LATMuitas nodoklis
Muitas nodokļi iedalās:
- ievedmuitas nodokļos (muitas nodokļi un maksājumi, kas ir līdzvērtīgi muitas nodokļiem, ko maksā, preces ievedot (antidempinga vai kompensācijas maksājumi); importa maksājumi, kas ieviesti kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros);
- izvedmuitas nodokļos (muitas nodokļi un maksājumi, kas ir līdzvērtīgi muitas nodokļiem, ko maksā, preces izvedot;
- eksporta maksājumi, kas ieviesti kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros).
Likmes
Muitas nodokļa likmes ir noteiktas ar Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulu (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu.
No 2023.gada 1.janvāra spēkā ir Komisijas 2022.gada 20.septembra Īstenošanas regula (ES) 2022/1998, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OJ L 282, 31.10.2022.).
Nodokļa objekts
Nodokļa objekts ir preču, kas tiek ievestas no vai izvestas uz trešajām valstīm (valstis, kas nav ES dalībvalstis), muitas vērtība vai – atsevišķos gadījumos – preces apjoms, izteikts daudzuma mērvienībās, piemēram, kilogramos, tonnās, hektolitros u.c.
Nodokļa atvieglojumi
ES normatīvajos aktos ir noteiktas preces, kuras ievedot, netiek maksāts ievedmuitas nodoklis – tādām precēm tiek piemērots ievedmuitas nodokļa atbrīvojums.
ES atbrīvojumus no muitas nodokļa nosaka Padomes 2009.gada 16.novembra Regula (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, kas ir galvenais normatīvais akts ievedmuitas nodokļa atbrīvojumu jomā ES.
Militārām precēm ievedmuitas nodokļa atbrīvojumus nosaka Padomes 2003.gada 21.janvāra Regula (EK) Nr.150/2003 par noteiktiem ieročiem un militārajam ekipējumam paredzēto ievedmuitas nodokļu atlikšanu.