Ņikijs grāmatvedība - Jaunumi

Vienkāršākas muitas procedūras un mazāks administratīvais slogs uzņēmējiem

Wed, 22 Jul 2026 06:59:00 +0000

Ministru kabinets otrdien, 21. jūlijā, apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus Muitas atļauju noteikumos, lai pilnveidotu muitas jomas regulējumu, vienkāršotu muitas procedūras un mazinātu administratīvo slogu komersantiem un Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Grozījumi papildina Muitas atļauju noteikumus ar jaunu regulējumu, kas nepieciešams Eiropas Savienības oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešanai. Izmaiņas paredz kārtību, kādā VID piešķir, groza un atsauc atzītā oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) deklarētāja statusu uzņēmumiem, kas importē noteiktas oglekļietilpīgas preces no valstīm ārpus ES, piemēram, cementu, dzelzi un tēraudu, alumīniju un mēslošanas līdzekļus. Tāpat noteikumi papildināti ar regulējumu par Pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistru, nosakot personas reģistrēšanas un izslēgšanas no tā kārtību, kā arī reģistrā publicējamo informāciju.

Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, kuri izmanto muitas atļaujas, paredzēts pagarināt termiņu, pēc kura neizmantotas atļaujas tiek apturētas, – no 90 dienām līdz sešiem mēnešiem. Termiņa pagarinājums uzņēmumiem nodrošinās lielāku elastību situācijās, kad preču plūsma ir neregulāra, un samazinās nepieciešamību atkārtoti saņemt muitas atļaujas.

Vienlaikus no regulējuma svītrotas normas, kas vairs nav aktuālas pēc ES tranzīta procedūru digitalizācijas, tostarp prasības par atļaujām izmantot Savienības tranzīta procedūru papīra formā precēm, kuras pārvadā pa jūru vai gaisu. Tāpat atcelts regulējums, kas liedz izmantot atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu attiecībā uz noteikta veida precēm, tādējādi veicinot šo vienkāršojumu plašāku izmantošanu un mazinot administratīvo slogu uzņēmējiem un VID.

Ar grozījumiem aktualizēti arī atsevišķi datu elementu apzīmējumi atbilstoši jaunajām ES prasībām.

Vairāk par apstiprinātajām izmaiņām Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 499 "Muitas atļauju noteikumi” var iepazīties vienotajā Tiesību aktu portālā.

LR FM informācija

Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem 2026. gada jūnijā

Tue, 14 Jul 2026 14:12:00 +0000

Normatīvā akta nosaukums	Komentārs/skaidrojums	Pieņemšanas datums	Spēkā stāšanās datums
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā	Likums paredz jaunu depozīta sistēmu elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, kuru baterija nav atkārtoti uzlādējama, nosakot dabas resursu nodokļa likmi, nodokļa atbrīvojuma saņemšanas nosacījumus un pārskatu sniegšanas nosacījumus. Tādejādi, likuma 3. panta 1.⁴ daļā vārdi “elektronisko smēķēšanas ierīču” aizstāti ar vārdiem “elektronisko smēķēšanas ierīču, kuru baterijas nav atkārtoti uzlādējamas”. 9.² pantā vārdi “ierīču depozīta operators” aizstāti ar vārdiem “depozīta ierīču sistēmas operators”, vārdi “depozīta ierīču depozīta sistēma” aizstāta ar vārdiem "depozīta ierīču sistēma”, vārdi “depozīta sistēma” aizstāta ar vārdiem “depozīta ierīču sistēma”. Pārejas noteikumu 50. punkta nosacījums - “attiecībā uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm stājas spēkā 2026. gada 1. oktobrī” aizstāts ar vārdiem “stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz depozīta ierīču sistēmas piemērošanu elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, kuru baterijas nav atkārtoti uzlādējamas”.	11.06.2026.	15.07.2026.
Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā	Papildināta likuma 11.¹ pantā pirmā daļa, nosakot, ka biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, kā arī Ukrainas sabiedrības aizsardzības vajadzībām, ārpus statūtos noteiktajiem mērķiem. Minētais pants papildināts ar jaunu 1.¹ daļu, nosakot, ka tām biedrībām un nodibinājumiem, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ir tiesības sabiedriskā labuma darbības ietvaros dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, kā arī Ukrainas sabiedrības aizsardzības vajadzībām. Šādi dāvinājumi (ziedojumi) uzskatāmi par daļu no sabiedriskā labuma darbības Sabiedriskā labuma organizāciju likuma izpratnē un var tikt veikti neatkarīgi no lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu norādītajām sabiedriskā labuma darbības jomām un sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem. Pārejas noteikumi papildināti ar 46. punktu, nosakot, ka minētie grozījumi par sabiedriskā labuma organizāciju tiesībām dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, kā arī Ukrainas sabiedrības aizsardzības vajadzībām attiecas uz visu laiku kopš šā likuma spēkā stāšanās dienas un tiek ņemti vērā, īstenojot sabiedriskā labuma organizāciju darbības uzraudzību atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumam.	11.06.2026.	20.06.2026.
Grozījumi Muitas likumā	Grozījumi veikti lai pilnveidotu normatīvo regulējumu atbilstoši praksei, kā arī mazinātu administratīvo slogu komersantiem un iestādēm. Ar grozījumiem tiek piedāvāti jauni risinājumi un administratīvo slogu mazinoši pasākumi.	11.06.2026.	10.07.2026.
Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā	Likums papildināts ar jaunu pantu “Izņēmums attiecībā uz datu izplatīšanu”, nosakot, lai atbalstītu Ukrainas sabiedrību Krievijas Federācijas un tās atbalstītājas Baltkrievijas Republikas izraisītā bruņotā konflikta laikā, Valsts ieņēmumu dienests sagatavo un sniedz Centrālajai statistikas pārvaldei datus par Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kas veic preču eksportu uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku vai importu no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas, un norāda eksportētāja vai importētāja identifikācijas numuru un nosaukumu. Centrālā statistikas pārvalde šos datus publicē savā tīmekļvietnē reizi mēnesī. Uz šajā pantā noteiktās informācijas nodošanu un publicēšanu neattiecas likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktais konfidencialitātes ierobežojums."	18.06.2026.	27.06.2026.

Stājas spēkā grozījumi Muitas likumā

Sat, 11 Jul 2026 14:07:00 +0000

2026. gada 10. jūlijā stājas spēkā grozījumi Muitas likumā, kas nosaka vairākas jaunas prasības, risinājumus un administratīvo slogu mazinošus pasākumus ārējā tirdzniecībā iesaistītām personām, kā arī nodrošina tiesisko skaidrību noteiktās situācijās.

Būtiskākās izmaiņas Muitas likumā:

likums papildināts ar jaunu normu – 13.² pantu, kurš noteic, ka dokuments un cita informācija, kas paziņota Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā, uzskatāma par paziņotu deklarētājam otrajā darbdienā pēc tās ievietošanas minētajā sistēmā;
likums papildināts ar jaunu normu – 13.³ pantu, ar kuru VID piešķirtas tiesības piemērot piespiedu naudu (atbilstoši Administratīvā procesa likuma 370. pantam) tādu lēmumu izpildes nodrošināšanai, kas pieņemti, piemērojot tiesību aktus muitas jomā.

13.³ panta otrā daļa noteic, ja tiek piemērots piespiedu izpildes līdzeklis – piespiedu nauda –, personai, kurai tas piemērots, līdz piespiedu naudas samaksai liegts veikt jebkādas tādas darbības muitā, kuru veikšanai ir nepieciešams ES tiesību aktos paredzētais reģistrācijas un identifikācijas numurs – EORI numurs;

20. pants papildināts ar sesto daļu, kas noteic, ka muitošanai pakļautās preces un transportlīdzekļi, kuros atrodas muitošanai pakļautās preces, ja ir pamatotas aizdomas, ka saistībā ar šo preču pārvietošanu ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, atrodas muitas uzraudzībā līdz brīdim, kad tiesībaizsardzības iestāde ir pieņēmusi lēmumu par turpmāko rīcību ar minētajām precēm un transportlīdzekļiem;
likums papildināts jaunu normu – 23.⁶ pantu, kas noteic, ka aizliegts izvest tabakas izstrādājumus no brīvās zonas transportlīdzeklī (konteinerā, kravas kastē vai citā transportēšanas vienībā) kopā ar tādām precēm, kuras nav tabakas izstrādājumi;
25. pants papildināts ar trešo daļu, kura noteic, ka saņemt preces, kas tranzīta procedūrā tiek pārvietotas ar autotransportu vai dzelzceļa transportu, ja tās pēc tranzīta procedūras pabeigšanas uzglabā brīvajā zonā vai pagaidu uzglabāšanas vietā, vai muitas noliktavā, un pabeigt tranzīta procedūru var, tikai izmantojot atzītā saņēmēja statusu, izņemot gadījumus, kad tas nav atļauts;
likums papildināts ar jaunu 31. pantu, kas noteic, ka personai, kura likumā noteiktajā termiņā nav samaksājusi naudas sodu, kas piemērots ar lēmumu par soda piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietā par pārkāpumu muitas jomā vai ar lēmumu par soda piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietā par pārkāpumu starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju jomā, līdz minētā naudas soda izpildei liegts veikt jebkādas tādas darbības muitā, kuru veikšanai ir nepieciešams EORI numurs.

Pārvadātājam, kurš likumā noteiktajā termiņā nav samaksājis ar minētajiem lēmumiem piemēroto naudas sodu, līdz minētā naudas soda izpildei liegts veikt muitošanai pakļautu preču pārvadājumus Latvijas Republikas teritorijā.

Ar visām izmaiņām likumā var iepazīties Latvijas Republikas tiesību aktu vietnē – Grozījumi Muitas likumā.

VID informācija

Iedzīvotāji ar invaliditāti turpmāk saņems atgādinājumus par statusa termiņa beigām

Wed, 01 Jul 2026 07:35:00 +0000

Šodien, 2026. gada 1. jūlijā, spēkā stājas izmaiņas, kādā kārtībā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (Komisija) informē iedzīvotājus par invaliditātes statusa beigu termiņa tuvošanos.

No šodienas iedzīvotāji saņems atgādinājumus par invaliditātes statusa termiņa beigām, tādējādi laikus varēs sagatavot un, ja nepieciešams, iesniegt Komisijā dokumentus atkārtotai invaliditātes ekspertīzei.

Atgādinājumi tiek nosūtīti divas reizes:

pirmreizēji – 90 dienas pirms invaliditātes statusa termiņa beigām;
atkārtoti – 45 dienas pirms invaliditātes statusa termiņa beigām.

Atgādinājumi automātiski tiek nosūtīti no Invaliditātes informatīvās sistēmas:

uz personas oficiālo elektronisko adresi (e-adresi), ja tāda ir aktivizēta;
kā arī uz e-pasta adresi, kuru persona norādījusi iesniegumā invaliditātes ekspertīzei.

Ja atgādinājums nav saņemts e-pastā, aicinām pārbaudīt arī e-pasta Mēstules (Spam/Junk) mapi, jo dažkārt vēstules tajā var nonākt automātiski.

Atgādinājumu mērķis ir mudināt iedzīvotājus savlaicīgi rīkoties pirms invaliditātes statusa termiņa beigām, mazinot risku, ka tiek kavēta dokumentu iesniegšana atkārtai invaliditātes ekspertīzei, kā rezultātā var rasties pārtraukums invaliditātes statusā un līdz ar to arī atbalsta pakalpojumu saņemšanā invaliditātes seku mazināšanai.

Komisija ar šo risinājumu stiprina klientcentrētu un sociāli atbildīgu pieeju, nodrošinot cilvēkiem savlaicīgu un saprotamu informāciju.

Paziņojumu nosūtīšana uz e-pastu ieviesta ESF+ projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001 “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošana” ietvaros. Savukārt paziņojumu nosūtīšana uz e-adresi ieviesta Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projekta Nr.2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/005 “Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv)” ietvaros.

LR LM informācija

BIS Mākslīgā intelekta asistents kļūst par jaunu digitālo atbalsta rīku būvniecības nozarē

Wed, 01 Jul 2026 07:32:00 +0000

Šodien, 1. jūlijā, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) publiski iepazīstina ar jauno Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) Mākslīgā intelekta (MI) asistentu un aicina ikvienu interesentu to izmantot. MI asistents papildina līdzšinējo klientu atbalstu, sniedzot vēl vienu informācijas kanālu, kurā lietotāji var saņemt sev nepieciešamo informāciju par BIS, turklāt šis atbalsts ir pieejams 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Līdz šim BIS atbalsta dienesta sniegtā palīdzība galvenokārt balstījās uz individuālām konsultācijām un tiešsaistes saziņu. Savukārt jaunais risinājums ļauj ātri saņemt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, labāk izprast normatīvo aktu prasības, būvniecības procesu loģiku un darbību secību, kā arī efektīvāk izmantot BIS funkcionalitāti.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: "Mūsdienīga būvniecības nozare nav iedomājama bez digitalizācijas. Vienkāršāki procesi, mazāka birokrātija un lietotājiem draudzīgāki publiskie pakalpojumi ir ilgtermiņa mērķi, kuru sasniegšanā būtiska loma ir mākslīgā intelekta risinājumiem. Jāuzsver, ka BIS MI asistents ir izstrādāts ar mērķi sniegt atbalstu BIS lietotājiem, nepalielinot valsts pārvaldes cilvēkresursus, bet gan efektīvāk izmantojot esošos resursus, uzlabojot klientu pieredzi un padarot publiskos pakalpojumus pieejamākus un efektīvākus."

Nepilnus trīs mēnešus ilgā pilotprojekta laikā jaunais digitālais risinājums ir atbildējis uz 16 927 lietotāju jautājumiem un piedalījies 7 505 unikālās sarunās.

Tāpat jāatzīmē, ka MI asistents jau ir guvis pozitīvu lietotāju novērtējumu – lielākā daļa lietotāju sniegto vērtējumu ir pozitīvi, savukārt negatīvie ir saistīti ar lietotāja nepilnīgu izpratnei par to, ko MI asistents šobrīd spēj veikt. Vienlaikus novērojams, ka asistents tiek izmantots plašā lietotāju lokā – no profesionāliem nozares pārstāvjiem līdz privātpersonām ar ikdienas vajadzībām.

"Pilotprojekta rezultāti apliecina, ka MI asistents ir īpaši noderīgs būvniecības ierosinātājiem, īpašniekiem un privātpersonām, kuri veido lielāko tā lietotāju grupu. Vienlaikus redzam, ka lietotāji MI asistentu aktīvi izmanto arī ārpus ierastā darba laika – agrās rīta stundās, vakaros un brīvdienās. Tas apliecina, ka šāds digitālais atbalsta rīks lietotājiem ir nepieciešams tieši tad, kad rodas jautājumi, neatkarīgi no iestādes vai atbalsta dienesta darba laika," uzsver BVKB direktore Baiba Vītoliņa.

Statistikas analīze liecina, ka 73,3 % no visiem jautājumiem ir saistīti ar BIS lietošanu, 15,7 % – ar būvniecības normatīvo regulējumu, savukārt 9,6 % gadījumu lietotāji vienā sarunā apvieno gan praktiskos jautājumus par BIS lietošanu, gan normatīvā regulējuma skaidrojumus. Tas apliecina nepieciešamību pēc vienota risinājuma, kas vienuviet sniedz gan tehnisku, gan normatīvu atbalstu.

BVKB Informācijas sistēmu departamenta direktors Uldis Jansons: "BIS Mākslīgā intelekta asistents ir Latvijā radīts risinājums, kas izstrādāts tieši BIS vajadzībām un balstīts uz Latvijas būvniecības normatīvo regulējumu. Tas nav pielāgots ārvalstu vai citu uzņēmumu produkts, bet gan risinājums, kas veidots atbilstoši Latvijas būvniecības nozares specifikai. Ilgtermiņa mērķis ir izveidot gudru digitālo palīgu, kas palīdzēs lietotājiem efektīvāk orientēties BIS, vienkāršāk sagatavot nepieciešamos datus un ērtāk izmantot valsts sniegtos e-pakalpojumus. Nākamajos MI asistenta attīstības posmos sagaidām, ka tas spēs ielasīt un daļēji aizpildīt būvniecības lietā nepieciešamo informāciju, kā arī sniegt atbalstu ēku apsaimniekotājiem BIS sadaļā "Mājas lieta"."

Pilotprojekta novērojumi liecina, ka BIS lietotāji jau šobrīd ir gatavi uzticēt MI asistentam ar būvniecības procesu saistītu darbību veikšanu BIS, kas apliecina gan uzticēšanos tehnoloģiskajiem risinājumiem, gan pieprasījumu pēc asistenta tālākas attīstības.

Vitālijs Jakovels, Tieto Latvia programmatūras izstrādes virziena vadītājs Latvijā un Igaunijā: "MI asistenta attīstība balstās uz lietotāju pieredzi – viņu sniegtā atgriezeniskā saite ļauj nepārtraukti pilnveidot risinājumu, padarot to arvien noderīgāku ikdienas darbā. MI asistents darbojas kā inovatīvs palīgs, kas palīdz vienkāršot procesus un mazināt birokrātisko slogu."

Lai iegūtu iespējami precīzāku atbildi, uzdodot jautājumus BIS MI asistentam, aicinām ievērot šos ieteikumus:

Uzdodiet jautājumus skaidri un konkrēti.
Aprakstiet situāciju, dokumenta veidu vai būvniecības procesa posmu, par kuru interesējaties.
Uzdodiet tikai vienu jautājumu vienlaikus.
Jautājumus par vienu tēmu uzdodiet tās pašas sarunas ietvaros.
Jautājumos par normatīvo regulējumu vienmēr pārskatiet pievienotās atsauces.
Asistents palīdz orientēties informācijā, taču galīgo lēmumu pieņem lietotājs.
Sniedziet atgriezenisko saiti par saņemtajām atbildēm.

BVKB aicina ievērot drošības prasības un sarunā ar MI asistentu neievadīt personas datus, konfidenciālu vai ierobežotas pieejamības informāciju.

Lai sāktu izmantot BIS MI asistentu, autorizējieties Būvniecības informācijas sistēmā.

LR EM informācija

Pilnveidos finanšu tirgus regulējumu, lai nodrošinātu vienotu piekļuvi uzņēmumu publiskotajai informācijai

Tue, 30 Jun 2026 07:29:00 +0000

Otrdien, 30. jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku sagatavotu 11 likumprojektu paketi, kas paredz pilnveidot finanšu tirgus regulējumu, ieviest Eiropas Savienības prasības par Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) izveidi un precizēt atsevišķus finanšu tirgus darbības nosacījumus. Izmaiņas paredz izveidot vienotu piekļuvi uzņēmumu publiskotajai informācijai, vienkāršot atsevišķus procesus finanšu tirgus dalībniekiem un veicināt Latvijas kapitāla tirgus attīstību.

Būtiska daļa grozījumu paredz ieviest prasības, kas nepieciešamas Eiropas vienotā piekļuves punkta (European Single Access Point jeb ESAP) darbībai. ESAP būs vienota Eiropas mēroga platforma, kurā vienuviet būs pieejama informācija, ko uzņēmumiem un finanšu tirgus dalībniekiem saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem ir pienākums publiskot. Tas ļaus investoriem, uzņēmumiem un citiem finanšu tirgus dalībniekiem vienkāršāk piekļūt informācijai, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanai.

Vienlaikus grozījumi pilnveido publisko kapitāla tirgu regulējumu, vienkāršojot atsevišķas prasības un precizējot regulējumu atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem. Izmaiņu mērķis ir veidot uzņēmumiem pievilcīgāku kapitāla tirgus vidi, paplašinot iespējas piesaistīt finansējumu un veicinot uzņēmumu izaugsmi, pilnveidot mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma piesaistes iespējas kapitāla tirgos.

Atsevišķi grozījumi paredz arī novērst novecojušas tiesību normas, precizēt terminoloģiju un vienkāršot vairākus finanšu tirgus uzraudzības un administratīvos procesus, tādējādi mazinot administratīvo slogu finanšu tirgus dalībniekiem un nodrošinot skaidrāku regulējuma piemērošanu praksē.

Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā likumprojekti tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā.

LR FM informācija

“Mans VID” lietotnē būs jauna funkcionalitāte attaisnoto izdevumu norādīšanai

Mon, 29 Jun 2026 07:24:00 +0000

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka pirmdien, 29. jūnijā, ir publicēta atjaunināta mobilās lietotnes “Mans VID” versija, kurā ieviesta jauna funkcionalitāte sadaļā “Attaisnotie izdevumi”.

Turpmāk lietotāji lietotnē varēs ērti norādīt un saglabāt informāciju par saviem radiniekiem, lai pamatotu ar tiem saistītos attaisnotos izdevumus. Jaunā funkcija paredz iespēju ievadīt šādus datus:

Vārds un uzvārds,
Personas kods vai cita identifikācijas informācija,
Radniecības veids.

Saglabātā informācija ļaus vienkāršot turpmāku izdevumu norādīšanu un deklarēšanu, mazinot atkārtotas datu ievades nepieciešamību un paātrinot procesu lietotājiem. Jaunā funkcionalitāte izstrādāta ar mērķi padarīt attaisnoto izdevumu administrēšanu ērtāku, pārskatāmāku un lietotājiem draudzīgāku, vienlaikus nodrošinot precīzāku datu uzskaiti.

Aicinām lietotājus atjaunināt lietotni “Mans VID”, lai izmantotu jaunās iespējas.

VID informācija

Nodokļu vienkāršošanas pakete, lai atvieglotu atbilstības prasību izpildi un uzlabotu vienotā tirgus konkurētspēju

Wed, 24 Jun 2026 06:35:00 +0000

Šodien Eiropas Komisija pieņēma vērienīgu nodokļu vienkāršošanas tiesību aktu paketi, kuras mērķis ir vienkāršot ES nodokļu noteikumus un samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem. Paketi veido divi priekšlikumi – Nodokļu "Omnibus" pakete un Administratīvās sadarbības direktīvas (DAC) pārstrādātā redakcija. Tie modernizēs ES tiešo nodokļu sistēmu un stiprinās vienotā tirgus konkurētspēju, vienlaikus saglabājot augstu aizsardzības līmeni pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu. Paredzams, ka šī pakete ES uzņēmumiem ik gadu ļaus ietaupīt aptuveni 8 miljardus eiro, no kuriem 3,3 miljardi eiro būs administratīvo izmaksu samazinājums.

Nodokļu vienkāršošanas pakete

Pēdējās desmitgades laikā Eiropas Savienība ir būtiski attīstījusi savu tiešo nodokļu regulējumu. Īpaša uzmanība tika pievērsta globalizācijas un digitalizācijas radītajiem izaicinājumiem, agresīvas nodokļu plānošanas ierobežošanai un iekšējā tirgus darbības uzlabošanai.

Šis regulējums ir devis nozīmīgus rezultātus. Tomēr secīgu normatīvo aktu pieņemšanas kumulatīvā ietekme ir palielinājusi regulējuma sarežģītību un atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem, kas darbojas pārrobežu līmenī.

Priekšlikuma mērķis ir risināt šīs problēmas, nodrošinot, ka ES tiešo nodokļu sistēma saglabājas saskaņota, samērīga un efektīva. Tā mērķis ir vienkāršot spēkā esošo tiesisko regulējumu tiešo nodokļu jomā, samazināt nevajadzīgo administratīvo slogu, palielināt tiesisko noteiktību un atvieglot pārrobežu uzņēmējdarbību vienotajā tirgū.

Tiešo nodokļu "Omnibus" paketes galvenie pasākumi

Sarežģītu noteikumu vienkāršošana, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību

"Omnibus" pakete paredz atbrīvojumu no nodokļa ieturēšanas pie avota visiem pārrobežu dividenžu, procentu un autoratlīdzību maksājumiem starp ES uzņēmumiem. Atceļot sākotnējās procedūras un vienkāršojot nodokļu atmaksas procesu, tiks atvieglota finansējuma piesaiste, veicinātas investīcijas un uzlabota konkurētspēja. Paredzams, ka šis pasākums vien ES nodokļu maksātājiem ik gadu dos aptuveni 5,3 miljardu eiro ietaupījumu un citus ieguvumus.

Finansējuma pieejamības veicināšana

"Omnibus" pakete atceļ nevajadzīgus ierobežojumus attiecībā uz patiesu trešo personu un tirgus finansējumu, padarot uzņēmumu investīcijas vienotajā tirgū vienkāršākas. Tāpat tiek vienkāršoti Procentu atskaitīšanas ierobežojuma noteikumi Direktīvā par nodokļu apiešanas novēršanu (ATAD), atceļot dažādas ieviešanas iespējas un nosakot, ka minimālais slieksnis (de minimis) ir obligāti piemērojams. Šīs izmaiņas samazinās administratīvās un atbilstības nodrošināšanas izmaksas par vairāk nekā 500 miljoniem eiro gadā.

Dublējošu prasību novēršana

"Omnibus" pakete novērš pārklāšanos starp Kontrolēto ārvalstu sabiedrību (CFC) noteikumiem un globālā minimālā nodokļa (Pīlārs II) regulējumu, tādējādi samazinot nevajadzīgu sarežģītību. Paredzams, ka uzņēmumi šādā veidā ik gadu ietaupīs aptuveni 160 miljonus eiro atbilstības nodrošināšanas izmaksās.

Administratīvās sadarbības direktīvas (DAC) pārstrādātā redakcija

DAC pārstrādātās redakcijas galvenais mērķis ir vienkāršot, precizēt un pilnveidot ES tiesisko regulējumu administratīvās sadarbības jomā tiešo nodokļu administrēšanā. Apvienojot sākotnējo direktīvu un tās astoņus grozījumus vienotā tiesību aktā, regulējums kļūs lietotājiem saprotamāks, saskaņotāks un nodrošinās lielāku tiesisko noteiktību.

Galvenie pasākumi

Atsevišķu pārrobežu darījumu ziņošanas pienākumu atcelšana

Pārstrādātā direktīva atceļ ziņošanas pienākumu starptautisku uzņēmumu grupām (MNE), uz kurām attiecas minimālā 15 % uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms saskaņā ar Pīlāra II noteikumiem. Tas ļaus samazināt atbilstības izmaksas aptuveni par 300 miljoniem eiro.

Tāpat tiek atcelta prasība visiem pārējiem ES uzņēmumiem ziņot par noteiktiem pārrobežu nodokļu plānošanas darījumiem, kuri nodokļu administrācijām sniedz ierobežotu pievienoto vērtību. Tādējādi ziņojumu skaits samazināsies par 35 %, nodrošinot vēl aptuveni 40 miljonu eiro ietaupījumu gadā.

Aprites ekonomikas atbalstīšana

Pārstrādātā direktīva paaugstina ziņošanas slieksni preču pārdošanai tiešsaistes platformās, atbrīvojot no ziņošanas pienākuma vairāk nekā 10 miljonus privāto pārdevēju, jo īpaši tos, kuri pārdod lietotas preces. Tas digitālajām platformām nodrošinās aptuveni 678 miljonu eiro atbilstības izmaksu ietaupījumu.

Nodokļu maksātāju identifikācijas uzlabošana

Direktīva ievieš jaunu nodokļu maksātāja identifikācijas numura (TIN) pārbaudes rīku, kas ļaus nodokļu administrācijām efektīvāk un precīzāk identificēt visus ziņotajos datos iekļautos nodokļu maksātājus.

Turpmākie soļi

Priekšlikumu pakete tiks iesniegta Eiropas Parlamentam apspriešanai un pēc tam Eiropas Savienības Padomei pieņemšanai.

Pamatinformācija

Kopš šīs Eiropas Komisijas pilnvaru termiņa sākuma normatīvā regulējuma vienkāršošana ir bijusi viena no galvenajām prioritātēm. Komisija ir noteikusi mērķi līdz 2029. gadam samazināt administratīvo slogu vismaz par 25 % (mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – par 35 %) un panākt ikgadēju ietaupījumu 37,5 miljardu eiro apmērā.

Ar šodien iesniegtajiem priekšlikumiem Komisija jau ir prezentējusi divpadsmit "Omnibus" paketes un plašu mērķētu vienkāršošanas pasākumu kopumu, kas kopumā samazina regulāri atkārtojošās administratīvās izmaksas par vairāk nekā 18 miljardiem eiro gadā.

Tomēr vienkāršošanas mērķis nav tikai samazināt birokrātiju. Tā ir būtiska Komisijas konkurētspējas politikas sastāvdaļa. Tas nozīmē veidot tādu regulējuma kultūru Eiropā, kur noteikumi jau sākotnēji ir skaidrāki, samērīgāki un uzņēmumiem – īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – vieglāk saprotami un izpildāmi.

Galvenais mērķis ir saglabāt Eiropas augstos standartus, vienlaikus padarot vienkāršākas investīcijas, inovāciju attīstību un uzņēmumu izaugsmi visā vienotajā tirgū.

Eiropas komisijas informācija

Jaunas EDS funkcijas paplašina e rēķinu datu izmantošanu un vienkāršo Pievienotās vērtības nodokļa deklarēšanu

Fri, 19 Jun 2026 07:03:00 +0000

Noslēdzoties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) īstenotajam e‑rēķinu projektam, strukturēto e-rēķinu dati tiek nodoti VID izmantojot Elektronisko deklarēšanas sistēmu (EDS), uzlabota elektronisko datu aprite un radīti priekšnoteikumi automatizētai Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarēšanai.

E-rēķinu iesniegšana notiek Elektroniskās deklarēšanas sistēmā

Kopš 2026.gada 1.janvāra, veicot darījumus ar budžeta iestādēm, uzņēmumiem obligāti jānodod strukturēto e-rēķinu dati VID. Nodrošinot, ka šo prasību var izpildīt ikviens uzņēmējs, VID piedāvā izmantot Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izveidoto sadaļu “E‑rēķini”.

Vienlaikus projekta gaitā rasti arī citi informācijas tehnoloģiju risinājumi, kas nodrošina, ka e‑rēķinu datus VID var iesniegt vairākos uzņēmējiem ērtos veidos – gan no uzņēmumu grāmatvedības sistēmām, izmantojot API integrāciju, gan izrakstot e-rēķinus portāla Latvija.lv “e-adresē”, gan vēršoties pie e‑rēķinu operatoriem – uzņēmumiem, kas specializējas šāda veida pakalpojumu sniegšanā.

Automātiski tiek aizpildīti pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas pielikumi

Saņemtie e-rēķinu dati palīdz vienkāršot nodokļu administrēšanas procesu. Kopš 2026. gada 25. maija e-rēķinu projekta ietvaros VID EDS ieviesta jauna funkcionalitāte, kas nodrošina automātisku datu ielasīšanu no saņemtajiem e‑rēķiniem.

Automātiski tiek aizpildīti pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas pielikumi (PVN 1 pārskata I un III daļa), kas ļauj uzņēmējiem:

operatīvāk un ērtāk sagatavot PVN deklarācijas;
samazināt manuāli ievadāmo datu apjomu;
mazināt kļūdu risku.

Šīs funkcionalitātes izmantošana nav obligāta, bet ir īpaši noderīga komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuri PVN deklarācijas un to pielikumus EDS aizpilda manuāli. Savukārt personas, kas izmanto integrācijas ar savām grāmatvedības sistēmām, var turpināt PVN deklarācijas un to pielikumus sagatavot un iesniegt VID tāpat kā līdz šim.

Lai gan e‑rēķinu datu automātiska ielasīšana atvieglo darbu, uzņēmējiem arī turpmāk ir pienākums pārliecināties par PVN deklarācijās iekļauto datu pareizību.

Svarīgi ir pārliecināties, ka:

visi dati PVN deklarācijas pielikumos ir korekti ielasīti (tostarp jāizvērtē, vai par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem ir tiesības atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā);
informācija atbilst faktiskajiem darījumiem (piemēram, PVN deklarācijā un tās pielikumos jāiekļauj tikai tie avansa rēķini, par kuriem ir veikta samaksa);
dati ir iekļauti pareizajos taksācijas periodos (datu automātiskā ielāde notiek pēc e-rēķina izrakstīšanas datuma);
PVN deklarācijas pielikumi ir aizpildīti saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumiem Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām.”

Ieviešot nosauktās funkcionalitātes ir noslēdzies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) īstenotais projekts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.1.1.1.i. “Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide” projekta Nr. 2.1.1.1.i.0/1/24/I/VARAM/011 “Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu”. VID informācijas sistēmas arī turpmāk tiks pilnveidotas, rodot arvien ērtākus datu aprites risinājumus.

Obligāta strukturētu e-rēķinu lietošana uzņēmumu savstarpējos norēķinos paredzēta no 2028. gada.

Vairāk par e-rēķiniem var uzzināt skatot www.vid.gov.lv sadaļu “E-rēķini”.

VID informācija

Līdz 15. jūlijam jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma 2. ceturksnī

Fri, 19 Jun 2026 06:00:00 +0000

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada otrajā ceturksnī, no aprīļa līdz jūnijam, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2026. gada 15. jūlijam (ieskaitot) ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2026. gada 23. jūlijam.

Saite uz sadaļu "Vienotais nodokļu konts"

Skatīt vairāk

Kapitāla aktīvi ir:

akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
intelektuālā īpašuma objekti;
ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā;
virtuālā valūta.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

No 2025. gada 1. janvāra ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 25,5% apmērā.

Savukārt 20 % nodokļa likmi vēl trīs gadus (2025., 2026. un 2027. gadā) piemēro, ja darījums ar kapitāla aktīviem ir uzsākts līdz 2024. gada 31. decembrim, bet nav pabeigts līdz minētajam datumam, un par šo darījumu ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma ar informāciju par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti viena gada laikā.

Kā deklarēt ienākumu no kapitāla pieauguma?

Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma aicinām iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nodokļu maksātāju ērtībai EDS ir izveidots palīgrīks – vednis “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Soli pa solim, atbildot uz jautājumiem un ievadot datus, tas palīdz izprast kāda informācija nepieciešama aizpildot deklarāciju. Tā kā vednis ir palīgrīks, tikai tur ievadītā un saglabātā informācija nav uzskatāma par iesniegtu VID un tai nav juridiski saistoša rakstura.

Pati deklarācijas veidlapa ir pieejama arī papīra formātā VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi” un to var aizpildīt un atsūtīt arī pa pastu uz adresi “Valsts ieņēmumu dienests, Talejas iela 1, Rīga, LV-1978”.

Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma

Pirms nekustamā īpašuma pārdošanas aicinām konsultēties VID!

Nekustamā īpašuma atsavināšana, t. sk. pārdošana, ir viens no gadījumiem, kad cilvēkam var būt jāmaksā kapitāla pieauguma jeb iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25,5% apmērā no saņemtā ienākuma. Tādēļ pirms darījumiem ar nekustamo īpašumu aicinām konsultēties ar VID speciālistiem un uzzināt, vai konkrētajā situācijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.

Kad par ienākumu no kapitāla pieauguma NAV jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis?

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas atbilst vismaz vienai no šīm pazīmēm:

īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus (pēc kārtas) pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir deklarētā dzīvesvieta;
īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir vienīgais īpašums;
ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura pārdošanas gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma pārdošanas.

Trešās pazīmes gadījumā būtiska ir summa, par kādu 12 mēnešu laikā jāiegādājas jauns nekustamais īpašums pēc iepriekšējā pārdošanas. Lai nebūtu jāmaksā nodoklis no kapitāla pieauguma, šī summa nevar būt mazāka kā starpība starp pārdotā nekustamā īpašuma pārdošanas cenu un tā sākotnējo iegādes vērtību. Pretējā gadījumā, ja jaunais īpašums tiek iegādāts par mazāku summu, tad radusies starpība ir uzskatāma par ienākumu no kapitāla pieauguma un no tās ir jāmaksā nodoklis.

Svarīgs priekšnoteikums attiecībā uz nekustamā īpašuma tiesību pastāvēšanas ilgumu, ir savlaicīga nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā.

Kad ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas ir tikai jādeklarē?

Ja ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas atbilst kādai no minētajām pazīmēm un no tiem nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, arī deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma nav jāiesniedz. Taču, ja ienākumi pārsniedz 10 000 eiro, tie ir jānorāda gada ienākumu deklarācijā kā neapliekami ienākumi.

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni + 371 67120000 vai uzdot tos rakstiski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

VID informācija