Ņikijs grāmatvedība - Jaunumi

Saeima konceptuāli atbalsta plašākus nodokļu atvieglojumus un vienkāršāku nodokļu administrēšanu

Thu, 08 Oct 2026 16:31:00 +0000

Lai vienkāršotu nodokļu administrēšanu un pilnveidotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējumu, Saeima ceturtdien, 8.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Grozījumi paredz vairākas izmaiņas, kas skars gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus. Viena no tām paredz, ka klientu lojalitātes programmu ietvaros saņemtā naudas atmaksa jeb cashback nebūs uzskatāma par ar nodokli apliekamu ienākumu, ja tā nebūs saistīta ar saimniecisko darbību. Piemēram, nodoklis nebūs jāmaksā par naudas atmaksu, ko klients saņem par pirkumiem ar bankas maksājumu karti. Izņēmums būs azartspēļu un izložu organizētāju veiktās atmaksas.

Tāpat plānots paplašināt ar nodokli neapliekamo dāvinājumu loku. Nodokļa atbrīvojumu turpmāk piemērotu arī dāvinājumiem, kas saņemti no laulātā pirmās pakāpes radiniekiem vai pirmās pakāpes radinieku laulātajiem.

Likumprojekts paredz atvieglot arī paziņotās saimnieciskās darbības veicēju nodokļu administrēšanu. Ieņēmumos vairs nebūtu jāiekļauj komunālie un citi līdzīgi maksājumi, kas iekasēti trešo personu vārdā un nerada īpašuma vērtības pieaugumu.

Plānots palielināt ar nodokli neapliekamo kompensāciju limitu brīvprātīgā darba veicējiem un reliģisko organizāciju kalpojošajam personālam no 1000 līdz 3000 eiro gadā, vienlaikus vienkāršojot šādu kompensāciju piemērošanas kārtību. Tāpat paredzēts īpašs nodokļa atbrīvojums reliģisko organizāciju garīgā personāla pienākumu veikšanai nepieciešamo izdevumu kompensēšanai.

Grozījumi paredz arī atvieglot attaisnoto izdevumu deklarēšanu par bērnu interešu izglītību. Interešu izglītības pakalpojumu sniedzēji varēs elektroniski iesniegt attiecīgo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, tādējādi samazinot administratīvo slogu vecākiem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Tāpat precizēti noteikumi atvieglojumu piemērošanai par apgādībā esošām personām, nosakot papildu kritērijus gadījumiem, kad apgādājamās personas dzīvo ārvalstīs.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta trīs lasījumos.

LR Saeimas informācija

Modernizēs inventarizācijas procesu un mazinās administratīvo slogu

Tue, 06 Oct 2026 09:56:00 +0000

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus Grāmatvedības kārtošanas noteikumos, kas paredz vienkāršot inventarizācijas veikšanu uzņēmumos un budžeta iestādēs, kā arī veicināt digitālo risinājumu izmantošanu.

Grozījumi apstiprināti Ministru kabineta 6. oktobra sēdē. Spēkā esošais regulējums daudzos gadījumos inventarizāciju joprojām sasaista ar detalizētām klātienes pārbaudēm un formālām dokumentēšanas prasībām, tādējādi radot uzņēmumiem papildu administratīvo slogu. Izmaiņu mērķis ir pielāgot regulējumu mūsdienu tehnoloģiju iespējām un uzņēmumu faktiskajai praksei, vienlaikus saglabājot inventarizācijas rezultātu ticamību un pārbaudāmību.

Paredzēta elastīgāka pieeja inventarizācijas veikšanai. Mantas pārbaudi noteiktos gadījumos varēs veikt attālināti, izmantojot videoapskati vai fotoattēlus. Plašāk varēs izmantot arī elektroniskus risinājumus prasījumu un saistību salīdzināšanai ar darījumu partneriem. Tas ļaus uzņēmumiem elastīgāk organizēt inventarizāciju, ja to pieļauj uzņēmuma darbības specifika un izveidotā iekšējās kontroles sistēma.

Izmaiņas paredz novērst pārbaužu dublēšanos, pārskata gada inventarizācijā ļaujot izmantot citos normatīvajos aktos jau veikto pārbaužu rezultātus. Tādējādi varētu samazināt atkārtotu pārbaužu nepieciešamību un ietaupīt laiku gan uzņēmumiem, gan publiskā sektora iestādēm.

Administratīvo slogu paredzēts mazināt, vienkāršojot inventarizācijas organizēšanas un dokumentēšanas prasības. Vienlaikus uzņēmuma vadītājam tiks noteikta lielāka atbildība par uzņēmuma vajadzībām atbilstošas inventarizācijas kārtības noteikšanu.

Uzņēmumiem grozījumi paredz uz riskiem balstītu pieeju inventarizācijai. Ja uzņēmumā darbojas efektīva iekšējās kontroles sistēma, ilgtermiņa ieguldījumu un inventāra apskati varēs veikt retāk. Noteiktos gadījumos būs iespējams izmantot arī attālinātas pārbaudes vai iepriekš veiktās inventarizācijas rezultātus.

Grozījumi neparedz jaunus obligātus tehnoloģiskos risinājumus vai papildu izmaksas. Uzņēmumi varēs izvēlēties, vai saglabāt līdzšinējo inventarizācijas kārtību, vai izmantot jaunās iespējas, pielāgojot tās savai darbības specifikai.

LR Finanšu ministrijas informācija · Avots

Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem 2026. gada septembrī

Fri, 02 Oct 2026 08:11:00 +0000

Normatīvā akta nosaukums	Komentārs/skaidrojums	Pieņemšanas datums	Spēkā stāšanās datums
Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā	Ar grozījumiem noteikts, ka akcīzes nodokļa pagaidu likme dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem ir 330 euro par 1000 litriem. Akcīzes nodokļa pagaidu likme svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem ir 490 euro par 1000 litriem.	24.09.2026.	01.10.2026.
Ministru kabineta 2026. gada 8. septembra noteikumi Nr. 533 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2027. gadā”	Noteikumi nosaka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un valsts nodevas daļu, kas 2027. gadā ieskaitāma darbinieku prasījumu garantiju fondā. Valsts nodevas apmērs pārskata mēnesī ir 0,36 euro. Darba devējs valsts nodevu aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis.	08.09.2026.	01.01.2027.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija · Avots

Pastiprina nacionālo importa aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktiem

Thu, 01 Oct 2026 08:35:00 +0000

Aizliegums importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktus turpmāk attieksies ne tikai uz lauksaimniecības precēm un lopbarību, bet arī uz pārtikas produktiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 1.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstītie steidzamie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā.

Kopš 2024.gada 8.marta Latvijā ir spēkā nacionālais importa aizliegums, kas attiecas uz Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktiem. Tomēr līdz šim tas neattiecās uz pārtikas precēm, tādēļ Latvijas veikalu plauktos joprojām bija iespējams atrast atsevišķus agresorvalstīs ražotus produktus, piemēram, cepumus un konfektes, iepriekš pauda likumprojekta autori no Zemkopības ministrijas.

Importa aizliegums attiecas uz plašu pārtikas produktu klāstu, tostarp karamelēm, zefīriem, cepumiem, mērcēm, gatavajām zupām, šokolādi un šokolādes konfektēm. Tāpat aizliegums skar dažādu augu sēklas, ārstniecības augus, garšvielas, eļļas un miltu izstrādājumus. Aizliegts importēt arī Krievijas un Baltkrievijas cukurbiešu melasi un biešu mīkstumu, kā arī dārzeņu pārstrādes produktus, piemēram, konservētus dārzeņus, dārzeņu salātus un ābolu biezeni.

Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu imports aizliegts arī tad, ja tos mēģina ievest Latvijā caur citām trešajām valstīm.

Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka draudus joprojām rada arī Krievijas un Baltkrievijas ilgtermiņa centieni ar politiskiem, ekonomiskiem un informatīviem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, kā arī vājināt valsts ārpolitisko kursu un iekšpolitisko stabilitāti.

Aizliegums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

LR Saeimas informācija

Plāno atcelt minimālo obligāto iemaksu objektu

Thu, 01 Oct 2026 05:53:00 +0000

Labklājības ministrija sagatavojusi grozījumus, kas paredz obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas visiem darba ņēmējiem aprēķināt no faktiskās darba samaksas. Paredzēts, ka izmaiņas varētu stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī, ja tās pieņems Saeima.

Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz atcelt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu. Turpmāk obligātās iemaksas visiem darba ņēmējiem tiktu veiktas no faktiskās darba samaksas, nevis vismaz no noteiktā minimālo obligāto iemaksu objekta. LM norāda, ka tas palīdzētu mazināt ēnu ekonomiku, kā arī darba devēju administratīvo un finansiālo slogu.

Labklājības ministra pienākumu izpildītājs Uldis Augulis norāda: “Mērķis ir palielināt sociālās iemaksas īslaicīgu darba attiecību darbiniekiem – sezonas strādniekiem vai gabaldarba veicējiem, kuri diemžēl, ņemot vērā minimālo iemaksu apjomu, nereti strādāja tā saucamajā pelēkajā zonā un iemaksas neveica vispār. Pēc rūpīgas analīzes un sarunām ar darba devējiem un pašnodarbinātajiem, paredzu, ka iemaksas no faktiski saņemtā atalgojuma būs finansiāls ieguvums visiem, vienlaikus mazinot nelegālās nodarbinātības riskus.”

LM vērtē, ka pašreizējais regulējums mazina motivāciju legalizēt īslaicīgas darba attiecības un var palielināt nereģistrētas nodarbinātības risku. Spēkā esošā kārtība īpaši skar nepilna darba laika nodarbinātos, sezonas darbiniekus un personas, kas strādā pēc izsaukuma principa. Daudzās nozarēs darba devējiem ir nepieciešams operatīvi piesaistīt darbaspēku uz dažām stundām, vienu dienu vai konkrētu pasākumu, taču pašreizējā minimālo obligāto iemaksu sistēma šādām darba attiecībām rada nesamērīgas izmaksas un sarežģītu administrēšanu.

Atceļot minimālo obligāto iemaksu objektu, tiktu veicināta legāla nodarbinātība, vienlaikus saglabājot principu, ka sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek aprēķināti atbilstoši cilvēka faktiskajiem ienākumiem.

Plānots, ka izmaiņas samazinātu administratīvo slogu arī valsts iestādēm, jo vairs nebūtu nepieciešami minimālo obligāto iemaksu papildu aprēķini un to administrēšana. Vienlaikus paredzams, ka lielāka darba ņēmēju iesaiste legālajā darba tirgū palīdzētu mazināt ēnu ekonomiku un saglabāt stabilus darbaspēka nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Likumprojekta mērķis ir izveidot vienkāršāku, saprotamāku un darba tirgus realitātei atbilstošu obligāto iemaksu sistēmu.

Minimālo obligāto iemaksu veikšanu iecerēts atcelt no 2027. gada 1. janvāra. Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj un jābalso Saeimai.

Labklājības ministrijas informācija · Avots

Publicēti NILLTPF sektoru risku novērtējumi un pilnveidota informācijas pieejamība VID tīmekļvietnē

Tue, 29 Sep 2026 20:43:00 +0000

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis tā uzraudzībā esošo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu sektoru risku novērtējumus par 2023.–2025. gada periodu.

Novērtējumi sagatavoti Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma (NRA) izstrādes ietvaros. Tie sniedz ieskatu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas riskos dažādos sektoros un ir atbalsta instruments uzņēmumiem un citiem likuma subjektiem riskos balstītas pieejas īstenošanā.

Lai nodrošinātu ērtāku piekļuvi informācijai, VID tīmekļvietnes sadaļā “Nefinanšu sektora uzraudzība” – “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana” izveidota jauna apakšsadaļa “Sektoru NILLTPF risku novērtējumi (2023.–2025.)”.

Savukārt sadaļā “Nefinanšu sektora uzraudzība” – “Izložu un azartspēļu uzraudzība un kontrole” – “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana (NILLTPFN)” publicēts azartspēļu un izložu nozares sektora risku novērtējums par 2023.–2025. gadu.

VID aicina likuma subjektus iepazīties ar publicētajiem sektoru risku novērtējumiem un izmantot tos, izstrādājot, pilnveidojot un aktualizējot savas saimnieciskās darbības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumus, kā arī iekšējās kontroles sistēmas.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija · Avots

MK pieņem EM izstrādātos grozījumus administratīvā sloga mazināšanai ielu tirdzniecībā

Tue, 22 Sep 2026 07:30:00 +0000

Ministru kabinets 22. septembrī pieņēma Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus ielu tirdzniecības regulējumā, paredzot atteikties no pašvaldības atļaujas privātīpašumā.

Grozījumi veikti Ministru kabineta noteikumos Nr. 440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”. To mērķis ir pielāgot ielu tirdzniecības regulējumu mūsdienu tirdzniecības attīstības tendencēm un mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem.

Turpmāk pašvaldības saskaņojums būs nepieciešams tikai ielu tirdzniecībai publiskai lietošanai nodotā pašvaldības īpašumā esošā teritorijā. Lai veiktu ielu tirdzniecību uz privātas zemes, uzņēmējiem pašvaldības atļauja vairs nebūs jāsaņem. Par plānoto ielu tirdzniecību privātīpašumā pašvaldība būs jāinformē, tādējādi saglabājot tai iespēju nodrošināt sabiedrisko kārtību savā administratīvajā teritorijā.

Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka 2025. gadā pašvaldības izsniegušas 16 145 ielu tirdzniecības atļaujas, kuru saņemšanai komersanti iztērējuši aptuveni 1,3 miljonus eiro. Aptuveni trešdaļa jeb 30% šo atļauju izsniegtas ielu tirdzniecībai uz privātas zemes. Atteikšanās no šīs prasības ļaus samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem par gandrīz 400 000 eiro.

„Ielu tirdzniecības regulējumam ir jābūt samērīgam un atbilstošam reālajai uzņēmējdarbības videi. Atteikšanās no pašvaldības atļaujas privātīpašumā ļaus samazināt birokrātisko slogu, vienlaikus saglabājot prasības, kas nepieciešamas sabiedriskās kārtības un pilsētvides kvalitātes nodrošināšanai. Mērķis ir panākt, lai uzņēmējiem būtu mazāk administratīvo šķēršļu, bet pašvaldībām — skaidri un samērīgi instrumenti savas teritorijas pārvaldībai,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Grozījumi paredz arī precizēt ielu tirdzniecības jēdzienu un pašvaldībām deleģēto jautājumu loku, paplašināt pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas tirgotāju iespējas piedalīties ielu tirdzniecībā, kā arī palielināt tirdzniecības mobilitāti. Turpmāk būs iespējams saskaņot ne tikai konkrētu tirdzniecības vietu, bet arī tirdzniecības teritoriju.

Lai pašvaldības varētu rūpēties par pilsētvides kvalitāti, grozījumi paredz, ka pašvaldības dome ielu tirdzniecības jomā var noteikt vispārīgas prasības tirdzniecības vietas vizuālajam risinājumam un novietojumam, ciktāl tas nepieciešams pilsētvides kvalitātes un publiskās telpas sakārtotības nodrošināšanai. Prasībām jābūt samērīgām, un tās nedrīkst paredzēt pārmērīgi detalizētus tehniskos parametrus.

Ekonomikas ministrijas informācija · Avots

Budžeta komisija rosina pilnveidot kriptoaktīvu nodokļu regulējumu un ieviest brīvprātīgu deklarēšanu

Tue, 22 Sep 2026 06:07:00 +0000

Lai pilnveidotu kriptoaktīvu aplikšanu ar nodokļiem un veicinātu iepriekš nedeklarētu kriptoaktīvu brīvprātīgu deklarēšanu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Grozījumi paredz kriptoaktīviem piemērot tādu pašu nodokļa aprēķināšanas kārtību, kāda pašlaik ir noteikta ieguldījumiem akcijās un obligācijās. Tas nozīmē, ka nodoklis nebūtu jāmaksā par katru atsevišķu darījumu, bet gan brīdī, kad no ieguldījumu konta izņemtā summa pārsniedz tajā ieguldīto. Tāpat paredzēts, ka ieguldījumu konta režīmu klientiem varētu nodrošināt arī Eiropas Savienībā licencēti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji.

“Finanšu tirgus attīstās strauji, tādēļ arī nodokļu regulējumam jāspēj pielāgoties jaunajiem ieguldījumu veidiem. Grozījumi nodrošinās skaidrākus noteikumus ieguldījumiem kriptoaktīvos, ļaujot piemērot ieguldījumu konta principu, un vienlaikus dos iespēju iedzīvotājiem sakārtot ar tiem saistītās nodokļu saistības,” norāda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna.

Likumprojekta autori norāda, ka daļa Latvijas iedzīvotāju nav deklarējuši ienākumus no kriptoaktīviem, jo darbības ar tiem sāktas laikā, kad šajā jomā vēl nebija skaidra nodokļu regulējuma. Vienlaikus no 2026.gada Eiropas Savienībā tiek piemērota automātiska informācijas apmaiņa par kriptoaktīvu darījumiem un kontiem. Tādēļ grozījumi paredz īpašu brīvprātīgas deklarēšanas mehānismu. Tas ļautu iedzīvotājiem deklarēt sev piederošos kriptoaktīvus, kas tiem pieder 2026.gada 31.decembrī, un samaksāt nodokli 10 procentu apmērā no deklarēto kriptoaktīvu tirgus vērtības.

Paredzēts, ka deklarētā kriptoaktīvu vērtība turpmāk tiktu uzskatīta par šo aktīvu iegādes vērtību nodokļu aprēķināšanai. Savukārt personām, kuras izmantotu šo iespēju un samaksātu nodokli, netiktu piemērota nokavējuma nauda, administratīvie sodi vai kriminālatbildība saistībā ar iepriekš nedeklarētiem ienākumiem, kas saistīti ar deklarētajiem kriptoaktīviem. Šie atvieglojumi nebūtu piemērojami personām, pret kurām jau ir uzsākts kriminālprocess, nodokļu audits, nodokļu kontrole vai administratīvā pārkāpuma process saistībā ar ienākumiem no kriptoaktīviem.

Tāpat grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam būs jānosaka prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies nodrošināt ieguldījumu konta pakalpojumus.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta trīs lasījumos.

LR Saeimas informācija

Saeima vienkāršo nodokļu nomaksu nelielas saimnieciskās darbības veicējiem

Thu, 17 Sep 2026 06:17:00 +0000

.Lai mazinātu administratīvo slogu cilvēkiem, kuri nelielā apjomā sniedz pakalpojumus vai pārdod preces citām fiziskām personām, Saeima ceturtdien, 17.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Grozījumi vienkāršos nodokļu nomaksas kārtību nelielas saimnieciskās darbības veicējiem.

“Mūsu mērķis ir mazināt birokrātiju cilvēkiem, kuri nelielā apjomā veic saimniecisko darbību, vienlaikus saglabājot vienkāršu un caurskatāmu nodokļu nomaksas kārtību. Jaunais regulējums palīdzēs iznākt no pelēkās zonas un legāli veikt saimniecisko darbību, savukārt reģistrācijas un nodokļu administrēšanas procesi lielā mērā būs automatizēti,” iepriekš norādīja par likumprojektu atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna.

Mazo saimniecisko darbību varēs veikt fiziskas personas, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 12 tūkstošus eiro, kuras pakalpojumus vai preces sniedz tikai citām fiziskām personām, nenodarbina darbiniekus un neveic citu saimniecisko darbību vienlaikus.

Jaunā kārtība dos iespēju maksāt iesācēju mikrouzņēmumu nodokli 10 procentu apmērā no apgrozījuma. Nodokļa aprēķināšana un samaksa notiks, izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Pamatojoties uz kredītiestādes sniegto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests uzskaitīs apgrozījumu un samaksāto nodokli, kā arī sagatavos nepieciešamo deklarāciju informāciju elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Lai kļūtu par iesācēju mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, personai būs jāatver saimnieciskās darbības ieņēmumu konts, savukārt informācijas apmaiņu par reģistrāciju nodrošinās konta pakalpojuma sniedzējs sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Jaunais regulējums būs īpaši piemērots cilvēkiem, kuri nelielā apjomā ikdienā sniedz dažādus pakalpojumus, piemēram, privātstundas, dārza darbus, skaistumkopšanas pakalpojumus vai citus pakalpojumus mājsaimniecībām.

Saeima izmaiņas skatīja vienlaikus ar saistītajiem grozījumiem likumos Par iedzīvotāju ienākuma nodokli un Par nodokļiem un nodevām. Jaunais regulējums stāsies spēkā 2027.gada 1.aprīlī.

LR Saeimas informācija

VID atgādina: iesniegumu automātiskai nodokļa atmaksai var iesniegt līdz 30. septembrim

Mon, 14 Sep 2026 17:32:00 +0000

Iedzīvotāji, kuri vēlas saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju, iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var iesniegt līdz 30. septembrim. Par 2025. gadu aprēķinātā pārmaksa, ja tāda būs izveidojusies, tiks pārskaitīta no 2026. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim.

Šī iespēja ir piemērota cilvēkiem, kuriem nav attaisnoto izdevumu dokumentu, kas jāpievieno gada ienākumu deklarācijai. Automātiskā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa tiek aprēķināta, izmantojot tikai VID rīcībā esošos datus, tostarp šādos gadījumos:

- ja gada laikā algai vai pensijai nav piemēroti visi nodokļa atvieglojumi, piemēram, atvieglojumi par apgādājamiem, mazākiem ienākumiem, invaliditāti, politiski represētas personas statusu vai dalību nacionālās pretošanās kustībā;

- ja iepriekšējā gadā veikti ieguldījumi privātajos pensiju fondos vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā un attiecīgais pensiju fonds vai apdrošināšanas sabiedrība ir reģistrēta Latvijā.

Ja iedzīvotājs vēlas saņemt nodokļa atmaksu arī par citiem attaisnotajiem izdevumiem — medicīnu, zobārstniecību, izglītību, bērnu pulciņiem vai ziedojumiem — jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, pievienojot maksājumus apliecinošus dokumentus.

Kā iesniegt iesniegumu automātiskai nodokļa atmaksai?

Iesniegumu ieteicams iesniegt elektroniski VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tas pieejams EDS sadaļā “Izveidot jaunu dokumentu” – “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” – “Iesniegums automātiskai nodokļa atmaksas saņemšanai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju”.

Kā rīkoties, ja iesniegums jau ir iesniegts?

Iesniegums jāiesniedz tikai vienu reizi. Ja tas jau ir iesniegts, atkārtoti to darīt nav nepieciešams. Ja būs izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa, tā katru gadu no 1. oktobra līdz 31. decembrim automātiski tiks pārskaitīta uz iesniegumā norādīto bankas kontu.

Jauns iesniegums jāiesniedz tikai tad, ja ir mainījies bankas konts, uz kuru iedzīvotājs vēlas saņemt pārmaksāto nodokli.

Automātiskai pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai var pieteikties kopš 2023. gada.

Plašāka informācija pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija/Nodokļa atmaksa bez deklarācijas iesniegšanas”. Jautājumus var uzdot, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni +371 67120000 vai rakstot EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Zvanot uz VID konsultatīvo tālruni un pieslēdzoties EDS, ikviens var saņemt personificētu konsultāciju, nosaucot EDS redzamo kodu.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija · Avots