kā arī darbinieka vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni un mazbērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir darbinieka apgādībā. Darba devēja pienākums ir uzglabāt dokumentus, kas pamato atbrīvojuma piemērošanu, trīs gadus no algas nodokļa maksāšanas termiņa un izmantot tos tikai šim mērķim.	06.03.2025.	20.03.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 4. marta noteikumi Nr. 132 “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumos Nr. 72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem””	Noteikumi papildināti ar: - 7.² punktu nosakot, ka sintētiskās izcelsmes metanola (metilspirta) pārvietošanai atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā piemēro 100 procentu nodrošinājuma samazinājumu; - 46.² punktu, nosakot gadījumu, kad Valsts ieņēmumu dienests dzēš vienreizējo nodrošinājumu īslaicīgi reģistrēta saņēmēja darbībai, ja īslaicīgi reģistrēts saņēmējs nav iesniedzis iesniegumu vienreizēja nodrošinājuma dzēšanai. Precizēta 62. punkta redakcija, nosakot, ka nodrošinātājs var samazināt nodrošinājumu vai nodrošinājuma derīguma termiņu, anulēt to vai pārņemt cita nodrošinājuma saistības, pēc tam, kad par to ir informējis Valsts ieņēmumu dienestu. Precizēts noteikumu 72. punkts, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošinājumu dzēš piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 67. vai 70. punktā minētā termiņa beigām un nodokļa saistību izpildes, un par to informē nodrošinātāju.	04.03.2025.	13.03.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 11. marta noteikumi Nr. 144 “Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 525 “Kārtība, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa””	Saeima 2024.gada 4.decembrī pieņēma grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, kas stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī. Minētie grozījumi paredz atcelt akcīzes nodokļa atbrīvojumu naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijas iekārtās. Tādejādi ar grozījumiem pārskatītas normas, svītrojot atsauces uz likuma 18.panta pirmās daļas 4.punktu, kā arī veikti citi tehniski precizējumi attiecībā uz Kombinētās nomenklatūras kodiem un praksē konstatētajām piemērošanas problēmām.	11.03.2025.	14.03.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 11. marta noteikumi Nr. 145 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumos Nr. 300 “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību””	Grozījumi veikti, lai noteiktu akcīzes nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kartību, ņemot vērā 2024.gada 4.decembrī pieņemtos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, attiecībā uz dabasgāzi. Jaunā redakcijā izteikti noteikumu 3. un 5. pielikums.	11.03.2025.	14.03.2025.

Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2025. gada februārī

1. marts 2025, Nav komentāru

Normatīvā akta nosaukums	Komentārs/skaidrojums	Pieņemšanas datums	Spēkā stāšanās datums
Ministru kabineta 2025. gada 4. februāra noteikumi Nr. 76 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 “Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi””	Grozījumi veikti muitas jomas tiesiskā regulējuma un muitas procesa pilnveidošanai, vienkāršošanai un administratīvā sloga samazināšanai gan komersantiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam.	04.02.2025.	07.02.2025.
Finanšu ministrijas 2025. gada 25. februāra informācija “Par aktualizēto jurisdikciju sarakstu”	Ar 2025. gada 1. martu aktuālajā sarakstā iekļautas 11 zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas: Angiljas teritorija; ASV Guamas teritorija; ASV Samoa teritorija; ASV Virdžīnu salu teritorija; Fidži Republika; Krievijas Federācija; Palau Republika; Panamas Republika; Samoa Neatkarīgā Valsts; Trinidādas un Tobāgo Republika; Vanuatu. Aktuālajā sarakstā iekļautās valstis un teritorijas nav mainījušās, salīdzinot ar iepriekšējo 2024. gada 1. novembrī publicēto sarakstu.	25.02.2025.	01.03.2025.

Normatīvā akta nosaukums

Komentārs/skaidrojums

Pieņemšanas datums

Spēkā stāšanās datums

Ministru kabineta 2025. gada 4. februāra noteikumi Nr. 76 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 “Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi””

Grozījumi veikti muitas jomas tiesiskā regulējuma un muitas procesa pilnveidošanai, vienkāršošanai un administratīvā sloga samazināšanai gan komersantiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam.

04.02.2025.

07.02.2025.

Finanšu ministrijas 2025. gada 25. februāra informācija “Par aktualizēto jurisdikciju sarakstu”

Ar 2025. gada 1. martu aktuālajā sarakstā iekļautas 11 zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas: Angiljas teritorija; ASV Guamas teritorija; ASV Samoa teritorija; ASV Virdžīnu salu teritorija; Fidži Republika; Krievijas Federācija; Palau Republika; Panamas Republika; Samoa Neatkarīgā Valsts; Trinidādas un Tobāgo Republika; Vanuatu.

Aktuālajā sarakstā iekļautās valstis un teritorijas nav mainījušās, salīdzinot ar iepriekšējo 2024. gada 1. novembrī publicēto sarakstu.

25.02.2025.

01.03.2025.

Atvieglots PVN nomaksas režīms mazajiem uzņēmumiem darījumiem ES dalībvalstīs

1. febr. 2025, Nav komentāru

No 2025. gada Latvijas mazajiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuri pārdod preces vai sniedz pakalpojumus ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs, ir iespēja pieteikties un izmantot īpašo PVN atbrīvojuma režīmu (turpmāk – MVU režīms).

Tas nozīmē, ka tie Latvijas mazie uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kuri pieteiksies un tiks reģistrēti MVU režīmā, turpmāk varēs nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs, ja netiks pārsniegts attiecīgās ES dalībvalsts PVN reģistrācijas slieksnis un nebūs pārsniegts ES kopējais apgrozījums 100 000 eiro.

MVU režīmā var reģistrēties Latvijas uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kas atbilst šādiem kritērijiem:

citā ES dalībvalstī veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība (bez PVN) gada laikā nav pārsniegusi robežvērtību, kuru minētajā dalībvalstī piemēro attiecībā uz nodokļa atbrīvojumu šīs dalībvalsts nodokļa maksātājiem;
to gada apgrozījums ES (tai skaitā Latvijā veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN), nav pārsniedzis 100 000 eiro.

Lai reģistrētos MVU režīmā, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz iepriekšējais paziņojums, un tajā jānorāda, kurā tieši ES dalībvalstī/-s uzņēmums vēlas izmantot atbrīvojumu no PVN.

VID informācija

Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2025. gada janvārī

1. febr. 2025, Nav komentāru

Normatīvā akta nosaukums	Komentārs/skaidrojums	Pieņemšanas datums	Spēkā stāšanās datums
Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā	Grozījumi paredz ievērojamas izmaiņas alkoholisko dzērienu tirdzniecībā, izplatīšanā un reklāmā. Tiek noteiktas papildus marķēšanas prasības alkoholiskajiem dzērieniem, noteikti ierobežojumi alkoholisko dzērienu pieejamībai azartspēļu organizēšanas vietās, aizliegums tirgot noteikta stipruma alkoholiskos dzērienus maza tilpuma (nepārsniedz 0,2 litrus) plastmasas iepakojumos, noteikti alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumi drukātajos medijos un drukātajos materiālos, kinoteātros un tiešsaistē, kā arī ierobežoti tirdzniecības veicināšanas pasākumi (akcijas, izpārdošanas, u.tml.) mazumtirdzniecības vietās. Ņemot vērā, ka atsevišķas iekļautās normas ir saistītas ar papildu pasākumiem, kurus būtu nepieciešams veikt gan alkoholisko dzērienu ražotājiem, gan mazumtirgotājiem pirms minēto normu stāšanās spēkā, atsevišķiem grozījumiem ir noteikts spēkā stāšanās un pārejas periods normu ieviešanai.	09.01.2025.	07.02.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 21. janvāra noteikumi Nr. 48 “Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas””	Papildināti un precizēti noteikumu 1. pielikums “Pārskats par aprēķināto dabas resursu nodokli”, 7. pielikums “Nodokļa likmju grupām atbilstošo videi kaitīgo preču klasifikācija un tehniskais raksturojums” un 9. pielikums “Akts par iepakojuma materiālu veidu un svaru/vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiālu veidu un svaru/videi kaitīgu preču svaru/tekstila izstrādājumu svaru”. Pārskata par aprēķināto dabas resursu nodokli veidlapa papildināta ar jaunām sadaļām: “Dabas resursu nodoklis par tekstilizstrādājumiem”, “Nodoklis par vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem” un “Dabas resursu nodoklis par nepārstrādātu un nepārstrādājamu plastmasas iepakojumu”. Videi kaitīgo preču saraksts papildināts ar jauniem dabas resursu nodokļa (nodoklis) objektiem (riepas, ar kurām aprīkoti dažādu kategoriju transportlīdzekļi). Noteikta kārtība, kādā uzskaita un maksā nodokli par tekstilizstrādājumiem. Nodokli maksā par iepriekšējā pārskata periodā Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi realizētiem vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot sāktiem tekstilizstrādājumiem. Nodokli var samaksāt tūlīt pēc tekstilizstrādājumu ievešanas Latvijas teritorijā. Noteikumi papildināti ar jauniem 86.1 86. 2 ,86.3, 86.4, 86.5 punktiem, kuros sniegtas norādes, kā noteikt un uzskaitīt tekstilizstrādājumu veidu un svaru. Noteikta kārtība, kādā ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersants (apsaimniekotājs) maksā nodokli par plastmasas iepakojumu un kompozīta iepakojuma sastāvā esošo plastmasu, kas pārskata periodā nav pārstrādāta vai reģenerēta. Nodokli samaksā līdz nākamā gada 23. oktobrim. Jaunā redakcijā izteikts arī noteikumu 2. un 10. pielikums.	21.01.2025.	23.01.2025.
Ministru kabineta 2025. gada 28. janvāra noteikumi Nr. 70 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā””	Ar grozījumiem mainīts noteikumu 103. punktā noteiktais kritērijs, atbilstoši kuram biedrības un nodibinājuma gada pārskatu revidē (pārbauda) zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība: biedrības un nodibinājuma gada pārskatu revidē (pārbauda) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidenta ziņojumu sniedz zvērināts revidents (vairāki zvērināti revidenti) vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam, ja biedrībai vai nodibinājumam apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāks par 1 000 000 eiro. Precizēta 105. punkta redakcija un papildināta ar nosacījumiem attiecībā uz biedrības, nodibinājuma un arodbiedrības (organizācija) gada pārskata iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), nosakot kritērijus attiecībā uz revīzijas ziņojuma iesniegšanu. Kopā ar gada pārskatu organizācija VID iesniedz: finansiālās darbības revīzijas institūcijas brīvā formā sagatavota ziņojuma atvasinājumu, ja organizācijai pārskata gadā apgrozījums (ieņēmumi) pārsniedz 1200 eiro, bet ir mazāks par 1 000 000 eiro; zvērināta revidenta ziņojumu (atvasinājumu), ja organizācijas pārskata gadā apgrozījums (ieņēmumi) pārsniedz 1 000 000 eiro. Precizēta noteikumu 98.4. apakšpunkta redakcija, nosakot, ka vadības ziņojumā obligāti norādāma biedrības vai nodibinājuma darbības joma vai jomas atbilstoši normatīvajiem aktiem par biedrību un nodibinājumu klasifikāciju. Redakcionāli precizēts noteikumu 99.1. un 99.2. apakšpunkts attiecībā uz vadības ziņojumā sniedzamo informāciju par brīvprātīgo darbu saskaņā ar Brīvprātīgā darba likuma prasībām. Jaunā redakcijā izteikts noteikumu 7. pielikums “Vadības ziņojums”. Minētos grozījumus piemēro, sagatavojot gada pārskatus, sākot ar 2024. gada pārskata gadu.	28.01.2025.	30.01.2025.

Normatīvā akta nosaukums

Komentārs/skaidrojums

Pieņemšanas datums

Spēkā stāšanās datums

Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā

Grozījumi paredz ievērojamas izmaiņas alkoholisko dzērienu tirdzniecībā, izplatīšanā un reklāmā. Tiek noteiktas papildus marķēšanas prasības alkoholiskajiem dzērieniem, noteikti ierobežojumi alkoholisko dzērienu pieejamībai azartspēļu organizēšanas vietās, aizliegums tirgot noteikta stipruma alkoholiskos dzērienus maza tilpuma (nepārsniedz 0,2 litrus) plastmasas iepakojumos, noteikti alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumi drukātajos medijos un drukātajos materiālos, kinoteātros un tiešsaistē, kā arī ierobežoti tirdzniecības veicināšanas pasākumi (akcijas, izpārdošanas, u.tml.) mazumtirdzniecības vietās. Ņemot vērā, ka atsevišķas iekļautās normas ir saistītas ar papildu pasākumiem, kurus būtu nepieciešams veikt gan alkoholisko dzērienu ražotājiem, gan mazumtirgotājiem pirms minēto normu stāšanās spēkā, atsevišķiem grozījumiem ir noteikts spēkā stāšanās un pārejas periods normu ieviešanai.

09.01.2025.

07.02.2025.

Ministru kabineta 2025. gada 21. janvāra noteikumi Nr. 48 “Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas””

Papildināti un precizēti noteikumu 1. pielikums “Pārskats par aprēķināto dabas resursu nodokli”, 7. pielikums “Nodokļa likmju grupām atbilstošo videi kaitīgo preču klasifikācija un tehniskais raksturojums” un 9. pielikums “Akts par iepakojuma materiālu veidu un svaru/vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiālu veidu un svaru/videi kaitīgu preču svaru/tekstila izstrādājumu svaru”. Pārskata par aprēķināto dabas resursu nodokli veidlapa papildināta ar jaunām sadaļām: “Dabas resursu nodoklis par tekstilizstrādājumiem”, “Nodoklis par vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem” un “Dabas resursu nodoklis par nepārstrādātu un nepārstrādājamu plastmasas iepakojumu”. Videi kaitīgo preču saraksts papildināts ar jauniem dabas resursu nodokļa (nodoklis) objektiem (riepas, ar kurām aprīkoti dažādu kategoriju transportlīdzekļi).

Noteikta kārtība, kādā uzskaita un maksā nodokli par tekstilizstrādājumiem. Nodokli maksā par iepriekšējā pārskata periodā Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi realizētiem vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot sāktiem tekstilizstrādājumiem. Nodokli var samaksāt tūlīt pēc tekstilizstrādājumu ievešanas Latvijas teritorijā. Noteikumi papildināti ar jauniem 86.1 86. 2 ,86.3, 86.4, 86.5 punktiem, kuros sniegtas norādes, kā noteikt un uzskaitīt tekstilizstrādājumu veidu un svaru. Noteikta kārtība, kādā ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersants (apsaimniekotājs) maksā nodokli par plastmasas iepakojumu un kompozīta iepakojuma sastāvā esošo plastmasu, kas pārskata periodā nav pārstrādāta vai reģenerēta. Nodokli samaksā līdz nākamā gada 23. oktobrim. Jaunā redakcijā izteikts arī noteikumu 2. un 10. pielikums.

21.01.2025.

23.01.2025.

Ministru kabineta 2025. gada 28. janvāra noteikumi Nr. 70 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā””

Ar grozījumiem mainīts noteikumu 103. punktā noteiktais kritērijs, atbilstoši kuram biedrības un nodibinājuma gada pārskatu revidē (pārbauda) zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība: biedrības un nodibinājuma gada pārskatu revidē (pārbauda) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidenta ziņojumu sniedz zvērināts revidents (vairāki zvērināti revidenti) vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam, ja biedrībai vai nodibinājumam apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāks par 1 000 000 eiro.

Precizēta 105. punkta redakcija un papildināta ar nosacījumiem attiecībā uz biedrības, nodibinājuma un arodbiedrības (organizācija) gada pārskata iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), nosakot kritērijus attiecībā uz revīzijas ziņojuma iesniegšanu. Kopā ar gada pārskatu organizācija VID iesniedz:

finansiālās darbības revīzijas institūcijas brīvā formā sagatavota ziņojuma atvasinājumu, ja organizācijai pārskata gadā apgrozījums (ieņēmumi) pārsniedz 1200 eiro, bet ir mazāks par 1 000 000 eiro;
zvērināta revidenta ziņojumu (atvasinājumu), ja organizācijas pārskata gadā apgrozījums (ieņēmumi) pārsniedz 1 000 000 eiro.

Precizēta noteikumu 98.4. apakšpunkta redakcija, nosakot, ka vadības ziņojumā obligāti norādāma biedrības vai nodibinājuma darbības joma vai jomas atbilstoši normatīvajiem aktiem par biedrību un nodibinājumu klasifikāciju.

Redakcionāli precizēts noteikumu 99.1. un 99.2. apakšpunkts attiecībā uz vadības ziņojumā sniedzamo informāciju par brīvprātīgo darbu saskaņā ar Brīvprātīgā darba likuma prasībām.

Jaunā redakcijā izteikts noteikumu 7. pielikums “Vadības ziņojums”. Minētos grozījumus piemēro, sagatavojot gada pārskatus, sākot ar 2024. gada pārskata gadu.

28.01.2025.

30.01.2025.

Kas jāzina par izmaiņām likumos un noteikumos 2025. gadā

3. janv. 2025, Nav komentāru

Nodokļu izmaiņas

No 2025. gada 1. janvāra darba ņēmējiem noteikta viena neapliekamā minimuma likme – 510 eiro. Tāpat vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, turpmāk piemērojot divas nodokļa likmes. Algām līdz 8775 eiro mēnesī nodokļa likme no 1. janvāra ir 25,5%, savukārt algām virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme ir 33%. Aprēķināt savas gaidāmās neto algas apmēru par 2025. gada janvāri var, izmantojot algas kalkulatora rīku.
Ienākumu daļai virs 200 000 eiro gadā, tajā skaitā atalgojumam, dividendēm, kapitāla pieaugumam un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, būs papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 3% apmērā.
No 2025. gada tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto kā kurināmo. Tāpat no jaunā gada tiks piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu, sākot no 8 gramiem cukura uz 100 mililitriem. Straujāks akcīzes nodokļa likmes pieaugums gaidāms alkoholiskajiem dzērieniem, to starpproduktiem, kā arī tabakas izstrādājumiem un citiem smēķēšanai paredzētiem produktiem, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumam.
Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, PVN samazinātā likme 12% apmērā Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir noteikta kā pastāvīga norma.

Ieguvumi pensionāriem

Pensionāriem no 2025. gada 1. janvāra neapliekamais minimums noteikts 1000 eiro. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek maksāts no tās pensijas daļas, kas pārsniedz 1000 eiro. Strādājošie pensionāri, kuri iesnieguši darba nodokļu grāmatiņu darba devējam, neapliekamo minimumu var piemērot dalīti – 500 eiro piemērot pensijai un 500 eiro piemērot algai.
Ir paredzēts, ka 2025. gada 1. oktobrī indeksēs to pensijas daļu, kas būs iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pilnā apjomā. Tiek prognozēts, ka tie varētu būt aptuveni 1518 eiro. Šobrīd indeksē tikai pusi no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Vecuma pensijas pašlaik pilnā apmērā indeksē aptuveni 76% vecuma pensionāru, bet 2025. gadā tie jau būs aptuveni 98%.

Lielāks atbalsts iedzīvotājiem

No 2025. gada pieaug zemākais minimālo ienākumu slieksnis, garantētā minimālā ienākuma slieksnis un līdz ar to arī vairāku pabalstu apmērs. No 1. janvāra zemākais minimālo ienākumu slieksnis būs 22% no ienākumu mediānas jeb 166 eiro. Attiecīgi arī garantētā minimālā ienākuma slieksnis būs 22% apmērā no ienākumu mediānas, un augs no tā izrietošo pabalstu apmēri - GMI pabalsts, mājokļa pabalsts, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts pensijas vecumu sasniegušām personām, personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā, kā arī pabalsts ikmēneša izdevumiem pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes.
Visas aizsargāto lietotāju grupas no 2025. gada 1. janvāra turpinās saņemt atbalstu elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai. Atlaide elektroenerģijas rēķinam tiek piemērota automātiski.
Vecāku pabalsta saņēmējam, kurš ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai arī bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, 2025. gadā vecāku pabalstu izmaksās 75 % apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra. Šobrīd izmaksā 50%.
Jaunajā gadā tiks palielināts valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs. Paredzēts, ka no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs par bērnu līdz septiņu gadu vecumam būs 125 eiro mēnesī, bet par bērnu no septiņu gadu vecuma 150 eiro mēnesī. Patlaban šīs summas ir attiecīgi 107,50 eiro un 129 eiro.

Iedzīvotāju veselība

No 1. janvāra mazumtirdzniecības vietās tabakas izstrādājumus, elektroniskās cigaretes, kā arī citus nikotīnu saturošus vai nesaturošus smēķējamus izstrādājumus varēs iegādāties tikai personas no 20 gadu vecuma.
Mazumtirdzniecības vietās no jaunā gada varēs iegādāties elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus, t.sk. vienreizlietojamās elektroniskās cigaretes, tikai ar tabakas garšu vai smaržu. Citi aromatizētāji būs aizliegti. Tāpat varēs iegādāties tikai tabakas aizstājējproduktus jeb nikotīna spilventiņus, kuros nikotīna koncentrācija nepārsniedz 4 mg uz g, kā arī nikotīna spilventiņus tikai ar tabakas garšu vai smaržu.
No 2025. gada spēkā stāsies jauns recepšu zāļu cenu noteikšanas modelis. Jauni principi cenu veidošanai recepšu zālēm tiek ieviesti, lai samazinātu zāļu cenas, tajā skaitā uzcenojumus, un zāles padarītu pieejamākas pacientiem. Jaunais uzcenojuma modelis paredz atteikties no esošās sistēmas, kurā pieļaujamais procentuālais lieltirgotavu un aptieku uzcenojums ir atkarīgs no zāļu ražotāja noteiktās cenas. Tā vietā visām recepšu zālēm par iepakojumu noteiks vienu fiksētu uzcenojumu un maksu par farmaceita pakalpojumu. Paredzams, ka dārgāko recepšu zāļu cenas samazināsies par 15-20%, bet lētākās (līdz 3 eiro par iepakojumu) varētu kļūt nedaudz dārgākas.
No 1. janvāra tiek paplašināts no valsts budžeta apmaksājamo pakalpojumu klāsts, tajā skaitā cukura diabēta pacientiem apmaksās intravitreālās injekcijas, Stradiņa slimnīcā darbu sāks multidisciplināra komanda iekaisīgu zarnu slimības pacientu aprūpei, savukārt ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs sāks ieviest vienota apjoma un kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat, sākot ar 1. janvāri, no alkoholisma, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes varēs ārstēties, nemaksājot pacienta iemaksu narkologam un līdzmaksājumu par uzturēšanos stacionārā.

Izmaiņas mācībās

Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Skolēna vecākiem līdz 2025. gada 31. maijam atteikšanās jānoformē rakstiski. Skolēniem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam būs uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz 9. klases beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām.
No 2025./2026. mācību gada pirmsskolas vecuma un 1.-6. klases izglītojamajiem izglītības iestādē būs aizliegts lietot mobilos tālruņus, izņemot gadījumus, kad pedagogs atļāvis tos izmantot izglītības procesā.

Būtiski transportlīdzekļu vadītājiem un īpašniekiem

No 2025. gada 1. janvāra automašīnām vairs neizsniegs tehniskās apskates uzlīmes. To, ka transportlīdzeklim ir veikta valsts tehniskā apskate un ir dota atļauja dalībai ceļu satiksmē, apliecinās tikai ieraksts Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī personai izsniegtais transportlīdzekļa tehniskās apskates novērtējuma protokols. Pārliecināties par tehniskās apskates termiņu iespējams Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) e-pakalpojumu portālā e.csdd.lv, kur iespējams pieteikties arī atgādinājuma saņemšanai par apskates termiņa beigām.
Ja transportlīdzeklis piedalīsies ceļu satiksmē bez noteiktajā termiņā veiktas valsts tehniskā apskates vai OCTA polises, to no 1. janvāra fiksēs ar tehnisku iekārtu, neapturot transportlīdzekli. Par fiksēto pārkāpumu nekavējoties tiks nosūtīta informācija atbildīgajām institūcijām un transportlīdzekļa īpašniekam. CSDD informāciju par pārkāpumu nosūtīs uz transportlīdzekļa īpašnieka e-pastu, tāpēc svarīgi pārliecināties, ka saziņai ar CSDD reģistrēta aktuāla e-pasta adrese.
No 1. janvāra stājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas autovadītājiem, kuri atteiksies no alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpā, noteiks kriminālatbildību. Papildus ar izmaiņām Administratīvās atbildības likumā velosipēda, elektroskrejriteņa un mopēda vadītājiem, ja viņi atsakās no alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpā, tiks noteikta administratīvā atbildība.
No jaunā gada ilgstoši uz ceļa atstātus velosipēdus pārvietos uz speciālo stāvvietu. Velosipēdu atzīs par ilgstoši atstātu uz ceļa un lems par tā pārvietošanu uz speciālo stāvvietu tikai tad, ja tas atrodas vietā, kur traucē pārvietoties citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ilgāk par astoņām stundām kopš brīža, kad velosipēdam, kam nav iespējams noskaidrot piederību, ir piestiprināta brīdinājuma uzlīme. Tas tiks atzīts par ilgstoši atstātu uz ceļa arī tad, ja atrodas vietā, kur tas netraucē ceļu satiksmei, bet netiek izmantots vismaz 45 diennaktis kopš tam pielīmēta brīdinājuma uzlīme. Tāpēc velosipēdu īpašnieki aicināti velosipēdus reģistrēt, izmantojot portālu e.csdd.lv, lai pārvietotos transportlīdzekļus varētu atgūt ātrāk.
No 1. janvāra Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes tiks paaugstinātas vidēji par 10% visiem transportlīdzekļiem, kā arī piekabēm un puspiekabēm. Noteikts arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņš – kalendārajam gadam sekojošā gada 31. janvāris. Tas nozīmē, ka nodokli par 2025. gadu jāsamaksā līdz 2026. gada 31. janvārim. CSDD no 2026. gada par nodokļa nomaksu nosūtīs atgādinājumu tiem transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri to jau nebūs samaksājuši līdz 10. janvārim.
2025. gadā mainās arī autoceļu lietošanas nodevas kravas transportlīdzekļiem virs 3 tonnām. Palielinātā nodeva dos iespēju finansēt ceļu infrastruktūru, vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus, veicinot autoparka nomaiņu, motivējot izvēlēties augstākas efektivitātes un zemu emisiju transportlīdzekļus. Savukārt elektroautomobiļiem tiks ieviestas būtiski zemākas likmes nekā iekšdedzes dzinēju auto. Kontroli, vai transportlīdzeklim ir iegādāta autoceļu lietošanas nodeva, līdztekus Valsts policijai veiks arī Valsts robežsardze.
No 1. janvāra transportlīdzekļi, kas nav reģistrēti Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā, pirms iebraukšanas Latvijas teritorijā jādeklarē CSDD e-pakalpojumu portālā. Jāņem vērā, ka tas attiecas arī uz Apvienotajā Karalistē (AK) reģistrētiem transportlīdzekļiem, jo AK nav ne ES, ne EEZ dalībvalsts.

Svarīgi nekustamo īpašumu un mājokļu saimniekiem

Lai pēc ilgstošā kadastrālo vērtību “iesaldēšanas” perioda strauji nepieaugtu nodokļu slogs, no 2025. gada 1. janvāra būs spēkā divas kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā. Nekustamā īpašuma nodokļa un nodevu aprēķiniem tiks izmantota fiskālā kadastrālā vērtība, kura saglabāsies līdzšinējā apmērā. Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi iedzīvotājiem 2025. gadā nepieaugs. Universālā kadastra vērtība noteikta, balstoties uz tirgus cenām 2022. gadā, nepārsniedzot 80% no vidējā cenu līmeņa.
Jaunajā gadā stāsies spēkā mantojuma tiesību reforma. Būtiskākās izmaiņas skar mantojuma pieņemšanas sistēmu, precizējot gribas par mantojuma pieņemšanu izteikšanas formas un stiprinot sludinājuma par mantojuma atklāšanos spēku – mantojumu vairs nevarēs pieņemt klusējot. Noteikta arī mantinieku ierobežota atbildība pret mantojuma atstājēja kreditoriem.
Līdz 2024. gada 31. decembrim Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) mājas lietā jānorāda dzīvokļa īpašnieka kontaktinformācija, lai pārvaldnieki varētu operatīvāk sazināties ar dzīvokļu īpašniekiem. Informāciju sistēmā būs iespējams norādīt un mainīt arī pēc 31. decembra.
Atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam, no 1. janvāra pieaugs nodokļa likme par sadzīves atkritumu apglabāšanu, kas nozīmē augstākas nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Izmaksas var samazināt, šķirojot atkritumus un samazinot nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu.

Naudas aprite

No 2025. gada kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegt informāciju par klientiem – fiziskām personām, kas ir Latvijas rezidenti, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gada laikā ieskaitītās skaidrās naudas kopsumma vienā kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja ir 7000 eiro vai vairāk.
No 1. aprīļa nodokļu maksātājiem būs pienākums nodrošināt klientiem iespēju par pakalpojumiem un precēm pakalpojuma saņemšanas vai mazumtirdzniecības vietā norēķināties ar bezskaidras naudas maksājumu.
Lai nodrošinātu iedzīvotājiem skaidras naudas pieejamību, četrām Latvijā lielākajām kredītiestādēm, proti, AS "Swedbank", AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un “Luminor Bank” AS Latvijas filiālei, no 2025. gada 1. janvāra būs jānodrošina vienmērīgi pieejama bankomātu infrastruktūra visā valsts teritorijā atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem. Noteikumi paredz, ka 20 kilometru rādiusā no jebkuras vietas Latvijas teritorijā pakalpojumu sniedzēja klientam ir jābūt pieejamam vismaz vienam bankomātam, kurā fiziska persona var saņemt skaidrās naudas izmaksu līdz 750 eiro bez maksas par pakalpojumu.

Izmaiņas valsts nodrošinātajos pakalpojumos

No 2025. gada 1. janvāra mainīsies pieslēgšanās kārtība Valsts pārvaldes pakalpojumu portālam Latvija.gov.lv. Sākot ar jauno gadu, autentifikācija portālā būs iespējama, izmantojot mobilo lietotni eParaksts mobile, personas apliecību (eID karti), eParaksts karti vai mobilās lietotnes Smart-ID kvalificēto versiju, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālos identifikācijas līdzekļus. Autentifikācija ar banku izsniegtajiem internetbanku rīkiem vairs nebūs pieejama.
No jaunā gada pieaugs nodeva par pases un personas apliecības izsniegšanu. No 2025. gada 1. janvāra valsts nodeva par pases izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 44 eiro un divu darba dienu laikā – 70 eiro. Savukārt valsts nodeva par personas apliecības jeb eID kartes izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 25 eiro un divu darba dienu laikā – 40 eiro.
No 2025. gada 1. janvāra valsts nodeva par atgriešanās apliecības izsniegšanu personām, kuras ārzemēs nozaudējušas pasi vai personas apliecību, būs 50 eiro.

Lai mazinātu vardarbību ģimenē un veicinātu sabiedrības drošību kopumā, varmācīgai personai varēs piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību. Tā būs elektroniska aproce, ar kuru būs iespējams noteikt personas atrašanās vietu, lai pārliecinātos, ka netiek pārkāpts, piemēram, tuvošanās aizliegums. Elektronisko uzraudzību sāks nodrošināt no 2025. gada 1. jūlija.

No 2025. gada visās Latvijas pašvaldībās jāievieš līdzdalības budžets. Pašvaldībām 2025. gadā līdzdalības budžetam jāparedz ne mazāk kā 0,1 % no vidējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumiem par gadu. Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem iesniegt savas idejas savas pašvaldības teritorijā nepieciešamajiem uzlabojumiem un balsojot no visām iesniegtajām idejām izvēlēties tās, kuras pašvaldībai jāīsteno.

LR MK informācija

Aktualitātes akcīzes preču apritē no 2025. gada

30. dec. 2024, Nav komentāru

2025. gada 1. janvārī mainās akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, tā sagatavošanas sastāvdaļām (turpmāk – e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem, kā arī dabasgāzei.

Līdz ar likmju maiņu šo produktu (izņemot dabasgāzi, bezalkoholiskos dzērienus) apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic krājumā esošo preču inventarizācija, jāveic akcīzes nodokļa starpības aprēķins un valsts budžetā jāiemaksā akcīzes nodokļa starpības summa.

Iespējamā ietekme uz tabakas izstrādājumu un to alternatīvo produktu cenām

Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana tabakas izstrādājumu un to alternatīvo produktu (e-šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu) cenas mazumtirdzniecībā varētu ietekmēt šādi:

Cigaretēm (20 gab. paciņā, cena 4,80 EUR) + 0,38 EUR (ieskaitot PVN);
Cigāriem un cigarillām (10 gab. paciņā) + 0,46 EUR (ieskaitot PVN);
Smēķējamai tabakai (40 grami paciņā) + 0,51 EUR (ieskaitot PVN);
Karsējamai tabakai (5,4 grami paciņā) + 0,16 EUR (ieskaitot PVN);
Elektroniskām smēķēšanas ierīcēm (kura pildīta ar piem. 2 mililitriem e-šķidruma) + 0,12 EUR (ieskaitot PVN);
Tabakas aizstājējproduktiem (piem. viena nikotīnu spilventiņu iepakojuma, kura svars ir 14 grami) + 0,23 EUR (ieskaitot PVN);

Tabakas izstrādājumu (t. sk. cigarešu) inventarizācija:

2025. gada 1. janvārī jāveic visiem tabakas izstrādājumu apritē iesaistītajiem komersantiem (izņemot mazumtirgotājus), līdz 15. janvārim EDS jāiesniedz akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 15. februārim valsts budžetā jāsamaksā aprēķinātā akcīzes nodokļa starpības summa.
2025. gada 1. februārī jāveic tabakas izstrādājumu mazumtirgotājiem, līdz 15. februārim EDS jāiesniedz akcīzes nodokļa starpības aprēķins un valsts budžetā jāsamaksā aprēķinātā akcīzes nodokļa starpības summa.

Infografikas par tabakas izstrādājumu inventarizāciju skatīt 1. un 2. pielikumā.

E-šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu inventarizācija

2025. gada 1. janvārī jāveic visiem e-šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu apritē iesaistītajiem komersantiem (izņemot personas, kas darbību veic speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja ietvaros), līdz 15. janvārim EDS jāiesniedz akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 17. februārim valsts budžetā jāsamaksā aprēķinātā akcīzes nodokļa starpības summa.

Infografiku par inventarizāciju skatīt 3. pielikumā.

Ar 2025. gada 1. janvāri Latvijā ir aizliegts realizēt:

E-šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus – piedevu, kura rada smaržu vai garšu, – izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu.

Tabakas aizstājējproduktus, kas neatbilst Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 3. panta 5.¹ daļā noteiktajām prasībām.

Ja pēc 2025. gada 1. janvāra komersanta krājumos būs ar akcīzes nodokļa markām marķēti e– šķidrumi un tabakas aizstājējprodukti, ko aizliegts laist tirgū, VID samaksāto akcīzes nodokli komersantiem atmaksās vai pārskaitīs nodokļu parādu segšanai vai turpmākajiem nodokļu maksājumiem, ja:

preces izvedīs uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti;
preces izvedīs uz trešajām valstīm;
preces iznīcinās vai pārstrādās akcīzes preču noliktavā.

Plašāku informāciju, par samaksātā akcīzes nodokļa atmaksu skatīt materiālā zemāk

Par samaksātā akcīzes nodokļa atmaksu saistībā ar aizliegumu no 2025. gada 1. janvāra laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas neatbilst noteiktajām prasībām

Iespējamā ietekme uz naftas produktu cenām

Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana naftas produktu cenas mazumtirdzniecībā varētu ietekmēt šādi:

benzīnam (par 1 litru) + 0,03 EUR (ieskaitot PVN);
dīzeļdegvielai (par 1 litru) + 0,03 EUR (ieskaitot PVN);
autogāzei (par 1 litru) + 0,07 EUR (ieskaitot PVN).

Naftas produktu inventarizācija 2025. gada 1. janvārī jāveic visiem apritē iesaistītajiem komersantiem (izņemot personas, kas darbību veic speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja ietvaros), līdz 15. janvārim EDS jāiesniedz akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 14. februārim valsts budžetā jāiemaksā aprēķinātā akcīzes nodokļa starpības summa.

Infografiku par inventarizāciju skatīt 4. pielikumā.

Izmaiņas akcīzes nodokļa atbrīvojumos no 2025. gada 1. janvāra.

Naftas produktiem, ko piegādā un izmanto elektroenerģijas ražošanai vai kombinētās iekārtās, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju, akcīzes nodokļa likme būs 108,5 eiro par 1000 litriem.
Ar komerciālo mehānisko transportlīdzekli aizliegts iebraukt Latvijā no trešajām valstīm, ja tā degvielas tvertnēs degvielas apjoms pārsniedz 200 litrus.

Izmaiņas Kombinētās nomenklatūras kodam 27101943 – līdz šim šo kodu izmantoja dīzeļdegvielai un parafinizētai dīzeļdegvielai, kas iegūta no biomasas. No 1.janvāra būs izdalīti divi atsevišķi kodi:

27101942 – parafinizēta dīzeļdegviela, kas iegūta no biomasas;
27101944 – dīzeļdegviela.

Šīs izmaiņas jāņem vērā, aizpildot e-AD, akcīzes preču aprites pārskatus un piemērojot muitas procedūras.

Akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem un dabasgāzei

2025. gada 1. janvārī mainās arī akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem, kā rezultātā šo preču cena varētu pieaugt par 0,04 EUR par vienu litru dzēriena (ieskaitot PVN).

Ar 2025. gada 1. janvāri ir noteiktas jaunas akcīzes nodokļa likmes dabasgāzei atkarībā no tās izmantošanas mērķa.

Skatīt vairāk

Saistībā ar likmes izmaiņām bezalkoholiskajiem dzērieniem, un izmaiņām dabasgāzes apritē iesaistītajiem komersantiem inventarizācija un akcīzes nodokļa starpības aprēķins nav jāveic.

Alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmes mainīsies 2025.gada 1.martā.