Ņikijs grāmatvedība - Jaunumi

Rosina izmaiņas UIN regulējumā, lai novērstu nodokļu dubultās uzlikšanas un neuzlikšanas riskus

Fri, 04 Sep 2026 08:14:00 +0000

Ņemot vērā nodokļu maksātāju un nozaru pārstāvju jautājumus un priekšlikumus, Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. To mērķis ir pilnveidot un precizēt uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumu, kā arī novērst potenciālus nodokļu dubultās uzlikšanas riskus uzņēmumu likvidācijas, akciju atpirkšanas, personāla akciju emisiju un tirgus cenas korekcijas gadījumā.

Likumprojektā paredzēts paplašināt termina “dividendes” definīciju, tajā iekļaujot arī likvidācijas kvotu un atlīdzību par savu akciju atpirkšanu. Tādējādi paredzēts novērst šo ienākumu iespējamu atkārtotu aplikšanu ar nodokļiem saņēmēja līmenī.

Tāpat likumprojektā paredzēts ieviest savstarpēja darījuma tirgus cenas korekcijas mehānismu, kas nodokļa maksātājam ļaus samazināt ar nodokli apliekamo bāzi par summu, par kuru saistītās personas apliekamie ienākumi palielināti atbilstoši savstarpējā darījuma tirgus cenai. Šāds risinājums novērsīs situāciju, kad viena un tā paša darījuma ietvaros koriģētās summas starpībai nodoklis tiek piemērots abām darījuma pusēm.

Izmaiņas paredzētas arī attiecībā uz nosacītajām dividendēm. Turpmāk atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksa par nosacītajām dividendēm būtu veicama brīdī, kad reorganizācijas rezultātā nodokļa maksātāja pamatkapitāls tiek samazināts vai tas beidz pastāvēt. Šādi tiktu novērstas identificētās problēmas ar nosacīto dividenžu izsekojamību uzņēmumu reorganizāciju ietvaros.

Lai novērstu potenciālu dubultu nodokļa uzlikšanu peļņai, kas novirzīta personāla akciju emisijai, likumprojektā paredzēts, ka uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanas vai likvidācijas gadījumā neņem vērā personāla akcijas, kas emitētas uz uzņēmuma nesadalītās peļņas rēķina, ja šo akciju dzēšanas gadījumā tiesības uz samazināto pamatkapitālu saglabā minētais uzņēmums.

Tāpat paredzēts atvieglot nosacījumus procentu maksājumu iekļaušanai ar nodokli apliekamajā bāzē gadījumos, kad pārskata gada parādu saistību vidējais apjoms pārsniedz četrkāršotu nodokļa maksātāja pašu kapitāla apjomu. Turpmāk šie nosacījumi būtu attiecināmi uz neto procentu summu, proti, starpību starp procentu ienākumiem un procentu izdevumiem, nevis bruto procentu summu. Tas novērsīs nesamērīgas uzņēmumu ienākuma nodokļa sekas uzņēmumiem, kuri veic finanšu starpniecības pakalpojumus.

Likumprojektā paredzēts arī precizēt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu sociālajiem uzņēmumiem, ņemot vērā no 2027. gada 1. janvāra plānotās izmaiņas Sociālo uzņēmumu likumā. Tādējādi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma regulējums tiks saskaņots ar Sociālo uzņēmumu likumā paredzēto.

Sagatavotais likumprojekts paredz arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu saskaņošanu ar citiem normatīvajiem aktiem, tostarp Segto obligāciju likumu, kā arī citas tehniskas izmaiņas, kas precizē Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas.

Pēc publiskās apspriešanas Finanšu ministrija nodod likumprojektu starpinstitūciju saskaņošanai.

Detalizētāk ar sagatavoto likumprojektu var iepazīties vienotajā Tiesību aktu portālā.

LR FM informācija

VID atgādina: par bērnu interešu izglītību var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli

Thu, 03 Sep 2026 08:00:00 +0000

Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tādēļ aicinām, maksājot par bērnu interešu izglītību, krāt un saglabāt maksājumus apliecinošos dokumentus – čekus, kvītis, internetbankas reķinus u.tml.

Nodokļa atmaksa pienākas par tiem pulciņiem un nodarbībām, ko piedāvā izglītības iestāde, kā arī par pulciņiem, ko piedāvā cita juridiskā vai fiziskā persona, kas nav reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, taču tai ir pašvaldības izsniegta speciāla licence pulciņa darbībai.

Informāciju par to, vai konkrētā pulciņa organizētājs ir izglītības iestāde var pārbaudīt Izglītības iestāžu reģistrā https://viis.gov.lv. Savukārt par pašvaldības izsniegtajām licencēm ir jāinteresējas attiecīgajā pašvaldībā.

Maksājumu apliecinošajam dokumentam obligāti ir jāliecina, ka maksājums veikts par bērnu (bērna vārds, uzvārds, personas kods) un jānorāda arī saņemtā pakalpojuma veids (pulciņa nosaukums).

Gada ienākumu deklarācija kopā ar attaisnojuma dokumentiem ir jāiesniedz tam ģimenes loceklim, kurš ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs. Deklarācijai pievieno maksājumu apliecinošu dokumentu, kurā ir maksātāja rekvizīti un bērna dati – vārds, uzvārds un personas kods.

Attaisnotajos izdevumos par visu veidu izglītību (tajā skaitā interešu izglītību) un ārstnieciskajiem pakalpojumiem ietveramo izdevumu kopējā summa par vienu bērnu 2026. gadā ir 600 eiro. No 2027. gada marta, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2026. gadu, no šīs summas varēs atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu 25,5 % apmērā. Ja gada laikā samaksātā summa par minētajiem pakalpojumiem pārsniegs 600 eiro, izdevumu pārsnieguma daļa tiks pārcelta uz nākamajiem trim gadiem.

Taču visu 2026. gadu vēl var iesniegt gada ienākumu deklarāciju par trim iepriekšējiem gadiem, pievienojot tai attiecīgajā gadā veiktos maksājumus par izglītību (tajā skaitā, bērnu interešu izglītību), ārstniecību un citiem attaisnotajiem izdevumiem. Plašāka informācija pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “Gada ienākumu deklarācija”.

VID informācija

Iecerēts mazināt uzņēmumu administratīvo slogu ilgtspējas ziņošanas jomā

Wed, 02 Sep 2026 08:10:00 +0000

Finanšu ministrija publiskai apspriešanai nodevusi likumprojektu “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā”, kura mērķis ir saskaņot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto regulējumu ar izmaiņām Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, kas izstrādātas, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2026/470 prasības.

Finanšu ministrija aicina uzņēmējus, profesionālās organizācijas un citus interesentus iesaistīties publiskajā apspriešanā par sagatavoto likumprojektu līdz 14. septembrim.

Cita starpā likumprojektā precizēts to uzņēmumu loks, kuriem vadības ziņojumā jāsniedz informācija par būtiskiem nemateriālajiem resursiem.

Atbilstoši izmaiņām Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā būtiski samazināsies to sabiedrību un koncernu mātes sabiedrību loks, kurām būs pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Savukārt Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā paredzēts attiecīgi precizēt prasības par ilgtspējas ziņojuma iekļaušanu vadības ziņojumā un konsolidētajā vadības ziņojumā. Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka šis pienākums attieksies uz sabiedrībām un koncernu mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums bilances datumā pārsniedz 450 miljonus eiro un kuru vidējais darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz 1000. Tādi paši kritēriji attieksies arī uz pienākumu vadības ziņojumā sniegt informāciju par būtiskiem nemateriālajiem resursiem.

Līdz ar jaunā regulējuma ieviešanu samazināsies administratīvais slogs uzņēmumiem, kuriem vairs nebūs jāsniedz ilgtspējas informācija.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka sabiedrība, kurai nav pienākuma sagatavot ilgtspējas ziņojumu, bet kura brīvprātīgi sagatavojusi ilgtspējas informāciju, piemērojot Eiropas Komisijas noteiktos brīvprātīgās ilgtspējas ziņošanas standartus, vadības ziņojumā norādīs, ka šāda informācija ir sagatavota. Šāda informācija ļaus apkopot datus par sabiedrībām, kas brīvprātīgi sagatavo ilgtspējas informāciju, un novērtēt šādas prakses izplatību Latvijā.

Likumprojekts nodrošina Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma normu saskaņošanu ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu un Direktīvas (ES) 2026/470 prasībām tādā apjomā, kādā tās attiecas uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma regulējuma tvērumu.

Ar sagatavoto likumprojektu un tā anotāciju plašāk var iepazīties vienotajā Tiesību aktu portālā.

LR FM informāčija

No 1. septembra aizliegts ievest noteiktas rūpniecības preces no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas

Tue, 01 Sep 2026 07:56:00 +0000

No 1. septembra ir spēkā Ministru kabineta 2026. gada 25. augusta noteikumi Nr. 509 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtām rūpniecības precēm”, kuros atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.⁶ panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam norādītas rūpniecības preces, ko aizliegts ievest Latvijas Republikā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas. Tāpat ir aizliegta Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes rūpniecības preču ievešana (importēšana) Latvijas Republikā no citām trešajām valstīm.

Aizliegums līdz 2027. gada 30. jūnijam ievest (importēt) rūpniecības preces Latvijas Republikā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas un aizliegums ievest (importēt) Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes rūpniecības preces Latvijas Republikā no citām trešajām valstīm attiecas uz precēm, kuras klasificējamas ar Kombinētās nomenklatūras [1]:

I pielikuma otrās daļas X sadaļas 49. nodaļas "Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni" visiem preču kodiem;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 61. nodaļas "Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi" visiem preču kodiem;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 62. nodaļas "Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēti" visiem preču kodiem;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 63. nodaļas "Citādi gatavie tekstilizstrādājumi; komplekti; valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi; lupatas" visiem preču kodiem;
I pielikuma otrās daļas XII sadaļas 64. nodaļas "Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šādu izstrādājumu daļas" visiem preču kodiem;
I pielikuma otrās daļas XII sadaļas 65. nodaļas "Galvassegas un to daļas" visiem preču kodiem;
I pielikuma otrās daļas XX sadaļas 95. nodaļas "Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi; to daļas un piederumi" visiem preču kodiem.

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.⁶ panta trešajā daļā noteikts, ka ar ievešanu (importēšanu) Latvijas Republikā saprot minēto preču izlaišanu šādās muitas procedūrās, kas noteiktas muitas jomu regulējošos normatīvajos aktos:

laišana brīvā apgrozībā, izņemot gadījumu, kad preces laiž brīvā apgrozībā, lai tās piegādātu saņēmējam citā dalībvalstī, piemērojot atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa;
ievešana pārstrādei;
ievešana galapatēriņam.

Vienlaikus atgādinām, ka spēkā ir arī plaši ierobežojumi preču ievešanai no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kas noteikti ar Eiropas Savienības regulām [2].

Ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem noteiktais nacionālais importa aizliegums attiecas uz atsevišķām rūpniecības precēm. Šādā veidā tiks sekmēta Latvijas ekonomisko saišu ar Krievijas Federāciju kā agresijas akta īstenotāju un Baltkrievijas Republiku kā agresijas atbalstītāju pārtraukšana un turpmāka preču importa no tām samazināšana.

[1] Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikums un tā ikgadējie grozījumi.

[2] Padomes 2014. gada 31. jūlija Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā; Padomes 2006. gada 18. maija Regula (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.

VID informācija

Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem 2026. gada augustā

Tue, 01 Sep 2026 07:45:00 +0000

Normatīvā akta nosaukums	Komentārs/skaidrojums	Pieņemšanas datums	Spēkā stāšanās datums
Ministru kabineta 2026. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 428 “Valsts ieņēmumu dienesta valsts informāciju sistēmu noteikumi”	Noteikumi nosaka: - valsts informācijas sistēmas, kuru pārzinis ir Valsts ieņēmumu dienests (VID), un attiecībā uz katru no tām – funkcijas, uzdevumus un izmantošanas mērķus, kuru sasniegšanai nepieciešamās informācijas apriti nodrošina konkrētā valsts informācijas sistēma, katrā valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju un tās apjomu, glabāšanas termiņus, piekļuves noteikumus, kā arī auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību; - fizisko personu datu apstrādes noteikumus VID valsts informācijas sistēmās; - kārtību, kādā VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā identificē personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus. Spēku zaudē Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 7 “Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi”.	28.07.2026.	05.08.2026.
Ministru kabineta 2026. gada 11. augusta noteikumi Nr. 464 “Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi””	Ar grozījumiem precizēts noteikumu 30.punkts, nosakot, ja ar komandējumu saistītos izdevumus atlīdzina no šim mērķim paredzētajiem ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai Eiropas Savienības institūcijas finanšu līdzekļiem un palīdzības sniedzējs vai Eiropas Savienības institūcija ir noteikusi šo līdzekļu izmantošanas kritērijus un normas vai par to ir panākta vienošanās, tad institūcijas, kas tiek finansētas no budžeta, šīs normas piemēro, aprēķinot darbinieka komandējuma izdevumus. Attiecībā uz speciālu gaisa transportlīdzekļa pakalpojumu izmantošanu piemēro šajos noteikumos noteiktās prasības, ciktāl tās nav pretrunā ar palīdzības sniedzēja vai Eiropas Savienības institūcijas noteiktajiem līdzekļu izmantošanas kritērijiem.	11.08.2026.	18.08.2026.
Ministru kabineta 2026. gada 25. augusta noteikumi Nr. 499 “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm””	Grozījumi veikti, lai pilnveidotu videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, kā arī lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija Regulas (ES) 2023/1542 prasības par baterijām un bateriju atkritumiem. Precizēti un papildināti notikumu 1. un 5. pielikums.	25.08.2026.	01.09.2026.
Ministru kabineta 2026. gada 25. augusta noteikumi Nr. 509 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtām rūpniecības precēm”	Noteikumi nosaka rūpniecības preces atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā un tās grozījumos, kuru ievešana (importēšana) Latvijas Republikā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ir aizliegta, kā arī Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes rūpniecības preces, kuru ievešana (importēšana) Latvijas Republikā no citām trešajām valstīm ir aizliegta.	25.08.2026.	01.09.2026.

VID informācija

Tiks veidots Pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistrs

Fri, 28 Aug 2026 07:40:00 +0000

No 2027. gada 1. jūlija pārstāvja muitā pakalpojumus Latvijā varēs sniegt tikai personas, kas reģistrētas Pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistrā. To paredz Muitas likuma 25.²pants (iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2027.)

Reģistru uzturēs Valsts ieņēmumu dienests, un tajā iekļautā informācija būs publiski pieejama VID tīmekļvietnē.

Ar detalizētu informāciju par nosacījumiem un kārtību, kādā no 2027. gada 1. jūlija tiks atļauts sniegt pārstāvības pakalpojumus muitā, var iepazīties sadaļas Preču deklarēšana atvērumā Pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistrācija.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu pārstāvības pakalpojumu sniegšanu muitā pēc 2027. gada 1. jūlija, personas, kuras plāno sniegt pārstāvja muitā pakalpojumus, aicinām laikus iepazīties ar reģistrācijas nosacījumiem un sagatavot nepieciešamos dokumentus reģistrācijai Pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

VID informācija

Pilnveidos iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējumu

Mon, 24 Aug 2026 08:08:00 +0000

25. augusta sēdē Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrija sagatavotos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kuru mērķis ir pilnveidot likuma normu piemērošanu praksē, precizēt līdz šim neregulētas situācijas un mazināt administratīvo slogu nodokļu maksātājiem. Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā likumprojekts tiks iesniegts pieņemšanai Saeimā.

Grozījumi paredz vairākas izmaiņas, kas skars iedzīvotājus un konkrētas nodokļu maksātāju grupas. Brīvprātīgā darba veicējiem un reliģisko organizāciju kalpojošajam personālam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis) neapliekamo izdevumu kompensāciju limits tiks palielināts no 1000 līdz 3000 eiro gadā, kā arī tiks vienkāršota kompensāciju piešķiršanas kārtība. Lai mazinātu administratīvo slogu un novērsu lieku birokrātiju, vairs netiks noteikti atsevišķi limiti dažādiem izdevumu veidiem. Tā vietā tiks noteikts vienots kompensācijas apmērs, kas nodokļa maksātājam nedrīkstēs pārsniegt 100 eiro dienā. Tāpat paredzēts atbrīvot no nodokļa kompensācijas, ko reliģiskās organizācijas garīgajam personālam izmaksā par ar amata pienākumu veikšanu saistītiem izdevumiem, tostarp pamatvajadzību segšanai, ja to kopējais apmērs taksācijas gada laikā nepārsniedz taksācijas gada neapliekamā minimuma apmēru.

Tiks pilnveidots regulējums attiecībā uz dāvinājumiem, nosakot, ka ar nodokli neapliekami ir arī dāvinājumi, kas saņemti no maksātāja laulātā pirmās pakāpes radinieka vai maksātāja pirmās pakāpes radinieka laulātā (piemēram, no pameitas, padēla, znota vai vedeklas). Tāpat paredzēts noteikt, ka par ienākumu neuzskatīs klientu lojalitātes programmu ietvaros nodokļa maksātājam tā maksājumu kontā ieskaitītos naudas līdzekļus jeb Cashback, kas aprēķināti un izmaksāti sasaistē ar veiktajiem pirkumiem, izmantojot attiecīgajam kontam piesaistīto maksājumu instrumentu. Par ienākumu netiks uzskatīti arī maksājumu kontā ieskaitītie naudas līdzekļi, kas aprēķināti un izmaksāti kā atlaide par iepriekš izdarītu maksājumu par preci vai pakalpojumu.

Lai mazinātu administratīvo slogu gada ienākumu deklarācijas iesniedzējiem, paredzēts vienkāršot arī interešu izglītības maksājumu administrēšanu. Ja interešu izglītības pakalpojumu sniedzējs piedāvās iespēju elektroniski nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par nodokļu maksātāja veiktajiem maksājumiem par bērna interešu izglītību, šo informāciju izmantos gada ienākumu deklarācijas apstrādē. Tas nozīmē, ka nodokļu maksātājam nebūs pašam jāievada attiecīgā informācija deklarācijā vai jāpievieno maksājumu apliecinoši dokumenti.

Grozījumi paredz arī izmaiņas attiecībā uz atvieglojumu par apgādībā esošu personu, nosakot, ka apgādībā esošās personas deklarētajai dzīvesvietai jābūt Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Savukārt samazinātās patentmaksas maksātājiem paredzēts saīsināt termiņu, pēc kura iespējams atkārtoti izvēlēties maksāt samazināto patentmaksu, ja pārsniegts likumā noteiktais ieņēmumu apjoma limits – no pašreizējiem pieciem gadiem līdz diviem gadiem. Tāpat tiks noteikts termiņš kādā VID ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija gadījumā, ja nodokļa maksātājam taksācijas gada laikā mainīts rezidences statuss un gūti ienākumi, no kuriem nodoklis maksājams rezumējošā kārtībā.

Likumprojekts paredz arī, ka VID neizmaksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, ja tās apmērs ir mazāks par vienu eiro. Tāpat tiks precizēta nodokļa piemērošana ārvalstīs gūtam ienākumam no būtiskas līdzdalības ārvalstu sabiedrībā. Noteikts arī pienākums būvniekam ieturēt un iemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli gadījumos, kad tas Darba likumā noteiktajā kārtībā izmaksā apakšuzņēmēja darbiniekiem neizmaksāto darba samaksu.

Ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” var iepazīties vienotajā Tiesību aktu portālā. Grozījumi sagatavoti, ņemot vērā nodokļu maksātāju, institūciju un Valsts ieņēmumu dienesta ierosinājumus, kā arī paredzot pasākumus Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam īstenošanai.

LR FM informācija

Jaunas prasības vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem starptautiskajos pārvadājumos

Mon, 24 Aug 2026 07:36:00 +0000

Vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 2,5 tonnām līdz 3,5 tonnām, kas tiek izmantoti starptautiskajos kravu pārvadājumos vai kabotāžā, ir jāievēro transportlīdzekļu vadīšanas un atpūtas laika noteikumi, jāizmanto viedie tahogrāfi un noteiktos gadījumos jāpiemēro transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas prasības.

Izmaiņas Eiropas Savienības regulējumā ir spēkā no 2026. gada 1. jūlija, un prasības ir saistošas transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskus kravu pārvadājumus vai kabotāžu par atlīdzību. Jaunais regulējums paredz, ka uzņēmumiem jānodrošina atbilstoša darba laika organizēšana un uzskaite, tahogrāfu datu pārvaldība, kā arī jāievēro nosūtīto transportlīdzekļu vadītāju nodarbinātības noteikumi.

Izmaiņas ir būtiskas arī no nodokļu administrēšanas un darba tiesību ievērošanas viedokļa. Transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas regulējums var ietekmēt darba samaksas piemērošanu un deklarēšanu, savukārt darba devējiem jānodrošina atbilstoša dokumentācija, tostarp nosūtīšanas deklarācijas un darba laika uzskaite. Korekta nodarbinātības, darba samaksas, komandējumu un nosūtīšanas uzskaite ir būtiska pareizai nodokļu aprēķināšanai un nomaksai.

Informatīvs materiāls "Vai vadāt vieglos komerciālos transportlīdzekļus? Jūs noteikti gribēsiet to uzzināt!"

Lai palīdzētu uzņēmumiem, piedāvājam iepazīties ar ELA (Eiropas Darba iestāde) sagatavotu informatīvu materiālu par izmaiņām, transportlīdzekļu vadītāju un darba devēju pienākumiem, kā arī praktiskajiem aspektiem, kas jāņem vērā.

Svarīgākie normatīvie akti

Jaunās prasības izriet no Eiropas Savienības mobilitātes pakotnes un citiem ES tiesību aktiem:

Aicinām transporta nozares uzņēmumus un transportlīdzekļu vadītājus iepazīties ar jaunajām prasībām un izvērtēt, kādas izmaiņas nepieciešamas uzņēmuma procesos, dokumentācijā un darba organizācijā, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajam regulējumam.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā ar Valsts ieņēmumu dienestu var sazināties rakstot Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”.

VID informācija

Paplašināts aizliegums ievest no Krievijas un Baltkrievijas laišanai brīvā apgrozībā lauksaimniecības un lopbarības produktus

Fri, 14 Aug 2026 07:30:00 +0000

Atbilstoši izmaiņām Latvijas Republikas tiesību aktos Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas aizliegts ievest dzīvus dzīvniekus, zivis, svaigus augļus, dārzeņus, graudaugus, gaļas, zivju, piena produktus, dārzeņu un augļu izstrādājumus, lopbarības produktus un citas preces, tām piemērojot noteiktas muitas procedūras. Aizliegums attiecas arī uz attiecīgo Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ievešanu no citām trešajām valstīm.

To nosaka grozījums Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem", kas stājās spēkā 2026. gada 8. augustā.

Saskaņā ar tiesību aktā noteikto Latvijā aizliegts ievest šādus lauksaimniecības un lopbarības produktus un dzīvus dzīvniekus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī šo valstu izcelsmes produktus no citām trešajām valstīm:

dzīvus dzīvniekus, tostarp zirgus, liellopus, cūkas, aitas, kazas, mājputnus (vistas, pīles, zosis, tītarus, pērļu vistiņas), trušus un zaķus, rāpuļus, putnus (papagaiļveidīgos, strausus, baložus), kukaiņus, suņus, kaķus;
zivis un vēžveidīgos, mīkstmiešus un citus ūdens bezmugurkaulniekus, tostarp dzīvas, svaigas vai dzesinātas, saldētas zivis; svaigas, dzesinātas vai saldētas zivju filejas; žāvētas vai sālītas zivis vai zivis sālījumā; dzīvus, svaigus, saldētus, žāvētus, sālītus, kūpinātus krabjus, omārus, garneles, austeres, ķemmīšgliemenes, ēdamgliemenes, sēpijas; zivju un vēžveidīgo, mīkstmiešu un citu ūdens bezmugurkaulnieku miltus;
piena pārstrādes produktus, putnu olas, dabisko medu, tostarp pienu, krējumu, jogurtu, kefīru un citus fermentētus vai skābpiena produktus, sūkalas, sviestu, sieru, biezpienu, svaigas, konservētas vai pagatavotas putnu olas, putnu olas bez čaumalas, olu dzeltenumus;
svaigus vai atdzesētus, saldētus, kaltētus dārzeņus (kartupeļus, tomātus, sīpolus, gaļviņkāpostus, gurķus, burkānus, zirņus, pupiņas, sēnes u.c.), tostarp īslaicīgai glabāšanai konservētus dārzeņus, lai nodrošinātu transportēšanu vai uzglabāšanu pirms to izmantošanas;
svaigus vai kaltētus, saldētus riekstus un augļus (banānus, dateles, citrusaugļus, vīnogas, ābolus, bumbierus, ķiršus, plūmes, zemenes u.c.), tostarp žāvētus augļus;
graudaugu produktus (kviešus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, griķus u.c.);
miltrūpniecības produktus, iesalu, cietes, tostarp labības miltus un putraimus, placinātus graudus un graudu pārslas;
eļļas augu sēklas un augļus, ārstniecības augus, graudaugu salmus un sēnalas, lopbarības kāļus, lopbarības bietes, tostarp sojas pupas, zemesriekstus, linsēklas, rapšu vai ripšu sēklas, saulespuķu sēklas, sēklas sējai, apiņu rogas;
gaļas, zivju un vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku, vai kukaiņu izstrādājumus, tostarp desas un tamlīdzīgus izstrādājumus no gaļas, gatavus izstrādājumus vai konservus no gaļas, sagatavotas vai konservētas zivis, kaviāru un kaviāra aizstājējus, kas gatavoti no zivju ikriem;
dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumus, tostarp etiķī vai etiķskābē, vai bez tā sagatavotus vai konservētus dārzeņus un sēnes, saldētus dārzeņus, džemus, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu sulas, dārzeņu sulas;
pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumus, gatavu lopbarību, tostarp klijas, atsijas un citus atlikumus, kas iegūti apstrādājot labības graudus vai pākšaugus, cietes ražošanas atlikumus, biešu mīkstumu, eļļas raušus, suņu vai kaķu barību, gatavu lopbarību;
kafiju, tēju un garšvielas, izņemot mate;
dzīvnieku, augu vai mikrobu taukus un eļļas, gatavus pārtikas taukus, tostarp cūku, liellopu, aitu vai kazu taukus, zivju vai jūras zīdītāju taukus un eļļas, sojas eļļu, zemesriekstu eļļu, olīveļļu, palmu eļļu, saulespuķu eļļu, kokosriekstu eļļu, palmu kodolu eļļu, rapšu eļļu, kukurūzas eļļu, margarīnu, taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas;
cukurniedru vai cukurbiešu cukuru, cukura sīrupus, mākslīgo medu, grauzdēto cukuru, melasi.

Ievešanas aizliegums attiecas gan uz uzņēmumiem, kas importē noteikto preču kravas, gan privātpersonām – ceļotājiem un kravas autotransporta vadītājiem, kuri preces pārvieto personīgajā bagāžā personiskajam patēriņam, kā arī personām, kas saņem pasta vai kurjerpasta sūtījumus.

Ar ievešanu (importēšanu) Latvijā Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma izpratnē saprot lauksaimniecības un lopbarības produktu izlaišanu šādās muitas procedūrās: laišana brīvā apgrozībā, izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa; ievešanu pārstrādei, izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi produktus iznīcināt; ievešanu galapatēriņam.

Uz citām muitas procedūrām, piemēram, tranzītu, uzglabāšanu brīvajās zonās vai muitas noliktavās, aizliegums neattiecas.

VID informācija

Nezināšana neatceļ ierobežojumus: ko nedrīkst ievest no valstīm ārpus Eiropas Savienības

Thu, 13 Aug 2026 08:07:00 +0000

Turpinoties aktīvai ceļojumu sezonai, RIX Rīgas lidosta, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), VID Muitas pārvalde, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un Nodokļu un muitas policija aicina ceļotājus pirms atgriešanās no valstīm ārpus Eiropas Savienības pārliecināties, vai iegādātās preces, suvenīrus un medikamentus drīkst ievest Latvijā.

Vairums pārkāpumu, ko Rīgas lidostā konstatē VID Muitas pārvaldes darbinieki, ir nevis ļaunprātīgas rīcības, bet gan nezināšanas sekas. Ceļotāji nereti pieņem, ka prece, kuru iespējams iegādāties ārvalstīs, būs legāli ievedama arī Eiropas Savienībā. Tomēr noteiktiem pārtikas produktiem, dzīvnieku un augu izcelsmes suvenīriem, kā arī atsevišķiem medikamentiem ir noteikti stingri ierobežojumi vai aizliegumi.

Pasākumā “Suvenīrs vai pārkāpums? Ko nedrīkst ievest no valstīm ārpus Eiropas Savienības” iesaistītās institūcijas atgādināja, ka šo noteikumu mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību, bioloģisko drošību, vidi, savvaļas sugas un sabiedrības drošību.

Pārtikas produkti var radīt bioloģiskās drošības riskus

PVD uzsver, ka no valstīm ārpus Eiropas Savienības aizliegts ievest virkni pārtikas produktu, tostarp gaļu un tās produktus, pienu un tā produktus, kā arī svaigus augļus un dārzeņus bez fitosanitārā sertifikāta. Pat neliels pārtikas daudzums var kļūt par augu vai dzīvnieku slimību izplatības avotu.

Statistika rāda, ka Rīgas lidostā no pasažieru bagāžas, kas ierodas no valstīm ārpus Eiropas Savienības, regulāri tiek izņemti ievērojami daudzumi aizliegtu produktu. 2025. gadā izņemti 3377 kilogrami gaļas un piena produktu un 3447 kilogrami augļu un dārzeņu. Savukārt 2026. gadā līdz jūlija beigām izņemti jau 2052 kilogrami gaļas un piena produktu un 1435 kilogrami augļu un dārzeņu.

Ja pasažieris pēc muitas amatpersonas aicinājuma produktus, ko aizliegts ievest ES, labprātīgi izmet tam speciāli paredzētos konteineros, sods netiek piemērots. Ja persona atsakās pakļauties muitas amatpersonas tiesību aktos pamatotām prasībām un produktus labprātīgi neizmet, tiek uzsākts administratīvā pārkāpuma process un tiek piemērots administratīvais sods.

Medikamentu ievešana var radīt nopietnas sekas

Nodokļu un muitas policija vērš uzmanību uz pieaugošu tendenci, ka ceļotāji no tādiem galamērķiem kā Ēģipte un Turcija mēģina ievest Latvijā ārvalstīs iegādātus nomierinošus medikamentus, tostarp miega zāles.

Visbiežāk sastopamie preparāti ir “Sleepez” un “Night Calm 3 mg”. Lai gan šos medikamentus atsevišķās valstīs iespējams iegādāties legāli, to sastāvā esošā viela eszopiklons Latvijā ir iekļauta aizliegto vielu sarakstā, un šādu medikamentu pārvietošana pāri Latvijas robežai ir krimināli sodāms pārkāpums neatkarīgi no vielas daudzuma vai bagāžas veida.

Pēdējo divu gadu laikā saistībā ar eszopiklonu saturošu vielu ievešanu uzsākti 23 kriminālprocesi, no kuriem 17 jau nodoti kriminālvajāšanai. Visbiežāk šādi gadījumi konstatēti pasažieriem, kuri ieradušies no Ēģiptes.

Nodokļu un muitas policija aicina pirms medikamentu iegādes vai pārvietošanas pāri robežai pārliecināties par to sastāvu un iepazīties ar spēkā esošajiem ierobežojumiem.

Ja tomēr ir objektīva nepieciešamība vest uz Latviju citās valstīs iegādātus medikamentus (vai arī ņemt līdzi, izceļojot no Latvijas), aicinām nodrošināties ar ārsta izrakstītu recepti.

Eksotisks suvenīrs var izrādīties aizsargājama suga

DAP atgādina, ka ceļojumos iegādāti suvenīri var būt izgatavoti no aizsargājamām dzīvnieku vai augu sugām, kuru ievešanai nepieciešamas īpašas atļaujas vai arī to ievešana ir pilnībā aizliegta.

Vašingtonas jeb CITES konvencijas noteikumi attiecas ne tikai uz dzīviem organismiem, bet arī uz dažādiem izstrādājumiem, tostarp ādas precēm, koraļļiem, kosmētiku, medicīnas preparātiem un citiem produktiem, kas satur aizsargājamu sugu daļas. Atbildība par šādu priekšmetu legālu ievešanu gulstas uz pašu ceļotāju.

Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, DAP iesaka dabas izcelsmes suvenīrus iegādāties tikai legālās tirdzniecības vietās, saglabāt izcelsmi apliecinošus dokumentus un pirms pirkuma pārliecināties par konkrētās sugas statusu.

Lai gan pārkāpumu skaits pasažieru bagāžā samazinās un 2025. gadā fiksēti 16 šādi gadījumi, lidostā joprojām tiek konfiscēti koraļļi, storveidīgo zivju kaviārs, krokodilādas un čūskādas izstrādājumi, kosmētika ar kaviāra ekstraktu, alkohols ar čūskām, kā arī citi eksotiski izstrādājumi.

Visvairāk pārkāpumu saistīti ar akcīzes un citu preču nedeklarēšanu un aizliegtu vielu ievešanu

VID Muitas pārvalde norāda, ka muitas kontrolēs Rīgas lidostā šā gada pirmajā pusgadā konstatēti jau 1057 pārkāpumi, kas ir gandrīz tikpat daudz, cik visā 2025. gadā kopumā, kad pārkāpumi tika novērsti 1166 gadījumos. Būtiskāko pieaugumu veido cigarešu un alkoholisko dzērienu ievešanas noteikumu pārkāpumi, neievērojot ierobežojumus preču daudzumam, ko atļauts ievest bez nodokļu nomaksas. Vienlaikus pieaudzis arī jaunu preču nedeklarēšanas gadījumu skaits. VID Muitas pārvalde atgādina: ja ārpus ES iegādāto preču vērtība pārsniedz 430 eiro, ceļotājam tās ir jādeklarē un par tām jāsamaksā nodokļi. Šogad palielinājies arī narkotisko un psihotropo vielu ievešanas mēģinājumu skaits: ja 2025. gadā kopumā tika konstatēti 13 šādi gadījumi, tad šā gada pirmajā pusgadā jau 26.

Dodoties ceļojumā, pārbaudi noteikumus!

RIX Rīgas lidosta un iesaistītās valsts institūcijas aicina pasažierus nepaļauties tikai uz pārdevēju sniegto informāciju vai sociālajos tīklos atrodamiem viedokļiem, bet pašiem laikus noskaidrot, kādi ierobežojumi attiecas uz pārtiku, eksotiskiem dabas suvenīriem un medikamentiem, tai skaitā arī veterinārajām zālēm, ko vēlamies pārvest mājās no ceļojumiem ārpus Eiropas Savienības. Šāda piesardzība palīdzēs izvairīties no preču konfiskācijas, aizkavēšanās muitas kontrolē, administratīvās vai kriminālās atbildības, kā arī pasargās Latvijas vidi, lauksaimniecību un sabiedrības drošību.

Papildu informācijai:

Ilze Salna, Rīgas lidostas Komunikācijas vienība, komunikācijas projektu vadītāja

Tālr.: 29404124, ilze.salna@riga-airport.com

Anna Joffe, Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: 67027506, anna.joffe@pvd.gov.lv

Evita Teice-Mamaja, Nodokļu un muitas policijas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: 67120095, evita.teice-mamaja@nmp.gov.lv

Marika Salmiņa, VID Muitas pārvaldes Plānošanas un koordinācijas nodaļas vadītāja

Tālr.: 67120967, marika.salmina@vid.gov.lv

Elīna Ezeriņa, Dabas aizsardzības pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības departamenta direktore

Tālr.: 26789874, elina.ezerina@daba.gov.lv

VID informācija