Normatīvā akta nosaukums | Komentārs/skaidrojums | Pieņemšanas datums | Spēkā stāšanās datums |
|---|---|---|---|
Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā | Grozījumi likuma 2. pantā noteic, ka pie transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (turpmāk – TEN) objektiem kā viens no izņēmumiem ir elektroskrejritenis. Tādējādi elektroskrejriteņi netiek aplikti ar TEN. Grozījumi likuma 6. panta pirmās daļas 1. un 16. punktā precizē TEN atbrīvojuma piemērošanu personām ar invaliditāti vai personai, kurai apgādībā ir bērns ar invaliditāti, attiecinot to uz transportlīdzekļiem, kas atbilst M1 (pasažieru) vai N1 (kravas ar pilnu masu līdz 3500 kg) kategorijai. Likuma 6. panta pirmā daļa papildināta ar 19. punktu, nosakot, ka TEN nemaksā par vienu M1 vai N1 kategorijas transportlīdzekli, kura īpašniekam, turētājam vai valdītājam aizgādnībā ir persona ar I vai II invaliditātes grupu. Lai piemērotu šo atbrīvojumu, VAS CSDD tiek nodrošināta piekļuve Fizisko personu reģistra informācijai par aizgādnībā esošās personas un personas, kurai pienākas atbrīvojums, identifikācijas datiem. Likuma 14. panta pirmā daļa papildināta ar 16. punktu, nosakot, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli nemaksā par reģistrācijas mēnesi un nākamo mēnesi, ja komersants vai ārvalsts komersanta filiāle, kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ierīkota un reģistrēta transportlīdzekļu tirdzniecības vieta, pirmoreiz reģistrē Latvijā savā īpašumā esošu vai iegādātu pārdošanai paredzētu transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai 10 iepriekšējie gadi. Tādējādi transportlīdzekļu tirgotāji, reģistrējot līdz 10 gadus vecus pārdošanai paredzētus transportlīdzekļus, varēs piemērot atbrīvojumu uz diviem mēnešiem. | 16.10.2025. | 01.11.2025. |
Ministru kabineta 2025. gada 30. septembra noteikumi Nr. 571 “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumos Nr. 774 “Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo atsevišķus tabakas izstrādājumus, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus”” | No noteikumiem svītrotas tiesību normas, kas noteica kārtību, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo denaturētus tabakas izstrādājumus, kuras izmanto augsnes uzlabošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu ražošanā. Precizētas normas atbilstoši likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktajam, ka atbrīvojumu tabakas izstrādājumiem, kurus izmanto tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšanai, piemēro apstiprināts noliktavas turētājs. Noteikumi papildināti ar jaunu III1 nodaļu, nosakot kārtību, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo tabakas izstrādājumus, kurus izmanto citu tabakas izstrādājumu ražošanā, kas nav akcīzes prece Latvijas Republikā. | 30.09.2025. | 07.10.2025. |
Ministru kabineta 2025. gada 7. oktobra noteikumi Nr. 584 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumos Nr. 951 “Kārtība, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un apmainās ar Valsts ieņēmumu dienestu ar ziņām par šīm iemaksām un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli”” | Noteikumi ir aktualizēti lai sabalansētu noteikumu tiesisko regulējumu attiecībā uz ziņu apmaiņu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli starp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Valsts ieņēmumu dienestu saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu, saistībā ar mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas kārtības izmaiņām un saistībā ar īpašā nodokļu maksāšanas režīma noteikšanu ienākuma no intelektuālā īpašuma saņēmējiem. | 07.10.2025. | 09.10.2025. |
Ministru kabineta 2025. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 601 “Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumos Nr. 300 “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību”” | Grozījumi veikti, lai noteiktu akcīzes nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kartību, ņemot vērā 2025. gada 15. maijā pieņemtos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem. Ievērojot minēto, noteikumos aktualizēts noteikumu 22.punkts, nosakot alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapas aizpildīšanas kārtību arī patstāvīgajam vidējam pārējo alkoholisko dzērienu ražotājam. | 14.10.2025. | 21.10.2025. |
Ministru kabineta 2025. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 615 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”” | Ar grozījumiem mainīti piemaksas un pārmaksas nosaukumi - Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – nodoklis) piemaksa nosaukta par “maksājamo nodokli”, kas jāsamaksā budžetā, nodokļa pārmaksa nosaukta par “pārmaksāto nodokli jeb nodokļa atmaksu”. D1 pielikuma “Taksācijas gadā Latvijas Republikā gūtie ienākumi” paskaidrojumā precizēts, ka šajā pielikumā nenorāda ne tikai ienākumus no saimnieciskās darbības, bet arī ienākumus, kam nepiemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus. D11 pielikumam precizēts nosaukums “Taksācijas gadā gūtie ienākumi, kuriem nepiemēro gada neapliekamo minimumu un atvieglojumus” un papildināts ar paskaidrojumu, ka šajā pielikumā norāda arī ārvalstīs gūtos ienākumus, kam nepiemēro gada neapliekamo minimumu un atvieglojumus. D2 pielikuma “Fiziskās personas (rezidenta) ārvalstīs gūtie ienākumi” papildināts ar paskaidrojumu, ka šajā pielikumā nenorāda ārvalstīs gūtos ienākumus, kam nepiemēro gada neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Tas ir, ārvalstīs gūtos ar nodokli apliekamos procentus vai dividendes norāda D11pielikumā, bet šajā pielikumā procentus vai dividendes norāda tikai tad, ja tās ir ar nodokli neapliekamas. Turpmāk, ja gūti ar nodokli neapliekami ienākumi ārvalstīs, šo ienākumu vai ieturētā nodokļa vērtība nav atsevišķi jānorāda ārvalstu valūtā, kā arī nav jānorāda ienākuma saņemšanas datums. Ja visa summa ir ar nodokli neapliekama, tad to papildus ailei “Ārvalstī gūtais ienākums – summa” norāda ailē “Ienākums, kas atbrīvots no aplikšanas ar nodokli”. Ja tikai daļa no šīs summas ir ar nodokli neapliekama, tad šo summu norāda atsevišķās rindās, vai, ja nepieciešams, atsevišķos pielikumos. D4 pielikumā vārdi “Pirmstaksācijas gados izveidojies attaisnoto izdevumu pārsniegums pār noteikto normu” aizstāti ar “Attaisnotie izdevumi, kas pārcelti no iepriekšējiem gadiem”. | 21.10.2025. | 24.10.2025. |
VID informācija
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības būs jāatbild septiņu darbdienu laikā. To paredz trešdien, 22.oktobrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Iesniegumu likumā. Izmaiņas bija rosinātas, lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm un noteiktu īsākus termiņus iestādēm atbilžu sniegšanai.
Grozījumi paredz, ka iestādei atbilde uz iesniegumu pēc būtības būs jāsniedz saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā. Patlaban uz iesniegumu jāatbild mēneša laikā no tā saņemšanas.
Savukārt, ja atbildes sagatavošanai iestādei būs nepieciešams iegūt papildu informāciju, sazināties vēl ar citām iestādēm vai analizēt un apstrādāt liela apjoma informāciju, tad atbildes sniegšanas termiņu iestāde varēs pagarināt līdz 15 darbdienām.
Tāpat grozījumi paredz, ka iestāde piecu darba dienu laikā iesniegumu, kas nav tās kompetencē, varēs pārsūtīt citai iestādei. Savukārt, ja iestādes ieskatā tas ir lietderīgi, tā iesniegumu varēs nepārsūtīt, bet informēt iesniedzēju, kurai citai iestādei tas būtu adresējams. Patlaban iesnieguma autors par iesnieguma pārsūtīšanu citai iestādei jāinformē septiņu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas.
Atbildes uz iesniegumiem ir daļa no politikas veidošanas un ieviešanas, kas ietilpst valsts pārvaldes iestāžu pamata pienākumos un nevar tikt uzskatītas par administratīvām izmaksām. Rosinātās izmaiņas mazinās birokrātiju iesniegumu izskatīšanā, process būs vienkāršāks un ātrāks, tādējādi paredzami arī uzlabojumi iedzīvotāju saziņā ar valsts institūcijām, likumprojekta anotācijā norādījuši grozījumu autori.
Plānots, ka izmaiņas iesniegumu izskatīšanā stāsies spēkā no nākamā gada un attieksies uz iesniegumiem, ko iestādes saņems pēc 1.janvāra.
Lai izmaiņas iesniegumu izskatīšanā stātos spēkā, tās vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.
LR Saeimas informācija
Kopš šī gada oktobra sākuma maksājumu pakalpojumu sniedzēji (bankas un citas finanšu iestādes) pirms maksājuma izpildes pārbauda, vai maksājuma saņēmēja nosaukums atbilst norādītajam saņēmēja konta numuram (IBAN).
Lai nodokļu maksājumi vienotajā kontā tiktu izpildīti korekti un veiksmīgi, maksājumā lūdzam norādīt precīzu informāciju par maksājuma saņēmēju un konta numuru:
Saņēmējs: Valsts budžets (VID)
Reģistrācijas Nr. 90000010008
Saņēmēja iestāde: Valsts kase
BIC kods: TRELLV22
Konta numurs: LV33TREL1060000300000
LR FM informācija
Normatīvā akta nosaukums | Komentārs/skaidrojums | Pieņemšanas datums | Spēkā stāšanās datums |
|---|---|---|---|
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” | Grozījumi veikti likuma 7.4 panta 2.punktā, nosakot, ka neizpildītās saistības nodokļu jomā neattiecas uz nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma 24.panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos, vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar likuma 41.pantu. Grozījumi veikti 18.panta pirmās daļas 21.punktā, no tā izslēdzot ar riska personu sarakstu saistīto regulējumu. Savukārt, lai noteiktu nodokļu administrācijas pienākumu uzturēt riska personu sarakstu, likuma 18.panta pirmā daļa papildināta ar 21.1 punktu. Likuma 26. panta 6.1 daļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma ir mazāka par nodokļu administrācijas izmaksām, kas saistītas ar lēmuma pieņemšanu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un piedziņas uzsākšanu, bet nokavētiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem - ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 euro. Ņemot vērā, ka nav nepieciešams turpmāk saglabāt likuma 24.panta pirmās daļas 10.punktā noteikto de minimis atbalsta regulējumu, no likuma 24.panta pirmās daļas izslēgts 10.punkts un 16. daļa. Likuma 29. pants papildināts ar 2.1 un 2.2 daļu, nosakot jaunu nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtību - vienotajā nodokļu kontā iemaksājamā nodokļa (izņemot muitas nodokli), nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam aprēķina nokavējuma naudu divas reizes mēnesī - katra mēneša pirmajā un piecpadsmitajā datumā un nosakot gadījumus, kad nokavējuma naudu neaprēķina. Saistībā ar likuma papildināšanu ar Valsts ieņēmumu dienesta tiesībām pieņemt lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei veikti grozījumi 34.4 pantā. Tādejādi, ietvertais regulējums paplašinās iespējas VID operatīvi rīkoties un pieņemt lēmumus par domēna vārdiem, kas ir reģistrēti ārpus ".lv" zonas. Likuma 112.panta otrās daļas 3.apakašpunktā noteikts, ka būvvaldes un institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, VEDLUDB izmanto arī būvkomersantu darbības kontrolei. Grozījumi veikti arī citos likuma pantos saistībā ar elektroniskās informācijas uzskaiti būvlaukumā un tās izmantošanu. Pārejas noteikumi papildināti ar 247. un 248. punktu, nosakot konkrētu grozījumu spēkā stāšanās laikus. | 04.09.2025. | 03.10.2025. |
Grozījumi Kontu reģistra likumā | Kontu reģistra likuma 5.pants tiek papildināts ar 2.1 daļu, paredzot reģistrā ziņu sniedzēja pienākumu, iekļaujot ziņas par konta slēgšanas datumu, norādīt, vai konts ir slēgts ar atlikumu. Vienlaikus tiek paredzēta ziņas statusa maiņa uz “konts slēgts” bez papildu atzīmes par atlikuma esamību tajos gadījumos, ja vairs nepastāv apstākļi vai zūd pamats reģistrā iekļauto ziņu statusam “konts slēgts ar atlikumu”. Tādējādi tiek nodrošināta kontu reģistrā esošo datu precizitāte un attiecīgi aktuālā situācija par klienta kontiem. Valsts ieņēmumu dienests un ziņu sniedzējs likuma 5. panta 2.1 daļas noteikumus uzsāk piemērot ne vēlāk kā 2026. gada 1. jūlijā. | 11.09.2025. | 14.10.2025. |
Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra noteikumi Nr. 530 “Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 7 “Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi”” | Grozījumi nosaka, ka sākot ar 2026. gada 1. janvāri EDS ar lietotājvārdu un paroli varēs autentificēties tikai tie EDS lietotāji, kam nav iespēju autentificēties ar kvalificētiem autentifikācijas rīkiem, piemēram, nerezidentiem, ārvalstniekiem - muitas klientiem, kam nav izsniegti kvalificēti elektroniskās autentifikācijas rīki. | 02.09.2025. | 09.09.2025. |
Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra noteikumi Nr. 531 “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 908 “Kārtība, kādā piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām, Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, un kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām akcīzes precēm un piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu”” | Ar grozījumiem tiek precizēta noteikumos noteiktā PVN 0% likmes piemērošanas kārtība preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to saskaņojot ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 50.pantā noteikto, akcīzes nodokļa atbrīvojuma un atmaksas piemērošanu bruņoto spēku vienībām atbilstoši grozījumiem likuma “Par akcīzes nodokli” 20.pantā, kā arī uzlabota PVN un akcīzes nodokļa atmaksas procesa efektivitāte, vienkāršojot iesniegumu apriti visām iesaistītajām pusēm. Jaunā redakcijā izteikti noteikumu 1., 2., 3. un 4. pielikumi. | 02.09.2025. | 09.09.2025. |
Ministru kabineta 23.09.2025 noteikumi Nr. 562 “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”” | Grozījumu mērķis ir pilnveidot grāmatvedības normatīvo regulējumu saistībā ar strukturētu elektronisku rēķinu ieviešanu un pārskata gada slēguma inventarizāciju. Noteikumi papildināti ar 25.1 punktu, nosakot kārtību kādā koriģē strukturētu elektronisko rēķinu (turpmāk – e‑rēķins), ja daļēji vai pilnībā atcelts darījums vai ja iepriekš izrakstīts kļūdains strukturēts elektroniskais rēķins. Svītrots 31. punkts, kas skaidroja strukturēta e-rēķina formātu. Noteikumi papildināti ar 31.1 punktu, nosakot, ja attaisnojuma dokuments noformēts kā e-rēķins, tad šādu e-rēķinu datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot atvasinājumu papīra formā (izdrukas). Noteikumi papildināti ar 34.1 un 34.2 punktu, nosakot, ka darījumos starp uzņēmumiem gala rēķinu var nesagatavot gadījumā, ja sākotnēji avansa rēķins bija noformēts e-rēķina veidā. Noteikumu 33.1 punkts nosaka, ka par attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī rēķinu, kuru izsniedzis ārvalsts saimnieciskā darījuma dalībnieks un kurā nav visi Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā noteiktie attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti un noteikta rēķinā norādāmā informācija. Jaunā redakcijā izteikts 68. punkts, nosakot, ka prasību un saistību inventarizāciju var veikt, izmantojot mūsdienu digitālos risinājumus. Jaunais 68.1 punkts nosaka, ka bezskaidras naudas atlikuma inventarizāciju uzņēmums veic, pamatojoties uz maksājumu pakalpojumu sniedzēja (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē) nodrošināto informāciju par klientam sniegtu finanšu pakalpojumu. Noteikumos veikti arī citi precizējumi un grozījumi attiecībā uz muzeju krājuma inventarizāciju, budžeta iestāžu pārskata slēguma inventarizāciju un Valsts kasē atvērto kontu atlikumu salīdzināšanu. | 23.09.2025. | 26.09.2025. |
VID informācija
Otrdien, 23. septembrī, valdība izskata Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi". Izmaiņas sagatavotas, ņemot vērā Valsts kases un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas priekšlikumus.
Ministru kabineta noteikumos tiek ieviesti jauninājumi, kuri palīdzēs vienveidīgi piemērot strukturētos e-rēķinus, līdz ar to mazinās neskaidrības praksē.
Kopumā plānotās izmaiņas veicinās grāmatvedības procesu modernizāciju, uzlabos to efektivitāti un saprotamību, mazinās administratīvo slogu uzņēmumiem un to grāmatvežiem, kā arī sekmēs digitalizācijas attīstību, radot ērtākas un praktiski piemērojamas prasības ikdienas darbā.
VID informācija
Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumos Nr.20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem””. To mērķis ir vienkāršot informācijas apmaiņu par nerezidentu finanšu kontiem, atvieglojot ziņošanas procesu finanšu iestādēm, kā arī pārņemt Padomes 2023.gada 17.oktobra direktīvas (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC8), prasības un grozījumus Globālajā standartā par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā.
Latvijā šis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādātais informācijas apmaiņas standarts darbojas jau no 2017. gada. Šīs sistēmas ietvaros finanšu iestādes apkopo informāciju par nodokļu nerezidentu finanšu kontiem un reizi gadā to nodod tās valsts nodokļu administrācijai, kurā finanšu iestāde atrodas. Savukārt valsts nodokļu administrācija saņemto informāciju nodod attiecīgajai nodokļu maksātāja rezidences valstij. Tādējādi šīs sistēmas darbības rezultātā katra valsts saņem informāciju par tās rezidentu finanšu kontiem citu valstu finanšu iestādēs.
MK noteikumu grozījumos ietvertas izmaiņas, kas ir jāpārņem visām valstīm, kuras ieviesušas attiecīgo standartu. Vienlaikus tiek veiktas arī izmaiņas, lai atvieglotu ziņošanas procesu finanšu iestādēm. Tādējādi projekts paredz finanšu iestādei tiesības izmantot identifikācijas pakalpojumu pārbaudes procedūru ietvaros. Turpmāk iesaistīto valstu saraksts tiks publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Savukārt gadījumā, ja finanšu iestādei nav ziņojamas informācijas, nulles ziņojuma vietā finanšu iestādes varēs iesniegt Valsts ieņēmuma dienestam brīvas formas iesniegumu, izmantojot elektroniskās deklarēšanās sistēmu, kurā apliecinās, ka nav sniedzamas informācijas.
Plānots, ka grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā ar 2026.gada 1.janvāri.
LR FM informācija
Iedzīvotāji, kuri vēlas saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, neiesniedzot brīvprātīgo gada ienākumu deklarāciju, vēl līdz 30. septembrim var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegumu. Šī ir piemērota iespēja tiem iedzīvotājiem, kas gada ienākumu deklarāciju iesniedz brīvprātīgi un kam nav attaisnoto izdevumu dokumentu, kas jāpievieno gada ienākumu deklarācijai. Nodokļa pārmaksa par pagājušo gadu, ja tāda izveidojusies, uz iesniegumā norādīto bankas kontu tiks pārskaitīta no 2025. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim.
Šis pakalpojums neattiecas uz iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz obligāti.
Automātiska iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa tiek veikta, pamatojoties tikai uz tiem datiem, kuri ir VID rīcībā:
Ja cilvēks vēlas saņemt nodokļa atmaksu arī par citiem attaisnotajiem izdevumiem (medicīnu, zobārstniecību, izglītību, bērnu pulciņiem un ziedojumiem), tad ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kurai jāpievieno minētos maksājumus apliecinoši dokumenti.
Iesniegumu automātiskai nodokļa atmaksai aicinām iesniegt elektroniski, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Iesniegums ir pieejams EDS sadaļā “Izveidot jaunu dokumentu” – “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” – “Iesniegums automātiskai nodokļa atmaksas saņemšanai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju”.
Ja tomēr tādas iespējas nav, to var izdarīt arī klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā vai valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā, vai arī atsūtīt VID pa pastu.
Iesniegums jāiesniedz tikai vienu reizi. Cilvēkiem, kas jau vienreiz ir iesnieguši iesniegumu par automātisko nodokļa atmaksu, tas atkārtoti vairs nav jādara. Tādā gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, ja tāda būs radusies, cilvēks uz iesniegumā norādīto bankas kontu saņems katru gadu no 1. oktobra līdz 31. decembrim automātiski.
Jauns iesniegums ir jāraksta tikai gadījumā, ja ir mainījies bankas konts, uz kuru cilvēks vēlas saņemt pārmaksāto nodokli.
Automātiskai pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai var pieteikties kopš 2023. gada.
Plašāka informācija par šo iespēju pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “Gada ienākumu deklarācija/Nodokļa atmaksa bez deklarācijas iesniegšanas”. Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni +371 67120000 vai uzdot savu jautājumu rakstveidā EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Zvanot uz VID konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt personificētu konsultāciju, ja zvanot pieslēdzas EDS un nosauc tur redzamo kodu.
VID informācija
Normatīvā akta nosaukums | Komentārs/skaidrojums | Pieņemšanas datums | Spēkā stāšanās datums |
|---|---|---|---|
Ministru kabineta 2025. gada 12. augusta noteikumi Nr. 484 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumos Nr. 468 “Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem”” | Grozījumi veikti, lai noteiktu Nodokļu un muitas policijas tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontrolei visā Latvijas Republikas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli līdz muitas amatpersonas norādītajai vietai muitas kontroles veikšanai, izmantojot operatīvos transportlīdzekļus (grozījumi veikti noteikumu 30. un 34. punktos). | 12.08.2025. | 01.01.2026. |
Ministru kabineta 2025. gada 12. augusta noteikumi Nr. 486 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumos Nr. 564 “Alkoholisko dzērienu patstāvīgo sīkražotāju darbības noteikumi”” | Noteikumi papildināti ar atsauci uz patstāvīgo vidējo pārējo alkoholisko dzērienu ražotāju, kā arī papildināti, lai atbilstu likuma “Par akcīzes nodokli” 12. panta trīspadsmitajā daļā dotajam deleģējumam Ministru kabinetam. Tādejādi noteikumu 1.1., 1.4. un 1.5. apakšpunkti un 2. punkts papildināti ar patstāvīgo vidējo pārējo alkoholisko dzērienu ražotāju, atbilstoši grozījumiem likumā. Noteikumu 1.1. un 1.2. apakšpunkts papildināts ar vārdu “pārreģistrē”. Tādejādi visas darbības ar sertifikātu, ko veic Valsts ieņēmumu dienests (VID), ir uzskaitītas. Lai atvieglotu administratīvo slogu tiem nodokļu maksātājiem, kuriem iepriekšējā kalendāra gadā ir bijis izsniegts sertifikāts un kuri ir iesnieguši visus pārskatus par alkoholisko dzērienu ražošanu par iepriekšējo kalendāra gadu, sertifikātus šiem nodokļu maksātājiem VID izsniegs bez nodokļu maksātāja iesnieguma saņemšanas (noteikumu 4.1 punkts). | 12.08.2025. | 01.10.2025. |
Šodien, 2025. gada 12. septembrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē pieņēma Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu”. Tas būs papildu instruments, ar ko esošajā ģeopolitiskajā situācijā reaģēt uz Krievijas agresijas radītajiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem.
Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Tie nosaka sankciju režīma ietvaru un paredz kritērijus, uz kā pamata būs iespējams noteikt nacionālās sankcijas konkrētām fiziskām un juridiskām personām. Piemēram, tādām, kuras ir atbildīgas, atbalsta vai īsteno darbības vai politiku, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte, neatkarība, stabilitāte vai drošība Ukrainā, kuras veic darījumus ar separātistu grupām Ukrainā vai ir ietekmīgi uzņēmēji Krievijā un darbojas ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijai.
Ministru kabinetam, balstoties uz valsts drošības institūciju apkopotu un izvērtētu informāciju, būs tiesības pieņemt rīkojumu par nacionālo sankciju noteikšanu, paredzot finanšu un ieceļošanas ierobežojumus konkrētām personām.
Kopš 2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija uzsāka plaša mēroga militāro agresiju pret Ukrainu, ES ir noteikusi visaptverošas sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku. Līdz šim ES ir pieņēmusi 18 sankciju pakotnes, kas ietver pasākumus, lai vājinātu Krievijas Federācijas ekonomikas bāzi, liedzot tai piekļuvi kritiski svarīgām tehnoloģijām un tirgiem, un būtiski ierobežotu tās spēju uzturēt militāro agresiju pret Ukrainu. ES sankcijas kopumā ir noteiktas pret vairāk nekā 2500 subjektiem, kas ir iesaistīti vai atbildīgi par darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.
Turpinoties Krievijas Federācijas agresijai pret Ukrainu, ir nepieciešams veicināt Latvijas sankciju politikas efektivitāti un paredzēt iespēju noteikt nacionālās sankcijas pret subjektiem, kas tieši vai netieši ir iesaistīti vai ir bijuši iesaistīti Krievijas Federācijas militāras agresijas pret Ukrainu atbalstīšanā un rada vai var radīt kaitējumu Latvijas nacionālajai drošībai.
LR MK informācija
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piemēram, Smart-ID (kvalificētā versija), elektroniskā identifikācijas karte (eID), drošs elektroniskais paraksts (eParaksts vai eParaksts mobile) vai noteiktu internetbanku autentifikācija.
Savukārt VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī turpmāk būs tiesības izmantot tikai ārvalstniekiem, kam neveidojas tiesiska saite ar Latviju un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, un Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotājiem muitas deklarāciju iesniegšanai.
Tādēļ visus pārējos EDS lietotājus, kas līdz šim izmantoja VID izsniegto lietotājvārdu un paroli, aicinām laikus sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, lai no nākamā gada varētu izmantot kādu no minētajiem identifikācijas līdzekļiem: Smart-ID, elektroniskā identifikācijas karte (eID) vai drošs elektroniskais paraksts (eParaksts un eParaksts mobile).
Privātpersonas (t. sk. saimnieciskās darbības veicējus), kas šobrīd izmanto VID izsniegto lietotājvārdu un paroli, aicinām laikus nodrošināt sev kādu no minētajiem drošajiem autentifikācijas līdzekļiem. Gadījumā, ja tas nav iespējams, aicinām savlaicīgi pilnvarot kādu citu uzticības personu (EDS lietotāju) savā vārdā iesniegt un saņemt dokumentus un informāciju, izmantojot savu EDS lietotāja kontu. Pilnvaru var iesniegt gan elektroniski (EDS), gan klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā vai valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā visā Latvijā. Pilnvarai nav jābūt notariāli apliecinātai. Pilnvaras paraugs pieejams VID tīmekļvietnē sadaļā “EDS” – “Iesniegumi un pilnvaras” – “Pilnvara elektroniski iesniegt deklarācijas un informatīvās deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā”.
Ārpakalpojuma grāmatvežus un citus finanšu pakalpojumu sniedzējus aicinām pārliecināties par iespēju pieslēgties EDS ar kādu no kvalificētajiem elektroniskās identifikācijas rīkiem un par to, vai klienti ir reģistrējuši viņus kā savu EDS profilu lietotājus un pilnvarojuši sagatavot vai iesniegt dokumentus, ja tas nepieciešams.
Atgādinām, ka ikviens uzņēmējs var pilnvarot ārpakalpojuma grāmatvedi gan elektroniski (EDS), gan klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā vai valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā visā Latvijā. Pilnvarai nav jābūt notariāli apliecinātai.
Minētās izmaiņas saistītas ar to, ka valsts informācijas sistēmu drošības politika paredz visās paaugstinātas drošības valsts informācijas sistēmās ieviest lietotāju autentifikāciju tikai ar kvalificētiem autentifikācijas rīkiem. Arī VID kā elektronisko pakalpojumu sniedzējam, kurš šo pakalpojumu sniegšanai izmanto EDS, ir jānodrošina nepieciešamie aizsardzības pasākumi, lai novērstu iespējamas prettiesiskas darbības pret autentifikācijas apliecinājumu, un jānodrošina drošas lietotāju autentificēšanās prasībām atbilstoši personas elektroniskās identifikācijas līdzekļi.
VID elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) ir drošs un ērts veids, kā ikvienam – privātpersonām un uzņēmumiem – iesniegt visas nodokļu un informatīvās deklarācijas, VID adresētus iesniegumus, saņemt atbildes uz dažādiem jautājumiem nodokļu un muitas jomā. Papildus dokumentu iesniegšanai EDS pieejami arī dažādi tiešsaistes pakalpojumi – elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa, izziņas publiskajiem iepirkumiem un dažādu veidu pārskati ar VID rīcībā esošajiem datiem, piemēram, informāciju par nodokļu nomaksas stāvokli. EDS ir bezmaksas sistēma, kas pieejama 24/7 režīmā no jebkuras viedierīces un nodrošina datu drošību un precizitāti.
Šobrīd 99,1 % no VID pakalpojumiem ir pieejami elektroniski, izmantojot EDS vai ar to saistīto Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS) muitas saistību izpildei un pakalpojumu saņemšanai.
Plašāka informācija par EDS un tās sniegtajām iespējām pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “Aktualitātes” – “Iedzīvotājiem” – “Elektroniskās deklarēšanas sistēma”.
VID informācija
Valdība 19. augustā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kurā tostarp ietvertas izmaiņas attiecībā uz darba laiku. Par šīm izmaiņām likumā vēl jālemj un tas jāpieņem Saeimai.
Latvijā neieviesīs četru dienu darba nedēļu, tomēr ar izmaiņām Darba likumā rosināts atļaut darba ņēmējam un devējam par tādu vienoties.
2022.gadā platformā manabalss.lv tika savākti nepieciešamie paraksti sabiedrības iniciatīvai “Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu. Sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju, izvērtējot šī brīža situāciju, tika secināts, ka viens no labākajiem risinājumiem ir tāds, kas sniedz iespēju darbiniekam ar darba devēju vienoties par elastīgāku darba laika organizēšanu, saglabājot 40 stundu darba nedēļu un nesamazinot darbinieka darba samaksu.
Tādējādi ar grozījumiem Darba likumā rosināts paredzēt iespēju darbiniekam un darba devējam vienoties par darba dienas darba laika pagarināšanu par divām stundām, šādi dodot iespēju nedēļas 40 darba stundas nostrādāt četras dienās. Šobrīd darba dienas darba laiku var pagarināt tikai par vienu stundu.
Vienlaikus detalizētāk rosināts regulēt arī to, ka darba devējs un darbinieks var darba līgumā vienoties par četru dienu darba nedēļu, turklāt šāda vienošanās var tikt noslēgta gan uz noteiktu laiku, gan - pastāvīgi. Tomēr pusēm tiek saglabāta iespēja atkāpties no šāda darba laika organizēšanas metodes, iepriekš par to brīdinot ne mazāk kā divas nedēļas iepriekš, un atgriezties pie piecu dienu darba nedēļas.
LR LM informācija
Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, kas nodrošina darba tirgus izmaiņām pielāgotu un taisnīgu risinājumu, ņemot vērā Valdības rīcības plānā minēto uzdevumu, sociālo partneru organizāciju priekšlikumus, kā arī Eiropas Savienības tiesas jaunāko spriedumu.
Likumprojekts paredz, ka darba devējs un darbinieku pārstāvji varēs atkāpties no Darba likumā noteiktā vispārīgā virsstundu apmaksas noteikuma, vienojoties par zemāku virsstundu apmaksas apmēru, bet ne mazāk kā 50% apmērā, ar jebkura līmeņa koplīgumu. . Šajā koplīgumā ir jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana - vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes.
Tāpat tiek risināts jautājums attiecībā uz koplīgumiem, kuru darbības termiņš ir beidzies, tomēr tas joprojām tiek piemērots, ņemot vērā Darba likumā ietverto regulējumu. Likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja divu gadu laikā pēc koplīguma izbeigšanās nav noslēgts jauns koplīgums, koplīguma pusei ir tiesības vienpusēji atkāpties no visa darba koplīguma vai kādas tā daļas piemērošanas, tomēr par to jāpaziņo otrai pusei rakstveidā sešus mēnešus iepriekš.
Likumprojektā ir piedāvāts detalizētāks dīkstāves regulējums, nosakot, ka gadījumos, kad dīkstāve ilgst vairāk par piecām darba dienām pēc kārtas, darba devējam būs tiesības samazināt dīkstāves apmaksu līdz 70% no darbiniekam noteiktās darba samaksas vai dīkstāves, tomēr saglabājot vismaz minimālo algu. Darbiniekam tiek paredzētas tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot viena mēneša uzteikuma termiņu, ja dīkstāve ilgst vairāk par četrām nedēļām pēc kārtas, vienlaikus saņemot atlaišanas pabalstu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no likumā noteiktā apmēra. Turklāt sociālajiem partneriem tiek dota iespēja koplīgumā atkāpties no šī likumā ietvertā regulējuma, tomēr jebkurā gadījumā darbinieka atlaišanas pabalsts šajā gadījumā nevar būt mazāks par 50 procentiem no Darba likumā noteiktā apmēra.
Savukārt, lai pilnveidotu spēkā esošo regulējumu, kā arī sniegtu darbiniekiem aizsardzību, kad darba devējs ļaunprātīgi neizmaksā darba algu, likumprojekts paredz grozījumus, nepārprotami norādot uz darbinieka tiesībām uzteikt darba līgumu nekavējoties gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ir ilgāks kā divas nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika.
Likumprojekts paredz samazināt uzteikuma termiņu no divām nedēļām uz trīs dienām gadījumos, kad darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, kuram ir norādīts nevis konkrēts termiņš, bet gan tiek minēti apstākļi, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu.
LR LM informācija
Normatīvā akta nosaukums | Komentārs/skaidrojums | Pieņemšanas datums | Spēkā stāšanās datums |
|---|---|---|---|
Ministru kabineta 2025. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 400 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” | Noteikumi nosaka kārtību, kādā budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz gada pārskatu. Spēku zaudē Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumi Nr. 652 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” | 01.07.2025. | 15.07.2025. |
Ministru kabineta 2025. gada 8. jūlija noteikumi Nr. 412 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”” | Ar grozījumiem tiek atceltas papildus piemaksas pie dienas naudas augsta līmeņa amatpersonām, kā arī noteikta kārtība, kādā Ministru kabineta locekļiem un viņus pavadošo delegāciju locekļiem tiek atlīdzināti ceļa izdevumi, tai skaitā izdevumi par biznesa klases pakalpojumiem un speciālu gaisa transporta līdzekļu izmantošanu. | 08.07.2025. | 12.07.2025. |
Ārlietu ministrijas 2025. gada 18. jūlijā informācija “Par starptautisko līgumu stāšanos spēkā, darbības apturēšanu un spēka zaudēšanu” | 2025. gada 16. jūnijā stājās spēkā Latvijas Republikas un Andoras Firstistes konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (parakstīta 2024. gada 21. septembrī Ņujorkā, ratificēta Saeimā 2024. gada 28. novembrī, publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 242 2024. gada 12. decembrī) | 21.09.2024. | 16.07.2025. |
Finanšu ministrija ir sagatavojusi un nodevusi saskaņošanai ar iesaistītajām institūcijām grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Grozījumu projekta mērķis ir stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, uzlabot finanšu izlūkošanas un uzraudzības efektivitāti, kā arī mazināt kriptoaktīvu un valūtas tirdzniecības sabiedrību darījumu sektoros pastāvošos riskus.
Lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus valūtu tirdzniecības darījumos, plānots paredzēt, ka valūtu tirdzniecības sabiedrībām būs iespēja noteikt zemāku klienta izpētes darījuma slieksni par pašreiz spēkā esošo 1500 eiro robežu. Šis slieksnis tiks noteikts, balstoties uz valūtas tirdzniecības sabiedrības darbības risku novērtējumu. Attiecīgā pieeja ļaus elastīgāk reaģēt uz riskiem, īstenojot uz risku balstītu pieeju klientu izpētē.
Grozījumi paredz arī stingrākas prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem būs jāieceļ atbildīgie darbinieki gan augstākajā vadības līmenī, gan iekšējās kontroles struktūrvienībās. Tādējādi tiks mazināti un pārvaldīti kriptoaktīvu pakalpojumu sektoram piemītošie paaugstinātie riski. Vienlaikus tiks precizēts veids, kādā valsts un pašvaldību iestādes sniegs Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju. Turpmāk šo informāciju būs iespējams sniegt ne tikai rakstiski, bet arī tiešsaistē un automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā, tādējādi veicinot savlaicīgu un efektīvu datu apriti.
Ar grozījumiem tiek paplašināts arī sadarbības institūciju loks FID koordinētajā grupā, pievienojot tai iestādes, kurām ir nozīmīga loma sankciju piemērošanā un predikatīvu noziedzīgu nodarījumu novēršanā. Starp institūcijām ir, piemēram, Ārlietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Konkurences padome. Tāpat precizēta patieso labuma guvēju datu pieejamība, nosakot, ka jebkurai personai būs tiesības tūlītēji un brīvi saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta, kas nodrošinās starptautisko un nacionālo sankciju izpildei nepieciešamo datu pieejamību.
Plānots, ka daļa no grozījumiem stāsies spēkā 2027. gada 10. jūlijā, turpinot stiprināt Latvijas finanšu sistēmas caurspīdību un atbilstību Eiropas Savienības prasībām.
Likumprojekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā un līdz 2025. gada 31. jūlijam iesaistītās institūcijas aicinātas sniegt viedokļus un priekšlikumus: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/8b288639-b04d-4d0f-b5d6-57dbd4e4fb34
LR FM informācija
VID informācija
Piektdien, 2025. gada 25. jūlijā, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s Ratings (Moody’s) ir paziņojusi, ka saskaņā ar aģentūras metodoloģiju Latvijas kredītreitings atbilst esošajam A3 līmenim ar stabilu nākotnes novērtējumu.
Pēc Moody`s domām, Latvijas pašreizējo kredītreitingu pamato elastīgā valsts ekonomika, valdības efektīvā politikas veidošana, kā arī mērenais valsts parāds, kas tuvākajos gados palielināsies saistībā ar izdevumu pieaugumu aizsardzībai līdz 5% no IKP. Vienlaicīgi kredītreitingu aģentūra ņēmusi vērā valdības identificētos izdevumu samazināšanas virzienus, lai paaugstinātu publiskā sektora efektivitāti un samazinātu administratīvo slogu.
Moody`s prognozē, ka 2025. gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) reālais pieaugums būs 1,0%, savukārt 2026. gadā – 2,6%. Ja ātrāk īstenotos publiskie investīciju projekti un pasākumi darba tirgus strukturālo izaicinājumu risināšanai, aģentūra uzskata, ka Latvijas ekonomiskie un fiskālie rādītāji varētu uzlaboties straujāk.
Moody`s norāda, ka stabilais Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums liecina par līdzsvarotiem riskiem kredītreitinga turpmākai attīstībai, tomēr atzīmē, ka reitinga līmeni var ietekmēt ārējie ekonomiskie satricinājumi un ģeopolitiskie riski.
Pilns ziņojums pieejams Moody`s Investors Service vietnē https://www.moodys.com (nepieciešama reģistrācija).
LR FM informācija
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā jaunas skaidras naudas darījumu uzraudzības iespējas Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kaut arī samazinās, tomēr ir pietiekami augstā līmenī – 21,4% no iekšzemes kopprodukta [1]. Aptuveni puse no ēnu ekonomikas Latvijā ir “aplokšņu” algas, kas cieši saistīts ar skaidras naudas neredzamo apriti. Nodrošinot skaidras naudas caurskatāmību līdztekus iespējai to salīdzināt ar personu legālajiem ieņēmumiem, iegūs visa sabiedrība – samazinoties ēnu ekonomikai, tiks veicināta godīga konkurence uzņēmēju starpā un darba ņēmējiem palielināsies sociālās aizsargātības līmenis. Savukārt, palielinoties nodokļu ieņēmumiem, valsts vairāk spēs nodrošināt sabiedrības vajadzības.
Attiecīgi šobrīd tiek veidoti grozījumi normatīvajā regulējumā, precizējot veidu, kā informācija tiek nodota VID. Tie paredz kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm pienākumu sniegt informāciju par klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kuru apjoms vienā darījumā pārsniedz noteiktu summu. Finanšu iestādēm būs jāiesniedz informācija par skaidras naudas iemaksām 750 eiro vai vairāk (vienā darījumā) un par skaidras naudas izmaksām 1500 eiro vai vairāk, ko VID izmantos kā vienu no rādītājiem analīzes vajadzībām.
Iemaksas robeža 750 eiro noteikta, ņemot vērā faktu, ka riski skaidras naudas ievietošanai finanšu sistēmā ir nozīmīgāki. Tādējādi arī skaidras naudas iemaksas darījuma robeža ir noteikts zemāka ar mērķi efektīvāk identificēt nezināmas izcelsmes naudas līdzekļus, tas ir, ja persona iemaksā savā kontā naudas līdzekļus, kas pārsniedz darba devēja vai pašnodarbinātā deklarētos ienākumus VID.
Savukārt skaidras naudas izmaksu darījumu apjoms 1500 eiro apmērā ir noteikts augstāks, ņemot vērā, ka finanšu sistēmai jau ir zināma naudas līdzekļu izcelsme, un tādējādi šeit ir varbūtēji zemāki riski naudas izcelsmei. Attiecīgi par skaidras naudas izmaksām lielākā uzmanība tiks pievērsta mazo uzņēmumu un to valdes locekļu kontiem, lai kopsakarā ar risku analīzi un uzņēmuma atrašanos ārpus A reitinga tiktu novērtēta iespējamo līdzekļu ieguve “aplokšņu” algu maksāšanas riskiem.
Kredītiestādes datus iesniegs Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), kas tos elektroniski pārsūtīs VID, kas šos saņemtos datus izmantos nodokļu nomaksas uzraudzības vajadzībām un risku izvērtēšanai, analīzē, sasaistot tos ar citiem iespējamiem riska indikatoriem. Šādas plānotās izmaiņas izriet no valdības pieņemtā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna un kopējiem centieniem padarīt skaidras naudas apriti caurspīdīgāku, lai mazinātu tā dēvēto “aplokšņu” algu izmaksas un ieņēmumu slēpšanu. Plānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus.
Saskaņā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas aplēsēm, nosakot skaidras naudas iemaksas darījumu robežu no 750 eiro, viena mēneša laikā FID un VID iegūtu informāciju par aptuveni 28 000 fiziskām personām, kas iemaksājušas ap 43 miljoniem eiro, un aptuveni 18 000 juridiskajām personām, kas kontos iemaksājušas ap 83 miljoniem eiro. Tāpat, pēc kredītiestāžu aplēsēm, viena mēneša laikā skaidras naudas izmaksas virs 1500 eiro veic aptuveni 3 800 privātpersonu, kopumā izņemot ap 23 miljoniem eiro, un ap 540 uzņēmumu, kas izņem ap 60 miljoniem eiro.
Svarīgi uzsvērt, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem šis regulējums neradīs nekādus jaunus papildu pienākumus vai ierobežojumus, jo arī turpmāk personai būs tiesības brīvi rīkoties ar saviem skaidras naudas līdzekļiem. Tāpat regulējums neradīs nekādas sekas iedzīvotājiem, kuri saņem un deklarē legālus ienākumus.
Informāciju VID saņems no kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm, nevis no to klientiem. Klientam nebūs automātiski jāsniedz paskaidrojums VID par katru tā veikto iemaksas vai izmaksas darījumu. Tāpat nav plānota personu plaša individuāla kontrole, jo datu apmaiņa kalpos par vienu no elementiem mērķtiecīgai risku izvērtēšanai, lai konstatētu ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Praksē tas nozīmē, ka tie, kuri savu saimniecisko darbību organizē caurspīdīgi un godprātīgi vai gūst ienākumus, par kuriem VID jau ir informēts, nesaskarsies ar papildu administratīvu slogu vai pienākumu iesniegt skaidrojumus.
Minētais izriet no apsvēruma, ka VID saņemto informāciju izvērtēs kopsakarībā ar citu tā rīcībā esošo informāciju par konkrēto nodokļu maksātāju. Tādējādi padziļināti tiks izvērtētas tikai tās situācijas, kad, salīdzinot ar VID rīcībā esošo informāciju, piemēram, deklarētajiem ienākumiem vai uzņēmuma apgrozījumu, radīsies aizdomas par būtiskiem nodokļu nenomaksas riskiem. Šādos gadījumos var tikt lūgts skaidrot konkrētas nesakritības vai labprātīgi deklarēt līdz šim nedeklarētus ienākumus. Ja nodokļu maksātājs pamatojumu nesniegs, VID būs tiesības uzsākt nodokļu administrācijas pārbaudi.
Latvija ar šīm izmaiņām pievienojas starptautiskajai tendencei arvien vairāk apmainīties ar finanšu informāciju, kurai ir izšķiroša nozīme cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Līdzīgs regulējums ar zemu skaidras naudas deklarēšanu ir spēkā vairākās citās Eiropas Savienības valstīs, kur uzraudzības iestādes pastiprināti pievērš uzmanību darījumiem, kas potenciāli var norādīt uz nedeklarētiem ienākumiem vai nelegālu līdzekļu izcelsmi. Vienlaikus šobrīd Latvijā netiek plānoti skaidras naudas izmantošanas ierobežojumi privātpersonām vai aizliegumi turpināt uzkrāt skaidru naudu, norēķināties ar to un iemaksāt to kontā.
[1] Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”
LR FM informācija
Valsts ieņēmumu dienests (VID) organizē klātienes semināru par īpašo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas kārtību, kas piemērota mazajiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem.
No šī gada 1. jūlijā mazie uzņēmēji un pašnodarbinātās personas var izmantot īpašo PVN reģistrācijas kārtību un nomaksāt PVN iesniedzot tikai paziņojumu par konkrēto darījumu.
Tā ir jauna, vienkāršota PVN nomaksas kārtība, kas radīta tieši maziem uzņēmējiem – tiem kuru iepriekšējā un kalendāra gada apgrozījums nepārsniedz 50 000 eiro un darījuma partneri reģistrēti Eiropas Savienībā. Piemēram, uzņēmējiem, kuri izmanto interneta platformas, kas sniedz starpniekpakalpojumus vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai ir nepieciešama preču iegāde no Eiropas Savienības teritorijas.
Interesenti tiek aicināti uz klātienes tikšanos, kuras laikā VID lektori izstāstīs par jauno regulējumu, un kopā ar klātesošajiem, apskatīs iespējas to piemērot dažādās saimnieciskās darbības jomās un situācijās.
Klātienes tikšanās notiks 31.jūlijā plkst.14.00, Rīgā Talejas ielā 1., 1. stāvā konferenču zālē.
Vietu skaits zālē ir ierobežots, tāpēc interesenti tiek lūgti iepriekš pieteikties, aizpildot anketu!
Pieteikšanās noslēdzas 30 .jūlijā plkst.15.00.
VID informācija
Pēdējās dienās sociālajos tīklos ir izskanējusi virkne neprecīzu un maldinošu apgalvojumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošajām digitālajām tehnoloģijām un to iespējamo ietekmi uz sabiedrības privātumu.
Vēlamies skaidri norādīt – VID darbības nodrošināšanā neizmanto tā sauktās spiegu programmatūras, kas uzlauž un izseko iedzīvotāju viedierīces. Šāda informācija ir maldinoša un veicina nepamatotu satraukumu sabiedrībā.
Tehnoloģijas – lai panāktu nodokļu disciplīnu digitālajā vidē
Mūsdienu ekonomikā arvien lielāka daļa finanšu darījumu norisinās digitālajā vidē – izmantojot viedtālruņus, internetbanku, e-komercijas platformas, kriptovalūtas un mākoņpakalpojumus. Arī informācijas aprite kļūst aizvien decentralizētāka un šifrētāka.
Lai nodrošinātu VID spēju atklāt izvairīšanos no nodokļu nomaksas un cīnītos ar ēnu ekonomiku, ir būtiski izmantot atbilstošus un efektīvus digitālos risinājumus.
Šim nolūkam VID ir iegādājies specializētu programmatūru, kas ļauj:
Svarīgi uzsvērt: šī programmatūra netiek izmantota vispārējai sabiedrības uzraudzībai. Tā nav ieviesta kā masveida izsekošanas instruments, un tā netiek izmantota automātiski vai patvaļīgi.
Programmatūra darbojas kā profesionāls instruments konkrētos, normatīvajos aktos noteiktos kontroles procesos.
VID nemaina savu darbības būtību – mūsu galvenais uzdevums ir veicināt godprātīgu nodokļu nomaksu, nevis sekot cilvēku privātajai dzīvei.
Sabiedrībai nav pamata bažām par masveida viedierīču uzlaušanu vai neierobežotu piekļuvi datiem. Mēs cieņpilni attiecamies pret fizisko personu datu aizsardzību un digitālās tehnoloģijas ir mūsu atbilde uz digitālās ekonomikas izaicinājumiem.
VID informācija
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, izpildoties likumā noteiktiem kritērijiem, ir iespēja PVN uzskaitei izmantot īpašu PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību jeb kases principu[1].
Atšķirībā no vispārīgā PVN uzskaites pamatprincipa, kad aprēķināto PVN uzrāda preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī, bet priekšnodokli atskaita preču vai pakalpojumu saņemšanas brīdī, kases princips nozīmē, ka aprēķināto PVN uzrāda samaksas saņemšanas brīdī un attiecīgi arī priekšnodokli atskaita samaksas brīdī.
Izmantojot kases principu, valsts budžetā ir jāieskaita PVN par neapmaksātu pakalpojumu vai neapmaksātu preču piegādi tikai tad, kad ir saņemta samaksa par veikto darījumu, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc nodokļa rēķina izrakstīšanas. Tādējādi iespējams izvairīties no situācijas, kad PVN par sniegto pakalpojumu vai veikto preču piegādi ir jāsamaksā pašam pakalpojuma sniedzējam vai preču piegādātājam, jo saņēmējs nav apmaksājis rēķinu.
PVN uzskaitei izmantot kases principu var tāds reģistrēts PVN maksātājs, kurš atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
Lai uzsāktu piemērot kases principu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID” ir jāiesniedz brīvā formā rakstīts iesniegums, tādējādi informējot VID par savu izvēli. Attiecīgi kases principu sāks piemēro no nākamā taksācijas gada 1.janvāra.
[1] Īpašā PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība jeb kases princips ir noteikts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 137. pantā.
Ja persona izvēlas īpašo PVN reģistrācijas kārtību, kas noteikta Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.2 pantā, tad tā vairs nevar izmantot kases principu, kas paredzēts šī paša likuma 137. pantā — pat tad, ja par to laikus ir informējusi VID.
Papildu informācija pieejama VID tīmekļvietnes www.vid.gov.lv sadaļā “Nodokļi” – “Pievienotās vērtības nodoklis” – “Informatīvie un metodiskie materiāli” – “Metodiskie materiāli” – VID metodiskajā materiālā “Par īpašo pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību”
Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni +37167120000 vai uzdot jautājumu rakstiski savā EDS kontā, sadaļā “Sarakste ar VID”.
Pirkumu grozs ir tukšs.